25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)
Intervija
Valsts kontroliere: jābīstas ir tiem, kas rīkojas nelikumīgi
Dina Gailīte
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore 
Sannija Matule
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktora vietniece 
Foto no Valsts kontroles arhīva

Pēc vairāku gadu dīkstāves Saeimā šā gada maijā parlamentārieši atbildīgajā komisijā visbeidzot ir atbalstījuši sen rosinātu Valsts kontroles likuma grozījumu tālāku virzību, un salīdzinoši īsā laikā tie jau tiek virzīti izskatīšanai trešajā lasījumā, kas teorētiski iespējams pat vēl pirms šī žurnāla nonākšanas lasītāju rokās. Šie priekšlikumi uzskatāmi par ļoti būtiskiem, jo faktiski paredz zaudējumu piedzīšanu no atbildīgās personas privātiem līdzekļiem, ja Valsts kontroles revīzijā konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu. Lai gan šos grozījumus Valsts kontrole iniciējusi jau pirms aptuveni četriem gadiem, intervija ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu atklāj, ka nepieciešamība pēc amatpersonu atbildības institūta pilnveides savu aktualitāti nemaz nav zaudējusi, gluži pretēji – tā aizvien tikai pieaug. Par šāda secinājuma iemesliem un apsvērumiem viedokli šajā intervijā pauž ne tikai valsts kontroliere, bet arī pēc būtības tas saskatāms vēl citos šī speciālā "Jurista Vārda" izdevuma rakstos, kuri pirmo reizi vienkopus tik lielā skaitā saistīti tieši ar Valsts kontroles darbību un tās ietvaros gūtajām atziņām, tostarp attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanas procesu un tiesu darba efektivitāti.

Uzskaitīt līdzekļus protam, lietderīgi izmantot – vēl ne

Uz Valsts kontroli var raudzīties dažādi, īpaši ņemot vērā, ka tas ir viens no Satversmē nostiprinātajiem konstitucionālajiem orgāniem. Taču, ja raugāmies no ikdienas darba pozīcijām, kā jūs izprotat savas institūcijas galvenos mērķus un uzdevumus?

Tas izriet no Valsts kontroles likuma, un šo tēzi esam likuši arī savas darbības stratēģijas pamatā – raudzīties, lai rīcība ar valsts naudu tiktu veikta pareizi, likumīgi un atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Valsts kontrole ir neatkarīga un koleģiāla augstākā revīzijas iestāde Latvijā, tādēļ esam īpaši revidenti.

Mana pārliecība ir tāda – jo vairāk mūsu sabiedrība attīstās, jo informācija par publisko līdzekļu izlietojumu kļūst nozīmīgāka. Protams, esam salīdzinoši jauna valsts, un līdz ar to sabiedrības iesaiste visos politiskajos procesos varbūt vēl nav tik ļoti attīstījusies kā vecajās demokrātijās. Bet, jo vairāk sabiedrības iesaiste pieaug, jo vairāk ir nepieciešama patiesa informācija, lai izdarītu pamatotus un konstruktīvus lēmumus. Tieši Valsts kontrole sabiedrībai arī dod informāciju par to, kas notiek ar publiskajiem līdzekļiem un kā tie tiek tērēti. Atbildam uz šiem jautājumiem un sniedzam skaidru un patiesu informāciju.

Taču mēs ne tikai sausi informējam, bet arī palīdzam uzlabot rīcību ar publiskajiem līdzekļiem. Revidējamām vienībām esam divējādā statusā – gan palīgi, gan varbūt arī zināms bieds, jo pret tiem, kas neprot rīkoties ar publiskiem līdzekļiem, vēršamies ar visu iespējamo bardzību, prasot atbildību.

Pēdējos gados jūsu izpratne par uzraudzību ir ārkārtīgi paplašinājusies, lielu uzsvaru liekot arī uz līdzekļu izlietojuma lietderības un likumības apsvērumiem. To, piemēram, vērojām arī tieslietu sistēmas revīzijā, kur norādījāt, ka līdzekļi netiek izlietoti efektīvi. Jums mēdz aizrādīt, ka par daudz esat paplašinājuši savu darbības jomu un jaucaties jau vairs ne savās lietās.

Valsts kontrole kā neatkarīga institūcija, protams, pati nosaka savu revīziju tvērumu un to, kādas atbildes cenšamies iegūt vienā vai otrā revīzijā. Jā, pilnīgi noteikti esam paplašinājuši savu tvērumu, vairāk virzoties uz sistēmiskām un lietderības revīzijām. Proti, skatāmies ne tikai līdzekļu uzskaiti, bet arī vērtējam tiešām lielus un būtiskus sistēmiskus jautājumus, tostarp jūsu pieminētās tiesu darbības, arī Valsts policijas veiktās pirmstiesas izmeklēšanas procesa un valsts īstenotās maksātnespējas politikas efektivitāti. Skatāmies, kā šīs sistēmas mūsu valstī darbojas, un, atklājot neatbilstības, sniedzam ieteikumus.

Analizējot no finanšu uzskaites viedokļa, redzam, ka valsts pārvaldes institūcijas vairāk vai mazāk un ar atsevišķiem izņēmumiem jau ir iemācījušās uzskaitīt un iegrāmatot līdzekļus.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties