Žurnāls: Vēl un vēlreiz par vainu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos

4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)

Vēl un vēlreiz par vainu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos

Dr.habil.iur

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors

Problēma par vainu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos un nepieciešamība to reglamentēt Krimināllikumā (turpmāk arī – KL), apmetusi loku, nonāk sākuma stadijā. Ne vienreiz vien par to pausts publikācijās¹ un gari apspriests Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā. Izstrādātais Krimināllikuma grozījumu projekts par šo jautājumu ir izceļojies arī pa dažādām valsts institūcijām. Pēdējie notikumi problēmu par salikta sastāva noziedzīgu nodarījumu kopējo vainas formu pēc būtības atgriezuši sākuma punktā.²

Runa ir par noziedzīgiem nodarījumiem, kuros bez prettiesiskās darbības vai bezdarbības nodarījuma pazīmju skaitā iekļautas arī kaitīgās sekas, kas radušās darbības vai bezdarbības rezultātā, piemēram, smagas sekas, būtisks kaitējums. Krimināllikumā tāda rakstura normas ir skaitāmas daudzos desmitos. Taču vainas formas risinājums salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos Krimināllikumā nav reglamentēts.

Tādu salikta sastāva noziedzīga nodarījuma uzbūves modeli esam saņēmuši mantojumā no padomju krimināltiesībām, kuru pamatā ir Krievijas 1926. gada Kriminālkodekss, kas vairākus gadu desmitus bija spēkā Latvijas teritorijā un tika realizēts 1961. gada Latvijas PSR Kriminālkodeksā, bet pēc tam nostiprināts arī Krimināllikumā.

Latvijas 1933. gada Sodu likumam³ salikta sastāva noziedzīgu nodarījumu normas nebija raksturīgas. Ja bija nepieciešams kādu darbību vai bezdarbības aktu atzīt par krimināli sodāmu, tad Sodu likumā iekļāva attiecīgu noziedzīga nodarījuma sastāvu. Savukārt, ja kāda darbība vai bezdarbība bija radījusi kaitīgas sekas, par kurām jāatbild kriminālā kārtā, tad atbilstoši tām Sodu likumā parasti veidota atsevišķa norma.

Piemēram, Sodu likuma 399. pantā paredzēta atbildība, ja persona nav izpildījusi likuma vai saistoša noteikuma nosacījumus par paškustīgas mašīnas vai velosipēda lietošanu, ja par nodarīto nedraud bargāks sods. Atbilstoši Sodu likuma 437. pantam, ja nonāvēšana aiz neuzmanības bijusi sekas tam, ka vainīgais pārkāpis pienākumu būt sevišķi uzmanīgam, ko prasījis viņa stāvoklis, amats vai darbība, tad paredzēts jau bargāks sods.

Līdzīgs kriminālatbildības risinājums paredzēts arī Vācijas Federatīvās Republikas Kriminālkodeksā.⁴ Šā likuma 15.c paragrāfā noteikta kriminālatbildība par ceļu kustības drošības noteikumu pārkāpšanu (sekas nav šā panta dispozīcijā iekļautas). Ja šo noteikumu pārkāpšanas rezultātā iestājusies cilvēka nāve vai miesas bojājums aiz neuzmanības, atbildība paredzēta 222. un 229. paragrāfā.

Salīdzinājumam – Krimināllikuma 260. pantā paredzēts salikta sastāva noziedzīgs nodarījums, kurā vienā noziedzīgā nodarījumā apvienotas gan darbība vai bezdarbība, ar kuru pārkāpti ceļu satiksmes vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, gan kaitīgās sekas (dažāda smaguma miesas bojājumi vai nāves sekas).

Un te nu rodas vainas problēma salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši, ja darbības vai bezdarbības rezultātā iestājušās smagas sekas, tas ir, cilvēka nāve vai smags miesas bojājums.

Darbība vai bezdarbība kā cilvēka apzināta un gribas vadīta rīcība vienmēr ir tīša. Šāds atzinums tagad nostiprināts KL 9. panta otrajā daļā: noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi (pieļaušana attiecas uz bezdarbību – uzliktā pienākuma neveikšanu). Cilvēka neapzināta darbība vai bezdarbība nav krimināli sodāma (nepieskaitāmības stāvoklī, bezsamaņā, nepārvaramas varas vai vardarbības spiesta u.tml.).

Kādu brīdi likās, ka jautājums par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos ir atrisināts. Izrādās tomēr, ka policijā un prokuratūrā strādājošie netikšot skaidrībā, kad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums ir rupjš un kad tāds nav.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

4 KOMENTĀRI

dr.iur.

10. Novembris 2014 / 12:07

ATBILDĒT

Par KL 260. pantu – tas, ka šajā pantā CSN vienmēr tiek pārkāpti tīši, ir autora no padomju laikiem saglabājusies dogma. KL 260. pants ir speciālais pants KL 123. pantam (nonāvēšana aiz neuzmanības) un 131.pantam (miesas bojājums aiz neuzmanības). KL 123. pantā un 131. pantā vaina ir neuzmanības formā, bet 260. pantā nez kāpēc autors kā dogmu pieņem, ka vaina iespējam tikai tīša nodoma formā, kaut gan CSN noteikumus var pārkāpt arī aiz neuzmanības, piemēram, nepamana aizlieguma zīmi. Visas problēmas atrisinātos, ja teorijas par saliktajām vainas formām KL atmestu un uzskatītu, ka vaina šajos nodarījumos ir nevis salikta, bet attiecībā pret iestājušām sekām – aiz neuzmanības.

Ainārs

5. Novembris 2014 / 09:16

ATBILDĒT

Likumu nezināšana arī ir nevērība un lielākoties vispār attaisnojama.

Māris Leja

5. Novembris 2014 / 08:30

ATBILDĒT

Pievēršoties tieši rakstā paustajam viedoklim, kas galvenokārt orientēts uz Krimināllikuma 260.panta analīzi, gribētu atzīmēt, ka nevar īsti piekrist viedoklim, ka šajā pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums vienmēr uzskatāms par tīšu.
Protams, nenoliedzami būs gadījumi, kad šī darbība (bezdarbība), t.i., ceļu satiksmes noteikuma pārkāpšana, ir apzināta, piemēram, ja kaitīgās sekas iestājušās tāpēc, ka transportlīdzeklis vadīts apreibinošu vielu ietekmē, apzināti pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, apzināti iebraukts krustojumā pie aizliedzošā signāla u.tml. Šajos gadījumos patiešām, kā analizēts rakstā, diskutabls ir jautājums, vai kopumā noziedzīgs nodarījums ir izdarīts tīši.
Tomēr praksē ir neskaitāmi gadījumi, kad kaitīgās sekas radītas situācijā, kad ceļu satiksmes noteikumi pārkāpti aiz neuzmanības. Šajos gadījumos, manuprāt, ir skaidrs, ka noziedzīgais nodarījums kopumā ne pie kādiem apstākļiem nevar tikt atzīts par tīši izdarītu, jo gan pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, gan pret sekām ir konstatējama neuzmanība. To pašu var teikt, par citiem saliktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru viens no objektīvās puses elementiem ir speciālo noteikumu pārkāpums.
Šajā sakarā, manuprāt, nav īsti pareizs izejas punkts, balstoties uz kuru, tiek izdarīts secinājums, ka Krimināllikuma 260.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums kopumā vienmēr ir tīšs. Manuprāt, rakstā psihiskā attieksme pret darbību un bezdarbību tiek nepamatoti reducēta tikai uz personas darbību vai bezdarbību kā ārēji uztveramu uzvedības formu, neņemot vērā viņas psihisko attieksme pret pārkāpumu (darbības bīstamību konkrētā situācijā).

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"