Apstrīdētā norma

Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 9. pants: “Uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.”

Augstāka juridiska spēka normas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.”

Lietas fakti

Pamatojoties uz apstrīdēto normu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 2020. gada 6. aprīlī nolēma apturēt Pieteikuma iesniedzējai SIA “viensviens.lv” izsniegtās interaktīvo azartspēļu organizēšanas licences darbību.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka saskaņā ar apstrīdēto normu tai esot pilnībā liegtas tiesības veikt komercdarbību – organizēt interaktīvās azartspēles – un gūt no tās ienākumus. Tādējādi ar apstrīdēto normu, kas neatbilstot vairākiem no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajiem vispārējiem tiesību principiem, esot aizskartas tai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Satversmes tiesa 2020. gada 11. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-26-0106 “Par likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 8. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un 9. panta atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam” (turpmāk – lieta Nr. 2020‑26‑0106), ar kuru citstarp apstrīdētā norma, ciktāl tā noteica Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas licences interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, atzīta par neatbilstošu Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta pirmo un trešo teikumu.

Tiesas secinājumi un lēmums

Satversmes tiesa secināja, ka lietā Nr. 2020-62-01 prasījuma priekšmets ir identisks tam, par kuru jau pasludināts spriedums lietā Nr. 2020-26-0106. Turklāt spriedumā lietā Nr. 2020‑26-0106 Satversmes tiesa nolēmusi, ka apstrīdētā norma attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizatoriem ir atzīstama par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Tātad spriedumā lietā Nr. 2020‑26‑0106 Satversmes tiesa izlēmusi jautājumu par apstrīdētās normas spēkā esību arī attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju lietā Nr. 2020‑62‑01.

Tādēļ saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktu tiesvedība lietā Nr. 2020‑62‑01 ir izbeidzama.

Satversmes tiesa nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2020-62-01 “Par likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.

Lēmums nav pārsūdzams.

Lēmuma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.