Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par aizvadītā gada ECT nolēmumiem lietās pret Latviju

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Pagājušās nedēļas, 9. septembra, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darbu 2013. gadā". Šim ziņojumam ir pievienots arī pielikums, kurā sniegts pārskats par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) pieņemtajiem nolēmumiem 2013. gadā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nenodrošināto kreditoru problemātika bezmantinieka mantas gadījumā

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Juristi, kuri ikdienā nodarbojas ar mantojumu lietām, pārstāvot kreditoru intereses, noteikti zina, ka no 2013. gada 2. jūlija, lai kreditora pretenzijas pieteikšana bezmantinieka lietas gadījumā tiktu akceptēta, tā iesniedzama mantojuma sludinājumā noteiktajā termiņā un saistībai jābūt atzītai ar publisku aktu vai spēkā stājušos tiesas spriedumu. Raksta mērķis ir aktualizēt jautājumu par termiņu, kurā kreditoram ir jāiesniedz spēkā stājies tiesas spriedums, un vai vispār šāda sprieduma pieprasīšana ir saprātīga. ...

žurnāls / Informācija

Ābeces patiesības prasības nodrošināšanas regulējumā

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

“Šis lēmums nenāk viegli, jo esam spiesti likumu papildināt ar ābeces patiesībām, kas juristiem būtu jāapgūst pirmajā kursā. Nevaram ietekmēt tiesu lēmumus, taču darīsim visu, lai samazinātu iespējas negodprātīgai likumu interpretācijai,” – tā Saeimas ceturtdien, 11. septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus Civilprocesa likumā vērtē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. ...

Visvaldis Sprudzāns

žurnāls / Informācija

Pārskats par Tiesnešu ētikas komisijas darbu

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 91.4 panta ceturtajai daļai Tiesnešu ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei. ...

Pēteris Dzalbe

žurnāls / Informācija

Pārskats par Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Ir pagājuši četri gadi, kopš Tiesnešu konferencē tika ievēlēti tiesneši – disciplinārkolēģijas locekļi. Savukārt disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs – tolaik vēl Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks – ievēlēts pirms trīs gadiem. ...

žurnāls / Informācija

Nestāvi malā! Piesaki sevi Latvijas jauno juristu vidū

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Jau devīto gadu tiek izsludināts “Jurista Vārda” rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Iepriekšējie “Jurista Vārda” rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latviski jauna juridiskā literatūra par ES institucionālajām tiesībām

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Iznākusi grāmata “Eiropas Savienības tiesības. 1. daļa. Institucionālās tiesības” (Tiesu namu aģentūra, 2014), ko sagatavojis autoru kolektīvs Kristofa Šēves (Christoph Schewe), Arņa Bukas, Kaspara Gailīša un Ģirta Strazdiņa zinātniskajā redakcijā. Šī grāmata aizpildīs būtisku robu tiesību literatūrā latviešu valodā, radot iespēju galvenokārt studentiem un ierēdņiem apgūt ES tiesības ar tām izmaiņām, kas radušās pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās 2009. gadā. ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

ECT nolēmumi tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) nolēmumu ietekme Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā būtu aplūkojama no diviem aspektiem: pirmkārt, šo nolēmumu ietekme uz novērtēšanas sistēmu kopumā un, otrkārt, nolēmumu ietekme uz konkrēta tiesneša profesionālās darbības vērtējumu. Turklāt svarīgi ir ne tikai Tiesas spriedumi, kurā tā atzinusi, ka noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvencijas (turpmāk – Konvencija) pārkāpums, bet arī tie spriedumi, kuros pārkāpums nav konstatēts, kā arī lēmumi gan par sūdzību atzīšanu par acīmredzami nepamatotām, gan par lietu svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta, tajā skaitā arī gadījumos, kad Tiesa apstiprina puses panākto mierizlīgumu. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu profesionālās novērtēšanas sistēma: secinājumi un atziņas pēc pirmā posma

