Izskatāmajā lietā Augstākā tiesa nav konstatējusi, ka pieteicēja iekļaušana sarakstā ir saistīta ar viņa kā žurnālista profesionālo darbību, bet gan ar citām pieteicēja darbībām un aktivitātēm, kas rada apdraudējumu Latvijas Republikas drošībai.

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka, vērtējot trešo valstu pilsoņu darbību saistībā ar valsts drošību, kompetentām valsts drošības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, samērojot personas tiesību ierobežojumu ar nacionālās drošības interesēm, kurām ir augsts aizsardzības līmenis.

Imigrācijas likuma 65.⁴panta pirmā daļa noteic, ka tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts. Pamatojoties uz šo normu, Augstākā tiesa nenorāda spriedumā Drošības policijas sniegto valsts noslēpumu saturošo informāciju, kuru pārbaudīja slēgtajā tiesas sēdes daļā, kā arī ar šo informāciju saistīto juridisko novērtējumu.

Iekšlietu ministrija ir konstatējusi, ka pieteicējam nav ciešu saikņu ar Latviju, arī pieteikumā tiesai pieteicējs šādus apstākļus nenorāda. Līdz ar to, apsverot jautājumu par pieteicēja iekļaušanu sarakstā, ar kuru noteikts ieceļošanas aizliegums, iekšlietu ministrs ir pamatoti secinājis, ka ar lēmumu noteiktie ierobežojumi neskar pieteicēja privāto dzīvi.

Augstākā tiesa lietu mutvārdu procesā skatīja 7. martā un 15. maijā, kad daļēji slēgtā tiesas sēdē noklausījās procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtēja viņu sniegto informāciju.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Augstākajā tiesā tika saņemts pieteicēja pieteikums par Latvijas Republikas iekšlietu ministra 2015. gada 5. augusta lēmuma Nr. 1-66/52-ip „Par ārzemnieka iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta” atcelšanu. Minētais lēmums pamatots ar Imigrācijas likuma 61. panta pirmās daļas 2. punktu, proti, ka iekšlietu ministrs lemj par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja kompetentajām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā. Pieteicēja ieskatā iekšlietu ministra lēmums nesatur faktus, uz kā pamata viņš būtu iekļaujams minētajā sarakstā, lēmums ir formāls un nekonkrēts.