2018. gada 19. oktobrī Tieslietu ministrijā izskanēja ikgadējā tiesību zinātnieku un praktiķu konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi". Šogad tā bija īpaši nozīmīga, jo Civilprocesa likumam kopš tā pieņemšanas apritējuši 20 gadi. Būdams Tieslietu ministrijas Civilprocesa likuma grozījumu pastāvīgās darba grupas dalībnieks, regulāri piedalos civilprocesam veltītajās konferencēs kā referents, bet pēdējos gados man ticis uzticēts arī vadīt daļu no konferences un kopsavilkuma formā paust pasākuma noslēguma runu. Tāda iespēja tika dota arī šoreiz, gan analizējot referentu pausto, gan sniedzot ieskatu tālākam darbam tiesiskuma stiprināšanā. Tādēļ, balstoties uz konferences noslēguma runas tēzēm, tās pielāgojot rakstveida formātam un papildinot vai precizējot, šajā rakstā sniegts ieskats konferencē izskanējušajās aktualitātēs.
Tā kā Civilprocesa likumam aprit 20 gadi, tā ir iespēja uz lietām paraudzīties kopumā un plašāk, vairāk akcentējot sistēmiskus jautājumus. Gatavojoties šī gada konferencei, jau biju piezīmējis dažas tēzes jeb pieturas punktus, par ko tajā vēlētos runāt, un papildus domas raisījās, klausoties konferences referātus visas dienas ietvaros. Ne mazāk svarīgas bija arī diskusijas konferences sesiju starplaikos. Tādēļ šajā apkopojumā pakavēšos pie dažiem jautājumiem, kas izskanējušās konferences kontekstā un ārpus tās man šķiet jo īpaši svarīgi.
[1] Ļoti zīmīgs bija Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces tiesību politikas jautājumos Lailas Medinas sacītais: "Par civilprocesu domājam katru dienu." Es ieteiktu ieklausīties šajos vārdos. Mēs, praktiķi, tiešām par to domājam ik dienu un reizēm ne tikai savās darba vietās, bet arī ārpus tām. Es pat teiktu: par civilprocesu mēs domājam vairāk nekā par sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem, un katrs var uzdot sev jautājumu – vai tas ir normāli? Taču viens ir skaidrs, ja mēs par civilprocesu domājam, tad tas mums ir svarīgs un svarīgi ir to stiprināt visādā ziņā.
Arī Tieslietu ministrija ir ļoti daudz darījusi, lai civilprocess attīstītos pareizā virzienā, un tāpēc neuzskatu, ka "viss ir slikti", kā mums te daži cenšas iestāstīt. Tieslietu ministrija daudz ko ir paveikusi, bet ir jāsaprot, ka visiem labs nebūsi. Jācer, ka jaunā valdība turpinās iesāktos darbus un neizmetīs iesāktos projektus mēslainē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.