Jurista Vārds
MEKLĒT ARHĪVĀ
VISS SATURS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
NEDĒĻA / MĒNESIS / GADS
Dina Gailīte
žurnāls / Redaktora sleja
Ardievas ieročiem
10
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Pirmais pasaules karš tā aculiecinieku skatījumā tika uzskatīts par vienu no bezjēdzīgākajiem cilvēces vēsturē. Gadiem ilgi Eiropu šķērsoja faktiski nekustīgas frontes līnijas, bet ģenerāļi vingrinājās kaujas mākslā, atkarodami viens otram dažus kvadrātkilometrus, lai pēc dažām dienām tos atkal zaudētu. Izlietās asinis viņus neuztrauca. Kara iemesli bija sen aizmirsušies. Principi palika. Tomēr beigu beigās šis karš nesa “rezultātus” – sagruva ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Spriedums saistībā ar prejudiciālo jautājumu
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Atbildot uz Latvijas Augstākās tiesas Senāta uzdoto prejudiciālo jautājumu, Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru atzīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš sabiedrībai sniedz pakalpojumus un ir tās neatņemama sastāvdaļa, ir jāuzskata par darba ņēmēju. Lēmumu par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Senāts pieņēma 2009. gada 13. maijā, paplašinātā sastāvā izskatot Ditas Danosas prasības lietu pret sabiedrību ar ierobežotu ...
Pievienot mapei
žurnāls / Īsziņas
Uzlabos priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Ministru kabinets 16. novembrī akceptēja grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām", kurus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Grozījumu mērķis ir saskaņot likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" ar likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms ...
Pievienot mapei
žurnāls / Īsziņas
Izveido Tiesu politikas apakškomisiju
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Saeimas Juridiskā komisija 16. novembrī nolēma izveidot Tiesu politikas apakškomisiju, kurā strādās Juridiskās komisijas deputāti Solvita Āboltiņa, Valērijs Agešins, Gaidis Bērziņš, Ingmārs Čaklais, Ilma Čepāne, Gundars Daudze un Dzintars Rasnačs, informēja Saeimas preses dienests. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne pieļāva, ka viens no pirmajiem apakškomisijas darba kārtības jautājumiem varētu būt tieslietu sistēmā strādājošo ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 15.–21.novembris
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv.  ...
Pievienot mapei
žurnāls / Juridiskā literatūra
Jaunumi juridiskās literatūras plauktā
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Tiesu namu aģentūra laidusi klajā divus likumus grāmatu formātā. Iznācis Civilprocesa likums redakcijā, kas ir spēkā no 2010. gada 1. novembra (ar likuma grozījumiem, kas izsludināti līdz 2010. gada 21. oktobrim). Tas ir jau 13. Civilprocesa likuma izdevums TNA apgādā. Izdots arī normatīvo aktu krājums saistībā ar maksātnespējas regulējumu. Tajā ietilpst jaunais Maksātnespējas likums, kas stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, un pieci ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
Publiskas lietas pieejamība un tās nodošana sevišķajai izmantošanai
2
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Valstij piederošais galvaspilsētas Stacijas laukums ir lieta, kura tāpat kā tilti un ostas kalpo sabiedrības vajadzībām. Tādējādi Stacijas laukumam ir publiskas lietas statuss. Publiskās lietas parasti ir sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Atsevišķos gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi izmantojamās publiskās lietas statusu. Valstij ir pienākums nodrošināt, lai tās īpašumā esošās publiskās lietas tiktu izmantotas atbilstoši sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses ir jāievēro gan gadījumos, kad publisko lietu var izmantot ikviens, gan gadījumos, kad publiskā lieta tiek nodota sevišķajai izmantošanai. Līdz ar to, nosakot kādai publiskai lietai sevišķi izmantojamas lietas statusu, valstij ir jāizvērtē šādas rīcības lietderība, proti, jāvērtē, vai lēmums par publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku mērķi, vai lēmums ir piemērots šā mērķa sasniegšanai un vai lēmums ir samērīgs ar sabiedrības interešu ierobežojumu. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts netiek atbrīvota no publisko tiesību principu, tostarp vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, ievērošanas. Līdz ar to, ja iestāde atzīst, ka publiskās lietas nodošana sevišķajai izmantošanai ir lietderīga, tai saskaņā ar vienlīdzības principu ir jānodrošina, lai ikvienam būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz publiskās lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai. Lemjot par publiskas lietas nodošanu sevišķajai izmantošanai, iestādei jāvērtē arī tas, vai ir attaisnojami publiskās lietas izmantošanu piešķirt tikai noteiktam personu lokam un vai tādā veidā netiek sniegts nepamatots valsts atbalsts kādam atsevišķam komersantam. Nododot publisko lietu sevišķajai izmantošanai, valsts pārvaldes iestāde rīkojas publisko tiesību jomā. Tādējādi uz publisko lietu nodošanu sevišķajai izmantošanai attiecas administratīvā procesa tiesiskais regulējums. Ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu. Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta skaita gadījumos. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta trešajai daļai šāda veida administratīvie akti tiek dēvēti par vispārīgajiem administratīvajiem aktiem – lēmumiem, kurus likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama iestāde, kura uzrauga satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojumu, kā arī saskaņo šo līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. Personai, kas nodarbojas ar taksometru pakalpojumu sniegšanu un kas vēlas, lai tiktu atzītas tās tiesības izmantot pieeju (publiskas taksometru stāvvietas veidā) Stacijas laukumā, ar attiecīgu prasību ir jāvēršas pie iestādes, kuras kompetencē ir noteikt Stacijas laukumam sabiedriski izmantojamas lietas statusu vai sevišķi izmantojamas lietas statusu. Prasība ceļa zīmju izdevējiestādei uzstādīt ceļa zīmi, kas atļauj pieeju Stacijas laukumam publiskas taksometru stāvvietas veidā, šādā situācijā nav pamatota, jo šī iestāde nav kompetenta noteikt Stacijas laukuma kā publiskas lietas pieejamības apmēru. ...
Pievienot mapei
Zanda Zaļuma
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos
9
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam jāatbilst Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" vai Dokumentu juridiskā spēka likumā ietvertajām prasībām attiecībā uz dokumenta rekvizītiem, lai to varētu atzīt par Krimināllikuma 275. panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, ir diskutabls turpmāk norādīto iemeslu dēļ. ...
Pievienot mapei
Eva Branta-Nellemane, Indra Ģeņģergaile
žurnāls / Informācija
Strīdā ir svarīgi atklāt patiesās intereses
2
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
H. Boserups, pēc izglītības advokāts, ir mediācijas aizsācējs un ieviesējs Dānijā. Ideja par mediācijas kā alternatīvas strīdu risināšanas metodes ieviešanu Dānijā H. Boserupam radās pēc tam, kad pirms 16 gadiem viņu ar šo tehniku iepazīstinājis kāds kolēģis no Amerikas. Šīs metodes izmantošanu H. Boserups aizsāka 1992. gadā. Šobrīd Dānijā ir jau ap 1000 profesionālu mediatoru un šī strīdu risināšanas pieeja ir integrēta valsts tieslietu ...
Pievienot mapei
Iveta Strazdiņa
žurnāls / Eiropas telpā
Kriminālā justīcija Eiropā
23. Novembris 2010   •   NR. 47 (642)
Kriminālās justīcijas sistēma Eiropā ir saskārusies ar nopietniem izaicinājumiem. Līdz ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – LESD vai Lisabonas līgums) stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī pīlāru sistēma izzuda un krimināltiesības (iepriekš – noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās) ieņēma savu vietu vienā līmenī ar visām pārējām jomām, kuras regulē Lisabonas līgums. ...
Pievienot mapei
1 ... 2561 2562 2563 2564 2565 ... 3224
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
VISS SATURS
 ŽURNĀLS
 JAUNUMI
 DOMNĪCA
 BIBLIOTĒKA
 AFIŠA
 FOTO & VIDEO
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Sodu izpilde
Nodokļi
Valsts aizsardzība
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
Mobilā versija!
RSS tēmas
Žurnāls Jaunumi
Domnīca
Esejas
Rubrikas
Skaidrojumi Numura tēmas Diskusijas un intervijas
Tiesību nozare
Civiltiesības un process Krimināltiesības un process Konstitucionālās tiesības
Seko mums izmantojot RSS!
Seko mums Youtube.com!
Seko mums LinkedIn!
Žurnāls tiesiskai domai un praksei
 