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Ņemot vērā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmas pirmā posma noslēgumu, žurnāls “Jurista Vārds” lūdza tiesnešus sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, vienam no faktoriem tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā, nav veltīta pārāk liela loma, ņemot vērā, ka ECT redzeslokā nonāk tikai neliela daļa no visiem Latvijas tiesnešu nolēmumiem? 2. Vai tiesneša novērtēšanā būtu jāņem vērā arī viņa pieņemto nolēmumu pārsūdzības rezultāti augstākā tiesas instancē? 3. Vai, jūsuprāt, attiecībā uz tiesneša novērtējuma rezultātiem optimāls ir dalījums “pozitīvs vai negatīvs”, to negradējot sīkāk? Piemēram, paredzot trešo kategoriju “apmierinoši”. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesneša darbības novērtējuma negatīvs atzinums ir izņēmuma gadījums

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

2013. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par tiesu varu”, izveidojot tiesnešu profesionālo novērtēšanas sistēmu, lai veicinātu tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti kopumā. Jaunā sistēma aizstāja tā saukto kvalifikācijas klašu sistēmu. Tiesnesim pēc noteiktiem darba gadiem un atestācijas nokārtošanas piešķīra piekto, ceturto, trešo, otro vai pirmo kvalifikācijas klasi. Tiesneša, kurš ieguvis augstāko – pirmo – kvalifikācijas klasi, darbs pēc kvalifikācijas klases piešķiršanas vairs netika izvērtēts. Abās sistēmās galvenā institūcija bija un ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kuru vadīja un joprojām vada Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars. Tāpēc “Jurista Vārds” aicināja viņu uz interviju, lai noskaidrotu, ar ko abas sistēmas atšķiras un kura no sistēmām ir efektīvāka. Šā gada 5. septembra Latvijas tiesnešu konferencē G. Aigars sniedza pēdējo ziņojumu par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbu, ko darījis 15 gadus. Novembrī beidzas viņa tiesneša pilnvaru laiks, līdz ar to Kvalifikācijas kolēģijai būs jāvēlē jauns loceklis un jauns priekšsēdētājs. ...

žurnāls / Numura tēma

Kā darbojas Jaunā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Atbilstoši grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 2011. gada 9. jūnijā, tika izveidota tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, lai veicinātu tiesnešu profesionālo izaugsmi. Novērtēšanā tiek ņemts vērā tiesneša darba pēdējo piecu gadu periods. ...

žurnāls / Īsziņas

Aicina juristus pieteikties jauno talantu programmai

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Jau otro gadu pēc kārtas zvērinātu advokātu birojs “Eversheds Bitāns” aicina jaunos juristus, kuri pašlaik studē maģistrantūrā vai nesen to pabeiguši, pieteikties jauno talantu programmai “Eversheds Bitāns meistarklase”. Tās mērķis ir atbalstīt talantīgākos studentus, piedāvājot iespēju apgūt praktiskas zināšanas, ko nav iespējams iemācīties augstskolā. Programmas ietvaros studentiem būs iespēja papildināt savas akadēmiskās zināšanas, ...

žurnāls / Īsziņas

Diskutē par operatīvo darbību rezultātā iegūto pierādījumu izmantošanu

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Lai dalītos pieredzē un diskutētu par operatīvo darbību rezultātā iegūto pierādījumu izmantošanu kriminālprocesā, Igaunijas Augstākā tiesa 11. un 12. septembrī rīkoja Baltijas valstu Augstāko tiesu tiesnešu diskusiju par šo jautājumu. No Latvijas Augstākās tiesas diskusijā piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs ...

žurnāls / Īsziņas

ECT tiesnese turpmāk strādās Satversmes tiesā

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Saeima 11. septembrī Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināja Inetu Ziemeli. Par balsoja 87 deputāti, pret – viens deputāts. Līdz šim profesore Dr.iur. I. Ziemele bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese, ECT palātas prezidente, ECT tiesnešu statusa komisijas vadītāja. I. Ziemeles izglītība: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, jurista diploms, (1993); Lundas universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga ...

žurnāls / Īsziņas

Bijušais Latvijas premjers – Eiropas Komisijas viceprezidents

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Eiropas Komisijas nākamais prezidents Žans Klods Junkers 10. septembrī paziņoja par komisāru portfeļu sadalījumu jaunajā komisijā, kurā bijušajam Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim ticis viens no viceprezidenta amatiem. EK sastāvs būs formāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam, kurā balsojums paredzēts oktobrī. Jaunā komisija darbu sāks novembrī. No sešiem viceprezidentu amatiem četri tikuši bijušajiem premjeriem: V. ...

žurnāls / Īsziņas

Saņemts skaidrs juridisks atbalsts Baltijas valstu aizsardzībai

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Nacionālās drošības padome sēdē 10. septembrī analizēja Velsā notikušā NATO samita rezultātus un secināja, ka Latvijas izvirzītie mērķi samitā ir sasniegti un ir saņemts skaidrs juridisks atbalsts Baltijas valstu aizsardzības nostiprināšanas plāniem. Nacionālās drošības padomes locekļi bija vienisprātis, ka Latvijas starptautiski uzņemtās saistības un visas apņemšanās kopīgās Eiropas drošības sistēmas nostiprināšanai ir viens ...

žurnāls / Tiesību politika

Vienbalsīgi pieņemts Šķīrējtiesu likums

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Pēc daudzu gadu centieniem noteikt šādu tiesisko kārtību ceturtdien, 11. septembrī, ar 92 Saeimas deputātu atbalstu un nevienu pretēji noskaņotu viedokli trešajā lasījumā tika pieņemts Šķīrējtiesu likuma projekts, tādējādi ieviešot jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Bez diskotēkas

16. Septembris 2014 /NR. 36 (838)

Vācijas federālās zemes Ziemeļreinas – Vestfāles industriālā pilsēta Vupertāle kopš 20. gadsimta sākuma Vācijā ir plašāk pazīstama ar tās unikālo sabiedriskā transporta līdzekli – piekārto tramvaju (Schwebebahn). "Sliedes" tam atrodas nevis, kā ierasts, apakšā, bet gan virs vagonu griestiem, bet maršruts virzās virs ielām un pat kanāliem. No malas piekārtā tramvaja sliežu konstrukcija atgādina simtkāji, kas, kājas (balstus) ...

žurnāls / Redaktora sleja

Skotijas jautājumi

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Nākamajā ceturtdienā, 18. septembrī, Lielbritānija un arī pārējā Eiropa ievilks elpu, gaidot, kā Skotijas iedzīvotāji referendumā atbildēs uz jautājumu "Vai Skotijai jābūt neatkarīgai valstij?" (Should Scotland be an independent country?). Jā vai nē? Mediji ziņo, ka socioloģiskās aptaujas pašlaik uzrāda lielu neizlēmīgo vēlētāju skaitu, turpretī starp tiem, kas jau izlēmuši, pagaidām it kā ir neliels "kopā labāk", resp., ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Reprezentācijas izdevumu vērtējums; pretpienākums, kas uzskatāms (nav uzskatāms) par atlīdzību

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Braucieni, kuros dodas uzņēmējsabiedrības amatpersonas kopā ar klientiem, var tikt atzīti gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentācijas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par atpūtas braucieniem. Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko nodrošina nodokļu maksātājs. Biznesa attiecībās pateicība par sadarbību parasti "iet roku rokā" ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīvprātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt. Gadījumos, kad līgumā ietvertā pretpienākuma izpilde faktiski neprasa izdevumus (piemēram, norādot mājaslapā finansētāja logo vai ietverot finansētāja nosaukumu pasākuma nosaukumā), ir darbības, kuras nav uzskatāmas par atlīdzību. Savukārt gadījumos, kad pretpienākuma izpilde prasa papildu izdevumus, ir darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību, nav pamata ziedotos finanšu līdzekļus atzīt par ziedojumu tādā daļā, kādā nav noteikts pretpienākums. Nodokļu administrācijas uzdevums ir kontrolēt nodokļu maksāšanas pienākuma pareizu izpildi, nevis veikt nodokļu maksātāja nodokļu aprēķina korekcijas. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesas procesa izspēles administratīvajās tiesībās 2014 nolikums

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Vispārīgie noteikumi 1. Izspēle 1.1. 2014. gada tiesas procesa izspēle administratīvajās tiesībās (turpmāk – Izspēle) notiek starp Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestāžu komandām. Sacensības tiek rīkotas tiesas procesa izspēles veidā. Tajā tiek analizēts kāzuss par aktuāliem administratīvo tiesību jautājumiem. 1.2. Izspēlei ir rakstiskā daļa un mutiskā daļa. 2. Organizētāji Izspēli organizē biedrība "European ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Aicina piedalīties administratīvo tiesību izspēlē

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Studentu biedrība "ELSA Latvia" atklāj jaunu tiesas procesa izspēli, dodot jurisprudences studentiem iespēju iegūt jaunas zināšanas un iejusties administratīvā procesa dalībnieku lomās. Šī gada kāzuss veltīts konkurences tiesībām, risinot jautājumus par aizliegtu vienošanos konkursā, taču studenti varēs šķetināt arī citus administratīvo tiesību un procesa jautājumus. Lai piedalītos izspēlē, komandai jāsagatavo gan pieteicēju, gan Konkurences padomes argumentācija, līdz 2014. gada 12. oktobra plkst. 23:59 nosūtot to uz e-pastu elsa.latvija@gmail.com ar norādi "administratīvo tiesību izspēle". Izspēles mutiskā daļa risināsies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2014. gada 25. oktobrī. Papildu informāciju var iegūt, rakstot uz ELSA Latvija e-pastu elsa.latvija@gmail.com. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Direktīvas normu klasifikācija direktīvas implementācijā

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Iepriekšējā rakstā žurnālā "Jurista Vārds" autore aizsāka tēmu par direktīvu implementāciju, uzsverot, ka šajā procesā būtiski ir ne tikai kvantitatīvie rādītāji, bet arīdzan kvalitāte, ar kādu direktīvas prasības tiek ienestas nacionālajā tiesību sistēmā. Kvalitāti nevar nodrošināt, neizprotot direktīvu. Direktīvu izprast savukārt var, tikai izprotot tās mērķi. Kā jau iepriekš secināts, "direktīvas mērķis" ir salīdzinoši abstrakts jēdziens un tā saturs aizpildāms atbilstoši katras konkrētās direktīvas saturam. Tomēr, lai vismaz vispārīgās kategorijās izprastu, kādi nacionāla līmeņa pasākumi nepieciešami direktīvas mērķa sasniegšanai, šajā rakstā autore piedāvā analizēt direktīvas struktūru, klasificējot tās normu veidus un raksturojot katram direktīvas normu veidam atbilstošākās implementācijas metodes. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dažas piezīmes par Satversmes preambulas projekta tapšanu

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Šis raksts ir mēģinājums izskaidrot atsevišķus Satversmes ievada satura elementus, kā arī parādīt domubiedru Satversmes preambulas apspriedēs "staigātos ceļus". ...

žurnāls / Notikums

Starptautisko tiesu un tribunālu juridiskā funkcija

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

2014. gada 1. septembrī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika profesora Kārļa Dišlera fonda rīkotā konference "Starptautiskās publiskās tiesības un juridiskā funkcija" (Public international law and judicial function). Konference tika veltīta kopīgā un atšķirīgā analīzei dažādu starptautisko tiesu un tribunālu funkcijās. ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Numura tēma

Tieslietu padomes attīstība un perspektīvas

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Kā Eiropas tieslietu padomju asociācija atzīmē savā 2008. gada Budapeštas rezolūcijā, "Tieslietu padome atspoguļo katras valsts tiesību sistēmas attīstību, kas savukārt dziļi sakņojas valsts vēsturiskajā, kultūras un sociālajā kontekstā (situācijā)".1 Tieslietu padome ir savas valsts juridiskās kultūras attīstības unikāls veidojums.2 ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesnešu konferencē vērtē Tieslietu padomes darbu

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Piektdien, 5. septembrī, Kongresu namā Rīgā notika ikgadējā Latvijas tiesnešu konference. Šoreiz tās dienaskārtības svarīgākais punkts – Tieslietu padomes (TP) pirmo četru gadu darbības izvērtējums, kā arī sešu TP locekļu vēlēšanas. ...

žurnāls / Īsziņas

Vairāk nekā trešdaļa no šķīrējtiesām izslēgtas no reģistra

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

No 213 Uzņēmumu reģistrā reģistrētām šķīrējtiesām 88 šķīrējtiesas nav izpildījušas likumā noteiktās prasības un arī pēc brīdinājuma nosūtīšanas Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas Civillikuma jaunajam regulējumam atbilstošus reglamenta grozījumus. Līdz ar to 88 šķīrējtiesas no Uzņēmumu reģistra ir izslēgtas. Uzņēmumu reģistrs 4. septembrī paziņoja: vēlamies vērst sabiedrības uzmanību uz šīm šķīrējtiesu saraksta izmaiņām. Civilprocesa likums ...

žurnāls / Īsziņas

Paredz iespēju Augstākās tiesas tiesnešus pārcelt darbā citā tiesā

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija 2. septembrī konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu izdienas pensiju likumā, kas paredz noteikt turpmākā darba iespējas tiem Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas tiesnešiem, kuri līdz tiesu palātu likvidācijai nebūs iecelti par Augstākās tiesas departamentu tiesnešiem. Lai ...

žurnāls / Īsziņas

Sievietes spēj uzņemties līderību ekonomikā

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere 4. un 5. septembrī piedalījās pasaules parlamentu līderu sieviešu konferencē Ženēvā, kas šogad bija veltīta sieviešu iespēju palielināšanai ekonomikā. Ikgadējās tikšanās darba kārtībā bija tādi jautājumi kā sieviešu līderības ekonomikā veicināšana, labvēlīga tiesiskā regulējuma veidošana sieviešu iespēju palielināšanai ekonomikā un sievietes ekonomikā kā ilgtspējīgas ekonomikas virzītājspēks. ...

žurnāls / Īsziņas

Baltijas jūras reģiona valstu prokurori tiekas konferencē Rīgā

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Ģenerālprokuratūra 4. un 5. septembrī rīkoja Baltijas jūras reģiona valstu prokuroru tīkla (The Network of Prosecutors on Environmental Crime in the Baltic Sea Region) ikgadējo konferenci. Minētā organizācija (saīsinājumā – ENPRO) veicina tiesībsargājošo iestāžu darbinieku profesionālās pieredzes apmaiņu, normatīvā regulējuma, aktuālo krimināllietu izpēti un analīzi. Atbilstoši ENPRO izvirzītajām aktualitātēm šogad konferencē tika aplūkotas ...

žurnāls / Īsziņas

Tallinu, Rīgu un Viļņu salīdzina ar Berlīni, Parīzi un Londonu

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

ASV prezidents Baraks Obama vizītē Igaunijā 3. septembrī paziņoja, ka ikviena NATO dalībvalsts nepieciešamības gadījumā tiks aizstāvēta atbilstoši NATO līguma piektajam pantam, un uzsvēra, ka Tallinu, Rīgu un Viļņu ir tikpat svarīgi aizsargāt kā Berlīni, Parīzi un Londonu. "Mēs aizstāvēsim savas NATO sabiedrotās, un tas nozīmē ikvienu sabiedroto," teica B. Obama savā runā "Nordea" koncertzālē Tallinā. "Tādas valstis ...

