Pētījuma nozīme

Valdes locekļa civiltiesiskās atbildības (civiltiesiskā atbildība turpmāk – “atbildība”) institūta efektīva darbība pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, samazina komercdarbības kontroles izmaksas un veicina ekonomisko aktivitāti. Tomēr šī tiesību institūta vēsturiskā attīstība un nemitīgā transformācija liecina par būtiskiem izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties kā tiesību politikas veidotājiem, tā tiesību normu piemērotājiem, meklējot saprātīgu līdzsvaru starp komerciālās rīcības brīvību un valdes locekļa atbildības pienākumu. Un jāatzīst, ka robežšķirtne starp pārlieku toleranci (kas var novest pie nolaidīgas valdes locekļa amata pienākumu izpildes) un pārlieku prasīgumu (kas var novest pie ekonomiskās stagnācijas un nevēlēšanās ieņemt valdes locekļa amatu) ir ļoti trausla, jo to ietekmē virkne faktoru - globālie ekonomiskie notikumi, inovācijas, biznesa vides un sociālo apstākļu savstarpēja mijiedarbība un mainība, kā arī konkrētā dzīves gadījuma īpašie apstākļi.

Mūsdienās, mēģinot paaugstināt valdes locekļa atbildības institūta efektivitāti, aizvien izteiktāka kļūst tendence valdes locekļa atbildības jautājumus regulēt detalizētāk. Latvija šīm tendencēm pagaidām nav sekojusi, lai gan jāatzīst, ka valdes locekļa atbildības tiesiskajam regulējumam netrūkst kritiķu. Tādējādi bija nepieciešams novērtēt to, vai Komerclikuma normas par valdes locekļa atbildību atbilst mūsdienu komercdarbības vides prasībām un vajadzībām.

Latvijā pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis tiesā izskatīto lietu skaits prasībā pret valdes locekli, tomēr vēl aizvien ir samērā daudz tiesu praksē neizspriestu jautājumu, kas skar Komerclikuma 169. panta piemērošanu (piemēram, Latvijas tiesu praksē nav pietiekami vērtēti tādi jautājumi kā valdes locekļa atbildība par neveiksmīgu biznesa lēmumu, cēloniskais sakars, solidāra atbildība, valdes locekļa atbildība kompetenču sadalīšanas un deleģēšanas gadījumā u.c.). Turklāt Latvijā valdes locekļa atbildības institūta efektivitāti negatīvi ietekmēja arīdzan tas, ka trūka izvērstu akadēmiska rakstura pētījumu valdes locekļa atbildības jautājumos. Tā rezultātā bija konstatējams salīdzinoši augsts tiesiskās nenoteiktības līmenis jautājumā par valdes locekļa atbildības piemērošanu.

Pētījuma galvenā būtība

Promocijas darbā ir detalizēti iztirzāts valdes locekļa atbildības institūts, apkopota un sistemātiski analizēta tiesu prakse valdes locekļa atbildības jautājumos, apzinātas komerctiesību (doktrīnas) novitātes, izvērtēts valdes locekļa atbildības tiesiskais regulējums un tā piemērošanas prakse citās valstīs, anketēšanas ceļā noskaidrots Latvijas uzņēmēju (valdes locekļu) viedoklis par valdes locekļa atbildības tiesisko regulējumu, identificēti un iztirzāti valdes locekļa atbildības tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas prakses trūkumi, nepilnības un pretrunas.

Promocijas darbā secināts, ka, lai gan pēdējās desmitgadēs aizvien izteiktāka kļūst tendence valdes locekļa atbildības jautājumus regulēt detalizētāk, starptautiskie pētījumi un vairāku valstu pieredzes apkopojums liecina, ka detalizētāks tiesiskais regulējums pats par sevi nepalielina valdes locekļa atbildības institūta efektivitāti. Turklāt detalizētāks tiesiskais regulējums var mazināt valdes locekļa atbildības institūta fleksibilitāti. Tādējādi Latvijai nevajadzētu sekot tendencei attiecībā uz valdes locekļa atbildības tiesiskā regulējuma detalizāciju.

Autore secina, ka Latvijā kritiku ir izpelnījies generālklauzulas “krietns un rūpīgs saimnieks” lietojums valdes locekļa atbildības regulējumā, tomēr tiesu prakses analīze neliecina, ka šādai kritikai būtu objektīvs pamats. Jēdziena “krietns un rūpīgs saimnieks” priekšrocība ir tā plašā semantiskā nozīme, kas aptver ne vien pienācīgas rūpības, bet arī lojalitātes un labas ticības aspektus. Turklāt šis jēdziens ir labā “sazobē” ar vispārējo civiltiesību regulējumu. Attiecīgi nav atbalstāma atteikšanās no jēdziena “krietns un rūpīgs saimnieks” lietojuma Komerclikuma 169. pantā.

Vienlaikus darbā konstatētas būtiskas nepilnības Komerclikuma 172. pantā, kas mazina valdes locekļa atbildības institūta efektivitāti un rada pamatu dažādām interpretācijām. Tādēļ autore izsaka priekšlikumu grozīt Komerclikuma 172. pantu, paredzēt padomes kompetenci izlemt jautājumu par prasības celšanu pret valdes locekli (iekļaujot arī regulējumu iespējamām interešu konflikta situācijām), precizēt regulējumu jautājumā par dalībnieku mazākuma tiesībām celt prasību pret valdes locekli un izslēgt no tiesību normas regulējumu, kas paredz termiņu sabiedrības prasības celšanai.

Veicot izvērstu tiesu prakses analīzi, darbā secināts, ka tiesu praksē ir ielikti fundamentāli pamati valdes locekļa atbildības institūta praktiskai piemērošanai, tomēr būtu vēlama tiesu prakses tālākattīstība vairākos būtiskos tiesību jautājumos. Piemēram, iztulkojot   jēdzienu “krietns un rūpīgs saimnieks”, nepieciešams ņemt vērā, ka pienācīgas rūpības prasība nav absolūta (statiska), respektīvi, būtiska nozīme ir konkrētā dzīves gadījuma faktiskajiem apstākļiem. Tiesu praksē arī būtu vēlams atzīt ex ante skatījumu biznesa lēmumu novērtēšanā un detalizētāk definēt kritērijus, pēc kuriem būtu nošķirams neveiksmīgs biznesa lēmums no krietna un rūpīga saimnieka gādībai neatbilstošas valdes locekļa rīcības.

Pētījuma novitāte

Evijas Novicānes izstrādātajam promocijas darbam ir zinātniskā novitāte, kas izpaužas kā teorētiskā, tā arī praktiskā nozīmībā. Darba teorētiskā nozīme izpaužas valdes locekļa atbildības elementu un priekšnoteikumu analīzē un diskutablo aspektu polemikā, komerctiesību (doktrīnas) novitāšu apzināšanā, dažādu valstu tiesiskā regulējuma un piemērošanas prakses salīdzinājumā, sniedzot teorētiskas atziņas par valdes locekļa atbildības sistēmā ietilpstošu jēdzienu interpretāciju, tiesiskā regulējuma pilnveidošanas iespējām un tiesu prakses tālākattīstību.

Darba praktiskā nozīme izpaužas valdes locekļa atbildības tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas prakses problēmjautājumu identificēšanā, piedāvājot risinājumus un tiesiskā regulējuma grozījumu priekšlikumus, kas ir vērsti uz valdes locekļa atbildības institūta efektivizāciju. Turklāt darbā ir apkopota un sistemātiski analizēta tiesu prakse valdes locekļa atbildības jautājumos, kas būtiski atvieglo valdes locekļa atbildības institūta praktisko piemērošanu.

Zinātniskā grāda pretendentes E. Novicānes darbu recenzē  Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Tartu Universitātes (Igaunija) asoc.profesors Dr.iur. Andres Vutt, un Viļņas Universitātes (Lietuva) asoc.profesore Dr.iur. Lina Mikaloniene.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2020. gada 16. novembrī plkst. 12.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē MS Teams platformā.

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).

Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2020. gada 12. novembrim, rakstot uz e-pastu agnese.steinberga@lu.lv.