Ņemot vērā, ka līdzmantinieces ir ierakstītas SIA “Olmafarm” dalībnieku reģistrā un līdz ar to ieguvušas SIA dalībnieču statusu, Senāts konstatēja, ka SIA dalībnieku lēmumu pieņemšanu šādā situācijā regulē Komerclikuma 157. pants, nevis Civillikuma 716.pants. Proti, dalībnieku sapulcē var piedalīties tikai visu triju mantinieču pilnvarots pārstāvis, kas nav noticis. Līdz ar to divu līdzmantinieču pieņemtie lēmumi nav spēkā, un Zemgales rajona tiesas spriedums šajā daļā ir bijis pareizs.

Senāts atstāja spēkā pagaidu aizsardzības līdzekli – aizliegumu atsavināt un ieķīlāt SIA “Olainfarm” kapitāla daļas. Ņemot vērā, ka šīs kapitāla daļas sastāda būtisku SIA “Olmafarm” aktīvu daļu un to atsavināšana var negatīvi ietekmēt SIA “Olmafarm” mantisko stāvokli un līdz ar to nodarīt zaudējumus prasītājai, Senāts atzina, ka arī šajā jautājumā Zemgales rajona tiesas lēmums ir bijis pamatots.

Senāts nodeva Zemgales rajona tiesai atkārtotai izskatīšanai jautājumu par otra pagaidu aizsardzības līdzekļa – aizlieguma balsot SIA “Olainfarm” akcionāru sapulcēs – atcelšanu. Senāts norādīja, ka vispārīgs aizliegums balsot nav samērīgs un ka tiesai jākonstatē un jāpamato sakarība starp iespējami aizskartajām prasītājas tiesībām un izvēlēto pagaidu aizsardzības līdzekli, kas nav izdarīts.

Lieta Nr.SKC-674/2020 (C73474319; ECLI:LV:AT:2020:0414.C73474319.13.S)