Jurista Vārda satura arhīvs

Juris Viļums, Gunārs Igaunis

žurnāls / Numura tēma

Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda?

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Saisteibā ar 17. oktobra nūtikšonom LR Saeimā gribim drusku vaira izstuosteit sovu redzīni. Kotrā gadīnī, ka nazkam nu profesionalim (juristi, volūdnīki) atsarass pamatuoti preciziejumi, ar prīcu tūs apsaviersim i nu sovys pusis raudzeisim sagataveit pretargumentus. Suoksim ar vysim labi zynomū – Latvejis Satversme paradz, ka vaļsts volūda ir latvīšu volūda (a na "latvīšu literaruo volūda"). Deļtam vajadzeigs plašuoks skaidruojums ...

žurnāls / Informācija

11. Saeimas prezidijs un Juridiskā komisija

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Jaunais parlamenta sasaukums 18. oktobrī ievēlēja 11. Saeimas prezidiju. Aizklātā balsošanā par 11. Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta Solvita Āboltiņa, kas parlamentā pārstāv partiju "Vienotība". Kopumā Saeimas prezidijā strādās trīs juristi – S. Āboltiņa, I. Bite un Dz. Rasnačs. ...

žurnāls / Informācija

Latvijā viesojas Rīgā dzimusi ASV tiesnese

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Ilana Daimonda Rovnere dzimusi Rīgā, taču pirms Otrā pasaules kara viņas vecāki emigrēja uz ASV. Tur I.D. Rovnere ieguvusi juridisko izglītību un ilgu laiku strādājusi dažādos amatos ASV tieslietu sistēmā. Kopš 1992. gada viņa ir ASV Apelācijas tiesas 7. apgabala tiesnese, turklāt pirmā sieviete, kas ir ieņēmusi šo amatu. Savā profesionālās karjeras laikā tiesnese ir saņēmusi neskaitāmus apbalvojumus par izciliem sasniegumiem savā profesionālajā ...

žurnāls / Numura tēma

Latgaliešu valoda un Satversme

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Vēsturiskajās parlamentārajās debatēs par Krievijas un Latvijas robežlīgumu tālaika Ministru prezidents Aigars Kalvītis Satversmes regulējumā saskatīja latgaliešu separātisma konstitucionālu aizliegumu: "Pasekojot līdzi Satversmes sapulces darbam, varam skaidri redzēt to, ka diskusijās ļoti bieži tika pacelts jautājums par Latgales iespējamo autonomiju, Latgales īpašu pašpārvaldes modeli, Latgales pretnostādījumu pārējai Baltijai, ar to domājot Kurzemi, Vidzemi un Zemgali. Turklāt pašā Latgalē tika daudz diskutēts par to, vai tai vispār vajadzētu kļūt par Latvijas sastāvdaļu. [..] Veidojot Satversmi, tika domāts par to, kā novērst kāda Latvijas novada atdalīšanās draudus."1 ...

žurnāls / Numura tēma

Vai Saeimas deputāts var dot svinīgo solījumu latgaliski

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Plašu sabiedrības rezonansi guva 11. Saeimas pirmā sēde, jo radīja dažādu izjūtu gammu: izbrīnu – deputātu grūtības nolasīt Saeimas deputāta amata svinīgo solījumu; neizpratni – nevis deputātu dotais solījums, bet zvērests; pārsteigumu – svinīgā solījuma došana latgaliski; nosodījumu – deputātu apģērbs. Tik daudz emociju tikai par formu vien. ...

Iveta Andžāne

žurnāls / Nedēļas jurists

Iveta Andžāne

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

žurnāls / Redaktora sleja

Okupācijas ēnā

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Jau ierasts, ka viena no valdības veidošanas sarkanajām līnijām tiek vilkta caur okupācijas prizmu. Dažkārt šķiet, ka debates par 1940. gada notikumiem mūsu sabiedrībā ir daudz nozīmīgākas nekā priekšlikumi par šodienas politikas aktualitātēm. Laikam viens no lielākajiem mītiem šajā jomā ir aicinājums nodot okupācijas jautājuma apspriešanu tikai vēsturnieku kompetencē. Tas, ka šodien vēl joprojām sabiedrībā nav vienprātības par šo seno notikumu ...

žurnāls / Informācija

Pilnībā atsakās no nāvessoda

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Saeima 13. oktobrī otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar ko Latvija ratificē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolu par nāvessoda pilnīgu atcelšanu, informēja Saeimas preses dienests. Līdz ar to Latvija atteiksies no nāvessoda piemērošanas arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Jau kopš 1996. gada Latvijā nāvessods netiek piespriests un izpildīts nevienam notiesātajam. Neraugoties uz ...

žurnāls / Informācija

Pieņemts vairāk nekā trīssimt likumu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Kopš sanākšanas 2010. gada 2. novembrī 10. Saeima kopumā pieņēmusi 34 jaunus likumus un veikusi grozījumus 276 likumos, 13. oktobrī pēc 10. Saeimas pēdējās sēdes informēja Saeimas preses dienests. 10. Saeimas pilnvaru laikā notikušas 58 Saeimas sēdes, no kurām 30 bija kārtējās, bet 25 – ārkārtas sēdes. Izskatīšanai 10. Saeimas komisijās tika nodoti 446 likumprojekti. ...

žurnāls / Informācija

Apstiprina prasības pieteikuma veidlapas

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Valdība 11. oktobrī apstiprināja Ministru kabineta noteikumus par maza apmēra prasībā izmantojamām veidlapām, kas iesniedzamas tiesai, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Tās ir prasības pieteikuma veidlapas, kā arī atbildētāja paskaidrojuma veidlapas prasībām par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. Ja puses veidlapās būs norādījušas, ka vēlas lietu skatīt rakstveida procesā, nebūs nepieciešams rīkot ...

žurnāls / Informācija

Apgūst jaunas izpētes metodes

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Mūsdienās Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinums ir viens no pierādīšanas līdzekļiem un tam ir nozīmīga loma kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā. Valsts tiesu ekspertīžu birojs 10. oktobrī atzīmēja deviņdesmito gadadienu, kopš izveidota pirmā tiesu ekspertīzes iestāde Latvijā, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. 1921. gada 10. oktobrī tika pieņemts lēmums par Zinātniskās ...

žurnāls / Informācija

Konstitucionālo tiesību komisija turpina darbu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Valsts prezidents Andris Bērziņš 10. oktobrī pieņēma lēmumu atjaunot esošās Konstitucionālo tiesību komisijas darbību. Komisija turpinās strādāt līdzšinējā sastāvā, un to vadīs Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, informēja Saeimas preses dienests. Komisijas sastāvā ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībsarga un izpildvaras domstarpībām nodokļa iekasēšanas jautājumos

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Aizvadītajā nedēļā atkārtoti publiskajā telpā tika aktualizēts jautājums par atšķirīgu skatījumu attiecībā uz nodokļa iekasēšanu par ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lietas pavērsiens ir nonācis pat tik tālu, ka viena no strīda pusēm – Valsts ieņēmumu dienests (VID) – apsver iespēju vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai tiesībsarga Jura Jansona rīcībā (red. piez. Faktiski – viņam vēršoties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas pret VID un Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām un izvērtēt, vai to rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kā arī šīs amatpersonas saukt pie kriminālatbildības.) nav saskatāma amata pilnvaru pārsniegšana un iejaukšanās VID kā autonomas iestādes darbā. Jāpiebilst, ka tiesībsarga lēmums vērsties ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, pēc pašu teiktā, sperts kā galējais solis, jo iepriekš, jau kopš šā gada sākuma, vēršot uzmanību uz situācijas nopietnību, vēstules atkārtoti sūtītas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, taču, ombuda ieskatā, vēlamo rezultātu tas nedeva. Tā, piemēram, publiski izplatītajā informācijā norādīts: "Tiesībsargs kategoriski nepiekrīt Latvijas Republikas Ministru kabineta 2011. gada 7. aprīļa paskaidrojumiem. Ministru kabineta paustais pretrunīgais viedoklis nenodrošina likumības ievērošanu valsts iestāžu darbā. Gluži otrādi – Ministru kabineta locekļi, no vienas puses, atzīst, ka grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir attiecināmi uz nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumu, kas gūts, sākot ar 2010. gada 1. janvāri, bet, no otras puses, vienlaikus akceptē Valsts ieņēmumu dienesta prettiesiskus lēmumus, ar kuriem ar atpakaļejošu datumu tiek uzlikts par pienākumu samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumiem, kas gūti pirms 2010. gada 1. janvāra. [..] Nodokļu administrācijai nav tiesību iekasēt neesošus nodokļus, bezatbildīgi gaidot, kad tiesa pēdējā instancē prettiesisko lēmumu atcels un personai radīsies tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju, tai skaitā arī vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību pret valsti. Neskatoties uz tiesībsarga konstatētiem VID pārkāpumiem, Ministru kabinets ar savā 2011. gada 7. aprīļa vēstulē tiesībsargam pausto nostāju atļauj turpināt šīs prettiesiskās darbības." Tā kā, pēc tiesībsarga domām, šāda situācija nav pieļaujama, viņš vasarā atkārtoti lūdza Ministru kabineta locekļus ņemt vērā tā viedokli un izmainīt valdības nostāju atbilstoši likumu normām. Savukārt Ministru kabinets, šā gada 28. jūlijā atbildot uz šo atkārtoto iesniegumu, norādīja: tā kā šā iesnieguma saturs pēc būtības ir līdzīgs jau iepriekš paustajai tiesībsarga nostājai, arī Ministru kabinets uztur spēkā 2011. gada 7. aprīļa atbildes vēstulē pausto viedokli. Ņemot vērā šādu lietas pavērsienu, J. Jansons 2011. gada 11. augustā vērsās pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Aizvadītajā nedēļā šis fakts atkal celts dienasgaismā un ieguvis plašāku rezonansi, tostarp atklājot juridiski atšķirīgus viedokļus un argumentus. Dodot iespēju JV lasītājiem šajā jautājumā pašiem nonākt pie saviem secinājumiem, pilnībā publicējam gan tiesībsarga iesniegumu ģenerālprokuroram, gan saistībā ar to VID un Finanšu ministrijas žurnālam paustos viedokļus. ...

žurnāls / Domu mantojums

Lasītājus gaida reta un vērtīga tieslietu literatūra

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkas: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija (turpmāk – LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēka) krājumā ir vēsturiska kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums. Tā tika dibināta 1923. gada pavasarī, un pamats fakultātes bibliotēkai tika likts, iegādājoties profesora Bergmaņa bibliotēku.1 Laika gaitā krājumu būtiski papildināja grāmatas no privātbibliotēkām. Paralēli dāvinājumiem fakultātes bibliotēkas krājumu arvien biežāk papildināja pirktās grāmatas un vairāki iepriekšējos gados izdotu žurnālu komplekti. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmdiena pēc 11. Saeimas vēlēšanām

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Katras Saeimas vēlēšanas daudzējādā ziņā ir savdabīgas. 11. Saeimas vēlēšanas bija īpašas ar to, ka gandrīz katra politiskā partija piedāvājās īstenot būtiskas reformas tieslietu jomā. Tomēr, lai arī cik aizraujošs būtu priekšvēlēšanu laiks, allaž pārsteidzoša ir pirmā pirmdiena pēc Saeimas vēlēšanām. 2011. gada 19. septembrī Rīgas mērs, viens no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" premjera amata kandidātiem Nils Ušakovs intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacīja: "Mums ir jāmēģina pildīt visus iespējamos kritērijus, lai jau 2013. gadā būtu vērts runāt par to, vai ir nepieciešams referendums par eiro ieviešanu Latvijā."1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ko iesākt ar Anglijas tiesas izdotu aktīvu iesaldēšanas rīkojumu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā diezgan bieži ir sastopamas dažādas ziņas par Anglijas Augstās tiesas Londonas Komerctiesas (turpmāk – Londonas Komerctiesa)1 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojuma (freezing injunction; "Mareva" injunction)2 izpildes grūtībām Latvijā.3 Sekojot līdzi lielākajai daļai šo publikāciju, autore secina, ka Latvijā nav skaidrības par citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu prasības nodrošinājuma lēmumu izpildi mūsu valsts teritorijā. Tik tiešām – par to līdz šim nav ne runāts, ne diskutēts, nedz arī pat domāts. Tādēļ nav brīnums, ka 2011. gada 20. aprīļa aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojums (turpmāk – Mareva rīkojums) pēkšņi lika sarosīties daudziem Latvijas juristiem, advokātiem, tiesnešiem, tiesu izpildītājiem, Uzņēmumu reģistram, meklējot visdažādākos risinājuma variantus, taču tos tā arī īsti neatrodot.4 Viss liecina, ka situācija turpina sarežģīties un blakussūdzības plūst visos iespējamajos virzienos.5 Šajā publikācijā autore vēlas sniegt savu skatījumu par minētās problēmas juridiskajiem aspektiem – cerībā beidzot palūkoties uz aktīvu iesaldēšanas jeb Mareva rīkojumiem (mūsdienu Latvijas apstākļos tos varētu nu jau dēvēt arī par "Lemberga" rīkojumiem) no starptautiskā civilprocesa skatupunkta. Uzreiz jāatzīst, ka situācija ir mākslīgi sarežģīta un tādu ceļu, kādu šobrīd iet Latvijas juristi, tālāk iet vairs nevar. ...

