Jurista Vārda satura arhīvs

Valsts valoda Satversmes tiesas judikatūrā

28. Maijs 2024 /NR. 22 (1340)

Šajā rakstā apkopotas Satversmes tiesas atziņas, kas atspoguļo valsts valodas nozīmi un būtību, aizsardzības aktualitāti, kā arī izaicinājumus mūsdienās. ...

Anita Rodiņa, Dita Plepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas dialogs ar Saeimu

21. Maijs 2024 /NR. 21 (1339)

Marta beigās izdevniecībā "Routledge" tika izdota starptautiska monogrāfija,1 kurā apkopoti projekta "JUDICON-EU" pētījuma rezultāti par Eiropas valstu konstitucionālo tiesu un likumdevēja attiecībām. Minētais pētījums ietver arī rezultātus par Satversmes tiesas un Saeimas dialoga kvalitāti. Šā raksta mērķis ir izklāstīt galvenos pētījuma secinājumus par Satversmes tiesas un Saeimas dialogu, kā arī ilustrēt tiesu varas un likumdevēja attiecību raksturojošās tendences. ...

Anita Rodiņa

žurnāls / Viedoklis

Satversme

15. Februāris 2022 /NR. 7 (1221)

Katrai valstij ir likums vai likumi, kas, zinātniskā valodā runājot, regulē konstitucionāli tiesiskās attiecības. Citiem vārdiem sakot – ar šādu skaidrojumu tad tiek saprasts, ka runa ir par valsts konstitūciju. Latvijas konstitūcija ir 1922. gada 15. februāra Latvijas Republikas Satversme. Parasti termini "konstitūcija" un "Satversme" latviešu juridiskajā valodā tiek saprasti kā sinonīmi. Te gan jāprecizē, ...

Sanita Osipova, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa, Jānis Neimanis, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Aldis Laviņš

žurnāls / Aptauja

Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?

7. Decembris 2021 /NR. 49 (1211)

Sagaidot Satversmes tiesas darba 25. gadadienu, kā arī raugoties uz 2022. gadā gaidāmo Satversmes simtgadi, "Jurista Vārds" pašreizējiem Satversmes tiesas tiesnešiem jautāja: "Kādu tiesību sistēmu pieprasa Satversme?" ...

Anita Rodiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens tuvojas...

13. Aprīlis 2021 /NR. 15 (1177)

2021. gada pavasara semestris visām tām Latvijas augstākās izglītības institūcijām, kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu "Tiesību zinātne", būs īpašs. Šī semestra noslēgumā pirmo reizi ir plānota valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – vienotais jurista eksāmens vai vienotais eksāmens) kārtošana. ...

Anita Rodiņa

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Komentārs par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2019-29-01

24. Novembris 2020 /NR. 47 (1157)

29. oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-29-01 – par likuma "Par valsts budžetu 2019. gadam" programmu 03.00.00 "Augstākā izglītība", 02.03.00 "Augstākā medicīnas izglītība", 20.00.00 "Kultūrizglītība" un apakšprogrammas 22.02.00 "Augstākā izglītība", ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā noteikto ikgadējo valsts finansējuma pieaugumu ...

Anita Rodiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par dažiem jautājumiem augstākajā izglītībā

2. Jūnijs 2020 /NR. 22 (1132)

Pirms vēl Latviju pāršalca ārkārtas situācija, viens no "karstākajiem" jautājumiem publiskajā telpā bija saistīts ar augstāko izglītību un iespējamām pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā. Ne ar aplausiem, bet tomēr tika sagaidīts pieteikums augstākās izglītības reformai, Ministru kabinetam 2020. gada 18. februārī atbalstot konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu"1 (turpmāk – Konceptuālais ziņojums). ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Juridiskās izglītības un tiesību zinātnes izcilības centrs svin savu simtgadi

15. Oktobris 2019 /NR. 41 (1099)

Dibinoties Latvijas valstij, likumsakarīga bija nepieciešamība pēc nacionālas augstskolas. Savukārt jau kopš izveidošanas 1919. gadā Latvijas Augstskolā (kopš 1923. gada – Latvijas Universitātē) nepārtraukti tika attīstīts arī tiesību zinātņu studiju virziens. Līdz ar to augstākā juridiskā izglītība Latvijā, un konkrēti Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, šogad svin savu simtgadi. Aizvadītā gadsimta gaitā ir piedzīvotas daudzas pārmaiņas gan organizatoriskā, gan satura ziņā, un šajos procesos atspoguļojas arī valsts liktenis.1 Starpkaru periodā tieslietu studijas notika ar tautsaimniecības virzienu kopīgā fakultātē. Interesanti, ka pirmie trīs jurisprudences mācībspēki bija mazākumtautību juristi – vācbaltieši Augusts Lēbers un Benedikts Frēze, kā arī izcilais ebreju krimināltiesībnieks Pauls Mincs, bet mācības 1919./1920. gadā uzsāka 39 studenti. Vēlāk fakultātē sāka strādāt arī Jānis Čakste, Kārlis Dišlers, Vladimirs Bukovskis un citi mūsdienu juristiem vairāk vai mazāk zināmi tiesībnieki, no absolventu pulka veidojās jauna zinātnieku paaudze. Padomju okupācijas apstākļos gandrīz pilnībā nomainījās gan mācībspēku sastāvs (lielākā daļa no iepriekšējiem pasniedzējiem devās trimdā vai tika represēti), gan saturs – pielāgojoties padomju tiesību sistēmai. Savukārt, sākoties Atmodai, daudzi Juridiskās fakultātes pasniedzēji aktīvi iesaistījās politiskajos procesos, kā arī veicināja Latvijas tiesiskās sistēmas transformāciju un atgriešanos Rietumeiropas tiesību lokā. Šo procesu ietvaros 20. gadsimta 90. gados atkal notika būtiska mācībspēku sastāva nomaiņa. Pašlaik Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir lielākais juridiskās izglītības centrs Latvijā, kas pamatoti lepojas gan ar savu bagāto vēsturi, gan studentu un mācībspēku sasniegumiem tiesību zinātnē un praksē. Šeit var apgūt bakalaura un maģistra līmeņa tiesību zinātnes programmas, kā arī studēt doktorantūrā. Fakultātes paspārnē darbojas Juridiskās zinātnes institūts, Juridiskās tālākizglītības un profesionālās pilnveides centrs, kā arī Juridiskās prakses un palīdzības centrs. Talantīgu reflektantu piesaistei fakultāte organizē Jauno juristu universitāti. Ievērojami ir Juridiskās fakultātes mācībspēku sasniegumi zinātniskajā darbā, ko veicina arī fakultātes plašā sadarbība ar citu valstu augstskolām un regulāri rīkotās starptautiskās konferences. Ar šādu pasākumu tiek svinēta arī Juridiskās fakultātes simtgade: 16.–18. oktobrī notiks 7. starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās". Tās viesi būs ne vien Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas tieslietu sistēmas vadošās amatpersonas, bet arī Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Koens Lenarts (Koen Lenaert), Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ģenerālsekretārs Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) un sešu ārvalstu augstskolu juridisko fakultāšu dekāni. Konferences divās sesijās un astoņās sekcijās līdzās Latvijas tiesību zinātniekiem uzstāsies referenti no vairāk nekā 20 valstīm. Par to, kā simtgades priekšvakarā klājas lielākajai Latvijas juristu kalvei un tiesību zinātnes centram, intervijā "Jurista Vārdam" stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un asociētā profesore Dr. iur. Anita Rodiņa. ...

Anita Rodiņa

žurnāls / Jurista vizītkarte

Anita Rodiņa

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Anita Rodiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālajai sūdzībai – 15

30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)

Šogad Satversmes tiesa atzīmē savu divdesmito gadadienu. Savukārt 1. jūlijā apritēja 15 gadi, kopš Satversmes tiesas durvis ir atvērtas arī personai, kas var iesniegt konstitucionālo sūdzību. Tas nozīmē, ka ir pagājis pietiekams laiks, lai būtu iespējams izvērtēt Satversmes tiesas nozīmi, pienesumu un ietekmi, kā arī prognozēt nākotnes perspektīvas. Jāatzīst, ka rakstīt par Satversmes tiesu, šajos 20 gados pieredzēto, notikumiem varētu ļoti daudz. Šī raksta mērķis ir norādīt uz tām konstitucionālās sūdzības speciālo prasību attīstības tendencēm, kuras autore, aizsākot pētniecību, varēja izteikt un vērtēt vairāk teorētiski. Tagad iespējams vērtēt arī teorijas mijiedarbību ar Satversmes tiesas praksi. Bez konstitucionālās sūdzības satura elementu jeb speciālo prasību, proti, aizskāruma, subsidiaritātes un termiņa, nepārzināšanas un nepareizas piemērošanas ceļš [lietas ierosināšana] uz Satversmes tiesu var izrādīties slēgts. Pat ja pieteikuma juridiskais pamatojums būs izcils, pieteicēju var "iegāzt" konstitucionālās sūdzības speciālo prasību nepareiza izpratne un realizācija. Un, kā liecina prakse, tā tiešām arī notiek. Vienlaikus rakstā aplūkoti arī atsevišķi Satversmes tiesas procesa jautājumi, kas saistāmi ar konstitucionālās sūdzības realizāciju. Autore vēlas pateikties visiem Satversmes tiesas priekšsēdētājiem, kuri laipni atļāva zinātniskos nolūkos iepazīties ar Satversmes tiesā iesniegtajiem pieteikumiem un tiem procesuālajiem tiesību aktiem, kas netiek publicēti. Pateicos arī atsaucīgajiem Satversmes tiesas darbiniekiem, kuri man palīdzēja. ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"