Mērķa sasniegšanai tiks vērtētas aktivitātes Latvijā likumdošanas kvalitātes pilnveidošanā, likumdevēja analītiskā kapacitāte, regulējuma kvalitātes izpratne Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) ietvaros, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūciju sadarbība labāka likumdošanas procesa veicināšanai un likumdošanas iniciatīvas tiesību realizācijas prakse Latvijā.

"Kvalitāte" ir dinamisks jēdziens, kas attīstās līdz ar sabiedrību. Piemēram Hārvarda Biznesa skolas prof. Deivids A. Gārvins ir apkopojis¹ dominējošos viedokļus, uz kuriem balstīta kvalitātes izpratne:

• transcendentāla pieeja (the transcendent approach) – kvalitāti nevar precīzi raksturot, tā ir atpazīstama caur pieredzi;

• uz ražojuma īpašībām balstīta pieeja (the product-based approach) – kvalitāte ir ražojuma sastāvdaļās;

• uz lietotāja vēlmēm balstīta pieeja (the user-based approach) – ja klients ir apmierināts, tad ražojums ir labas kvalitātes;

• uz ražojuma vērtīgumu balstīta pieeja (the value-based approach) – ražojumam ir laba kvalitāte, ja tās izpildījums ir par pieņemamu cenu;

• uz ražošanu balstīta pieeja (the manufacturing-based approach) – ja ražojums atbilst specifikācijām, tas ir labas kvalitātes.

I. Aktivitātes Latvijā likumdošanas kvalitātes pilnveidošanā

Normatīvo aktu un to izdošanas kvalitātes pilnveide ir nepārtraukts process, un darbs pie tā ik pa laikam tiek intensificēts. Aktīvas darbības notiek arī pēdējos gados.²

Likumdošanas jomā kvalitātes izpratne var tikt skatīta no dažādiem rakursiem:

• regulējuma – izvēlētā tiesiskā instrumenta – kvalitāte. Piemēram, no OECD viedokļa regulējuma kvalitāte, kas pārsvarā ir ietverta likuma formā, tiek izprasta kā instruments, lai sasniegtu sabiedrisko labumu un nodrošinātu priekšnoteikumus stabilām institūcijām, godīgiem tirgus apstākļiem, iedzīvotāju apmierinātībai, ekonomikas izaugsmei un labklājībai,³ kā arī ciktāl likumdošana kā instruments veicina privātā sektora attīstību. Protams, jāņem vērā, ka likuma kvalitāte var tikt vērtēta ne tikai no juridiskās, bet arī no politiskās vai ekonomiskās perspektīvas. Tiesiskais regulējums var veicināt personu drošību vai tiesisko aizsardzību, kas var būt sarežģīti izmērāma.⁴ Tāpat laba tiesiskā instrumenta kvalitāti var pasliktināt vāja piemērošana u.tml.;

• likumdošanas kā procesa kvalitāte (t.sk. ietverot likuma formulējumu skaidrību⁵ u.c.). Likumdošanas kvalitāte var tik vērtēta kā atbilstība valsts konstitūcijā noteiktajam. Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No Satversmes 1. panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, arī labas likumdošanas princips.⁶

Pastāv variācijas terminoloģijā, ko lieto OECD, ES un dažādas valstis šajā jomā, piemēram:⁷

• OECD: Regulatory quality, Regulatory reform, Regulatory policy;

• ES: Better Regulation, Smart regulation, Regulatory fitness;

• dažādas valstis: Good regulatory practice, Regulatory management u.c.

Likumdošanas un likumu kvalitātes kritēriji nav noteikti kādā pārnacionālā tiesību aktā. Prasības kvalitātei normatīvo aktu izstrādes procesā, t.sk. pirmslikumdošanas un pēclikumdošanas posmā, definē katra valsts, izvēloties prasību apjomu, saistošo raksturu, kā arī sadarbības mehānismus starp iesaistītajām pusēm likumdošanas procesa laikā.

Jau 1931. gada 20. janvāra Saeimas sēdē deputāts prof. M. Lazersons norāda, ka "Saeima nav zobu ārstēšanas kabinets, kur varētu vienu zobu izraut un domāt, ka līdz ar to cilvēks paliek negrozīts,"⁸ un Zufallgesetzgebung jeb nejauša likumdošana nav atbalstāma. 2000. gadā Saeimā rīkotajā seminārā "Kā izstrādāt labus likumus" Dr. iur. Ineta Ziemele izklāsta, ka ar jēdziena "laba likumdošana" saturu izprot likumdošanas procesu, "kurš atbilst likuma varas, tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principiem un kura rezultātā tiek pieņemts tiesisks un likumīgs normatīvs akts, kas atbilst visas valsts un sabiedrības interesēm".