Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Intervija

Tiesu vara savu neatkarību vēl nav sasniegusi. Kāds bijis 12 gadu posms Latvijas tiesu dzīvē

2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)

Pēc divām nedēļām, 16. jūnijā, amatā stāsies jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs – Aigars Strupišs. Viņa kandidatūru kā vienīgo šim amatam izvirzīja Augstākās tiesas plēnums, atbalstīja Tieslietu padome un 21. maijā vienprātīgi apstiprināja Saeima. Bet līdz 15. jūnijam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ir Ivars Bičkovičs, kurš šos pienākumus pildījis likumā "Par tiesu varu" noteikto maksimālo laiku – divus termiņus pēc kārtas, kopumā 12 gadus. Pirmo reizi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju viņš tika apstiprināts 2008. gadā (uz septiņiem gadiem), bet atkārtoti – 2015. gadā (pēc likuma grozījumiem – uz pieciem gadiem). Pirms iecelšanas šajā amatā viņš bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs, kā arī vadīja Latvijas Tiesnešu biedrību. Tiesneša darbu viņš turpinās arī pēc 15. jūnija. ...

Dina Gailīte, Dace Šulmane

žurnāls / Intervija

Straujas reformas tiesu sistēmā nav vēlamas

16. Jūnijs 2015 /NR. 24 (876)

Tieši šodien, 16. jūnijā, beidzas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pirmā šī amata termiņa pilnvaru laiks. Saskaņā ar Saeimas 28. maijā pieņemto lēmumu (par – 53 deputāti, pret – 27, atturas – 4) rīt sāksies viņa otrais termiņš augstākajā tiesu varas amatā Latvijā – šoreiz gan tie būs nevis septiņi, bet pieci gadi. "Jurista Vārda" lasītāji jau ir informēti par Augstākās tiesas priekšsēdētāja "priekšvēlēšanu" norisēm, kad uz augsto amatu līdztekus I. Bičkovičam pretendēja arī otrs kandidāts – viņa priekšgājējs AT priekšsēdētāja postenī, šobrīd AT Administratīvo lietu departamenta tiesnesis Andris Guļāns. Abas kandidatūras tika izvērtētas un atzītas par piemērotām Tieslietu padomē 20. aprīlī, savukārt Augstākās tiesas plēnums 24. aprīlī nosliecās par labu I. Bičkovičam, kurš tad arī tika virzīts Saeimas apstiprināšanai (I. Bičkoviča kandidatūra plēnumā ieguva 23 AT tiesnešu atbalstu, savukārt A. Guļāns – 15 balsis). "Jurista Vārds" I. Bičkoviču iztaujāja par AT priekšsēdētāja iecelšanas procesu, AT tiesnešu dažādo noskaņojumu, tiesu varas un likumdevēja attiecību dinamiku, iemesliem sabiedrības neapmierinātībai ar tiesu darbu, kā arī iespējām izvairīties no skandalozi gariem tiesu procesiem. ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Numura tēma

Tieslietu padomes attīstība un perspektīvas

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Kā Eiropas tieslietu padomju asociācija atzīmē savā 2008. gada Budapeštas rezolūcijā, "Tieslietu padome atspoguļo katras valsts tiesību sistēmas attīstību, kas savukārt dziļi sakņojas valsts vēsturiskajā, kultūras un sociālajā kontekstā (situācijā)".1 Tieslietu padome ir savas valsts juridiskās kultūras attīstības unikāls veidojums.2 ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Nedēļas jurists

Ivars Bičkovičs

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesu praksi lietās par krāpšanu

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā pieņēmusi lēmumu, kurā izteikts viedoklis par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Pēdējos gados tiesās palielinās lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā. Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177. panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas. Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav ierakstījis nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Skaidrojums sniegts arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210. pantu, tas ir, par kredīta un citu aizdevumu negodprātīgu saņemšanu un izmantošanu. Savukārt gadījumā, ja vainīgā persona izdarījusi minētās darbības, lai izmantotu saņemto aizdevumu pēc saviem ieskatiem, un jau aizdevuma saņemšanas brīdī zinājusi, ka neizpildīs līguma nosacījumus un neatmaksās saņemto aizdevumu, izdarītais papildus KL 210. pantam kvalificējams arī kā krāpšana saskaņā ar KL 177. vai 180. pantu. Rekomendāciju izstrādāšanai izmantots tiesu prakses apkopojums lietu iztiesāšanā par krāpšanu, ko veikusi Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa sadarbībā ar speciālistu krimināltiesību jautājumos asociēto profesoru A. Judinu. Pētījumā izanalizēti 150 krimināllietu materiāli, kuros apsūdzības saskaņā ar Krimināllikuma 177., 180., 177.1, 178., 204. un 321. pantu uzrādītas 202 personām. Analizētās krimināllietas izskatītas pirmās instances tiesā laikā no 2004. gada līdz 2008. gadam, bet galīgie nolēmumi pieņemti 2007. un 2008. gadā. ...

