Jurista Vārda satura arhīvs

Aleksandrs Berjozkins

Aleksandrs Berjozkins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības pirmšķietamās pamatotības izvērtēšanas robežas prasības nodrošināšanas stadijā

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Prasības nodrošināšanas stadijā tiesai nav jākonstatē, ka prasības apmierināšanas iespējamība ir lielāka par tās noraidīšanas iespējamību. Tiesību normu piemērotājiem civilprocesuālās tiesvedības ietvaros minētā tēze pirmajā acumirklī varētu likties aplama. Saskaņā ar tiesu praksi, tostarp Augstākās tiesas Senāta pieņemtajiem nolēmumiem, tieši minētā priekšnoteikuma iestāšanās tiesai ir jākonstatē atbilstoši Civilprocesa likuma 140. panta pirmās daļas noteikumiem, lai vispār pastāvētu tiesisks pamats pieteikuma par prasības nodrošināšanu apmierināšanai. Tomēr šāds viedoklis ir aplams, to var secināt, ja Civilprocesa likuma 140. panta pirmā daļa tiek interpretēta ar pietiekamu rūpību un analīzi, piemērojot visas tiesību normu interpretācijas metodes, tostarp sistēmisko un teleoloģisko. ...

Aleksandrs Berjozkins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu principa piemērošana Latvijā

9. Aprīlis 2013 /NR. 14 (765)

Lietā Francovich1 nodibinātais valsts atbildības par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pārkāpumu princips ir uzskatāms par vienu no fundamentāliem pavērsieniem ES Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā, kam ir būtiska un neatgriezeniska ietekme uz dalībvalstu nacionālajām tiesību sistēmām un to tiesisko kārtību. Neskatoties uz to, ka valsts atbildības par ES tiesību pārkāpumu princips ir radīts jau vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, Latvijā vēl aizvien nepastāv tiesu prakse attiecībā uz tā piemērošanu,2 kā arī līdz šim nav ticis pieņemts nekāds tiesiskais regulējums, kas šajā jautājumā viestu skaidrību. Tāpat gandrīz neiespējami ir atrast minētajam jautājumam veltītas tiesību zinātnieku publikācijas, kas ļauj apgalvot, ka valsts atbildības princips ir viens no vismazāk pētītajiem ES tiesību "pienesumiem" Latvijas tiesību sistēmā. Šāda situācija, visticamāk, ir pamatota ar jau minēto strīdu neesamību tiesu praksē, bez kuriem attiecīgi nerodas jautājumi par valsts atbildības principa piemērošanu Latvijā. ...

Aleksandrs Berjozkins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neprivileģēto prasītāju tiesības apstrīdēt Eiropas Savienības tiesību aktus

1. Novembris 2011 /NR. 44 (691)

Jautājums par neprivileģēto prasītāju locus standi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu apstrīdēšanā tradicionāli ir bijis ļoti aktuāls kā viena no jomām, kur ES tiesām ir tikusi veltīta pamatīga kritika.1 Kopš diskusijas rašanās sešdesmitajos gados pēc Plaumann lietas,2 neskatoties uz zināmiem pavērsieniem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk – EKL) 230. panta ceturtās daļas interpretācijā, kopējā ES tiesu nostāja ir saglabājusies nemainīgi nelabvēlīga neprivileģētajiem prasītājiem. Tā kā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) savos spriedumos ir norādījusi, ka nav kompetenta pati reformēt tiešās prasības institūtu, dalībvalstis ar Lisabonas līguma pieņemšanu ir grozījušas iepriekšējā EKL 230. panta ceturtās daļas redakciju (domājams), ar mērķi uzlabot neprivileģēto prasītāju stāvokli. Šā raksta mērķis ir apzināt lielākos šķēršļus neprivileģēto prasītāju locus standi īstenošanā līdzšinējā EKL 230. panta redakcijā un izpētīt, vai jaunais Līguma par ES darbību 263. pants uzlabo neprivileģēto prasītāju stāvokli. Lai varētu pilnvērtīgi izvērtēt tiešās prasības institūta darbības efektivitāti, vispirms īsumā aplūkosim pamattiesību vietu Eiropas Savienības tiesību sistēmā un to, vai Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt efektīva tiešās prasības institūta darbību. ...

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls