Uzrunā ANO Cilvēktiesību padomē ārlietu ministrs nosodīja valstis, kas liedz neierobežotu pieeju ANO augstās cilvēktiesību komisāres birojam novērot starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu. “ANO Cilvēktiesību padomē vairākkārt skanējuši trauksmes zvani par vairāku valstu atteikšanos piešķirt pilnvērtīgu un neierobežotu pieeju ANO augstās cilvēktiesību komisāres birojam novērot starptautisko cilvēktiesību normu ievērošanu. Tomēr ANO augstās komisāres biroja dokumentētie fakti, veicot attālinātu novērošanu, skaidri apliecina cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krimā, Abhāzijā un Dienvidosetijā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Ministrs norādīja, ka ANO Cilvēktiesību padomei jābūt spējīgai nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus līdzko tie notiek, un aicināja tos, kuri kontrolē Krimas, Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionus, sniegt ANO augstās komisāres birojam un citiem starptautiskajiem cilvēktiesību mehānismiem netraucētu pieeju šīm teritorijām cilvēktiesību stāvokļa novērtēšanai. Vienlaikus E. Rinkēvičs apstiprināja, ka Latvija turpinās atbalstīt pilsonisko sabiedrību un tās lomu cilvēktiesību aizstāvībā un veicināšanā.

Tāpat gan ANO Cilvēktiesību padomē, gan sarunā ar ANO augsto cilvēktiesību komisāri Mišeli Bašelē (Michelle Bachelet) ārlietu ministrs pauda bažas par pieaugošajiem draudiem žurnālistikai un vārda brīvībai kopumā. “Aizvien biežāk žurnālisti saskaras ar vajāšanu un draudiem dzīvībai. To apliecina skumjā statistika par 2018. gadu, kurā dzīvību zaudēja 54 žurnālisti. Latvija stingri nosoda jebkuru žurnālistu brīvības ierobežošanu, it īpaši vardarbību pret tiem,” norādīja E Rinkēvičs. Vienlaikus ārlietu ministrs nosodīja pagājušā gadā Turcijā pastrādāto žurnālista Džamāla Hāšukdžī slepkavību, uzsverot, ka tiesas procesam jābūt caurspīdīgam un vainīgie jāsauc pie atbildības.