Jurista Vārda satura arhīvs

Gatis Litvins, Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Notikums

Atjaunotajam Latvijas notariātam – 20 gadi

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Šā gada 15. martā zvērināti notāri pulcējās ikgadējā kopsapulcē, kurā piedalījās arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis un citi viesi. Kopsapulcē apbalvoja "Notāru dienu 2013" labākos dalībniekus, paziņoja "Gada notārs 2012" titula ieguvēju, viesi uzstājās ar vēstījumiem Latvijas notariātam, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakošenoka sniedza pārskatu par padomes darbību, Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētāja Larisa Medvedeva ziņoja par Disciplinārlietu komisijas darbību 2012. gadā un Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Santa Terjohina informēja par komisijas 2013. gada darba plānu. Kopsapulcē tika prezentēta arī Latvijas atjaunotā notariāta 20. gadadienai veltīto svinīgo norišu plāns. ...

žurnāls / Notikums

Tieslietu ministra atskaite par nozarē paveikto un vēl darāmo

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

2013. gada 13. martā preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns sniedza atskaiti par paveikto pagājušajā gadā un iepazīstināja ar šī gada prioritārajiem darba virzieniem tieslietu jomā. Ievadot tieslietu sistēmas 95. jubilejas gadu, tieslietu ministrs aizsāka jaunu tradīciju un pirmo reizi pasniedza apbalvojumu par īpaši radošu darbu, kas veicina jaunradi tiesiskuma stabilizēšanā. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno atteikties no eksperimenta ar zvērināto tiesām

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Francija pārtrauks eksperimentu ar zvērinātajiem piesēdētājiem krimināltiesās, kur tiek iztiesāti visi noziegumi, izņemot vissmagākos, 18. martā paziņoja Francijas tieslietu ministre Kristiāna Tobira. Izmaiņas likumā pieliks punktu bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī mēģinājumiem "demokratizēt" Francijas tiesu sistēmu, padarot to tuvāku tautai ar tā dēvēto pilsoņa un tiesneša iniciatīvu. "Neraugoties uz dažiem pozitīviem aspektiem, ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Īsziņas

Tiesību zinātņu studenti praktizējas Augstākās tiesas Senātā

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Lai dotu iespēju tiesību zinātņu programmas studentiem nostiprināt augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas, kā arī apgūt praktiskās iemaņas ar tiesas spriešanu saistītās jomās, Augstākā tiesa sākusi jaunu projektu – piedāvāt prakses iespēju studentiem. 19. martā praksi Senāta Administratīvo lietu departamentā sāka pieci Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes trešā kursa studenti. Studenti, kuriem dota iespēja iziet praksi Augstākajā ...

žurnāls / Informācija

Simboliska diena Latvijas valsts pastāvēšanā

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Aizvadītajā nedēļā, 21. martā, atjaunotajai Latvijas valstij apritēja 7884 dienas, tas ir, par vienu dienu vairāk nekā Latvijas pirmajai brīvvalstij, kad to 1940. gada 17. jūnijā okupēja padomju karaspēks. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, uzrunājot parlamentu no Saeimas tribīnes, aicināja ikvienu apzināties mūsu valsts pastāvēšanas pamatus un atbildību par brīvas un neatkarīgas Latvijas pastāvēšanu. ...

Rīgas Juridiskā augstskola

žurnāls / Īsziņas

Atkārtoti apstiprina RJA rektora amatā

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Ministru kabinets 19. martā Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā atkārtoti apstiprināja profesoru Džordžu Ulrihu (George Ulrich). Ņemot vērā Dž. Ulriha iepriekšējā darba pieredzi, akadēmisko kvalifikāciju un augstskolas attīstības redzējumu, 2012. gada 9. novembrī augstskolas Satversmes sapulce viņu atkārtoti ievēlēja rektora amatā, virzot apstiprināšanai Ministru kabinetā. Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektora amatā Dž. Ulrihs ...

Ministru kabinets

žurnāls / Tiesību politika

Valdības darba rezultāti un ieceres valsts pārvaldībā

26. Marts 2013 /NR. 12 (763)

Fragments par valsts pārvaldību no pagājušajā nedēļā publiskotā Ministru prezidenta Valda Dombrovska 133 lappušu apjomīgā ikgadējā ziņojuma1 Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Karsti pīrādziņi

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pēc divām nedēļām – 1. aprīlī – citi varēs dzīt jokus pēc sirds patikas, turpretī Latvijas krimināltiesību teorētiķiem un praktiķiem šī diena būs nopietns datums: stāsies spēkā ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. Ar šiem grozījumiem cita starpā tiek īstenota Tieslietu ministrijas jau pasen iecerētā kriminālsodu politikas reforma. Saeimas deputāts Dr. ...

žurnāls / Īsziņas

Bijušais ģenerālprokurors iecelts par SAB direktoru

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Saeima 14. martā Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā iecēla Jāni Maizīti. Par viņu balsoja 59 deputāti, pret bija 31 deputāts. J. Maizītis pirms apstiprināšanas Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, desmit gadus bija ģenerālprokurors, pirms tam strādājis par virsprokuroru un izmeklētāju. Jaunajam Satversmes aizsardzības ...

žurnāls / Īsziņas

Pilnveido iespējas juridisko personu saukšanai pie atbildības

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Saeima 14. martā izdarīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Saeimas Juridiskās komisijas virzītos likumprojektus parlaments pieņēma divos lasījumos kā steidzamus. Grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī. Lai arī daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu ...

žurnāls / Īsziņas

Specdienesti noklausās sarunas "Skype"

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Krievijas specdienesti iemācījušies noklausīties telefonsarunas, kas notiek tīmekļa programmā "Skype", atsaucoties uz informācijas drošības speciālistiem, 14. martā vēstīja Krievijas laikraksts "Vedomosti". Specdienesti "jau pāris gadu" var noklausīties sarunas skaipā, kā arī noteikt runātāju atrašanās vietu, laikrakstam pastāstījis kibernoziegumu izmeklēšanas uzņēmuma "Group-IB" ģenerāldirektors ...

Saeimas Preses dienests

žurnāls / Īsziņas

Saeimas priekšsēdētāja tiekas ar EST prezidentu

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 13. martā oficiālās vizītes Luksemburgā laikā tikās ar Eiropas Savienības Tiesas prezidentu Vasilisu Skurisu (Vassilios Skouris). "Eiropas Savienības Tiesai ir nenovērtējama autoritāte Latvijas likumdevēja, tiesu un izpildvaras, kā arī visas sabiedrības ieskatā – tā ir vienīgā un īstenā ES iestāde, kuras kompetencē ir ES tiesību interpretācija un piemērošanas kontrole dalībvalstīs. Arī Latvijas ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Īsziņas

Balva par radošu ieguldījumu tieslietu jomā

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 13. martā pasniedza Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktoram Edgaram Līcītim balvu "Jaunrade tiesiskai Latvijai". Kā norādīja ministrs, cilvēkiem uz savu darbu ir jāskatās radoši, jo neviens nedzīvo "tikai no algas, bet arī no emocijām". Viņš pauda cerību, ka šāda tradīcija tiks turpināta arī turpmāk. "Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai vajadzēja piedzīt ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikumu ierakstīt izmaiņas politisko partiju reģistrā

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāre L.S., izskatot saņemtos dokumentus, konstatēja un secināja: 1. 21.01.2013. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas centra iecirkņa 2013. gada 16. janvāra vēstule Nr. 20/10/7-948, kurā norādīts uz iespējamajām pretlikumīgajām darbībām, dibinot politisko partiju "13. JANVĀRA KUSTĪBA", vienotais reģistrācijas ...

žurnāls / Numura tēma

Vai strīdus jautājumiem kriminālsodu politikā ir pielikts punkts

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Kā jau minēts, pirms vairākiem gadiem, 2009. gadā, Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Kriminālsodu politikas koncepciju, lai sagatavotu konceptuālus priekšlikumus izmaiņām kriminālsodu sistēmā. Šobrīd normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 1. aprīlī, jau atspoguļojas gan koncepcijā piedāvātie, gan arī likumprojektu izstrādes laikā ekspertu aktualizēto problēmjautājumu risinājumi. Daudzi no šiem diskutablajiem jautājumiem kā strīdus temati savulaik iztirzāti arī "Jurista Vārda" lappusēs, piemēram, diskusijas par noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un administratīvās atkārtotības izslēgšanu no Krimināllikuma vai par vispārēju mantas konfiskāciju. ...

žurnāls / Numura tēma

Pārejas periods uz jauno kriminālsodu politiku

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Līdz ar apjomīgajiem grozījumiem Krimināllikumā konceptuāli tiek mainīta līdzšinējā kriminālsodu politika, tāpēc pārejas noteikumu mērķis ir nodrošināt saprātīgu un līdzsvarotu pāreju no vecā tiesiskā regulējuma, proti, no līdz šim pastāvošās kriminālsodu politikas, uz jauno kriminālsodu politiku. Jaunā kriminālsodu politika ir vērsta uz nākotni, un ar to netiek atzīts, ka līdz šim realizētā kriminālsodu politika ir bijusi prettiesiska. Vienlaikus demokrātiskā un tiesiskā valstī, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, to izdevējam ir pienākums apsvērt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikuma grozījumu ietekmētās izmaiņas kriminālprocesa praktiskajā norisē

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā nav beidzies – šādu apgalvojumu droši var attiecināt uz šī brīža situāciju Latvijā. Kopš laika, kad publicējām iepriekšējo rakstu "Jurista Vārdā" par kārtējām izmaiņām kriminālprocesuālajās tiesību normās, t.i., JV 23.02.2010. numurā, pagājuši trīs gadi. 2010. gada 23. februāra rakstā pievērsāmies Kriminālprocesa likumā (turpmāk - KPL) kārtējo, 11. (!) grozījumu apskatam. Šobrīd, kad pagājuši trīs gadi, atkal pienācis laiks apskatīt kārtējos, nu jau 17. (!!) KPL grozījumus. ...

Indra Gratkovska

žurnāls / Numura tēma

Kriminālsodu politikas reforma ir pabeigta

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pirms trim mēnešiem, 2012. gada 13. decembrī, Saeima pieņēma likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī. Minētie likuma grozījumi, kuru skaidrojumam veltīts šis raksts, dalāmi divos blokos. Pirmais attiecas uz izmaiņām Krimināllikuma vispārīgajā daļā, tajā ietverot jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai. Savukārt otrais bloks attiecas uz izmaiņām likuma sevišķajā daļā, kurā atbilstoši noziedzīgu nodarījumu bīstamībai un kaitīgumam tiek būtiski grozītas pantu sankcijas, kā arī dekriminalizēti atsevišķi nodarījumi. ...

žurnāls / Numura tēma

Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Kopš Krimināllikuma pieņemšanas 1998. gadā, tas ir grozīts vairāk nekā 40 reizes, ieviešot jaunus krimināltiesību institūtus, labojot vispārīgās un sevišķās daļas tiesību normas, kriminalizējot un dekriminalizējot atsevišķus nodarījumus. Visbiežāk Krimināllikums tika grozīts, reaģējot uz tā piemērošanas laikā atklātajām nepilnībām un neatbilstībām, kā arī izpildot Latvijas Republikas uzņemtās starptautiskās saistības, kas paredzēja atsevišķu nodarījumu kriminalizāciju vai speciālu klauzulu iekļaušanu likumā. ...

