Jurista Vārda satura arhīvs

Juris Rudevskis

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zirneklis, skudra, bite un citi: skats uz dažādiem juristu tipiem

1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)

2013. gada 3. decembrī iznāca žurnāla "Jurista Vārds" astoņsimtais numurs. Uz globālo norišu un problēmu fona šī ziņa varbūt var likties nenozīmīga, taču īstenībā tā ir ļoti svarīga: tas nozīmē, ka atjaunotā Latvijas valsts pastāv pietiekami ilgi un tās tiesību sistēma darbojas pietiekami stabili, lai tās juridiskais nedēļraksts varētu nosvinēt savu astoņsimto laidienu. Tagad autors ar nepacietību gaida dienu, kad klajā nāks "Jurista Vārda" tūkstošais numurs. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Subsidiaritātes princips un valsts vīzija Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā

7. Janvāris 2014 /NR. 1 (803)

1932. gada jūnijā Īrijas galvaspilsētā Dublinā notika kāds vērienīgs starptautisks pasākums – Romas katoļu baznīcas 31. starptautiskais euharistiskais kongress, kas cita starpā atzīmēja Īrijas aizbildņa Sv. Patrika misijas sākuma 1500. gadadienu. Kongress bija tik vērienīgs, ka uz tā noslēguma dievkalpojumu sapulcējās apmēram ceturtdaļa no visiem valsts iedzīvotājiem – nemaz nerunājot par daudzajām ārzemju delegācijām no visām pasaules malām. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Numura tēma

Satversmes preambulas projekts, mode, progress un kristīgās vērtības

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

"Vislabākie likumi nevar likt konstitūcijai darboties, ja tikumi tam rada šķērsli; savukārt tikumi spēj vērst par labu vissliktākos likumus. Tā ir vispārzināma patiesība, taču mani pētījumi atkal un atkal pie tās nonāk." Aleksis de Tokvils(Alexis de Tocqueville)1 Autora nostāju – gan vispārīgi par ideju iekļaut Satversmē izvērstu preambulu, gan par konkrēto Egila Levita izstrādāto projektu – var raksturot kā mēreni skeptisku ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Veco Derību, sociāli atbildīgu valsti, demogrāfiju un žēlsirdību

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Pirms kāda laika šā raksta autors kādā īsā atelpas brīdī aplūkoja Latvijas ziņu portālus, lasīdams svaigas un ne tik svaigas ziņas. Pirmā ziņa, kas iekrita viņam acīs, bija šāda: "Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz aizliegt smēķēt uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem, lodžijām, kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās [..]"1 Šī ziņa lika autoram uz brīdi aizvērt ziņu portālu un nopietni aizdomāties. No vienas puses, autors abām rokām atbalsta smēķēšanas ierobežojumus sabiedriskās vietās un iestājas par nesmēķētāju (it īpaši bērnu) tiesībām neelpot tabakas dūmus. No otras puses, vai šāds aizliegums ir attaisnojams, ja smēķēšana norādītajās vietās nevienam objektīvi netraucē: piemēram, gadījumā, ja daudzdzīvokļu mājā visi pārējie dzīvokļi ir neapdzīvoti vai ja visi mājas iemītnieki ir kaislīgi smēķētāji? Kāds ir šāda likuma pamatmērķis: aizsargāt citu tiesības (kas ir pašsaprotami un nekādus iebildumus nerada) vai tomēr, līdzīgi valdonīgai bērnudārza auklei, aizsargāt pieaugušus rīcībspējīgus cilvēkus pašus no sevis? Un tā šīs pārdomas noveda autoru līdz fundamentālajam jautājumam, kas būtu nopietni jāapdomā katram sevi cienošam juristam: kāda ir valsts loma vispār? ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Brīvas filozofiskas piezīmes uz Sanhosē pantu malām

21. Augusts 2012 /NR. 34 (733)

[1] Šā gada 24. jūlija "Jurista Vārda" numurā tika publicēta interesanta ekspertu diskusija par mākslīgo abortu veikšanas noteikumu iespējamo pārskatīšanu. Par spīti visiem diskusijā izskanējušajiem argumentiem divi zīmīgi notikumi diemžēl bija palikuši ārpus latviešu juristu uzmanības loka. [2] Pirmkārt, pagājušā gada 25. martā Kostarikas galvaspilsētā Sanhosē (San José) četrdesmit prominenti eksperti no dažādām pasaules valstīm ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Numura tēma

Vai Latgalei ir armija un flote

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

"A shprakh iz a dialekt mit an armey un flot" ("Valoda ir dialekts, kuram ir armija un flote" – jidiša val.) Šo spīdošo aforismu kādā no savām lekcijām Ņujorkā 1945. gadā izteica mūsu novadnieks, Kuldīgā dzimušais ebreju valodnieks Makss Vainraihs (Max Weinreich). Tā viņš atbildēja uz kāda klausītāja jautājumu, kur tad īsti meklējama robeža starp valodu un dialektu. Pavisam nesen šis jautājums atkal kļuva aktuāls. Šā gada 17. oktobrī, 11. Saeimas pirmajā sēdē, divi jaunievēlētie deputāti (G. Igaunis un J. Viļums; abi no Zatlera Reformu partijas) deva savu svinīgo solījumu latgaliski. Tomēr Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa to nepieņēma un lūdza viņus vēlreiz dot svinīgo solījumu vai zvērestu valsts valodā, ar to domājot literāro latviešu valodu. Vai un cik tas bija pamatoti? Vai S. Āboltiņa patiešām bija nolēmusi tieši piemērot M. Vainraiha tēzi un nospriedusi, ka atsevišķas Latgales armijas un flotes trūkums atņem latgaliešu mēlei pilntiesīgas valodas statusu? Kas vispār lika viņai uzskatīt, ka G. Igaunis un J. Viļums nerunāja valsts valodā? Pacentīsimies īsumā aplūkot šo interesanto jautājumu. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās

18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)

[1] Šā raksta nosaukums var likties neparasts. Dažs labs lasītājs varbūt paraustīs plecus: kāds sakars Latvijai ar musulmaņu tiesībām? Islāma pasaule ar tās "Tūkstoš un vienas nakts" pasaku romantisko dekoru taču atrodas tik tālu no mums! Kādēļ latviešu juristam vispār būtu jāzina musulmaņu tiesību pamati? Vai "Jurista Vārda" slejas nebūtu jārezervē konkrētākām un praktiskākām tēmām? Varbūt autors vienkārši tiecas pēc ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Nedēļas jurists

Juris Rudevskis

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šīs sērijas iepriekšējā rakstā1 aplūkojām brīvības metafizisko pamatu. Tagad, trešajā un pēdējā rakstā, ir jāpievēršas otrajai cilvēka dabas īpatnībai – cilvēku savstarpējai vienlīdzībai. Ļoti labu un pilnīgu ieskatu šajā jautājumā no mūsu Satversmes 91. panta viedokļa sniedz pirms vairākiem gadiem publicētais Egila Levita raksts.2 E. Levits skaidri un pārliecinoši parāda, ka, par spīti normatīvajam un terminoloģiskajam sajukumam, dažādu valstu pamatlikumos un starptautiskos līgumos līdztiesība un diskriminācijas aizliegums ir tikai vienas kopīgas un vispārējas pamattiesības – tiesiskās vienlīdzības – aspekti.3 Tomēr šeit rodas vairākas papildu problēmas. ...

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Šīs sērijas pirmajā rakstā2 autors aplūkoja cilvēktiesību metafizisko dabu un centās parādīt, ka ikvienam cilvēkam piemītošo pamattiesību kopums ir, pirmkārt, imanents (tāds, kas izriet no noteiktas lietu kārtības, nevis no tiesību normām) un, otrkārt, konnaturāls (no pašas cilvēka būtības izrietošs). Atliek tikai ieurbties pašā šīs problēmas kodolā un noskaidrot, kas tad veido šo cilvēcisko būtību un ar ko cilvēks tik ļoti atšķiras no visas ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls