Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Redaktora sleja

Mūžības klauzula Satversmē

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Viedokļu dažādība neizbēgami noved pie to sadursmes, vēl jo vairāk, ja viedokļi ir tādi, kas cits citu izslēdz. Šobrīd kulmināciju sasniedzis jautājums par valsts valodu, lai gan normālos apstākļos 20 gadus pēc sabiedrības integrācijas programmas sākuma šim jautājumam nebūtu jābūt darba kārtībā. Tomēr notiek parakstu vākšana, lai ierosinātu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurš paredz grozīt Satversmes 4., 18., ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzētā atbildība par nodokļu samaksas pārkāpumiem

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs neņemt vērā izdevumus tā iemesla dēļ, ka tie ir bijuši citā taksācijas periodā. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietvertas normas, kas nosaka nodokļu maksātāja atbildību par nodokļu samaksas kavējumu. Gadījumā, ja nodoklis ir aprēķināts, bet tiek kavēts samaksas pienākums, nodokļu maksātājs maksā nodokli un maksājumus par samaksas kavējumu. Šādos gadījumos ir zināms gan nodokļa apmērs, gan tā samaksas termiņš, un likumdevēja noteiktās sekas ir vērstas tikai pret kavējumu, un nav noteikta soda nauda. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav vispār aprēķināts (ir samazināts apliekamais ienākums un līdz ar to budžetā maksājamā nodokļa summa), Valsts ieņēmumu dienests aprēķina ne tikai nodokli, bet arī soda naudu. Nokavējuma naudas aprēķins šajā gadījumā ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31.3 pantā regulēts un paredzēts tikai no brīža, kad nodokļu maksātājs kavē attiecīga Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi par dienesta konstatētā nodokļa pārkāpuma sekām (līdz 2007. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" spēkā stāšanās brīdim). Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ietvertās normas pilnībā noregulē nokavējuma naudas aprēķinu gan gadījumā, ja tiek kavēts nodokļa maksājums, gan gadījumā, ja tiek samazināta budžetā maksājamā nodokļa summa. Līdz ar to nav pamata piemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas kā vispārīgās normas. Nodokļu jomā un, jo īpaši, paredzot atbildību par nodokļu samaksas pārkāpumiem, likumam ir jābūt pietiekami skaidram. Lai arī nokavējuma naudai principā nav sodošs, bet budžetā laikus negūtos ieņēmumus kompensējošs raksturs, tās tomēr ir papildu negatīvās sekas nodokļu maksātājam, un tieši kā atbildība par savlaicīgu pienākuma neizpildi. Tiesiskās drošības princips ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas pieprasa, lai noteikumi, kas nodokļu maksātājam uzliek maksājumus, būtu skaidri un precīzi, lai nodokļu maksātājs varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ atbilstoši rīkoties. Tiesiskās drošības princips ir īpaši stingri jāievēro tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var radīt finansiālas sekas. Tādējādi nokavējuma naudas aprēķins par laiku, sākot no nodokļu samaksas pienākuma iestāšanās, gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir samazinājis apliekamo ienākumu, ir pieļaujama tikai līdz ar 2007. gada 8. novembra grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās brīdi, turklāt grozījumi nav attiecināmi uz laiku pirms to spēkā stāšanās. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Padomes sēdē šā gada 15. novembrī zvērinātu advokātu skaitā uzņemti: Baiba Arnolde, Lāsma Eisaka, Viktors Gargažins, Dāvids Ģīlis, Māris Intlers, Andra Jarbuša, Dmitrijs Kačanovs, Linda Lejiņa, Alise Melbārde, Ieva Orupe, Karīna Parhomenko, Ivars Rudziks, Andrejs Sabluks, Anna Sedunova, Sarmis Spilbergs, Natālija Sproģe, Alfrēds Voroņko, Maija Zaube. Prakses vietas jaunuzņemtajiem kolēģiem tiks noteiktas pēc zvēresta došanas. No advokātu ...

