Jurista Vārda satura arhīvs

Par ārpustiesas vienošanos Zolitūdes “Maximas” lietā

13. Decembris 2016 /NR. 50 (953)

Atsaucoties žurnāla "Jurista Vārds" aicinājumam, kas man tika adresēts kā Zolitūdes "Maximas" traģēdijas lietā cietušo advokātam, sniegt savu skaidrojumu par panākto ārpustiesas vienošanos ar SIA "Maxima Latvija" un SIA "Tineo", vēlos norādīt uz dažiem apsvērumiem. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Jurista vizītkarte

Aldis Gobzems

13. Oktobris 2015 /NR. 40 (892)

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – par un pret

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Raksts veltīts aktuālajai diskusijai1 par advokātu procesa pieļaujamību un pamatotību Latvijā un reizē arī ir replika uz aprīlī "Jurista Vārda" 15. numurā publicēto M. Onževa un A. Rimšas rakstu "Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem".2 ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu process – viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Šis raksts veltīts zvērinātu advokātu lomai tiesvedības procesā un Latvijā vienmēr aktuālajam jautājumam par civilprocesa tiesvedības paātrināšanu. Raksta mērķis ir aplūkot zvērinātu advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu personu profesionālo pienākumu nostiprināšanu, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā, sākot ar apgabaltiesas līmeni,1 un šāda soļa iespējamo lomu un ietekmi tiesvedības, konkrētajā gadījumā – civilprocesa, paātrināšanā. Rakstā tiks sniegts ieskats arī šāda tiesiskā regulējuma konstitucionāli tiesiskajos aspektos. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu atalgojums Atlīdzības likumā – Satversmes pārkāpums

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Viena no pēdējā laika aktuālākajām diskusijām ir par tiesnešu amata atlīdzībām. Saeima šobrīd izskata vairāku likumu grozījumus ar mērķi radīt vienotu tiesisko regulējumu, kurā cita starpā noteiks arī tiesnešu algas. Tiesisko regulējumu plānots iekļaut jau spēkā esošajā "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (turpmāk – Atlīdzības likums) grozījumu veidā.1 Tiesiskā regulējuma pieņemšana šādā redakcijā, kādā tas šobrīd tiek izskatīts Saeimā, autoraprāt, ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka tiesnešu amata atlīdzību samazināšana (kas tiks panākta ar grozījumu iekļaušanu Atlīdzības likumā) ir prettiesiska, kā to jau norādījusi Satversmes tiesa, otrkārt, tiesnešu amata algas noteikšanas princips ir neatbilstošs un nesamērīgs tiesneša amatam un samaksas apmērs nav "pietiekošs", lai nodrošinātu neatkarīgas tiesas principa ievērošanu, un visbeidzot, treškārt, jo ar tiesnešu amata atlīdzību iekļaušanu Atlīdzības likumā tiks panākta iespēja izvairīties no Satversmes tiesas sprieduma izpildes,2 kas ir klaji pretrunā ar tiesiskas un demokrātiskas valsts principu. Rakstā autors gan kā juridiskās profesijas pārstāvis, gan arī kā privātpersona, kura ir ieinteresēta valsts demokrātijas un tiesiskuma izaugsmē, vēlas izteikt savu viedokli diskusijā par tiesnešu atalgojumu un pamatot izvirzītos apgalvojumus. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu. Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009. gada 1. jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu2 – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk nekā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010. gada 1. novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010. gada 26. jūlijā.3 Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko valūtas fondu4 un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām. Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā. Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu. Plānots juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa atšķirības un īpatnības iztirzāt atsevišķi nākamajos rakstos. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās aizsardzības procesu problemātika

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Kopš 2008. gada 1. janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums.1 2009. gada 1. jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu,2 kurā reglamentēts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai arī tiesiskais regulējums ir tapis tikai nesen, šobrīd Saeima lemj par jauna Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Pēdējais, iespējams, saistāms ar to, ka, pēc likumdevēja domām, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu problēmām, kas saistītas ar komersantu maksātnespēju. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesai jāizvērtē visas maksātnespējas procesa pazīmes

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci, ka tiesa, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Attiecīgi pēc konstatētā vai nu jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā Civilprocesa likuma1 363.7 pantu. Rakstā tiks noskaidrots, vai šāda tiesu prakse atbilst tiesību normām un maksātnespējas procesa mērķim. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas pasludināšanas sekas

21. Decembris 2004 /NR. 49 (354)

Maksātnespējas pasludināšanas sekas Aldis Gobzems, Maksātnespējas administrācijas direktors Foto: no personiskā arhīva Parādnieku par maksātnespējīgu pasludina tiesa, un tās spriedums ir galīgs. Svarīgi, ka pēc tiesas sprieduma par parādnieka atzīšanu par maksātnespējīgu, administratoram ir jānodrošina vārda “maksātnespējīgais” un “maksātnespējīgā” lietošana visos parādnieka rekvizītos. Vārda ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"