žurnāls / Numura tēma

Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jaunās redakcijas komentāri

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Pēc pāris nedēļām, 1. aprīlī, spēkā stāsies ļoti apjomīgi grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, kā arī vēl vairākos ar šīm izmaiņām saistītos tiesību aktos. To pamatā ir Tieslietu ministrijas īstenotā kriminālsodu politikas reforma, kuras dēļ jo īpaši ir izrevidēts Krimināllikums. Savukārt jauniegūtais rezultāts jeb pilnveidotais tiesiskais regulējums tiek saukts par tādu, kas Latvijas kriminālsodu sistēmu pietuvina Eiropas Savienības valstu praksei, vienlaikus strauji attālinoties no šā brīža kārtības, kurā vēl ir jaušams arī padomju laika mantojums. Tādējādi, kā norāda likumdevēja – Saeimas – Juridiskās komisijas pārstāvis un tiesību zinātņu doktors Andrejs Judins, "ņemot vērā pieņemto grozījumu apjomu ar jauno tiesību normu saturu, ir pamats uzskatīt, ka 2013. gada 1. aprīlī stāsies spēkā 1998. gadā pieņemtā Krimināllikuma jauna redakcija". Faktiski tas nozīmē ne tikai jaunu regulējumu likumā, bet arī milzīgu reformu dzīvē – jaunu kārtību un praksi materiālo un procesuālo normu piemērošanā visā nozarē, kas konkrētajā gadījumā aptver gan Valsts policiju, prokuratūru un tiesu, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Valsts probācijas dienestu, gan arī advokatūru, īstenojot personu aizstāvību, u.c. Tādēļ šis – "Jurista Vārda" pastāvēšanas vēsturē visapjomīgākais – numurs ir veltīts Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma jauno redakciju piemērošanas komentāriem, kuri tik izsmeļoši citviet vēl nav pieejami un var kalpot vismaz par sākotnēju izziņas materiālu normu apguvē un praktiskajā piemērošanā. Tāpēc lasītāju vērtējumam, kas, cerams, raisīs turpmākas diskusijas, nododam šos pirmos vērienīgos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma komentārus, ko papildina tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča uzruna, kā arī speciālistu viedokļi par dažādiem kriminālsodu politikas reformas jauninājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Kriminālsodu mērķis ir ne vien sodīt cilvēku, bet arī atjaunot taisnīgumu

19. Marts 2013 /NR. 11 (762)

Fragments no Saeimas 2012. gada 13. decembra sēdes stenogrammas, kurā atspoguļots atbildīgās – Juridiskās komisijas referenta Andreja Judina ziņojums un debates par likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" pirms tā pieņemšanas trešajā lasījumā (šie grozījumi stāsies spēkā 2013. gada 1. aprīlī). ...

žurnāls / Redaktora sleja

Teorijas un prakses savienošana

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Varētu teikt, ka šis žurnāla numurs ir viens no tiem, kurā koncentrēts visvairāk ideju par tiesu sistēmas uzlabošanu. Turklāt ne tikai tiesnešu un tiesu sistēmai piederīgo valsts amatpersonu, bet arī citu ekspertu un lasītāju viedokļi. Ja Islandē cilvēki varēja iesniegt idejas un paši izveidot sev valsts konstitūciju, tad neredzu šķēršļus, lai arī Latvijā ikviens var piedalīties procesā, kurā tiek definētas demokrātiskai un tiesiskai valstij ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vardarbība ieslodzījuma vietā kā būtisks cilvēktiesību pārkāpums

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Valsts pienākums ir darīt visu saprātīgi iespējamo, lai nepieļautu vardarbību ieslodzīto starpā. Neveicot pienācīgus pasākumus, valsts rīkojas prettiesiski. Lietās, kuras saistītas ar vardarbību ieslodzīto starpā, sevišķa nozīme ir objektīvās izmeklēšanas principam. Iegūtā informācija ir saprātīgi novērtējama, lai konstatētu cilvēktiesību pārkāpumu konkrētā gadījumā. ...

žurnāls / Informācija

Tiesu procesu efektivizācijai veltīta konference

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Nākamnedēļ, 2013. gada 21. martā, Advokatūras dienas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Privāto tiesību sekciju, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrību un Latvijas Universitāti notiks konference "Tiesu procesu efektivizācija". Tajā laipni aicināti piedalīties zvērināti advokāti, prokurori un tiesneši no visiem Latvijas reģioniem, kā arī jurisprudences studenti. Dalība konferencē jāpiesaka līdz 15. martam, rakstot uz e-pastu birojs@eversheds.lv vai zvanot pa tālruni 67280102 un norādot vārdu, uzvārdu, iestādi, amatu un kontaktinformāciju. Dalība pasākumā ir bez maksas. ...

Madara Henkele, LU Juridiskā fakultāte

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Baltijas kauss atgriežas Latvijas Universitātē

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 16. februārī noslēdzās starptautiskās tiesas procesa izspēles "Philip C. Jessup International Moot Court Competition" Baltijas kausa izcīņa. Šogad ceļojošo kausu ieguva pārstāvji no Latvijas Universitātes, komanda no Helsinku Universitātes palika otrā, bet tikai ar viena punkta starpību godpilno trešo vietu ieguva studenti no Luksemburgas Universitātes. ...

LU Juridiskā fakultāte

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Daugavas krastā izskalots līķis, studenti no visas Latvijas meklēs vainīgo

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde atklāj pieteikšanos dalībai jau trešajā nacionāla mēroga tiesu izspēlē krimināltiesībās un kriminālprocesā Latvijā. Sacensībās, kas veltītas profesora Paula Minca piemiņai, piedalīties aicināti visu Latvijas tiesību zinātnes studiju programmu realizējošo augstskolu studenti. ...

žurnāls / Informācija

Nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos tiesnešu neatkarības nodrošināšanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

2013. gada 21. janvāra Tieslietu padomes sēdē Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece Laila Jurcēna prezentēja Tieslietu padomes pasūtījuma ietvaros veikto pētījumu "Tiesnešu neatkarības nodrošināšana spēkā esošajos normatīvajos aktos. Teorētiskā pamatojuma izstrāde nepieciešamajām izmaiņām, ievērojot starptautisko institūciju izstrādātos dokumentus".1 Pētījumā autore piedāvā iespējamos uzlabojumus tiesiskajā regulējumā, piemēram, iesakot pārdalīt izpildvaras funkcijas un paplašināt Tieslietu padomes kompetenci. ...

Hermanis Apsīts

žurnāls / Domu mantojums

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Hermanis Apsītis (1893. gada 19. novembris – 1942. gada 19. janvāris) bija Latvijas jurists un sabiedrisks darbinieks. No 1934. līdz 1940. gadam bijis Ulmaņa autoritārā režīma valdības tieslietu ministrs, tāpat īslaicīgi pildījis tautas labklājības ministra pienākumus. H. Apsītis 1925. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. 1927. gadā iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokuroru. No 1933. gada oktobra līdz 1934. gada maijam ...

Pēteris Dzalbe, Zigmants Gencs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Sandra Strence, Zita Kupce, Iveta Andžāne, Jānis Bordāns, Kristīne Līce, Guna Kaminska, Sandra Jakušenoka, Inga Reine, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem: ...

žurnāls / Notikums

Notāru dienās par nedienām īres līgumu noslēgšanā

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Jau astoto gadu 4. un 5. martā notika Notāru dienas, kurās ārpus ikdienas komunikācijas ikvienam iedzīvotājam visos 114 zvērināto notāru birojos bija iespēja saņemt atbildi uz juridiski neskaidrajiem jautājumiem. Cilvēki bezmaksas juridiskajās konsultācijās uzdeva visdažādākos jautājumus, lai gan šogad kā galvenā tēma tika izvēlēta īres un nomas tiesiskās attiecības. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Īsziņas

Kā Cilvēktiesību konvencija ietekmē Senāta judikatūru

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir kļuvusi par ikdienas darbā piemērojamu instrumentu Augstākās tiesas Senātā, secināts pētījumā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Augstākās tiesas mijiedarbību, ko pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veicis juridisko zinātņu doktors Mārtiņš Mits. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ietekme Augstākās tiesas Senāta darbā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības ...