žurnāls / Numura tēma

Par drošu un mūsdienīgu dalībnieku un akcionāru reģistru

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Pirmām kārtām jāuzteic laikraksta "Jurista Vārds" redakcija, kas pievērsusies šiem jau sen komersantiem sāpīgajiem jautājumiem. Uzņēmumu reģistrs ikdienā saskaras ar komersantiem un to dalībniekiem vai akcionāriem, kas likuma nepilnību vai neefektivitātes dēļ zaudē savu īpašumu un biznesa iespējas. Šie cilvēki vēršas Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu palīdzēt. Bieži Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, kas tieši un pirmā saskaras ar komersantiem, ...

Viktors Šadinovs

žurnāls / Numura tēma

Par dalībnieku vai akcionāru reģistra vešanu

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru reģistra (turpmāk abos gadījumos – dalībnieku reģistrs) vešana ir viens no uzdevumiem, kas saskaņā ar Komerclikumā noteikto ir jāveic katras kapitālsabiedrības valdei. Dalībnieku reģistram ir ievērojama loma katras sabiedrības dzīvē. Reģistrs ir nozīmīgs gan sabiedrības valdei, gan arī sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem). ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesību jaunrade šoreiz ir lieka

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Rakstā pausts autora viedoklis un pārdomas par jautājumiem, kas saistīti ar līdzšinējo dalībnieku/akcionāru reģistra vešanas kārtību un potenciālajām izmaiņām tajā. ...

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku un akcionāru reģistra vešana: problēmas un risinājumi

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā "Jurista Vārds" sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas kārtība ir pietiekami laba un vai būtu nepieciešams pilnveidot tās tiesisko regulējumu. Speciālistu viedokļi, kurus šīs numura tēmas ietvaros žurnālā varat lasīt vairākos materiālos, atspoguļo uzskatu daudzveidību ne vien par problēmu būtību, bet arī to risinājumiem. Tātad par šiem jautājumiem savu viedokli pauž: Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents; Dr.iur. Lauris Leja, zvērināts advokāts, docents, Tieslietu ministrijas darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībnieks; Dr.iur. Lauris Rasnačs, zvērināts advokāts; Dr.iur. Aivars Lošmanis, LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts; Aigars Strupišs, LU Juridiskās fakultātes lektors; Mg.iur. Aivars Paegle, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs; Viktors Šadinovs, Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu projektu izstrādei loceklis, Komerclikuma izstrādes vadības grupas loceklis. ...

Ieva Kraukle, Guna Ulmane

žurnāls / Notikums

Atklāta izstāde "Vārds likumam – 16.–17. gs. tiesību avoti"

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Daudznozaru bibliotēkas krājumā glabājas vērtīga izdevumu kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums, kas no 2011. gada pavasara ir pilnībā atspoguļots elektroniskajā katalogā. Šajā unikālajā kolekcijā ir aptuveni 5700 eksemplāru (plašāka informācija par šo krājumu jau publicēta šā gada 18. oktobra "Jurista Vārda" numurā un izdevumā "Bibliotēku Pasaule" Nr. 47, 2009). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam. Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākā tiesa – gatava sadarbībai ar studentiem

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Viena no Augstākās tiesas darbības prioritātēm ir sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana, bet viens no stratēģiskajiem mērķiem šajā jomā – sabiedrības tiesiskā izglītošana. Nozīmīga mērķauditorija šim darbam ir studenti un skolēni, tādēļ līdztekus tiešajiem darba pienākumiem tiesneši un tiesas darbinieki iesaistās arī pasākumos, kas izglīto jaunatni. ...

Ervīns Kušķis

žurnāls / Nedēļas jurists

Ervīns Kušķis

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

žurnāls / Redaktora sleja

Saules mūžu brīvai un demokrātiskai Latvijai!

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Šis “Jurista Vārds” iznāk starp diviem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu, kad pieminam 1919. gada izšķirošās kaujas par Latvijas brīvību, un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri. Abi šie latviešu tautai izšķirīgie notikumi nebūtu iespējami bez daudzu vēstures faktu veiksmīgas un pat neticamas sakritības: Krievijas un Vācijas impērijas sabrukums, lielinieku apvērsuma izraisītais pilsoņu karš un haoss Krievijā, ...

žurnāls / Informācija

Noteikti atlīdzināmā apmēra griesti

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Aizvadītās nedēļas sēdē, 8. novembrī, valdība pieņēma noteikumu projektu "Ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu atlīdzināšanas noteikumi", kas nosaka atlīdzināmo izmaksu, kas ir saistītas ar juridisko palīdzību, maksimālo apmēru. Līdz šim brīdim normatīvie akti neparedzēja, kādā apmērā valsts atlīdzina zaudējumus, kas privātpersonai ir radušies, administratīvajā procesā izmantojot juridisko palīdzību. Tādēļ jaunpieņemto noteikumu ...

žurnāls / Informācija

Studentus aicina uz konferenci

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Tieslietu padome šā gada 25. novembrī ir sasaukusi Latvijas tiesnešu konferenci, un tās otrā daļa ir plānota kā darbs sekcijās, kur piedalīties ir aicināti arī studenti. Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka konferencē pārskatu sniegs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Tiesnešu ētikas komisija, kā arī paredzētas vairāku tiesnešu pašpārvaldes institūciju pārstāvju vēlēšanas. Savukārt darbs konferences ...

žurnāls / Informācija

Izmaiņas administratīvo tiesību jomā

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz no nākamā gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. Kodeksā paredzēts iekļaut arī administratīvo pārkāpumu procesuālo regulējumu, kas patlaban noteikts Administratīvā procesa likumā. Motivējot iecerētās pārmaiņas, ...

žurnāls / Informācija

Ad hoc tiesneša amata konkursa otrā kārta

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Pagājušajā nedēļā Ārlietu ministrija informēja, ka ir noslēgusies pirmā kārta konkursam uz ad hoc tiesneša amatu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Izvērtējot astoņu pretendentu CV un pieteikumos sniegtās informācijas atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 21. pantā noteiktajām prasībām, pēc ministrijas sniegtajām ziņām, atlases komisija vienbalsīgi nolēmusi uz konkursa otro kārtu izvirzīt piecus ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēku laikā

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantam tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildes laikā. Kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantā lietotajam formulējumam ir atsevišķa procesuāla darbība, ko, realizējot savas civilprocesuālās tiesības, veic lietā iesaistītie dalībnieki. Lemjot par nomaksājamās drošības naudas apmēru, ir jāievēro likuma norma, kas ir spēkā kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšanas brīdī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieslodzītā tiesības īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ja personai ir ar likumu piešķirtas tiesības, tad iepretim parasti ir kādas citas personas (administratīvajā procesā parasti tā ir valsts) pienākums. Lai notiesātais varētu īstenot savas tiesības, ieslodzījuma apstākļi viņam liedz pašam, nevienu nebrīdinot, atstāt cietuma teritoriju. Jāņem arī vērā, ka cietuma administrācijai ir jāveic uzskaite, cik dienas notiesātais jau izmantojis no iespējamās septiņu dienu gadā prombūtnes. Līdz ar to cietuma priekšnieka atļauja ir lēmums, kas ļauj notiesātajam īstenot likumā paredzētās tiesības – atstāt cietumu. Tiesību norma neparedz, ka cietuma priekšnieks varētu atkarībā no lietderības apsvērumiem lemt, vai šādu atļauju izsniegt vai ne. Respektīvi, nav minēti nekādi kritēriji, kas būtu ņemami vērā. Līdz ar to kritēriju noteikšana (piemēram, pamatojuma pieprasīšana un tā izvērtēšana) šādā gadījumā atzīstama par valsts, kas veikta cietuma priekšnieka personā, patvarīgu rīcību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta2 un 2010. gada 4. oktobra3 spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā.4 Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma.2 Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība3 nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus4 ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai. ...

