Jurista Vārda satura arhīvs

Viens pats ar savām idejām, mokām un šaubām

10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)

Latvijas tiesībnieku saime lepojas ar ikviena mūsu jurista starptautiskiem panākumiem – arī "Jurista Vārds" cenšas informēt lasītājus gan par ārvalstīs aizstāvētiem zinātniskajiem grādiem un izdotām grāmatām, gan nozīmīgiem profesionālās karjeras sasniegumiem. Šāds stāsts, kas liek ne vien lepoties, bet noteikti var iedvesmot jaunos Latvijas tiesībniekus, arī šoreiz – par latviešu juristi Magdu Papēdi, kas vispirms absolvējusi Latvijas Universitāti (Dipl. iur.), pēc tam Vācijā Freiburgas Universitātē (Albert-Ludwigs-Universität Freiburg) ieguvusi maģistra grādu (LL.M), bet 2015. gadā turpat aizstāvējusi arī doktora grādu (Dr. iur.) un savu promocijas darbu 2016. gadā publicējusi prestižajā Vācijas juridiskās literatūras izdevniecībā Carl Heymans Verlag, un šobrīd Hamburgā gatavojas otrajam valsts eksāmenam (Zweite Juristische Prüfung), kura nokārtošanas gadījumā iegūs tiesības praktizēt visās reglamentētajās jurista profesijās Vācijas tiesu sistēmā un valsts pārvaldē. ...

Magda Papēde

žurnāls / Jurista vizītkarte

Magda Papēde

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes par autortiesību konstitucionālo aizsardzību

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

Šis ir LL.M Magdas Papēdes komentārs Dr.iur. Ingrīdas Veikšas rakstam "Autortiesību aizsardzības konstitucionālie aspekti", kas tika publicēts žurnālā "Jurista Vārds" Nr. 52 (751) – speciālizlaidumā, kas iznāca 2012. gada 18. decembrī. ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Paredzēts harmonizēt kolektīvā pārvaldījuma organizāciju regulējumu

7. Augusts 2012 /NR. 32 (731)

Eiropas Komisija 11. jūlijā publiskoja sen solīto direktīvas projektu par autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.1 Ar saskaņotas likumdošanas palīdzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs Komisija cer sasniegt divus galvenos mērķus: izveidot vienotu digitālo tirgu, kā arī veicināt caurskatāmu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Dokuments vēl atrodas sākuma stadijā. Līdz direktīvas pieņemšanai Eiropas Parlamentā un tās transponēšanai Latvijas Autortiesību likumā noteikti paies vismaz pāris gadu. ...

Frānsiss Garijs

žurnāls / Intervija

Autortiesību izaicinājums: kā digitālajā laikmetā finansēt kultūru

31. Jūlijs 2012 /NR. 31 (730)

Autortiesību aizsardzības un autoru atlīdzības jautājumi Latvijā burtiski pēdējā gada laikā strauji izrāvušies ārpus nozares ekspertu uzmanības loka un kļuvuši par plašas sabiedrības apspriešanas objektu, jo īpaši saistībā ar sabiedrības un autortiesību sargu dažādajiem priekšstatiem par publiska izpildījuma izpratni, atskaņojot un klausoties mūziku pa radio. Tāpat, Latvijas ekonomikai pēckrīzes apstākļos balansējot jaunu satricinājumu gaidās, aizvien vairāk tiek runāts par otras intelektuālā īpašuma tiesību nozares – patentu tiesību – nozīmi. Jo tieši zinātņu ietilpīga ekonomika tiek uzskatīta par teju vienīgo veidu, kas Latvijai līdzās citām Eiropas valstīm var ļaut konkurēt globālajā tirgū. Šo aktualitāšu gaismā "Jurista Vārdam" piedāvātais gods intervēt Dr. Frānsisu Gariju (Francis Gurry) – cilvēku, kas vada pasaulē ietekmīgāko intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības institūciju – Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (World Intellectual Property Organization, saīsinājumā – WIPO), – likās vēl unikālāks. Jāpiebilst, ka "Jurista Vārds" bija vienīgais Latvijas preses izdevums, kam tika dota iespēja intervēt F. Gariju, viņam viesojoties Rīgā, un redakcija pateicas Latvijas Republikas Patentu valdei par šo iespēju. Saruna notika maijā, kad, atzīmējot Latvijas Republikas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, Rīgā risinājās konference "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība". Pasākumu atklāja un tajā referēja arī F. Garijs. WIPO vadītājs sarunā ar "Jurista Vārdu", līdzīgi kā uzstājoties Rīgas konferencē, vēlreiz apliecināja to, cik liela loma mūsdienu zināšanu ietilpīgajās ekonomikās ir intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī to, cik svarīgi ir īstenot finansējuma modeli, kas spētu nodrošināt radošo darbu autoriem atlīdzību. Vienlaikus viņš arī pieļāva, ka nākotnē divi līdz šim zināmie autoru finansējuma modeļi (senais mecenātisms vai mūsdienu autortiesības) mainīsies un klāt nāks kādi jaunievedumi, jo jaunais – digitālais – laikmets sev līdzi nesis pārāk lielas pārmaiņas. ...

Magda Papēde, Rihards Gulbis, Māris Grudulis, Mārcis Krūmiņš, Inese Kukaine, Imants Belogrīvs, Ieva Platpere, Ingrīda Veikša, Jānis Rušenieks, Ilmārs Poikāns

žurnāls / Diskusija

Dažādi viedokļi par atsevišķiem autortiesību un blakustiesību jautājumiem

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

Autortiesību likuma 1. panta 15. punkts nosaka, ka publisks izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka. AKKA/LAA savā mājaslapā norāda: ja vēlaties izmantot ar autortiesībām aizsargātus muzikālus darbus, tos publiski atskaņojot veikalos, ēdināšanas uzņēmumos, ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma1 jeb ACTA parakstīšana šā gada 24. janvārī ir izsaukusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā.2 Pēc protestētāju domām, nolīgums paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.3 Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt laicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts turpmākajā tekstā, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas4. ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma.2 Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība3 nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus4 ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai. ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts nodeva autortiesību strīdos

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Kopš šā gada 1. janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu1. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69. panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000. gadā2. Ir izveidojusies situācija, kad divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas, autortiesību vai blakustiesību subjektam3 un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai4, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā, bet, pēc otras normas, viņiem šī nodeva nav jāmaksā5. Tā ir klasiska normu kolīzija, kas risināma ar kolīziju atrisināšanas normu palīdzību. Pēc autores domām, šobrīd novērojamas nepareizas tendences šīs kolīzijas risināšanā, tāpēc pēc īsa kolīziju atrisināšanas normu apraksta rakstā metodiski tiks analizēts, kā novēršama normu konkurence. ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās izglītības standarts Vācijā

14. Jūnijs 2011 /NR. 24 (671)

Par Latvijas juridiskās izglītības kvalitāti tiek diskutēts jau vairākus gadus, atkal un atkal izskanot aicinājumam ieviest vienoto valsts eksāmenu jurista kvalifikācijas iegūšanai. Kā iespējamie ieguvumi sistēmas maiņas gadījumā tiek minēti tādi argumenti kā juridiskās izglītības kvalitātes celšana,1 plaša profila juristu sagatavošana,2 kā arī objektīvi un publiski pieejami izglītības iestāžu reitingi.3 Vienotā eksāmena idejai ir arī pretinieki. Izglītības kvalitātes kontroli jau nodrošinot valsts akreditācija. Turklāt esošā sistēma augstskolas studentiem varot piedāvāt daudzveidīgākas studiju programmas,4 tādējādi veicinot konkurenci gan augstskolu, gan juristu vidū.5 Meklējot atbildi, vai vienotais valsts eksāmens varētu būt risinājums Latvijas apstākļiem, ir vērts aplūkot citu valstu tiesību zinātņu studiju norisi. Paraugam nereti tiek nosaukts Vācijas modelis,6 kas ar laika gaitā veiktiem uzlabojumiem un papildinājumiem darbojas jau kopš 18. gadsimta vidus.7 ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"