Labdarības un sociālās iniciatīvas ir augstu vērtējamas, tomēr tās nevar aizstāt efektīvus tiesību aizsardzības mehānismus, kurus jānodrošina valstij. Bērni ir pilnvērtīgi mūsu sabiedrības locekļi – ar savām tiesībām un pienākumiem, nevis sociālās labdarības objekti.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Esam vienojušies, ka atbildība par bērnu tiesību aizsardzību jākoncentrē vienās rokās. Šobrīd mēs dodam uzdevumu ekspertiem veikt bāriņtiesu darbības un funkciju analīzi, lai tuvāko mēnešu laikā sagatavotu priekšlikumus efektīvāka institucionālā modeļa izveidei.” Līdz decembrim jābūt ceļa kartei nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā – mums nekavējoties jāsakārto bērnu tiesību aizsardzības sistēma, atzīmē tieslietu ministrs.

Līdzšinējā bērnu tiesību aizsardzības mehānismā viens no vājākajiem posmiem ir bāriņtiesas. To savā atzinumā konstatējusi Valsts kontrole, tam piekrīt tiesībsargs, labklājības un tieslietu ministri. Bāriņtiesas ir institūcija, kurā tiek izšķirts bērna liktenis. Pieņemtie lēmumi ietekmē visu bērna turpmāko dzīvi, tie visbiežāk ir neatgriezeniski.

“Ģimene ir valsts drošība. Ģimene ir valsts nākotne. Ja pašvaldībās tiktu strādāts ar ģimeni, bērnam nebūtu jānonāk institūcijās. Konflikti starp vecākiem un bērnu  jārisina profesionāli. Tomēr bāriņtiesās lēmumus pieņem pēc personiskās pieredzes un izpratnes. Visbiežāk tā ir nepietiekama un neprofesionāla, lai lemtu par labāko, kas pienākas bērnam,” pārliecību pauž R. Petraviča.

Pašreizējais bāriņtiesu modelis kā pašvaldību institūcija nav attaisnojis uz to liktās cerības un tas nav sasniedzis izvirzītos mērķus bērnu tiesību aizsardzībā. Ir konstatējama valsts un pašvaldību funkciju klātbūtne vienas institūcijas ietvarā, kas traucē fokusēties uz pašu galveno – bērna interešu vislabākā aizstāvība un nodrošināšana.

Līdz ar to viens no galvenajiem darba virzieniem ir bāriņtiesu esošo funkciju analīze un pārdale pēc piekritības – valsts vai pašvaldības.

Vienlaikus nepieciešams stiprināt pašvaldību sociālos dienestus, kuru rīcībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai savlaicīgi tiktu konstatēti riski bērna likumisko pārstāvju funkcionētspējai un sniegts kvalitatīvs atbalsts agrīnā preventīvā darba ietvarā.

Latvijā bērnu tiesību aizsardzība jānodrošina vienai augsti profesionālai valsts pārvaldes iestādei, ar vairākiem reģionālajiem kontaktpunktiem, kas būtu organizēti uz reģionālās mobilitātes principiem. Katrā kontaktpunktā būtu pieejami speciālisti sadarbībai ar apkārtējo novadu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Lai darbs pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides notiktu efektīvi, nekavējoties darbu uzsāks multidisciplināra ekspertu grupa, vienojoties par konkrētu rīcības plānu un izmaiņu ieviešanas laika grafiku. Bāriņtiesu funkciju izvērtējumam un efektīvāko risinājumu ieviešanai jānotiek ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Minēto izmaiņu efektīvai veikšanai jāparedz attiecīgs pārejas periods.

Labklājības un tieslietu ministru ceļakarte – nepieciešama valsts attieksmes maiņa un jauna efektīva institucionālā modeļa izveide, lai būtiski uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.