žurnāls / Diskusija

Deputāti juristi – par tiesiskuma veicināšanu

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

11. Saeimā ir pārstāvēts 21 jurists: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Irina Cvetkova, Ilma Čepāne, Ingmārs Čaklais, Edmunds Demiters, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Aleksandrs Jakimovs, Andrejs Judins, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Ņikita Ņikiforovs, Klāvs Olšteins, Dana Reizniece-Ozola, Imants Parādnieks, Dzintars Rasnačs un Edvards Smiltēns. Juristi ir tiesību sistēmas pārstāvji, kam ir profesionāls pienākums rīkoties un iestāties par tiesību sistēmas pamatprincipiem – demokrātiju un tiesiskumu. Jurista profesija uzliek tiem īpašu atbildību pret demokrātiju, tāpēc "Jurista Vārds" lūdza deputātiem juristiem minēt trīs galvenos darbus, ko viņi plāno izdarīt, lai veicinātu demokrātiju un tiesiskumu Latvijā. Atbildi sniedza vairāk nekā puse – 13 deputātu (atbildes sakārtotas parlamentāriešu uzvārdu alfabētiskā secībā). ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Jakušenoka

15. Novembris 2011 • NR. 46 (693)

žurnāls / Informācija

Pirmā Disciplinārtiesas sēde

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

3. novembrī Augstākajā tiesā uz pirmo sēdi tika sasaukta tiesnešu Disciplinārtiesa. Tā lēma, vai pieņemt izskatīšanai bijušā Administratīvās rajona tiesas tiesneša Māra Medņa sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas 2009. gada 9. janvāra lēmumu (atzinumu). Sūdzību izskatīšanai gan nepieņēma, jo tā iesniegta par lēmumu, kas pieņemts pirms 2011. gada 13. jūlija. Līdz šim laikam likums neparedzēja Disciplinārtiesas kontroli pār Tiesnešu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiešajai demokrātijai ir sava vieta un laiks

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Demokrātiskā un tiesiskā valstī suverēnā vara pieder tautai, tomēr tās līdzdalība lēmumu pieņemšanā par ekonomiskās krīzes novēršanu netiek uztverti viennozīmīgi. Grieķijas valdības pieļautā iespēja rīkot referendumu par valsts finansiālās situācijas glābšanas plāniem bija nepatīkams un pat šokējošs precedents, kas vēl vairāk pasliktinātu situāciju visā eirozonā un nevienam nenāktu par labu. Arī Lielbritānijā par kaitniecisku tiek uzskatīts ...

žurnāls / Informācija

Prokuratūrai jaunas telpas

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Ģenerālprokuratūra informē, ka no šā gada 1. novembra Cēsu rajona prokuratūra ir mainījusi atrašanās vietu un pārvākusies uz jaunām telpām Bērzaines ielā 6. Lai arī prokuratūra neatrodas pilsētas centrā, tās pārstāvji pauž, ka problēmas tas neradīšot, jo arī jaunajā vietā iestāde ir ērti atrodama un pieejama. Turklāt tā atrodas iepretim Cēsu pilsētas domei. Iepriekšējās telpas neatbilda darba apstākļiem, bet šobrīd tās ir iekārtotas atbilstoši ...

žurnāls / Informācija

Vīksni tomēr apstiprina tiesneša amatā

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Ceturtdien, 3. novembrī, Saeimas sēdē tika pieņemts lēmums par četru kandidātu apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnešiem, un konkrēti likumdevējs lēma par Ivetu Stuberovsku, Lieni Harčenko, Gunāru Strucinski un Aldi Vīksni. Jāpiebilst, ka sakarā ar A. Vīksnes piemērotību jaunajam amatam izvērtās visnotaļ plašas deputātu debates, kuras, visticamāk, iniciēja iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas pieņemtais negatīvais lēmums, ...

