Lai Satversmes iztulkojums būtu pietiekams un pārliecinošs, Satversmes iztulkotājam ir jāpārzina gan Satversmes pieņemšanas laika konstitucionālo tiesību teorija un teorijas attīstība līdz mūsdienām, gan arī Satversmes tēvu griba.

Satversmes tēvi un viņu griba 

[2] Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija izšķīrās nevis par jaunas konstitūcijas izstrādāšanu, bet gan atjaunoja savas 1922.gada 15.februāra Satversmes darbību. Ar šo apstākli Latvijas valsts iekārta radikāli atšķiras no pārējām postsociālistiskajām valstīm, kas pēc sociālistiskās sistēmas demontāžas izvēlējās izstrādāt jaunas konstitūcijas.²

Šāds tiesībpolitisks solis ir radījis arī noteiktas sekas konstitucionālo tiesību teorijā. Satversmes kodifikācijas tehnika, stils un valoda būtiski atšķiras no mūsdienu konstitūcijām.

Tāpat 1922.gada Satversmes atjaunošana neapšaubāmi atstājusi iespaidu arī uz tās normu iztulkošanas tehniku. Lai Satversmes iztulkojums būtu pietiekams un pārliecinošs, Satversmes iztulkotājam ir jāpārzina gan Satversmes pieņemšanas laika konstitucionālo tiesību teorija un teorijas attīstība līdz mūsdienām, gan arī Satversmes tēvu griba, formulējot atsevišķas idejas un teorētiskās atziņas mums zināmajos Satversmes īsajos un strupajos teikumos.

[3] Mūsdienu juridiskajā metodē gan dominē priekšstats, ka kopš 1922.gada konstitucionālo tiesību teorijas atziņas ir tik būtiski mainījušās, ka Satversmes tēvu viedoklis nav pētāms un vērtējams, jo ir pietiekami, ka Satversmes normās tās piemērotājs ieliek savu izpratni un zināšanas par konstitucionālo tiesību jautājumiem.³

Tā kā bieži vien šāda vienkāršota Satversmes iztulkošanas metode noved pie būtiskām iztulkošanas kļūdām, aplūkosim metodi, kā pareizāk būtu iztulkojama Satversme.

1. Satversmes tēvi

[4] Pirmais konceptuālais jautājums ir par to, kas tiek apzīmēts ar jēdzienu “Satversmes tēvi”.

Šis jēdziens ir darināts pēc ASV konstitucionālo tiesību jēdziena “tēvi – dibinātāji” parauga, apzīmējot tos cilvēkus, kuri izstrādāja un pieņēma Satversmi. Šo jēdzienu ir akceptējusi un lietojusi arī Satversmes tiesa.⁴

[5] Tomēr jēdziena “Satversmes tēvi” lietojumam atkarībā no konteksta ir vairākas nozīmes.

Pirmkārt, tā ir atsauce uz reāliem Satversmes sapulces deputātiem, kas iesniedza priekšlikumus par iespējamām Satversmes normu redakcijām un debatēja par tām.

Šādā gadījumā tā ir atsauce uz normas autoru autentisko viedokli par to, kādēļ norma tikusi formulēta tieši piedāvātajā redakcijā un kādus mērķus ar šādu formulējumu ir plānots sasniegt.

Piemēram, atsaucoties uz referenta Jāņa Purgala Satversmes sapulcē pausto viedokli, Satversmes tiesa secināja, ka prokuratūra pieder tiesu varai: “Viens no varas dalīšanas nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ir tiesu varas institucionāla un funkcionāla nošķirtība no likumdošanas varas un izpildvaras.