Indriķis Muižnieks savā uzrunā teica, ka LU simtgade ir ne tikai atskats, bet arī nākotnes uzdevumu definēšanas laiks. Runājot par LU nākotnes perspektīvām, viņš uzsvēra, ka LU vajadzētu veidoties par Baltijas jūras reģiona vadošo zinātnes universitāti, kurā piedāvātā izglītība ir balstīta uz zinātnes sasniegumiem un kurā tiek īstenota studentu agrīna iesaiste zinātniskajā darbā.

Ineta Ziemele sveica visus klātesošos LU simtgades gadā un vēlēja LU 77. starptautiskajā zinātniskajā konferencē sasniegt domu un zinātnes augstumus.

Viņa savā priekšlasījumā sniedza plašu ieskatu valsts veidošanās procesos, skaidroja valsts jēdziena attīstību starptautiskajās tiesības, norādīja uz starptautiskajās paražu tiesībās atzītajiem valstiskuma kritērijiem, sasaistot minēto arī ar Latvijas valstiskuma pirmsākumiem.

Ineta Ziemele atgādināja, ka līdz ar sabiedrību nepārtraukti attīstās arī tiesības. Viņa uzsvēra, ka valstiskuma vēsture vienai konkrētai sabiedrībai ir process, kurā ir vairāki izšķiršanās punkti, proti, konstitucionālie momenti. Viņa skaidroja, ka pārsvarā šie momenti parādās, kā prasība citiem, atzīt šo momentu un piešķirt tam juridiskas sekas.

Ineta Ziemele uzsvēra, ka Latvijas valsts svarīgākais konstitucionālais moments, ko radīja tautas griba, ir 1918. gada 18. novembris, kad notika valsts dibināšana un kad tika izteikta jaunās valsts starptautiskās atzīšanas prasība. Kā neatņemamus konstitucionālos momentus, kuros Latvijas tauta ir paudusi savu valstsgribu, viņa minēja Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) pieņemšanu 1922. gada 15. februārī, 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kā arī īpaši uzsvēra 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas noteica Latvijas tautas kontroli pār savu teritoriju un atjaunoja Satversmes darbību visā Latvijas teritorijā.

Priekšlasījuma noslēgumā Ineta Ziemele skaidroja, kāda ir LU kā nacionālās augstskolas vieta Latvijas valstiskuma teorijā. Viņa uzsvēra, ka valsts dibināšana, Satversmes rakstīšana un LU izveide noritēja vienlaicīgi, kas norāda uz to, ka valsts dibinātāji saskatīja nepieciešamību pēc izglītotiem tautas un valsts kalpiem. Tomēr LU esība paveica vairāk, tā veidoja nācijas apziņu, stiprināja tautas valstsgribu un sekmēja brīvas nacionālās domātāju radošās elites tālāku nostiprināšanos starpkaru periodā.

Runājot par LU nākamo simtgadi, Ineta Ziemele teica, ka Latvijai ir vajadzīga tāda nacionālā akadēmiskā izglītība un zinātne, kas nodrošina katra iedzīvotāja un visas tautas nepārtrauktu pilnveidošanos.