žurnāls / Īsziņas

Uzsākta tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", sākot ar 2013. gada 1. janvāri ir uzsākta visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana, kas turpmāk tiks veikta katram tiesnesim reizi piecos gados. Pirmā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana saskaņā ar jauno novērtēšanas kārtību notika 1. martā, kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes laikā tika novērtēti deviņi tiesneši. Sākotnējā visu tiesnešu profesionālās darbības ...

Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Īsziņas

Ieceļ amatā virsprokuroru vietniekus

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 38. panta ceturto daļu ar 2013. gada 1. martu uz pieciem gadiem Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurora vietnieka amatā iecelta Zane Kabuce, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras virsprokurora vietnieka amatā iecelta Baiba Voicehoviča un Daugavpils prokuratūras virsprokurora vietnieka amatā iecelts Pēteris Biriņš. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministrs paraksta Lanzarotes konvenciju

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 7. martā Strasbūrā parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (turpmāk – Konvencija). Konvencijai dots nosaukums pēc Spānijas salas Lanzarotes nosaukuma, kurā Konvencija tika atvērta parakstīšanai. Konvencija ir atvērta parakstīšanai 2007. gada 25. oktobrī un stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā. Pašlaik to ir parakstījušas 45 Eiropas Padomes ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Tieslietu padome lemj par tiesnešu pārcelšanu

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Ar Tieslietu padomes lēmumu tiesnese Dina Suipe ar 11. martu tiek pārcelta tiesneša amatā no Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama uz Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu. Tieslietu padome arī atbalstījusi Augstākās tiesas tiesneses Dainas Treijas lūgumu apstiprināt viņu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā un noteikusi pēc apstiprināšanas Saeimā par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi pildīt tiesneša pienākumus Rīgas pilsētas ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Atbalsta tiesnešu iecelšanu amatos

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Tieslietu padome atbalstījusi Eduarda Veisa iecelšanu Balvu rajona tiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem un Alberta Kokina iecelšanu Jelgavas tiesas priekšsēdētāja amatā uz pieciem gadiem. Abu tiesas priekšsēdētāju kandidatūras atbalstītas atkārtoti – E. Veiss Balvu tiesu vada jau kopš 1986. gada, bet A. Kokins Jelgavas tiesu – kopš 1995. gada. Atbalstīta arī Jelgavas tiesas tiesneses Līgas Ašmanes iecelšana Jelgavas tiesas priekšsēdētāja ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Vērtē brīvo juridisko profesiju kvalifikācijas un eksaminācijas prasības

12. Marts 2013 /NR. 10 (761)

Pirms pāris nedēļām, 26. februārī, Ministru kabineta sēdē pieņemts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par ar tiesu varu tieši saistīto profesiju – zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru, zvērinātu tiesu izpildītāju un maksātnespējas procesa administratoru – kvalifikācijas un turpmākas eksaminācijas prasībām. Pieņemot zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavoto atskaiti par pašreizējo situāciju, valdība šajā sakarā izvirzījusi jaunus uzdevumus. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Bez tiesībām nav kultūras. Bez kultūras nav īstas dzīves

