Kādēļ likumdevējs bija tik labvēlīgs pret sīkām zādzībām
Par Krimināllikuma 180.panta likteni
18.decembrī Saeima izdarīja grozījumus Krimināllikumā, svītrojot
180.panta pirmo daļu, kas paredz atbildību par zādzībām, krāpšanām un
piesavināšanos nelielā apmērā. Grozījumi Krimināllikumā stājās spēkā šī gada
1.janvārī, un izrādījās, ka par sīkām zādzībām notvertie, kuri atrodas
apcietinājumā un pret kuriem ierosinātas lietas, ir jāatbrīvo, jo Krimināllikumā
vairs nav panta par zādzībām nelielos apmēros. Koordinācijas trūkuma dēļ
izveidojās absurda situācija. 15.janvārī Saeima laboja šo kļūdu un steidzamības
kārtā atjaunoja Krimināllikumā iepriekš minēto pantu. “Jurista Vārds”
aptaujāja vairākas augstas amatpersonas, lai precizētu, kā varēja rasties šāda
situācija, kas masu medijos tika nodēvēta par “svētlaimi sīkiem zaglēniem”, un
kas tiks darīts, lai nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos.
Kurš par to ir atbildīgs
Foto: no personiskā arhīvā |
Krimināllikuma 180.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.