žurnāls / Informācija

Kriminālvajāšanai izdod Satversmes tiesas tiesnesi

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Šā gada 10. oktobrī Satversmes tiesa (ST) pieņēma lēmumu, ar kuru piekrita ģenerālprokurora lūgumam ļaut uzsākt kriminālvajāšanu pret ST tiesnesi Vinetu Muižnieci un atzina, ka tikai ST kompetencē ir lemt par ST tiesneša likumā garantētās kriminālprocesuālās imunitātes atcelšanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Vērtības ir atskaites punkti jeb orientieri, kas satur kopā visu sabiedrību, padara iespējamu savstarpēju sapratni un nodrošina sabiedrības pastāvēšanu laikā jeb sabiedrības ilgtspēju. Ogists Konts XIX gs., liekot pamatu jaunai zinātnei – socioloģijai, rakstīja, ka sabiedrība ir gan statiska, gan dinamiska. Dinamika ir sabiedrības attīstības pamatā, bet statiskā puse, piemēram, kultūra, valoda, satur sabiedrību kopā kā vienotu veselumu.1 Es vēlos uzsvērt, ka tieši vērtības vieno sabiedrību, nodrošinot tās statiskumu. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Juridiskā literatūra

Papildinājums civiltiesību literatūras plauktā

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Uzmanīgs juridiskās literatūras lasītājs droši vien būs jau pamanījis un atzinīgi novērtējis jauno izdevniecības "Zvaigzne ABC" projektu, vienotā sērijā pārizdodot un atkal darot pieejamus ievērojamu Latvijas juristu darbus. Šo sēriju aizsāka vairāku septiņdesmitajos gados izdotu grāmatu atkārtotie izdevumi. Savu lasītāju jau atkal atrada gan Voldemāra Kalniņa "Romiešu civiltiesību pamati" un Artura Liedes "Kriminālprocess un tiesu pierādījumi", gan arī Jāņa Rozenberga un Imanta Briģa "Padomju civilprocesuālās tiesības". Šajā reizē kārta pienākusi daudz senāku Latvijas jurisprudences atziņu atkārtotai publicēšanai. Pieminot profesora Konstantīna Čakstes 110. dzimšanas dienu, "Zvaigzne ABC" sagatavojusi šī autora grāmatu – Čakste K. Civiltiesības. Lekcijas. Raksti. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011, 360 lpp. ...

žurnāls / Notikums

Tiesneši apspriež profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

Aizvadītajā nedēļā, 14. oktobrī, Latvijas Tiesnešu biedrības pilnsapulcē tika apspriesta iecerētā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēma, kā arī pārvēlēta biedrības vadība. Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente, Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne uzrunu kopsapulcē sāka ar retorisku jautājumu: kas mūs, tiesnešus, sagaida tuvākajā un nedaudz tālākajā nākotnē? Viņa atgādināja, ka 2013. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu". Grozījumi paredz, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiesneša profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu veiks reizi piecos gados. Paredzēta arī novērtēšana pirms rajona tiesas tiesneša kandidatūras virzīšanas atkārtotai iecelšanai vai apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. ...

Edīte Knēgere

žurnāls / Nedēļas jurists

Edīte Knēgere

18. Oktobris 2011 /NR. 42 (689)

žurnāls / Redaktora sleja

Mērķis neattaisno visus līdzekļus

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Turpmāk par ceļu satiksmes drošību rūpēsies ne tikai policisti, bet arī desmitiem stacionāro un pārvietojamo fotoradaru, kuru izmantošana policijas darbā ir progresīvs un atbalstāms solis. Tomēr tiesībsargs un sabiedriskās organizācijas norāda, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz fotoradaru izmantošanu ceļu satiksmes uzraudzībā neatbilst Satversmei. Šobrīd valsts pārvalde nenoskaidro, kura persona konkrēti izdarījusi administratīvo ...

žurnāls / Informācija

Semināru aizsegā dodas ceļojumos

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Igaunijas Tieslietu ministrija izmeklēs plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka tiesu izpildītāji gadiem ilgi darba semināru aizsegā devušies brīvdienu ceļojumos uz ārvalstīm, atsaucoties uz ziņu avotiem Igaunijā, 3. oktobrī informēja LETA. Laikraksta "Äripäev" publicētajā rakstā apgalvots, ka Tiesu izpildītāju un bankrota pilnvaroto palātas priekšsēdētājs Mati Kadaks, iespējams, atbalstījis šādu krāpšanās shēmu tiesu ...

žurnāls / Informācija

Jauna kārtība, reģistrējot medijus

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Saeimā 22. septembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", ko 6. oktobrī izsludināja Valsts prezidents, paredz, ka arī interneta vietni var reģistrēt kā masu informācijas līdzekli. Tā ir jauna iespēja interneta vietnēm, saskaņojot ar iestāžu, uzņēmumu, kā arī organizāciju institūcijām vai pilnvarotajām personām, akreditēt tajās savus žurnālistus, informēja Uzņēmumu reģistra preses sekretāre ...

žurnāls / Informācija

Darba devēji maskē diskrimināciju

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Diskriminācija darba vietās joprojām ir aktuāla Latvijas realitāte, turklāt darba devēji iemanījušies to maskēt. Joprojām ir sastopami diskriminējoši sludinājumi, kuros norādīti nepamatoti ierobežojumi darba pretendentam, visbiežāk attiecībā uz dzimumu un vecumu, 4. oktobrī informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa. Lai apzinātu diskriminācijas izplatību nodarbinātības vidē Latvijā un strādājošo informētību ...

žurnāls / Informācija

Pārrunā labas pārvaldības principus

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Valsts prezidents Andris Bērziņš 4. oktobrī tikās ar tiesībsargu Juri Jansonu un pārrunāja aktuālus cilvēktiesību un labas pārvaldības principa praktiskās piemērošanas jautājumus. Valsts prezidents un tiesībsargs bija vienisprātis, ka vairāk resursu jāvelta, lai atbalstītu tikko sodu izcietušo personu atgriešanos sabiedrībā, un nekavējoties jāpaplašina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības iespējas. J. Jansons informēja par iesāktajiem ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par fotogrāfijas prettiesisku publicēšanu

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Fotogrāfijas prettiesiska publicēšana kā kaitējums var tikt kvalificēta dažādi, ņemot vērā publicēšanas veidu un aizskartās intereses. Tā var tikt atzīta par iejaukšanos privātajā dzīvē, goda un cieņas aizskārumu, autortiesību vai īpašuma tiesību aizskārumu u. c., kas tiesai katrā reizē jānošķir. Ar fotoattēla, kurā prasītājas redzamas kailas, publicēšanu bez personas piekrišanas notiek iejaukšanās personas privātajā dzīvē, tiek pārkāpta personas fiziskā integritāte, personiskais noslēpums un tiesības uz savu attēlu, kas ir pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šajā rakstā pētīts, vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts nodeva autortiesību strīdos

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Kopš šā gada 1. janvāra Civilprocesa likums ir papildināts ar jaunu 34. panta pirmās daļas 4.1 punktu, kas nosaka 150 latu lielu valsts nodevu par pieteikumiem intelektuālā īpašuma lietās. Tāda pati nodeva maksājama arī par apelācijas sūdzības iesniegšanu1. Kā viens no intelektuālā īpašuma veidiem minētajā normā ir uzskaitītas arī autortiesības un blakustiesības. Vienlaikus ir spēkā arī Autortiesību likuma 69. panta trešā daļa, atbilstoši kurai noteiktas personu grupas ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas. Šī norma ar nelielām izmaiņām ir spēkā jau kopš Autortiesību likuma pieņemšanas 2000. gadā2. Ir izveidojusies situācija, kad divas spēkā esošas normas nosaka savstarpēji izslēdzošus rezultātus. Pēc vienas normas, autortiesību vai blakustiesību subjektam3 un kolektīvā pārvaldījuma organizācijai4, ceļot prasību tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 150 latu apmērā, bet, pēc otras normas, viņiem šī nodeva nav jāmaksā5. Tā ir klasiska normu kolīzija, kas risināma ar kolīziju atrisināšanas normu palīdzību. Pēc autores domām, šobrīd novērojamas nepareizas tendences šīs kolīzijas risināšanā, tāpēc pēc īsa kolīziju atrisināšanas normu apraksta rakstā metodiski tiks analizēts, kā novēršama normu konkurence. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšana

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Šī raksta mērķis ir sniegt viedokli par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, saistībā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 10. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-667 (turpmāk – Senāta spriedums), kas ir radījis plašas diskusijas sabiedrībā par minētajiem jautājumiem. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Padomes sēdē šā gada 4. oktobrī zvērinātu advokātu skaitā uzņemti: Rolands Bērziņš, Rihards Hlevickis, Dr.iur. Aldis Lieljuksis, Inese Rancāne-Beinaroviča, Kristīne Sakārne, Dr.iur. Ginta Sniedzīte, Sandis Sproģis. Prakses vietas jaunuzņemtajiem kolēģiem tiks noteiktas pēc zvēresta nodošanas. No zvērinātu advokātu skaita pēc pašu vēlēšanās atskaitīti: zvērināts advokāts Aleksandrs Zaščirinskis un zvērināta advokāta palīgs Gundars Strazdiņš. ...

žurnāls / Numura tēma

Pārdomas par valsts atbildību nozaudēto krimināllietu sakarā

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

No Prokuratūras likuma 1. panta pirmās daļas izriet, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros. No tā vispārīgi izriet secinājums, ka prokuratūra nav valsts pārvaldes iestāde. Taču valsts pārvalde aptver ne tikai iestādes, kuru pamatpienākumos ietilpst izpildvaras funkcijas, bet arī citas iestādes, ciktāl tās nepilda tiesu varas funkciju. Attiecīgi neatkarīgi no iestādes institucionālās piederības konkrētam valsts varas atzaram (likumdevējvara, izpildvara, tiesu vara) arī tiesu varai piederīgas iestādes, veicot funkcijas ārpus speciālās kompetences, darbojas valsts pārvaldes jomā. Kā liecina Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departmenta prakse, prokuratūra šajā ziņā nav izņēmums1. ...

žurnāls / Numura tēma

Krimināllietas materiālu atjaunošanas teorētiskie un praktiskie apsvērumi

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Par zādzību un apstākļiem, kas saistīti ar ielaušanos Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkā Jelgavā, nozogot vairāku kriminālprocesu materiālus, plašāk lasiet šajā pašā numurā publicētajā sarunā ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Savukārt šī materiāla mērķis ir izzināt teorētiķu un praktiķu skatījumu uz sekām un tālāku rīcību, kas izriet no kriminālprocesa materiālu zuduma. Savās domās par to dalās LU Juridiskās fakultātes dekāne profesore Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Iekšlietu ministrijas pārstāvis Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā, Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Vītoliņš, zvērināta advokāte Guna Kaminska, zvērināta advokāte Ilze Gredzena un zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. ...

Ēriks Kalnmeiers, Sannija Matule

žurnāls / Numura tēma

Zādzība prokuratūrā ir ārkārtējs notikums

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Piecpadsmit gadu laikā divas zādzības no prokuratūras, līdzi ņemot krimināllietu materiālus, ne vien skaitliski, bet arī pēc nodarījuma objekta neļauj šos noziegumus ierindot ikdienišķo notikumu klāstā. Uz to norāda arī ģenerālprokurors ĒRIKS KALNMEIERS, atzīstot, ka augusta nogalē notikušajai zādzībai no Zemgales tiesas apgabala prokuratūras ēkas Jelgavā sekojušas gan pārdomas, gan vairāki būtiski secinājumi. Tajos viņš dalās šajā sarunā ar "Jurista Vārdu", savukārt par citiem aspektiem, kas izriet no minētās zādzības, piemēram, zaudēto krimināllietu materiālu atjaunošanas teorētisko un praktisko īstenošanu vai valsts atbildību par tās rīcībā esošu datu glabāšanu, šajā pašā numurā rubrikā "Numura tēma" varat lasīt vēl vairāku citu ekspertu viedokļus. Tie atklās, vai tiesību zinātnieki, nozares politikas veidotāji un praktiķi ir vienoti savos uzskatos. ...

žurnāls / Informācija

Tiesu informatīvās sistēmas vērienīgās pārvērtības

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Pagājušajā nedēļā, 3. oktobrī, tika atklāta un darbu sāka būtiski pilnveidotā Tiesu informatīvā sistēma (TIS). Vērienīgie TIS jauninājumi skāruši gan saturu, gan formu, tagad lietotājiem piedāvājot modernu, pārskatāmu un lietošanā ērtu sistēmu. Turklāt tuvējā perspektīvā to ir plānots papildināt pat tiktāl, ka TIS varēs kalpot ikvienam interesentam, piemēram, piedāvājot visu procesu tiesu nolēmumus un elektroniski aizpildāmas, kā arī iesniedzamas veidlapas. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Notikusi doktoru promocijas ceremonija

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

Sestdien, 1. oktobrī, Latvijas Universitātes (LU) Senāta svinīgajā sēdē, kas veltīta augstskolas 92. gadadienai, notika doktoru promocijas ceremonija. LU ar šādu ceremoniju jau vairākus gadus ir atjaunojusi tradīciju godināt jaunos zinātņu doktorus. Promocijas ceremonijā zinātņu doktoriem pasniedz LU Goda zīmes: LU Apliecinājuma rakstu, LU Doktora šalli un LU Doktora sudraba nozīmi. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

11. Oktobris 2011 /NR. 41 (688)

žurnāls / Redaktora sleja

Lapas krīt, un cenas arī

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Lai gan mūsdienu steidzīgā cilvēka darba metode ļoti bieži ir “atliec uz parītdienu to, ko varēji izdarīt vakar”, šoreiz jūs mēģināšu pārliecināt par pretējo – “izdari šodien to, ko vari darīt līdz gada beigām”. Tūlīt pat abonē “Jurista Vārdu”! Iemesli ir vismaz divi: jo tas ir lētāk un drošāk. Drošāk tādēļ, ka, atliekot abonēšanu uz gada beigām, pirmssvētku drudzī var aizmirsties to izdarīt, var nepietikt naudas vai aptrūkties laika. Savukārt ...

žurnāls / Informācija

Remonta laikā ierobežojumi apgabaltiesā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Sakarā ar Rīgas apgabaltiesas fasādes remontdarbiem un logu nomaiņu tehnisku iemeslu dēļ no šā gada 5. oktobra līdz 10. novembrim Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas arhīvā un kancelejā būs ierobežojumi apmeklētāju apkalpošanā. Laika posmā no 5. oktobra līdz 10. novembrim iepazīšanās ar lietas materiāliem apmeklētājiem notiks tikai pēc iepriekšēja saskaņojuma ar tiesas darbinieku; 14. un 17. oktobrī Civillietu tiesu kolēģijas ...

žurnāls / Informācija

Risinās dalītā īpašuma problēmas

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Ministru kabinets 27. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto atbildi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai par izmaiņām zemes nomas tiesisko attiecību reglamentācijā un nomas maksas apmēra noteikšanā, ja ēkas un zemes īpašnieks nav viena un tā pati persona, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Pastāv vairākas problēmas, kas aktualizējušas dalītā īpašuma regulēšanas nepieciešamību. ...

žurnāls / Informācija

Noslēgts līgums par tiesu modernizēšanu

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Tiesu administrācija 27. septembrī noslēdza līgumu ar "Lattelecom" par videokonferences un ierakstu iekārtu piegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu tiesu un ieslodzījuma vietu vajadzībām projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros, informēja Tiesu administrācijas pārstāve Līva Rancāne. Tuvākajā laikā tiks saskaņoti videokonferences un skaņas ieraksta iekārtu uzstādīšanas un piegāžu grafiki, lai sāktu Latvijas tiesu ...

žurnāls / Informācija

Ieviesīs elektroniskās identifikācijas kartes

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti 27. septembrī izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja jauno Personu apliecinošu dokumentu likumprojektu, kas paredz no 2012. gada 1. janvāra ieviest elektroniskās identifikācijas kartes, informēja Saeimas preses dienests. Par jauno Personu apliecinošu dokumentu likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai. Ieviešot personas apliecības – elektroniskās ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamība, vēršoties Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Tiesības aizstāvēt savas likumīgās intereses taisnīgā tiesā, kā arī saņemt advokāta palīdzību noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā. No minētā izriet, ka personai, lai aizstāvētu savas tiesības un likumīgās intereses taisnīgā tiesā, ir tiesības saņemt nepieciešamo palīdzību no personas, kas ieguvusi attiecīgās juridiskās zināšanas un iemaņas. Tiesības uz advokātu Satversmes 92. panta izpratnē, kā to savā spriedumā norāda Satversmes tiesa, pirmkārt, ietver tiesības uz kvalificētu juridisko palīdzību un, otrkārt, valsts pienākumu šādu palīdzību sniegt personām, kuras pašas nevar to atļauties. Līdz ar to Satversmes 92. pants paredz personas tiesības noteiktos gadījumos saņemt un valstij pienākumu sniegt valsts nodrošinātu, t. i., personai bezmaksas, juridisku palīdzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Par īpašnieka piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai Kopīpašuma gadījumā ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai komersants reģistrētu savu juridisko adresi kopīpašumā. Ja kopīpašnieki ir noslēguši vienošanos par kopīpašuma lietošanas tiesību sadalīšanu reālās daļās, tad par pietiekamu uzskatāma tikai attiecīgā kopīpašnieka atļauja reģistrēt komersanta juridisko adresi savā lietošanā esošajā kopīpašuma telpu grupā. Kopīpašuma ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Piedalies Kārļa Dišlera trīspadsmitajā tiesas procesa izspēlē konstitucionālajās tiesībās

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Piedalies Kārļa Dišlera trīspadsmitajā tiesas procesa izspēlē konstitucionālajās tiesībās Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) jau 13. reizi rīko profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēli. Tiesas procesa izspēles ir reālu tiesas procesu inscenējumi, kas norisinās sacensību formā. Tiesas procesa izspēles tradīcijas ir aizsākušās ASV, bet šobrīd tās strauji iegūst popularitāti visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, kur notiek izspēles visās lielākajās tiesību pamatnozarēs. Latvijas komandas ar īpašiem panākumiem piedalās arī prestižajās pasaules tiesas procesa izspēlēs. Tiesas procesa izspēles piedāvā iespēju topošajiem juristiem jau studiju laikā izjust tiesas procesa garu un iegūt reālos tiesas procesos nepieciešamo pieredzi un iemaņas, kā arī nozīmīgus kontaktus, kas ir neatņemama veiksmīgas jurista karjeras sastāvdaļa. Daudzi darba devēji tiesību jomā par vienu no galvenajiem kritērijiem jauno darbinieku atlasē uzskata panākumus tiesas procesa izspēlēs, tāpēc vairāki šobrīd veiksmīgi praktizējošie juristi savu karjeru ir attīstījuši tieši pēc veiksmīgas dalības tiesas procesa izspēlēs. K. Dišlera konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēle ir uzskatāma par šobrīd prestižāko un tradīcijām bagātāko nacionālā mēroga tiesas procesa izspēli, kuru katru gadu tiesā izcili Latvijas tiesību eksperti. Šajā "Jurista Vārda" numurā tiek publicēts 2011. gada izspēles kāzuss. Precīzāka informācija par izspēles norisi atrodama nolikumā, kas elektroniskā formā pieejams vietnē www.jfsp.lu.lv. Rakstveida kāzusa analīze jānosūta elektroniski, līdz 2011. gada 20. novembra pulksten 23.59 sūtot to uz e-pastu elsa.latvija@gmail.com. Izspēles mutiskā daļa norisināsies 2011. gada 10. decembrī. Neskaidrību gadījumā lūdzu sazināties ar izspēles organizatoriem ELSA Latvija, rakstot uz iepriekš norādīto e-pasta adresi. ELSA Latvija ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāti turpmāk tiks izraudzīti atklātā konkursā – to paredz grozījumi likumā "Par tiesu varu" un Tieslietu padomes 27. septembra sēdē apstiprinātais Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases atklāta konkursa nolikums. ...

žurnāls / Informācija

Valsts rīcībā būtiska informācijas sistēma

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Šī gada 28. septembrī notika Uzņēmumu reģistra (UR) Konsultatīvās padomes sēde, kurā līdztekus citiem jautājumiem UR sniedza arī ieskatu par informācijas sistēmas ieviešanas gaitu. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam, UR īsteno valstij nozīmīgu projektu, kura rezultātā 2011. gada augustā valsts ir ieguvusi kontroli pār Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu un tās datubāzēs uzkrāto datu izplatīšanu1. ...

...

219

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls