Apstrīdētās normas

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta astoto daļu, ja iekšlietu ministra lēmums par personas iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, to var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

Imigrācijas likuma 63. panta septītā daļa noteic:

“Iestāde, kas pieņēma lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, nosakot ieceļošanas aizlieguma termiņu, kas pārsniedz trīs gadus, pārskata pieņemto lēmumu ik pēc trim gadiem no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamība ārzemnieka iekļaušanai sarakstā uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt aizlieguma termiņu vai atcelt ieceļošanas aizliegumu.”

Augstāka juridiska spēka normas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Igora Lakatoša pieteikuma. Iekšlietu ministrs 2016. gada 6. aprīlī pieņēma lēmumu uz nenoteiktu laiku iekļaut viņu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Savukārt 2019. gada 9. maijā tika pieņemts lēmums atstāt spēkā iepriekšējo iekšlietu ministra lēmumu. Pieteikuma iesniedzējs pārsūdzēja iekšlietu ministra lēmumu ģenerālprokuroram, kurš sūdzību noraidīja. Ģenerālprokurora lēmums saskaņā ar Imigrācijas likuma 61. panta astoto daļu ir galīgs.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas liedz viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Tas, ka galīgo lēmumu pieņem ģenerālprokurors, nevis tiesa, neradot pārliecību, ka personai būs iespēja aizstāvēt savas tiesības gadījumā, ja tā nepamatoti iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Ģenerālprokurora kontroli nevarot uzskatīt par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, kas var aizstāt tiesas kontroli. Turklāt Imigrācijas likumā neesot noteikti arī kritēriji, kuru dēļ iekšlietu ministra lēmums būtu pārskatāms vai atceļams.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2020. gada 17. februārim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020. gada 17. maijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.