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Tiesību kvalitāti nosaka kultūra. To precīzi raksturo Vasilija Sinaiska un žurnāla "Jurists" pamattēze: "Bez tiesībām nav kultūras. Bez kultūras nav īstas dzīves." Raksturojot tiesību un kultūras saistību, V. Sinaiskis norādīja, ka spēks kā tiesību elements nav raksturīgs izpratnei par tiesībām kā kultūras vērtību. Tiesību spēks ir nevis tās iespējā ārēji piespiest, bet cilvēku un sabiedrības kulturālā izpratnē par tām. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesas pieteikuma Satversmes tiesai grozīšana; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Tā kā administratīvās tiesas iniciēta pieteikuma Satversmes tiesai iesniegšanas mērķis ir pareizi izskatīt tiesas izskatīšanā esošo lietu, lietas pareizas izskatīšanas labad tiesai līdz pat lietu noslēdzoša nolēmuma pieņemšanai ir pienākums vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja ir pamats secināt, ka lietā piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei. Ja Satversmes tiesa vēl nav izlēmusi jautājumu par sākotnēji iesniegtā pieteikuma virzību, ir lietderīgi grozīt sākotnēji iesniegto pieteikumu. Tā kā Satversmes tiesa nav ar spriedumu izvērtējusi šobrīd lietā piemērojamo tiesību normu, kas noteic Centrālās vēlēšanu komisijas un Senāta kompetenci, atbilstību varas dalīšanas principam, kas izriet no Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas iekārtas principa, ir pamats iesniegt attiecīgu pieteikumu. Gadījumā, ja Centrālā vēlēšanu komisija atteikusies reģistrēt un nodot parakstu vākšanai likumprojektu, balstoties uz juridiskiem argumentiem par likumprojekta neatbilstību Satversmei, administratīvajai tiesai nav šķēršļu šo ar juridiskiem apsvērumiem pamatoto lēmumu pilnībā pārbaudīt pēc satura, tātad būtībā ir jāpārbauda vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstība Satversmei. Lēmums, ar kuru Centrālā vēlēšanu komisija atsakās reģistrēt un nodot parakstu vākšanai vēlētāju iesniegtu likumprojektu, nav administratīvais akts, jo tiek pieņemts likumdošanas procesa ietvaros, liedzot vēlētājiem tiesības uz likumdošanas procesu. Vēlētāju iniciatīvas mērķis ir piedalīties likumdošanas procesā, un pieteikums tiesā, pārsūdzot Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, ir vērsts uz likumdošanas iniciatīvas tālāku īstenošanu. Nav noraidāms vispārīgs administratīvās tiesas pienākums pārbaudīt tāda Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma tiesiskumu, ar kuru tā konkrētā gadījumā liedz personām īstenot to tiesības. Neatbilstība pieļaujamai tiesas kompetencei veidojas tieši tajā ziņā, ka likums noteic Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības veikt likumprojekta pilnīgu saturisku kontroli, tostarp par piedāvāto likuma normu satversmību, un tiesai veikt pārbaudi par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības, tādējādi nododot tiesas kontrolei likumprojekta saturu. ...

žurnāls / Domu mantojums

Dažas piebildes pie Kārļa Dišlera raksta

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

[1] Šajā "Jurista Vārda" numurā lasītāju ievērībai tiek pārpublicēts Kārļa Dišlera raksts "Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus".1 Šajā īsajā rakstiņā K. Dišlers izklāsta pārdomas par tam laikam aktuālo konstitucionālo tiesību gadījumu, kā arī to lakoniski komentē. Tā kā attiecīgais gadījums laika biedriem bijis labi zināms, K. Dišlers nav izvērsis lietas faktisko apstākļu izklāstu, ...

Kārlis Dišlers

žurnāls / Domu mantojums

Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība pārbaudīt iesniegtos likumprojektus?

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Saeimas vēlēšanu aģitācijas laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ar vajadzīgo parakstu skaitu (1000 balstiesīgu pilsoņu parakstiem) tika iesniegts Satvērsmes grozījumu projekts, kuŗu, pēc iesniedzēju domām, Centrālajai vēlēšanu komisijai nekavējoties vajadzēja virzīt tāļāk, t. i. paziņot pašvaldībām, ka atklāta publiska parakstu vākšana zem ierosinājuma. Centrālajai vēlēšanu komisijai radās šaubas, vai iesniegtais Satvērsmes grozījumu projekts ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Korespondences aizsardzības trūkumi elektronisko sakaru tīklos