žurnāls / Informācija

Saeima nelems par Satversmes tiesneša imunitāti

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Saeima šā gada 3. novembrī apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Lēmumā teikts: "Saeima, izskatījusi Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurores Ilzes Gailītes ierosinājumu apspriest jautājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas ...

žurnāls / Informācija

"Jurista Vārda" pārstāvis Valsts valodas komisijā

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Novembra pirmajā dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu atjaunot Valsts valodas komisijas darbību, lai tā vērtētu un apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs ...

žurnāls / Informācija

Apbalvojumi juristiem

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēti Ordeņu kapitula paziņojumi par šā gada 20. oktobrī pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem valsts augstākie apbalvojumi piešķirti arī vairākiem juristiem. Ordeņu kapituls pieņēmis lēmumu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni Augstākās tiesas pirmajam priekšsēdētājam, zvērinātam advokātam Gvido Zemrībo. Savukārt Atzinības krusta III šķira piešķirta zvērinātai advokātei Vijai Jākobsonei, bet ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībsarga atzinumu

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Komisija) atzinīgi vērtē tiesībsarga centienus izprast tiesību aktos noteikto sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas tiesisko regulējumu ar mērķi novērst trūkumus tiesību aktos un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Tomēr turpmāk minēto apsvērumu dēļ Komisija nevar piekrist tiesībsarga 2011. gada 27. oktobra atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2011-289-27L (turpmāk – Atzinums) par AS "Latvenergo" elektroenerģijas tirdzniecības diferencētajiem tarifiem saistītajiem lietotājiem (turpmāk – tarifi saistītajiem lietotājiem) izteiktajam viedoklim. Izvērtējot tiesībsarga Atzinumu, var izdarīt šādus secinājumus: ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nedarbojas sabiedrības interesēs

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Tiesībsargs ir izskatījis Valsts prezidenta kancelejas 2011. gada 25. marta vēstuli Nr. 960 (2011. gada 31. martā reģistrēts ar Nr. 94), kurā lūgts iepazīties ar 2011. gada 24. marta protesta akcijas pret akciju sabiedrības "Latvenergo" paaugstinātajiem elektroenerģijas tarifiem organizatoru un dalībnieku paustajām prasībām un sniegt vērtējumu par elektroenerģijas tarifu noteikšanas procesa atbilstību labas pārvaldības principam. Valsts prezidenta kancelejas vēstulei pievienota Ivetas Rīderes parakstīta 2011. gada 24. marta akcijas Rezolūcija un 28 tautas sapulces dalībnieku parakstīta prasība Latvijas Valsts prezidentam. Tautas sapulces dalībnieki pieprasa Latvijas Valsts prezidentam nekavējoties apturēt jauno tarifu stāšanos spēkā, nepieļaut akciju sabiedrības "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumu izsaimniekošanu un nodošanu privātā valdījumā un nodrošināt pilnīgu atklātību visos ar Latvijas enerģijas sektoru saistītajos jautājumos. Prasībā teikts, ka, pirms pieņemt svarīgus lēmumus, no kuriem atkarīga mūsu enerģētikas sektora nākotne, veicama kompleksa visu faktoru analīze, kā arī nepieciešama sabiedriska diskusija par visiem ar enerģētikas politiku saistītiem jautājumiem, līdz panākta nacionāla vienošanās vai tautas nobalsojums referendumā par valstij izdevīgāko politiku un konkrētu enerģētikas attīstības modeli. ...

Edgars Džeriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vainīguma prezumpcija braukšanas ātruma režīma ievērošanas lietās

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Šajā rakstā, balstoties uz spēkā esošajiem tiesu spriedumiem, autors pierādīs, ka Ceļu policija (CP) lieto neatbilstošus radarus un nepiemērotās vietās, šo praksi masveidā piesedzot tikai ar vienu pierādījumu – administratīvā pārkāpuma protokoliem pievienotajiem ziņojumiem. Tāpat rakstā tiks apskatīts arī trūcīgais tiesiskais regulējums un tā tapšanas vēsture, vienlaikus piedāvājot autora ieteikumus situācijas uzlabošanai. ...