Jānis Pleps, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Intervija

Lai tiesnesis var pildīt pienākumus tā, kā pieklājas

23. Septembris 2008 /NR. 36 (541)

Šodien aprit tieši simts dienas, kopš Augstāko tiesu vada tās jaunais priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Šā gada 5. jūnijā Saeima viņu apstiprināja šajā amatā uz septiņiem gadiem, savukārt 16. jūnijs bija trešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pirmā darba diena priekšsēdētāja amatā. Ar Ivaru Bičkoviču “Jurista Vārds” tikās nedēļu iepriekš, lai pārrunātu ne vien simts dienās paveikto, bet arī vairākus jautājumus, kas šobrīd ir aktuāli tiesu sistēmai. Saruna notika tiesas priekšsēdētāja kabinetā, kurā vēl bija jūtami jurģi un jauna saimnieka ienākšana. Taču tajā pašā laikā mēs runājām par konkrētām lietām, kas jau ir izdarītas, par lietām, kuras tiek darītas un kuras iecerēts paveikt. Jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs sācis aktīvi strādāt ar pirmo dienu, un, šķiet, daudziem juristiem vēl lielā mērā ir noslēpums, kāds tad īsti būs jaunais Augstākās tiesas vadības kurss. Iespējams, dažas atbildes uz jautājumiem par Augstākās tiesas un visas tiesu varas sistēmas attīstības perspektīvām varēs gūt jau šajā intervijā. ...

Ivars Bičkovičs, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Telefonsarunu skandāls nebeigsies ar "čiku"

4. Septembris 2007 /NR. 36 (489)

- Tiesnešu konferences datums jau noteikts, un daudzi tajā cer sadzirdēt ko būtisku. Ko jūs no tās sagaidāt? - Personīgi es uzskatu, ka 2. novembrī ieplānotā tiesnešu konference vairāk būs vērsta uz sabiedrību un tās šobrīd pamatoto interesi. Konferences gaitā svarīgi būs tas, kā mainīt sabiedrības viedokli uz pozitīvo pusi. Esmu absolūti pārliecināts, ka tiesnešu starpā nevarētu būt diskusijas un strīda par nepieciešamību ievērot tiesneša ētikas normas. Nešaubos, ka ikviens Latvijas tiesnesis, vismaz publiski izsakoties, protams, ir par absolūtu likumību savā darbā un ētisko normu ievērošanu (cits jautājums, kā viņš to līdz galam saprot vai - gluži pretēji - neizprot), tādēļ diezin vai šim uzstādījumam konferencē būs oponenti. ...

Dina Gailīte, Artūrs Kučs, Lauris Liepa, Andris Guļāns, Ivars Bičkovičs, Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kur sākas un kur beidzas tiesneša vārda brīvība

12. Oktobris 2004 /NR. 39 (344)

Kur sākas un kur beidzas tiesneša vārda brīvība Diskusijā par tiesnešu vārda brīvību: Ivars Bičkovičs, Andris Guļāns, Artūrs Kučs, Gunārs Kūtris, Lauris Liepa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vai tiesnesis ir brīvs savos izteikumos par tiesu darbību, vai arī viņam atšķirībā no citiem pilsoņiem ir kādi vārda brīvības ierobežojumi? Kāda nozīme ir tam, kur un kādā formā tiesnesis izsakās? Vai sabiedrībā ...

Andris Guļāns, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uzmanības lokā - Tiesu iekārtas likumprojekts

6. Aprīlis 2004 /NR. 13 (318)

Uzmanības lokā – Tiesu iekārtas likumprojekts Šajā “Jurista Vārda” numurā turpinām sākto diskusiju par Tiesu iekārtas likumprojektu, kuru jaunā valdība 18. martā atsauca no Saeimas, lai to izvērtētu vēlreiz. Par šo likumprojektu savas domas jau izteicis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks intervijā “Pirms likumu pieņemšanas vajadzīgas plašākas diskusijas” mūsu laikraksta 23. marta numurā. Savus viedokļus ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"