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Latvijā internetu regulāri izmanto 70,3% iedzīvotāju.1 Tas ir pieejams visās2 874 publiskajās bibliotēkās3 un visās pašvaldībās.4 Ar katru gadu internets kļūst aizvien lētāks,5 turklāt attīstās informācijas tehnoloģijas un informācijas sabiedrības pakalpojumi, padarot internetu arvien vairāk pieejamu ikvienam, tādējādi arvien vairāk kļūstot par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu. Taču, pieaugot interneta lietotāju skaitam, pieaug arī datornoziegumu upuru skaits. Tāpēc vienlaikus rodas jautājums: vai personas korespondence un cita pārraidāmā informācija elektronisko sakaru tīklos Latvijā ir pietiekami skaidri noteikta un aizsargāta? ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pozitīvo tiesību unifikācija Ziemeļvalstīs: izcelšanās un attīstība

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Neraugoties uz Dānijas, Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas un Somijas (turpmāk – Ziemeļvalstis) ģeogrāfiski tuvo atrašanos Latvijai, kā arī ciešu vēsturisku un kultūras saikni ar mūsu valsti, Latvijas tiesību zinātnē ievērojami trūkst informācijas par Ziemeļvalstu tiesībām visās tiesību zinātnes apakšnozarēs. Šāda problēma Latvijā vājina gan zinātniskas, gan praktiskas sadarbības iespējas jurisprudencē ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Raksta mērķis ir vēsturiskā skatījumā juridiski analizēt pozitīvo tiesību unifikācijas ģenēzi Ziemeļvalstīs. Mūsdienu Ziemeļvalstu pozitīvās tiesības ir vienveidīgas un darbojas vienotā tiesiskā telpā, kas tiesību zinātnē tiek dēvēta par Ziemeļvalstu tiesību sistēmu. Vienlaikus jāatzīmē, ka informāciju par Ziemeļvalstu unificētām pozitīvām tiesībām nav iespējams pilnvērtīgi piemērot, ja tā nesatur vēsturisku aspektu. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Augstākā tiesa strādā pāri saviem spēkiem

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē – gada pārskata plēnumā, kas notika 22. februārī, atzina Augstākās tiesas (turpmāk – AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzrunājot tiesnešus, novērtēja, ka AT aizvadītajā gadā strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Kā zināms, Latvija ir Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 dalībvalsts. Lai izprastu cilvēka pamattiesību attīstības tendences, jo īpaši svarīgi ir sekot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) judikatūrai un analizēt to. ECT spriedums lietā "Mitkus pret Latviju"2 pieņemts 2012. gada 2. oktobrī. Šajā lietā ECT nav paudusi principiāli jaunas atziņas, un tas nav uzskatāms par "atkāpi" no ECT judikatūras vecākās līdzīgās lietās, tomēr šis spriedums ir pieņemts lietā pret Latvijas Republiku, tāpēc tas ir īpaši svarīgs tieši Latvijai. Spriedumā lietā "Mitkus pret Latviju" ECT atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas aizliegums), 6. panta (tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu) un 8. panta (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) pārkāpumu. Tomēr rakstā tiek analizēts spriedums, ECT argumentācija un izdarītie secinājumi tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Konvencijas 8. panta, kas garantē privātās dzīves neaizskaramību, pārkāpumu. ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārda" abonenti laimē vērtīgas balvas

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

Desmit Satversmes jubilejas grāmatas, trīs Satversmes jaunā komentāru sējuma eksemplāri un pieci ielūgumu komplekti uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertiem – šādas vērtīgas balvas tika izlozētas žurnāla "Jurista Vārds" abonentu izlozē pagājušajā nedēļā. Šajā numurā publicējam veiksminieku sarakstu! ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību romantiķa – Ronalda Dvorkina – mantojums

5. Marts 2013 /NR. 9 (760)

2013. gadā 14. februārī pasauli pameta viens no gadsimtu mijas autoritatīvākajiem tiesību filozofiem Ronalds Dvorkins, kuram jau kopš iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tāpat kā Jirgenam Hābermāsam, bija izveidojusies "dzīvā klasiķa" reputācija. Diemžēl R. Dvorkina lielie darbi joprojām latviski nav tulkoti, tādēļ Latvijas juristiem viņš ir vairāk pazīstams fragmentāri, no viņa darbu atstāsta tiesību teorijas un tiesību filozofijas grāmatās. ...

...

196

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls