Pārrunājot Valsts probācijas dienesta darbu ar nepilngadīgajiem, probācijas programmu vecākā eksperte Krista Skara informēja, ka dienesta klientu lokā 27 procenti ir jaunieši, proti, personas vecumā no 14 līdz 25 gadiem.

Deputāti ar Valsts probācijas dienesta pārstāvjiem pārsprieda jauniešu un pieaugušo probācijas procesa atšķirības. K.Skara klātesošos iepazīstināja ar sociālās uzvedības korekcijas programmu un uzsvēra, ka mērķtiecīgs, klientu vecumam atbilstošs darbs ir būtisks, lai panāktu personu resocializāciju.

Nepilngadīgo kriminālatbildības reformu paredzēts īstenot, veicot grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. Grozījumu mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt viņu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Ar likumu grozījumiem cita starpā paredzēts noteikt, ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam piemēros tikai kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.

Deputāti izbraukuma sēdē pārsprieda arī vairākus citus problēmjautājumus, kas saistīti ar Valsts probācijas dienesta ikdienas darbu, tostarp pārrunāja darbinieku atalgojuma līmeni, kā arī profesijas prestižu sabiedrībā.

Kā akcentēja Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs, vidēji viens dienesta darbinieks strādā ar 30 līdz 50 klientiem un visgrūtāk piesaistīt darbiniekus esot tieši Rīgā. Deputāti atzīmēja, ka nākamā gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums tieslietu sistēmā strādājošajiem, tostarp Valsts probācijas dienestā nodarbinātajiem, varētu mazināt personāla mainību.

Valsts probācijas dienests darbojas kopš 2003. gada, un tas izveidots, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.