žurnāls / Informācija

Pētījums par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Ekonomiskās krīzes laikā pastiprināti tiek vētīti valsts pārvaldes uzdevumi. Diskutē gan par pienākumiem, kas valstij noteikti jāturpina izpildīt, gan arī par tādiem, kuru izpilde jānodod privātpersonām. Izvēloties konkrētajai situācijai atbilstošāko modeli, var samazināt uzdevuma īstenošanas izmaksas, uzlabot kvalitāti un celt procesu efektivitāti. Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu, zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns" pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veica pētījumu "Valsts pārvaldes uzdevumu nodošanas analīze un rekomendācijas". ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Rakstā analizēts politiskās atbildības jēdziena tiesiskais regulējums Latvijas Republikā, īpašu uzmanību pievēršot tiem subjektiem, kuru politiskā atbildība ir tieši noteikta normatīvajos aktos. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Notikums

Tieslietu ministra vizīte Augstākajā tiesā

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Novembra sākumā pēc stāšanās amatā Augstāko tiesu (AT) apmeklēja jaunais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Tikšanās ar AT priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un struktūrvienību vadītājiem bija konstruktīva saruna par priekšlikumiem tiesu sistēmas pilnveidošanai un Augstākās tiesas darba efektivizēšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālo vērtību aizsardzība Saeimas atlaišanas gadījumā

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Demokrātiskas valsts iekārtas pamats ir tautas vēlēts parlaments – institūcija, kas rīkojas suverēna pilnvarojumā. Parlaments ir tautas leģitimēts un tā lēmumi ir vispārsaistoši. Parlaments ir institūcija, kuras darbībai pēc definīcijas jābūt vērstai uz konstitucionālo vērtību nostiprināšanu un ievērošanu, pieņemot lēmumus tautas interesēs ilgtermiņā. Konstitucionālo tiesību teorija un prakse apzinās, ka parlaments ir vēlētāju savstarpēji nesaskaņota politiskā kompromisa rezultāts un institūcija, kura izveidota un darbojas pēc politiskajiem principiem. Lai arī pietiekams parlamenta pilnvaru termiņš ir būtisks priekšnoteikums efektīvai varas dalīšanas sistēmas funkcionēšanai, nereti parlaments ir darboties nespējīgs un vairs pareizi neizteic suverēna – tautas – gribu. Pastāvot šādiem apstākļiem, ir apšaubāms, vai šāds parlaments var pilnvērtīgi nodrošināt konstitucionālo vērtību aizsardzību. Tādēļ vairums konstitūciju paredz parlamenta atlaišanas iespēju. Latvijā šāda situācija bija iestājusies – Saeima tika atlaista, bet darbojās gandrīz trīs mēnešus. ...

žurnāls / Notikums

Notāri kopsapulcē atskatās uz paveikto un pārvēl vadību

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

Pagājušajā piektdienā, 4. novembrī, notika Latvijas Zvērinātu notāru kopsapulce, kuras darba kārtību veidoja divas galvenās daļas: atskats uz paveikto trīs gadu griezumā (2008. gadā ievēlētā Zvērinātu notāru padomes sastāva pilnvaru laikā to vadījušas Ilze Pilsētniece un Sandra Jakušenoka), kā arī tika ievēlēts jauns padomes un revīzijas komisijas sastāvs, jo šo institūciju trīs gadu pilnvaru termiņš bija beidzies. ...