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesībām uz izglītību neatkarīgi no personas reliģiskās pārliecības

9. Septembris 2014 /NR. 35 (837)

Šā gada 27. augustā tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis Izglītības un zinātnes ministrijai un 32 Latvijas augstskolām vēstuli un atzinumu Nr. 1-5/127 "Par tiesībām uz izglītību neatkarīgi no personas reliģiskās pārliecības", kurā tiesībsargs sniedz skaidrojumu par tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma tvērumu, personu tiesībām paust savu reliģisko pārliecību un šo tiesību ierobežošanas tiesiskumu situācijās, kad persona lūdz rast individuālu risinājumu attiecībā uz iestājeksāmeniem reliģiskās vai etniskās pārliecības vai citu iemeslu dēļ. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Turies, Ukraina!

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Biju nolēmusi redakcijas slejās karu Ukrainā vairs nepieminēt. Pirmkārt, tādēļ, ka jau vairākkārt bijām rakstījuši par šīs krīzes "tiesiskajiem" aspektiem. Otrkārt, tāpēc, ka likās – situācija uzlabojas. Ukrainas spēki ziņoja par panākumiem cīņā pret Doņeckas un Luhanskas teroristiem, savukārt Krievija bija pieklusinājusi agresīvo retoriku un Putins pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko Minskā izteicās par miera nepieciešamību ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Informācija

Informācija par konferenci

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Ar Tieslietu padomes lēmumu tiesnese Irina Augustāne pārcelta no Rīgas rajona tiesas uz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu. Tiesnese bija pietikusies konkursā uz vakanto tiesneša amata vietu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Vēlmi pāriet darbā uz citu rajona tiesu tiesnese pamatojusi ar dzīvesvietas maiņu. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 73.1 panta pirmo daļu Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties ...

žurnāls / Tiesību prakse

Maza apmēra darba strīdu izskatīšanas kārtība

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām attiecas vienīgi uz pārrobežu lietām, kā arī to, ka procedūra maza apmēra prasībām Latvijas iekšējā tiesību sistēmā ir noregulēta, Regulā noteiktie tās darbības jomas ierobežojumi neskar Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas regulējuma tvērumu un šīs nodaļas normas ir piemērojamas arī darba strīdos par naudas piedziņu līdz 2100 EUR. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Padomes sēdē šā gada 26. augustā izskatīti dažādi organizatoriski jautājumi, apstiprināts personu saraksts advokāta eksāmena kārtošanai un zvērinātiem advokātiem noteiktas praktizēšanas vietas. Zvērinātu advokātu palīgu skaitā uzņemta Svetlana Aleksejeva, patrons zv. adv. Ainars Kreics. No advokātu kolēģijas atskaitīti zvērināta advokāte Ilze Balode pēc pašas vēlēšanās un zvērināts advokāts Urijs Šenkmanis saistībā ar viņa nāvi. Darbība ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Interpretācijas problēmas darbinieku kvalifikācijas celšanas normatīvajā regulējumā

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Uzņēmuma konkurētspēju cita starpā nosaka uzņēmumā nodarbināto personu kvalifikācija un viņu spēja pielāgoties jaunām izmaiņām un inovācijām konkrētajā nozarē. Aizvien biežāk darba devēji ar nodomu sasniegt uzņēmuma pastāvēšanas un attīstības mērķus investē darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanā, nosūtot darbiniekus kvalifikācijas paaugstināšanas un citos apmācību kursos. Tā kā jebkuras investīcijas darbinieku kvalifikācijas celšanā saistītas ar riskiem zaudēt ieguldītos līdzekļus sakarā ar darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanu, darba devēji cenšas mazināt jebkuru risku nelietderīgi ieguldīt un zaudēt naudu. Šajā nolūkā pirms darbinieka nosūtīšanas apmācībās darba devējs noslēdz ar darbinieku rakstveida vienošanos par to, ka pēc apmācību pabeigšanas noteiktu, bet saprātīgu laiku darbinieks veiks darbu tieši konkrētā darba devēja labā, pretējā gadījumā darbiniekam būs pienākums ar apmācību saistītos izdevumus pilnībā vai daļēji atmaksāt. ...

