Jurista Vārda satura arhīvs

Kontinentālās Eiropas un angloamerikāņu tiesību saimju atšķirīgā ietekme uz ekonomikas attīstību

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Šajā rakstā tiek aplūkotas galvenās atšķirības, kas pastāv starp kontinentālo Eiropas tiesību un angloamerikāņu tiesību saimēm un kas, autora ieskatā, ietekmē uzņēmējdarbību un ekonomikas attīstību. Tiesību sistēmas loma tautsaimniecības attīstībā ir jo īpaši aktuāla šobrīd, kad Latvijas ekonomikas izaugsme ir prognozējama vāja, ar augstu budžeta deficītu virs 3 % no iekšzemes kopprodukta un "redzējums par izaugsmes iespējām kļuvis pesimistiskāks".1 Tādēļ juristiem un tiesību nozarei ir kritiski jāvērtē, kāda ir Latvijā pastāvošās tiesību saimes ietekme uz ekonomikas izaugsmi. ...

Andris Rimša

žurnāls / Numura tēma

Izpildvaras piemēroto kriminālsodu atbilstība tiesībai uz taisnīgu tiesu

6. Marts 2018 /NR. 10 (1016)

Satversmes tiesas spriedums Moller Auto lietā1 ir padziļinājis plaisu starp Latvijas un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) procesuālajām tiesībām konkurences lietās un administratīvajās tiesībās kopumā. Tas arī rada bīstamu tendenci valstij iejaukties indivīda brīvībā un sodīt indivīdu bez attiecīgām cilvēktiesību garantijām. Šī komentāra pirmajā sadaļā Satversmes tiesas spriedums tiek apskatīts kontekstā ar ilglaicīgu tendenci Eiropas valstīm kriminālrakstura sodus ietērpt administratīvos sodos, kas tādējādi ļauj valsts varai ērtāk, lētāk un ātrāk sodīt indivīdu, ierobežojot indivīda procesuālās garantijas. Otrajā sadaļā Satversmes tiesas pieeja tiek salīdzināta ar ES konkurences tiesībās pastāvošajām procesuālajām garantijām. Visbeidzot, trešajā sadaļā tiek izklāstīti jautājumi, kas paliek neatbildēti pēc Satversmes tiesas sprieduma Moller Auto lietā. ...

Andris Rimša

žurnāls / Jurista vizītkarte

Andris Rimša

14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Problēmas ar naudas soda piemērošanu Latvijas konkurences tiesībās

6. Janvāris 2015 /NR. 01 (853)

Rakstā tiks izklāstīta naudas soda aprēķināšanas metodika, kuru Konkurences padomei ir pienākums ievērot soda noteikšanā, kā arī tiek salīdzināta Latvijas sodu piemērošanas prakse ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Komisijas un citu ES dalībvalstu un attīstītāko konkurences tiesību jurisdikciju praksi. Vēl šajā rakstā ir aplūkotas problēmas, kas saistītas ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto naudas soda pamatbāzes aprēķināšanas metodiku un tās neatbilstību vispārējiem tiesību principiem. ...

Māris Onževs, Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cik pamatota ir monopoltiesību piešķiršana advokātiem

102

16. Aprīlis 2013 /NR. 15 (766)

Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien dinamiskāk tiek veidota sabiedriskā doma jaunu Civilprocesa likuma grozījumu pieņemšanai,1 ar kuriem varētu tikt sadārdzināta tiesvedība, kā arī aizskartas personu tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai. ...

Andris Rimša

žurnāls / Nedēļas jurists

Andris Rimša

15. Maijs 2012 /NR. 20 (719)

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (III)

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu sevišķo izmantošanu Pretstatā publiskās lietas sabiedriskajai izmantošanai sevišķā izmantošana nozīmē ekskluzīvu vai privileģētu sabiedriskajai izmantošanai (tika aplūkotas iepriekš) vai tikai sevišķajai izmantošanai paredzētas publiskas lietas izmantošanu, tādēļ daļā gadījumu publiskās lietas sevišķā izmantošana var norisināties līdztekus un neatbilst tās tiešajam piešķīruma mērķim ...

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II)

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

1. Publisko lietu institūts Latvijas tiesībās Vispārējais lietu normatīvais regulējums Lietu un personu, kurām ir tiesības uz lietām, attiecības pašā pamatā regulē Civillikums. Atbilstoši Civillikuma noteikumiem valsts, pašvaldības un to iestādes kā juridiskas personas ir tiesību spējīgas tiesiskos darījumos,1 un tās arī ir privāttiesību subjekti.2 Saskaņā ar privāttiesību noteikumiem publiskā persona attiecībā uz tās īpašumā esošajām ...

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...

Andris Rimša, Māris Onževs

žurnāls / Diskusija

Par personvārdiem kapitālsabiedrību firmās

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Šī gada 14. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicētas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra p. i. (turpmāk – UR) atziņas, kas ietvertas lēmumos Nr. 1-5/85 un Nr. 1-5/1111 (turpmāk – Lēmumi vai katrs atsevišķi – Lēmums), ar kuriem tika atteikts ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar firmām "Valdis Zatlers", "Vineta Muižniece" un "Alnis Zaķis". Patērētāju aizsardzības biedrībai (turpmāk – Biedrība) nelabvēlīgajos UR Lēmumos paustās atziņas ir izraisījušas diskusijas juristu vidū par kapitālsabiedrības firmā iekļaujamo vārdu saturu un par personas vārda un uzvārda tiesisko aizsardzību kopumā.2 Raksta autori uzskata, ka UR, pieņemot minētos Lēmumus, ir kļūdaini iztulkojis tiesību normas, interpretējot tās neatbilstoši tiesību normu piemērošanas metodoloģijai, tai skaitā ignorējot Komerclikuma tiesību normu iztulkošanas robežas, un līdz ar to ir veicis nepamatotu tiesību tālākveidošanu. Šajā rakstā tiks analizēta Lēmumos ietvertā argumentācija, kā arī sniegts izklāsts autoru viedoklim, ka saskaņā ar pašreizējām tiesībām UR nebija tiesīgs atteikt ierakstīt komercreģistrā kapitālsabiedrības ar norādītajiem personvārdiem to firmās, pamatojoties uz Komerclikuma 29. un 30. pantu. ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"