Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 3. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA "Aqua Pro” pieteikums atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, uzliekot pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī atbilstošu nokavējuma naudu un soda naudu. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Pieteicēja SIA "Aqua Pro” importēja Eiropas Savienībā izlaišanai brīvam apgrozījumam velosipēdus no Kambodžas uzņēmuma "Bestway Industrial Co.Ltd.” Pamatojoties uz Kambodžas eksportētājam izsniegto preces izcelsmes A sertifikātu, pieteicēja nemaksāja muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli.
2010. gada 15. februārī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas auditu pārvalde saņēma Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas biroja (turpmāk – OLAF) informāciju par Eiropas Komisijas misiju Kambodžā saistībā ar izcelsmi apliecinošo dokumentu izsniegšanas pamatotību velosipēdiem, kuri no Kambodžas uzņēmumiem "Bestway Industrial Co. Ltd." un "Atlantic Cycle Co. Ltd." eksportēti uz Eiropas Savienību.
Ievērojot atklātos apstākļus, VID veica pieteicējas muitas un citu nodokļu auditu. Audits noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta 2010. gada 3. septembra lēmumu, ar kuru cita starpā atzīts: tā kā A formas sertifikāts ir izsniegts nepamatoti, precei piemērojama ievedmuitas tarifa likme 14 procenti. Tādēļ nolemts atbilstoši tai noteikt samaksai ievedmuitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī atbilstošu nokavējuma naudu un soda naudu.
Atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 16. marta spriedumā lietā C-47/16 norādījusi, ka Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta "b" apakšpunkta mērķis ir aizsargāt personas, kas atbildīgas par nodokļa samaksu, tiesisko paļāvību saistībā ar to, ka visi apstākļi un kritēriji, uz kuriem ir balstīts lēmums atgūt vai neatgūt muitas nodokļus, ir pamatoti.
Pamatoti atsaukties uz tiesisko paļāvību saskaņā ar šo tiesību normu, lai uz viņu attiektos tajā paredzētais izņēmums no pēcmuitošanas piedziņas, importētājs var tikai tad, ja ir izpildīti trīs kumulatīvi nosacījumi. Vispirms ir vajadzīgs, lai nodokļa neiekasēšana būtu notikusi pašu kompetento iestāžu kļūdas dēļ; tad – lai kompetento iestāžu pieļautā kļūda būtu tāda, ko labticīga persona, kas ir atbildīga par samaksu, nevar saprātīgi atklāt, un visbeidzot – lai persona, kas ir atbildīga par samaksu, būtu izpildījusi visus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā paredzētos noteikumus par muitas deklarāciju. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apelācijas instances tiesai, izskatot lietu no jauna, ir jāvērtē visu trīs kumulatīvo nosacījumu izpildīšanās konkrētajos importa darījumos.
Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKA-10; A420824610).
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.