Jekaterina Kušakova

žurnāls / Nedēļas jurists

Jekaterina Kušakova

8. Novembris 2011 • NR. 45 (692)

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnešu valsts

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Sarežģītajos nacionālās identitātes, vēstures un citos politiski jutīgajos jautājumos ierasts atsaukties uz tiesu varas lemto. Tiesa jau attiecīgo jautājumu esot izlēmusi un sabiedrībai ir pieejama juridiski saistoša pareizā atbilde. Tas lielā mērā atvieglo politiķu un sabiedrības dzīvi – sarežģītās diskusijās panāktos kompromisus aizvieto tiesu lemtais. Šādā ziņā tiesnešu valsts piedāvā alternatīvu demokrātiskajiem procesiem, kad sabiedrībai ...

žurnāls / Informācija

Tradicionāla tikšanās Juristu biedrībā

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 26. oktobrī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē tikās ar Juristu biedrību un tās prezidentu Aivaru Borovkovu un pārrunāja likumdošanas iniciatīvas, lai uzlabotu tiesisko regulējumu un paātrinātu tiesvedības procesa gaitu, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Tā ir tradicionāla tikšanās ar juristiem pēc tieslietu ministra stāšanās amatā. Tikšanās laikā G. Bērziņš ...

žurnāls / Informācija

Plāno atteikties no aizklātajiem balsojumiem

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Saeimas Juridiskā komisija 27. oktobrī vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no Saeimas kārtības rullī paredzētajiem aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām, informēja Saeimas preses dienests. "Sabiedrības pieprasījums pēc atklātas amatpersonu ievēlēšanas kārtības ir tikpat augsts kā iepriekš. Ņemot vērā pēdējos aizklātos balsojumus Saeimā un arī Juridiskajā komisijā, sabiedrības uzmanība šajā jautājumā ir saasināta. ...

žurnāls / Informācija

Neatbalsta tiesneša apstiprināšanu amatā

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Saeimas Juridiskā komisija 26. oktobrī savā pirmajā sēdē aizklātā balsojumā neatbalstīja Alda Vīksnes apstiprināšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā. Deputāts A. Judins uzskata, ka diemžēl 11. Saeima turpina 9. un 10. Saeimas sliktās tradīcijas, bez motivācijas aizklātā balsojumā noraidot tiesnešu kandidatūras. Pirms kāda laika A. Judinu piemeklēja līdzīgs liktenis – Saeima, aizklāti balsojot, viņam liedza ieņemt Augstākās tiesas ...

žurnāls / Informācija

Apspriež konstitucionālās kontroles praksi

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris 27. oktobrī Maskavā piedalījās Krievijas Konstitucionālās tiesas 20. gadadienai veltītā starptautiskā konferencē "Konstitucionālā kontrole: doktrīna un prakse", informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa. Par godu svinīgajam notikumam Kremlī notika svinīgā sēde, kurā piedalījās Krievijas augstāko valsts varas institūciju pārstāvji, ārvalstu konstitucionālo tiesu ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu ministrs pārņem pilnvaras

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Tieslietu ministrijā 25. oktobrī pēc jaunās valdības apstiprināšanas notika svinīgā ministru maiņas ceremonija – līdzšinējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga pilnvaras pārņēma jaunais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Svinīgajā pasākumā A. Štokenberga fotogrāfija tika pievienota iepriekšējo tieslietu ministru portretu galerijai. 25. oktobrī apstiprinātās ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Slimības pabalsta izmaksas pamats

1. Novembris 2011 • NR. 44 (691)

Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka maternitātes un slimības apdrošināšanas veida apdrošināšanas gadījums ir sociālā riska gadījums, kas saistīts ar sociāli apdrošinātās personas darbspēju zudumu, ja tā rezultātā šī persona zaudē ienākumus (likuma 1. panta 1. punkts). Savukārt atbilstoši šā likuma 11. panta 1. punktam slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus tādēļ, ka sakarā ar slimību zaudējusi darbspējas. Tādējādi sociālais risks, kas noteic nepieciešamību personai saņemt sociālās apdrošināšanas izmaksu – slimības pabalstu, ir personas slimība, kuras dēļ persona nevar strādāt un gūt darba ienākumus. ...

...

498

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls