Jurista Vārda satura arhīvs

20. Oktobris 2020 /NR. 42 (1152)

Jau vairākus gadus norit aktīvi globāli, reģionāli un sektorāli centieni reformēt starptautiskās investīciju jeb ieguldījumu tiesības, pārskatot gan to materiālo tiesību normu tvērumu,1 gan procesuālos noteikumus.2 Viens no visaptverošākajiem reformu procesiem notiek ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) (turpmāk – Komisija vai UNCITRAL) paspārnē. Mērķis, reformējot šķīrējtiesu procesuālos noteikumus,3 ir panākt saprātīgu līdzsvaru starp ārvalsts investoru jeb ieguldītāju aizsardzību un valsts tiesībām un rīcības brīvību. Tādējādi ir doma sekmēt, ka ārvalsts ieguldījumu aizsardzība darbojas kā rīks valstu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā atbilstoši ANO Ilgtspējīgas attīstības plānam un mērķiem.4 ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Aicina uz diskusiju par ieguldījumu aizsardzību Eiropas Savienībā

29. Maijs 2018 /NR. 22 (1028)

2018. gada 8. jūnijā Rīgas Juridiskajā augstskolā (auditorija W42) no plkst. 13.00 līdz 17.00 notiks paneļdiskusija "Ieguldījumu aizsardzība Eiropā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-284/16 "Slovākijas Republika pret Achmea BV"", ko rīko Valsts kanceleja sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu. Paneļdiskusiju informatīvi atbalsta žurnāls "Jurista Vārds". ...

Dina Gailīte, Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas

17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)

Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm. Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018). Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Intervija

Kosmopolītisks skats uz tiesībām kā mācību priekšmetu

25. Augusts 2015 /NR. 33 (885)

Profesors Antonis Platss (dzimis Grieķijā) savu akadēmisko karjeru attīstījis Anglijā un Īrijā, iegūstot maģistra grādu Londonas Universitātē (University of London, 2002), bet doktora grādu Trinitijas Koledžā, Dublinas Universitātē (Trinity College, University of Dublin, 2007). Vairākus gadus A. Platss bijis pētnieks un pasniedzējs Dērbijas Universitātē (University of Derby), taču kopš 2014. gada zinātnieks ir pievienojies Maskavas Nacionālajai pētniecības universitātei – Ekonomikas augstskolai (National Research University Higher School of Economics). A. Platss ir specializējies salīdzinošajās tiesībās, taču līdzšinējās publikācijās skatīti daudzi temati: tiesību socioloģija, postmodernisma idejas tiesībās, cilvēktiesības, tiesību reformas, juridiskā izglītība u.c. A. Platss 2015. gada februārī apmeklēja Rīgu, uzstājoties ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes 73. konferencē Juridiskās fakultātes rīkotajā plenārsēdē "Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā". ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Oliari un citi pret Itāliju – ieskats lietā par viendzimuma partnerattiecību regulēšanu

4. Augusts 2015 /NR. 30 (882)

2015. gada 21. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma spriedumu, kas gan vēl nav stājies spēkā, lietā "Oliari un citi pret Itāliju", konstatējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencijas) 8. panta par tiesībām uz privāto dzīvi pārkāpumu, jo Itālijas likumdevējs piecu gadu laikā nebija likumā paredzējis viendzimuma attiecību atzīšanu, kā to bija likusi darīt Itālijas Konstitucionālā tiesa un arī Kasācijas tiesa. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Spriež par intelektuālā īpašuma aizsardzību

31. Marts 2015 /NR. 13 (865)

2015. gada 3. un 4. martā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros notika Patentu valdes rīkota konference “Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība”, kas pulcēja vadošos nozares speciālistus. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un kultūras ministre Dace Melbārde konferences atklāšanas uzrunās uzsvēra, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība ir būtisks mehānisms, kas veicina kreativitāti, ekonomisko izaugsmi un Eiropas konkurētspēju pasaules tirgū, kā arī to, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas ietvaros būs vienotās patentu aizsardzības sistēmas izveide ES. Šo sistēmu plānots ieviest 2016. gada laikā, lai gan pašlaik no trīspadsmit nepieciešamajām dalībvalstu ratifikācijām Eiropas Patentu konvencijai ir vien sešas. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Eiropas Komisijas ziņojums par publiskajām konsultācijām TTIP sakarā

10. Februāris 2015 /NR. 06 (858)

2014. gada 13. jūlijā noslēdzās publiska aptauja interneta vietnē, ko Eiropas Komisija uzsāka, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par dažādiem Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma jeb TTIP (Transatlantic Trade and Investment Partnership) aspektiem, ieskaitot viedokli par īpašo investora–valsts strīdu risināšanas mehānismu, kas paredz iespēju investoram strīda gadījumā vērsties pušu ieceltā arbitrāžas tribunālā, nevis nacionālajās tiesās. 2015. gada 13. janvārī Komisija prezentēja publiskās aptaujas rezultātus, par kuriem "Jurista Vārds" ir sagatavojis nelielu ieskatu. Latvija formāli atbalsta šā strīdu risināšanas mehānisma iekļaušanu TTIP.1 Pilns aptaujas apskats pieejams http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153044.pdf.2 ...

Ilze Dubava, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Padarīts liels darbs

3. Februāris 2015 /NR. 05 (857)

Kopš 2015. gada 8. janvāra Latvijas Republikas Satversmes tiesa pēc ilgāka laika atkal strādā pilnā – septiņu – tiesnešu sastāvā: šai dienā amatā stājās 2014. gada 11. septembrī Saeimas apstiprinātā tiesnese Ineta Ziemele. Pirms tam deviņus gadus viņa bija Latviju pārstāvošā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) tiesnese. Intervijā "Jurista Vārdam" I. Ziemele atskatās uz noslēgto darba posmu ECT, atceroties nozīmīgākās un sarežģītākās izskatītās lietas, kā arī dalās pārdomās par priekšā stāvošo darbu Satversmes tiesas tiesneša amatā. Tā kā saruna notika īsi pēc terorakta Parīzē, "Jurista Vārds" izvaicāja I. Ziemeli arī par viņas skatījumu uz dažādu pasaules uzskatu sadursmēm Eiropas kultūras un tiesību telpā. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Latvijas genocīda definīciju vajadzēja apstrīdēt Satversmes tiesā

20. Janvāris 2015 /NR. 03 (855)

2014. gada 18. decembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lēma, ka lietas "Larionovs v. Latvija" (pieteikums Nr. 45520/04) un "Tess v. Latvija" (pieteikums Nr. 19363/05) ir izbeidzamas, jo nav izsmelti visi nacionālie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, proti, personas nav izmantojušas iespēju Satversmes tiesā apstrīdēt normu, uz kuras pamata tās notiesātas par genocīdu saistībā ar viņu darbībām 1949. gada marta masu deportācijās uz Sibīriju. Nikolajs Larionovs un Nikolajs Tess vērsās pret Latviju ECT, uzskatot, ka attiecībā uz viņiem ir piemērots krimināllikums ar atpakaļejošu spēku un ka viņi notiesāti par darbībām, kas to veikšanas laikā ne nacionālajā līmenī, ne starptautiski netika atzītas par noziegumu, pamatojot savu prasību ar Konvencijas 7. pantu (nullum crimen, nulla poena sine lege). ...

Ilze Dubava

žurnāls / Informācija

Satversmes 92. panta trešā teikuma piemērošana praksē

13. Janvāris 2015 /NR. 02 (854)

Pagājušā gada nogalē, 10.–12. decembrī, atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu, Tiesībsarga birojs rīkoja ikgadējo konferenci par cilvēktiesību jautājumiem. Kā parasti, pasākumu ievadīja Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojums par aizgājušā gada cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātēm Latvijā (runu JV publicē īsinātā veidā, skat. 6.–9.lpp.). Tālākais konferences darbs noritēja trijās sesijās. Pirmā no tām tika veltīta lobēšanas tiesiskā regulējuma mēģinājumiem Latvijā, kā arī esošās lobēšanas prakses izvērtējumam. Konferences otrā daļa tika veltīta bērnu tiesību problēmām. Uzmanība bija pievērsta īpaši to bērnu tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību, kas atrodas pašvaldību institucionālajā aprūpē (nepieciešamā aprūpes veida noskaidrošana, izglītības jautājums, ievietošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās, saskarsme ar vecākiem u.c.), aizbildņiem un audžuģimenēm nepieciešamajam valsts atbalstam, kā arī ieslodzīto personu bērnu saskarsmes tiesībām ar vecākiem. Konferences trešā tēma bija – valsts atbildības mehānisms cilvēktiesību aizskāruma gadījumā. Tika analizēta šī mehānisma darbība un efektivitāte Latvijā, starptautiskie standarti un prasības, kā arī nākotnes attīstības scenāriji. (JV piedāvā plašāku ieskatu šīs konferences sadaļas norisē, skat. 9.–11.lpp.) Jāpiebilst, ka par pēdējām divām konferences daļām, kas tika veltītas bērnu tiesībām un valsts atbildībai cilvēktiesību aizskāruma gadījumā, interese bija tik liela, ka jau pāris dienas pirms pasākuma rīkotāji bija spiesti paziņot, ka brīvu vietu vairs nav. Ikvienam interesentam Tiesībsarga biroja ikgadējās konferences videoieraksts pieejams mājaslapā www.tiesibsargs.lv. Turpat var iepazīties ar konferencē nolasīto referātu prezentācijām. Tiesībsarga 2014. gada konferences trešā tēma bija – valsts atbildības mehānisms cilvēktiesību aizskāruma gadījumā. Tika analizēta šī mehānisma darbība un efektivitāte Latvijā, starptautiskie standarti un prasības, kā arī nākotnes attīstības scenāriji. Šīs sesijas darbā līdzās Tiesībsarga biroja darbiniekiem piedalījās arī Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, kā arī Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. "Jurista Vārds" sniedz ieskatu konferences trešās sadaļas norisē. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"