Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 17. jūlijā, izskatot lietu par zemes zem daudzdzīvokļu namiem Rīgā nomas maksas parāda piedziņu, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, un nolūkā nodrošināt kreditoru likumīgo interešu aizsardzību taisīja lietā blakus lēmumu. Senāts blakus lēmumu nosūtīja Maksātnespējas kontroles dienestam maksātnespējīgās SIA "OFI” un SIA "Garantiju aģentūra” maksātnespējas procesu norises likumības pārbaudes veikšanai. Tāpat Senāts blakus lēmumu nosūtīja Ģenerālprokuratūrai pārbaudes veikšanai par maksātnespējīgās SIA "OFI” un SIA "Garantiju aģentūra” administratoru rīcības ar svešu mantu atbilstību likuma prasībām.
SIA "Garantiju aģentūra” cēlusi tiesā prasību pret DzĪKS "Zinātne” par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu, zemes nomas maksas parāda 100 857,86 euro un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas 11 679,10 euro piedziņu. Laika posmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 9. septembrim maksātnespējīgā SIA "OFI” bija zemesgabala 18 245 m2 platībā Rīgā, Raunas ielā, Klūgu ielā, Ieriķu ielā, Laimdotas ielā, domājamo daļu īpašniece. Uz zemes atrodas piecas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un garāžu komplekss.
Maksātnespējas procesā maksātnespējīgās SIA "OFI” administrators ar cesiju prasījuma tiesības pret zemes lietotājiem par zemes nomas maksas parāda piedziņu nodeva citai maksātnespējīgai SIA "Garantiju aģentūra”.
Izskatot atbildētājas kasācijas sūdzību, Senātam radās pamatotas šaubas par maksātnespējas procesu likumīgu norisi un administratoru rīcības patiesajiem motīviem, nododot maksātnespējīgās SIA "OFI” prasījuma tiesības par zemes piespiedu nomas maksas parāda piedziņu citai maksātnespējīgai sabiedrībai.
Pamatotas aizdomas par maksātnespējas procesu likumīgu norisi, tostarp kreditoru interešu aizsardzības aspektā, izraisa fakts, ka, nepastāvot objektīviem šķēršļiem, kas kavētu prasījuma tiesību īstenošanu, lai tādējādi atgūtu naudas līdzekļus, kurus novirzīt kreditoriem, prasījums tika nodots citai maksātnespējīgai sabiedrībai. Tas savukārt rada pamatotas šaubas par to, vai administrators ir izpildījis likumā noteikto pienākumu informēt kreditorus par prasījuma tiesību esību un nodomu slēgt cesijas līgumu, bez atlīdzības nododot prasījuma tiesības trešajai personai.
Lieta SKC-43/2019; C30601915
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.