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis
67311161
darbadienās
9:00-16:30
Abonēšana Par "Jurista Vārdu"
Žurnāli Redakcija
Reklāma Autoriem
Darba sludinājumi Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv Grāmatas Autortiesības
Piekļūstamība
Kontakti
 
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ 		© VSIA "Latvijas Vēstnesis"
Meklēt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties
Pirkt
ATSAUKSMĒM
Lūgums izmantot šo saziņas formu, lai informētu par portālā juristavards.lv pamanītajām nepilnībām vai sniegtu atsauksmes un ierosinājumus. Paldies par viedokli!
E-pasts
Teksts
INFORMĀCIJAI
Lai lietotu juristavards.lv papildiespējas, nepieciešama autorizācija.
Autorizējies ar:
DZĒST INFORMĀCIJU
Jūsu izveidotais saturs šim rakstam tiks neatgriezeniski dzēsts.
APSTIPRINĀJUMS
Vai tiešām vēlaties to darīt?
PIEVIENOT CITĀTU
  • 1. solis. Lai pievienotu vienu vai vairākus citātus, vispirms iezīmē interesējošo teksta fragmentu:
    • minimālais zīmju skaits - 30,
    • maksimālais - 1500.
  • 2. solis. Nospied rīku joslā pogu PIEVIENOT CITĀTU!
INFORMĀCIJAI
Lai reģistrētos portālā juristavards.lv, obligāti ir jāiepazīstas ar Portāla lietošanas noteikumiem, par to izdarot attiecīgu atzīmi!
INFORMĀCIJAI
Šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā.
RAKSTI ESEJU

Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.

Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.

  • Esejas teksts un autora foto jāsūta uz e-pastu: juristavards@lv.lv.
  • Tās tiek publicētas iesūtīšanas secībā.
  • Portāla redakcija veic iesūtīto eseju literāro rediģēšanu.
  • Gadījumos, kad, redakcijas ieskatā, eseja neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem un portāla juristavards.lv lietošanas noteikumiem, darba publicēšana tiek noraidīta bez papildu argumentiem.
VĀRDA/UZVĀRDA VAI NOSAUKUMA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
SEGVĀRDA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
INFORMĀCIJAI
Ieraksts tiks publicēts (to varēs apskatīt Domnīcā).

Šo ierakstu savā profilā būs iespēja atvērt un neierobežoti rediģēt turpmākās 15 minūtes.