I. Priekšvēsture un referenduma rezultāts

Referendumu izsludināja pēc tam, kad Konservatīvā partija uzvarēja 2015. gada vēlēšanās un saskārās ar nepieciešamību izpildīt savu solījumu rīkot referendumu par Apvienotās Karalistes dalību ES.³ Šis bija stratēģisks solījums, jo ar to tika nomierināta Konservatīvās partijas un Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) eiroskeptiķu opozīcija, un šis solījums tika dots cerībā, ka koalīcijas valdība varētu to noraidīt.⁴ Šo solījumu uzskatīja par vienu no daudziem risinājumiem, ko valdība piedāvāja eiroskeptiķiem un kas ietvēra:

• Eiropas Parlamenta konservatīvo deputātu atsaukšanu no Eiropas Tautas partijas (EPP);⁵

• "referenduma atslēgas" ieviešanu attiecībā uz līguma grozījumiem;⁶

• opozīciju Junkera (Juncker) prezidentūrai;⁷

• 2012. gada pārskatu par ES kompetenču pārbaudi,⁸ un

• solījumus samazināt migrāciju līdz "desmitiem tūkstošu".⁹

Referenduma rezultātā tika konstatēts, ka valsts ir sašķelta, jo Anglija un Velsa balsoja par Brexit (53,4 % Anglijā un 52,5 % Velsā), bet Skotija un Ziemeļīrija balsoja par "palikšanu" (62 % Skotijā un 55,8 % Ziemeļīrijā).¹⁰ Referenduma iznākums apdraud nacionālo vienotību, jo tas mudina Skotiju uz otro neatkarības referendumu,¹¹ savukārt Ziemeļīrijai pēc simts gadiem kopš Lieldienu sacelšanās, iespējams, būs jāatjauno sauszemes robeža starp ES un Īriju un jāievieš ES piekrastes robeža ar Skotiju.¹² Tika sašķelti savā starpā arī vecākā paaudze un jaunieši, jo jaunieši balsoja par "palikšanu" (73 % no 18-24 gadus veciem jauniešiem), bet 60 % no vēlētājiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, balsoja par Brexit.¹³

II. Brexit un Eiropas integrācijas dilemma

Galvenais pieņēmums debatēs par Brexit bija tas, ka piedāvājums "palikt" ir acīmredzams, un valdība bija tik pārliecināta par savu pozīciju, ka tā pat nesagatavoja ārkārtas rīcības plānu, kādēļ Ārlietu komiteja vēlāk kritizēja valdības "rupju neuzmanību".¹⁴ Uz šo pieņēmumu nedrīkstēja paļauties, ignorējot eiroskepticisma dziļumu un nenovērtējot "kontroles atgūšanas" jēdziena rezonansi – jēdziena, kas ir balstīts uz plašu un pat nepierādītu pārliecību, ka "Brisele" ir nelikumīgi sagrābusi pilnvaras, ko tā sev piedēvē. Valdība centās pati norobežot šīs jomas savā 2012. gada pārskatā par kompetenču pārbaudi.¹⁵ Taču 2012. gada pārskatā, kurā kompetenču sadalījumu atzina par atbilstošu, netika piedāvāts to kompetenču saraksts, kuras pieprasīs nodot atpakaļ atkārtotajās pārrunās par Apvienotās Karalistes statusu.¹⁶

Palikšanas nostāju tālāk novājināja parlamenta bezdarbība ES tiesību sistēmas ietvaros – parlaments nespēja noteikt pagaidu ierobežojumus imigrācijai no jaunajām dalībvalstīm,¹⁷ kontrolēt imigrāciju no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis,¹⁸ reformēt Apvienotās Karalistes darba tirgu un/vai veikt produktivitātes uzlabošanas pasākumus. Tas viss padarīja valsti vēl uzņēmīgāku pret migrāciju. Tāpat parlaments netransponēja svarīgas ES direktīvas, pielāgojot tās valsts tiesību sistēmai, – tā vietā tas deva priekšroku copy/paste likumdošanas tehnikai laika taupīšanas apsvērumu un, iespējams, pat šī paņēmiena izsmalcinātības dēļ.¹⁹

1. Plašsaziņas līdzekļu naidīgums

Apvienotās Karalistes prese par ES lietām nekad nav rakstījusi neko labu. ES tiesību aktus neuzskatīja par diskusiju rezultātā un likumdošanas procesa ietvaros radītu produktu, bet gan par "neievēlētu" un "nepazīstamu" birokrātu darba rezultātu.