Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas tiesnesis, LU lektors

Viens no konceptuālajiem mērķiem, kas likts jaunā Kriminālprocesa likuma (KPL) pamatā, ir – nodrošināt tiesas objektivitāti. Šī visiem zināmā un starptautiskos cilvēktiesību dokumentos ietvertā prasība saistās ar vairākiem nosacījumiem, starp kuriem ir arī nepieciešamību nodalīt funkcijas: tiesneši, kas izspriež tiesu, nedrīkstētu būt “iejaukti” konkrētā noziedzīgā nodarījuma pirmstiesas izmeklēšanas procesā, savukārt šajā pirmstiesas procesā ir vajadzīga tiesas kontrole pār cilvēktiesību ierobežojumiem. Kā risinājums tika piedāvāts ieviest jaunu institūtu – izmeklēšanas tiesnešus, tas ir, tiesnešus, kuri likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā kontrolē cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā.

Jēdziens “izmeklēšanas tiesnesis” Latvijā gan nav jauns. Arī pirmskara Latvijā bija šādas amatpersonas, tikai viņu uzdevums bija izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu apgabaltiesai piekritīgās krimināllietās noteiktā apriņķa vai pilsētas iecirknī.

Šī institūta izcelsme, protams, nav meklējama Latvijā. Eiropas valstīs izmeklēšanas tiesneši klasiskajā (vecajā) izpratnē ir zināmi jau sen. Taču izmaiņas pēdējā gadu desmitā ir jūtamas. Mūsu tiesu sistēmas izcelsmes valstī Francijā 2002.gadā paralēli jau sen zināmajiem izmeklēšanas tiesnešiem izveidoja arī tādu tiesnešu amatus, kas uzrauga cilvēktiesības pirmstiesas izmeklēšanā.