Raksts ir gana labs, lai gan mazliet smagnējs. Tas varētu būt arī loģiski strukturētāks, taču tas varbūt nav tik liels trūkums. Es arī nepiekrītu iepriekšējam komentētājam tajā ziņā, ka man neliekas, ka autore mēģinātu kaut kā pamatot "Abrenes atdošanu vai neatdošanu".

Lūk, kur ir mana galvenā problēma. Raksta pamatideja -"eņģe", kā saka franči - ir šī autores frāze: "Pat ja pusēm ir atšķirīga izpratne jautājumā, vai līgums nosaka tikai de facto vai arī de facto un de jure robežu, tas tik un tā netraucē līguma darbību, jo Latvijas un Krievijas robeža taču tiek šķērsota visu laiku" (sic!).

Vai Jūs, lūdzu, nepaskaidrotu, ko Jūs īsti ar to domājāt? Pats par sevi šis Jūsu teikums neko neizsaka un nenozīmē. Taču atbilde uz to, kā risināt "pušu atšķirīgo izpratni par tikai de facto vai arī de facto un de jure robežu" šajā gadījumā ir vissvarīgākais, jo tas ir jautājums par līguma tiesiskajām sekām, un ar to nedrīkst vieglprātīgi apieties.