“Jāatzīst, ka neiesaistītai personai ir pat ļoti sarežģīti izprast procesus, kas risinājās ap diviem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kuru mērķis 2014. gadā vispirms bija palielināt valsts valodas lietojumu Latvijas radiostacijās, savukārt 2015. gadā pieņemtie grozījumi, kā šķiet, nodrošināja gluži pretēju efektu,” norāda Dina Gailīte “Jurista Vārda” redakcijas slejā.

"Jurista Vārds" šajā laidienā apkopojis materiālus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kā arī rakstus, kas uz Latvijas informatīvās telpas problemātiku raugās no plašākas perspektīvas, ne tikai radioprogrammās lietojamās valodas sakarā.

Žurnāla jaunākajā numurā lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts:

• Dr.iur.h.c. Egila Levita skatījums uz valsts pienākumiem nacionālās informācijas telpas nodrošināšanā,

• divu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu procesā iesaistītu juristu - Edgara Pastara un Edgara Brieža - viedokļi,

• divu cilvēktiesību lietpratēju - Dr.iur. Artūra Kuča un Mg.iur. Alekseja Dimitrova - skatījums uz šīs problēmas cilvēktiesiskajiem aspektiem,

• kā arī Dr.sc.soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais sociologa redzējums par Latvijas mediju telpas problemātiku.

Numurs pieejams arī elektroniski.

Kādā no nākamajiem numuriem “Jurista Vārds” informēs par 1.marta semināra "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas" rezultātiem.

Valsts prezidenta Valsts valodas komisijas rīkotā semināra mērķis ir veicināt domu apmaiņu par latviešu valodas konstitucionālā statusa stiprināšanu un lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī problēmām un risinājumiem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai mediju telpā, sevišķi elektroniskajos medijos.