Elīna Semeņuka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas tiesības pašvaldības teritorijas plānošanas procesā: likums un prakse

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Personas tiesību īstenošana ir teritorijas plānošanas procesa leģitimitātes garantija. Parasti personu tiesības teritorijas plānošanas procesā tiek iedalītas trijās daļās: 1) tiesībās iegūt informāciju; 2) tiesībās līdzdarboties; 3) tiesībās rosināt pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentu1 tiesiskuma kontroli.2 Līdz šim Latvijas tiesību literatūrā ir maz analizētas personas tiesības ierosināt pašvaldības teritorijas plānošanu. Minētās tiesības varētu uzskatīt par līdzdalības tiesību paveidu, taču šā raksta ietvaros autore tiesības ierosināt teritorijas plānošanu izdala atsevišķi. ...

Sandra Vīgante

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbildība, pildot starptautisko līgumu saistības

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Raksta mērķis ir skaidrot un vēlreiz uzsvērt, ka starptautisko līgumu saistību izpilde ir jebkuru publisko tiesību subjektu, ne tikai Ministru kabineta pienākums. Rakstā iztirzāta valsts un amatpersonu atbildība, pildot starptautiskus līgumus, un skaidrots jēdziena "valsts" tvērums starptautiskajās, tajā skaitā Eiropas Savienības, tiesībās. Tāpat rakstā runāts par pašvaldību vietu un lomu vienotā valsts pārvaldes sistēmā un pašvaldību atbildību un pienākumiem, pildot starptautiskos līgumus. Raksta beigās skaidrota valsts rīcība starptautiska strīda gadījumā. ...

žurnāls / Notikums

Molotova – Ribentropa pakta atskaņas mūsdienās un nākotnes izaicinājumi

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

2014. gada 23. augustā notika Tieslietu ministrijas rīkotā konference "Molotova – Ribentropa pakts 75: atskaņas mūsdienās. Totalitāro upuru atceres diena Eiropā". 23. augustā apritēja 75 gadi kopš nacistiskā Vācija un Padomju Savienība noslēdza Molotova – Ribentropa paktu un tā slepenos protokolus, kas noteica abu totalitāro režīmu interešu sfēras Eiropā. Tā rezultātā Eiropas tautas tika pakļautas okupācijai, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdam. ...

žurnāls / Diskusija

Tieslietu padomes izveidošana ir attaisnojusies

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Aizritējis Tieslietu padomes pirmais četru gadu darbības posms, kura noslēgumu iezīmē vēlēto Tieslietu padomes locekļu pārvēlēšana. Tieslietu padomes izveidošana tika noteikta ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu", iekļaujot 13.1 nodaļu "Tieslietu padome". Grozījumi stājās spēkā 2010. gada 1. augustā. Tieslietu padomē darbojas 15 locekļi: astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs; septiņi vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus). Uz pirmo sēdi Tieslietu padome pulcējās 2010. gada 4. oktobrī, kad arī tika apstiprināts Tieslietu padomes reglaments. 2014. gada 5. septembrī Latvijas Tiesnešu konferencē tiks vērtēts Tieslietu padomes darbības pirmais posms – savu viedokli par šīs tiesu varu pārstāvošās institūcijas darbu sniegs Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Tieslietu padomes locekļi – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. Ilma Čepāne un Latvijas Zvērinātu advokātu priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Tiesnešu konference atbilstoši likumam ievēlēs sešus Tieslietu padomes locekļus, jo 2010. gadā ievēlētajiem padomes locekļiem šobrīd beidzas pilnvaru termiņš. Sagaidot Latvijas Tiesnešu konferenci, kuras pamattēma ir Tieslietu padomes darbības pirmā posma pārskats, kā arī sešu Tieslietu padomes locekļu vēlēšanas, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza padomes locekļus izteikt viedokli par šīs institūcijas darbības pirmo posmu. Divi no viņiem – šīs institūcijas vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs un Tieslietu padomes locekle Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. I. Čepāne – aptaujā nepiedalījās, jo savu redzējumu gatavojas plašāk izklāstīt tieši Latvijas Tiesnešu konferencē ("Jurista Vārds" to atspoguļos nākamajā laidienā). "Jurista Vārda" jautājumi Tieslietu padomes locekļiem: 1. Vai Tieslietu padomes izveide ir attaisnojusies? Vai šai institūcijai kā tiesu varas pārstāvim ir izdevies kļūt par līdzvērtīgu partneri dialogā ar likumdevēju un izpildvaru? 2. Nosauciet, jūsuprāt, būtiskāko Tieslietu padomes sasniegumu pirmajos četros darbības gados? 3. Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Tieslietu padomes darbā? 4. Kā vērtējat Tieslietu padomes sastāva modeli? Kā šo tiesu varu pārstāvošo institūciju ietekmē izpildvaras un likumdevēja pārstāvju dalība tajā? 5. Kā jūs vērtējat Tieslietu padomes vēlēto locekļu kandidatūru izraudzīšanas un apspriešanas procesu pirms Tiesnešu konferences un tās laikā? ...

žurnāls / Īsziņas

Bankai pamatīgs naudas sods par nepietiekamu informēšanu

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Lielbritānijas valsts atbalstu saņēmušajai bankai "Royal Bank of Scotland" noteikts 14 miljonu sterliņu mārciņu (18 miljonu eiro) liels sods par to, ka banka nav pietiekami centusies izskaidrot mājokļa pircējiem hipotekārā kredīta izmaksas, 27. augustā paziņoja Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvalde. Sods noteikts tāpēc, ka konstatēti "būtiski trūkumi", kā banka sniedz padomus klientiem, kas ņem kredītu mājokļa ...

žurnāls / Īsziņas

Iespējams, starpgadījumā vajadzēja iesaistīt juristus

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Kāda sieviete Vācijā vispirms konstatēja patīkamu naudas plūsmu savā bankas kartes kontā, bet pēc tam piedzīvoja lielu vilšanos. Vācijas pilsētā Fuldā bankas darbinieks kļūdas dēļ pārskaitīja uz bankas klientes kontu 3,7 miljonus eiro, 23. augustā ziņoja Vācijas mediji. Sieviete par to uzzināja, redzot lielu naudas pārskaitījumu savā bankas kartē. Taču, kā izrādījās, naudu viņa nevarēja izmantot, jo banka paskaidroja, ka darījums noticis ...

žurnāls / Īsziņas

Bijušās tieslietu ministres parādsaistības nokārtotas

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Bijušais Latvijas goda konsuls Marokā un kādreizējais uzņēmuma "Ominasis Latvija" konsultants Tofiks Kavars, kura savulaik piešķirtais 100 000 ASV dolāru aizdevums minēts kā iespējamais iemesls, kādēļ bijusī tieslietu ministre Baiba Broka neieguva pielaidi valsts noslēpumam, atzinis, ka šīs parādsaistības ir nokārtotas. Viņš arī vērsās policijā, lūdzot paskaidrot, vai viņš tiešām izsludināts meklēšanā, jo šādas ziņas uzņēmējs ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno ierobežot izsoļu reiderismu

2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)

Ministru kabinets 26. augustā uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par elektronisko izsoļu ieviešanas iespējām spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā". Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka jaunais mehānisms nodrošinās godīgu konkurenci izsoles dalībnieku vidū un padarīs to pieejamāku un ekonomiskāku, kā arī būtiski ierobežos tā dēvēto izsoļu reiderismu. Tieslietu ministrija ierosina ...

...

171

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls