Jautājums par advokāta tiesībām kritizēt tiesu nolēmumus nav jauna tēma "Jurista Vārda" lasītājiem. Vārda brīvību attiecībā uz tiesu varas kritiku, piemēram, jau ir analizējis Dr. iur. Arturs Kučs,1 Mg. iur. Laila Jurcēna,2 pētījumu par sabiedrības, tai skaitā advokātu, tiesībām kritizēt tiesas, savā maģistra darbā ir veikusi Estere Kozlinska.3 Turpinot aizsākto, šajā rakstā sniegšu ieskatu Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē, pievēršoties īpašam vārda brīvības ierobežojumam – ierobežojumam profesionāliem juristiem (advokātiem) paust kritiku par tiesām, tiesnešiem un tiesu pieņemtajiem nolēmumiem.
Starp vārda brīvību un tiesu kritiku
"Vārda brīvība ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas sabiedrības pamatiem un viens no tās progresa un katra indivīda pašrealizācijas pamatnosacījumiem."4 Vārda brīvība ietver tiesības paust ne tikai neitrālu "informāciju" vai "idejas", bet arī tādus izteikumus, kas aizskar, šokē vai traucē. Demokrātiska sabiedrība nozīmē ideju plurālismu, iecietību pret dažādo un plašu skatījumu uz dažādiem jautājumiem. Vārda brīvība nav absolūta, tomēr tās ierobežošanai ir jābūt izņēmumam un ierobežojumu nepieciešamība ir pārliecinoši jāpamato.5 Vārda brīvības ierobežojumam ir jābūt noteiktam likumā, nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā un samērīgam. ECT ir atzinusi, ka "tiesu varas autoritātes" aizsardzība ir atzīstama par pamatu vārda brīvības ierobežojumam, ar to saprotot, ka tiesām ir jāsaglabā sabiedrības acīs statuss kā uzticamai vietai strīdu izšķiršanā vai personu vainas noskaidrošanā.6 Vienlaikus jājautā: vai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt tiesu varas autoritāti, sabiedrībai ir tiesības kritiski izteikties par tiesu darbu? Atbildot vienkāršoti – jā, tiesības uz vārda brīvību ietver arī tiesu varas un tiesnešu kritiku, jo demokrātiskā valstī sabiedrībai ir tiesības kontrolēt valsts varu, tai skaitā visus valsts varas atzarus. Tiesām, ievērojot to darbības nozīmīgumu demokrātiskā sabiedrībā, jābūt gatavām, ka to darbība tiks vētīta un kritizēta. Šī atziņa ir nostiprināta arī vairākos ECT spriedumos.7
Tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības izplatīt informāciju un paust savus uzskatus, var tikt ierobežotas likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.8 Vērtējot vārda brīvības ierobežojumu pamatotību, ECT vērtē gan izteikumu saturu, gan izteikumu autoru. Tā, piemēram, ECT praksē atzīts, ka nav pamatoti ierobežot izteikumus sabiedrībai svarīgos vai tādos jautājumos, par kuriem sabiedrībā ir interese. Tāpēc plašākas tiesības izteikties, pat izmantojot gandrīz naidīgus izteikumus, ir plašsaziņas līdzekļiem (žurnālistiem), jo tie nodrošina sabiedrības tiesības uz informāciju. Arī politiķu vārda brīvība ir ierobežojama tikai tad, ja izteikumi ir nepamatoti, noniecinoši vai tiesas autoritāti graujoši, jo politiķi darbojas sava elektorāta interesēs, pievēršot sabiedrības uzmanību aktuālām problēmām, tai skaitā problēmām tiesu darbā.9 Tikmēr no advokātiem kā tiesu sistēmai piederīgām personām parasti tiek sagaidīta izturēšanās, kas veicina sabiedrības uzticēšanos tiesām.10
Attiecībā uz izteikumu saturu ECT vairākās lietās ir novilkusi robežu, norādot, ka vārda brīvība nedod tiesības vispārīgi un neargumentēti apgalvot, ka tienesis, kas izskata lietu, ir nezinošs vai nekompetents.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.