Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Informācija

Izsniegs tikai pēc pieprasījuma

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Ministru kabinets 12. jūlijā izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par tiesību subjekta reģistrācijas apliecības izsniegšanu tikai pēc tā rakstveida pieprasījuma, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Ziņojums paredz turpmāko rīcību Uzņēmumu reģistra (UR) subjektu reģistrācijas apliecībām, no kurām plānots atteikties un izsniegt tikai pēc pieprasījuma. Obligāts ...

žurnāls / Informācija

Datiem jābūt valsts rīcībā

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Ziņām par personas veikto medicīnisko pārbaudi jābūt valsts rīcībā, tāpēc šoferiem nav pienākuma pārbaudīt datus par medicīnisko izziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā, 12. jūlijā informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Līdz šī gada maijam bija spēkā konkrēti Ministru kabineta noteikumi, kas noteica, ka viens no dokumentiem iesniegšanai Ceļu satiksmes drošības direkcijā, ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Informācija

Stājas spēkā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Beidzot pagājušajā nedēļā – 13. jūlijā – stājās spēkā vieni no būtiskākajiem likuma “Par tiesu varu” grozījumiem, kuri pilnveido tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību un nosaka vērtēšanas kritērijus, lai veicinātu nepārtrauktu tiesnešu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un visas tiesas darba kvalitāti kopumā. ...

žurnāls / Informācija

Notāru palīgi nodod svinīgo solījumu

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Foto no Tieslietu ministrijas arhīva Otrdien, 12. jūlijā, tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam svinīgo solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus nodeva trīs zvērinātu notāru palīgi: (attēlā no kreisās) Normunds Bodnieks – Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Initas Kalniņas palīgs, Kristīne Malta – Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Lailas Porietes palīdze, un Linda ...

žurnāls / Informācija

Starp Saeimu un Rīgas pili Jānis Maizītis izvēlas otro

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Lai gan jurista izglītība nebija obligāta prasība Valsts prezidenta kandidātam, pirmie trīs Latvijas prezidenti bija juristi. Šāda sakritība bija 20. gadsimta sākuma likumsakarība. Juristi veidoja ievērojamu tā laika inteliģences daļu un savas izglītības un demokrātijai svarīgo īpašību dēļ bija vieni no piemērotākajiem Valsts prezidenta kandidātiem. Pēc neatkarības atjaunošanas neviens no valsts prezidentiem nav bijis jurists, tomēr arī mūsdienās Valsts prezidents nevar iztikt bez juristu palīdzības. Jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš pulcē ap sevi jaunu komandu, kurā par padomniekiem piekrituši kļūt arī juristi: Edgars Pastars – likumdošanas un juridiskajos jautājumos (Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 12), bet Jānis Maizītis – nacionālās drošības jautājumos. Vēl viens jurists – Imants Lieģis – uzaicināts, bet līdz šim nav sniedzis galīgo atbildi, vai kļūs par padomnieku starptautiskās drošības jautājumos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izņēmumu no galvojuma akcesoritātes principa

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts, un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā. Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi. Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība – izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sabiedrības tiesības piekļūt informācijai

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem ir vispāratzīts Eiropas Savienības tiesību princips, kas ir saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu darbības demokrātisko raksturu. Turklāt, lai padarītu iestāžu darbu atklātāku, jānodrošina ne tikai iestāžu sagatavoto dokumentu, bet arī saņemto dokumentu pieejamība. Vienlaicīgi tiesības piekļūt informācijai ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedrības vai privāto interešu apsvērumiem. Tomēr izņēmumi no šīm tiesībām ir interpretējami un piemērojami sašaurināti, lai netiktu radīti šķēršļi vispārējā principa piemērošanai. Ar to vien, ka dokuments ir saistīts ar interesēm, kuras aizsargā izņēmums, nepietiek, lai attaisnotu šī izņēmuma piemērošanu. Šādu piemērošanu principā var pamatot tikai tad, ja iestāde ir iepriekš novērtējusi, pirmkārt, vai iespēja iepazīties ar dokumentu var konkrēti un faktiski apdraudēt aizsargātas intereses, otrkārt, vai nepastāv primāras sabiedrības intereses, kas pamato konkrētā dokumenta izpaušanu. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākuši jaunie Civilprocesa likuma komentāri

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Aptuveni pustūkstoša lappušu apjomā ar “Tiesu namu aģentūras” gādību izdota Civilprocesa likuma jaunāko komentāru pirmā daļa, kas aptver likuma 1.–28. nodaļas pantus. Profesora un Augstākās tiesas senatora Kalvja Torgāna zinātniskajā redakcijā šos komentārus sagatavojis autoru kolektīvs, kurā ir gan pats K. Torgāns, gan arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars un profesors Dr.iur. zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. ...

žurnāls / Notikums

Sanita Osipova papildina tiesnešu sastāvu

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Bez lielām debatēm un ar pārliecinošu deputātu atbalstu Saeima ceturtdien, 14. jūlijā, Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori Dr.iur. Sanitu Osipovu. Tāpat vienbalsīgi par viņas kandidatūras piemērotību šim amatam iepriekš jau bija lēmusi gan Tieslietu padome, gan arī Saeimas Juridiskā komisija. ...

Vilnis Vietnieks

žurnāls / Nedēļas jurists

Vilnis Vietnieks

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Džena Andersone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesas pieejamība patvēruma meklētājiem Latvijā

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Šajā rakstā ir analizēti jautājumi gan par to, cik pieejama ir tiesa patvēruma meklētājiem un cik lielā mērā ir īstenojamas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu Latvijā, gan arī par to, kāda ir prakse un kā tā ietekmē patvēruma jomas attīstību kopumā. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nozīmīgs Senāta spriedums par atsevišķiem galvojuma institūta problēmjautājumiem

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

I. Ievads 1. Senāta spriedums. Nesen Augstākās tiesas Senāts paplašinātā sastāvā sagatavoja nozīmīgu spriedumu, kurā sniegts likuma iztulkojums atsevišķos galvojuma institūta problēmjautājumos, – 2011. gada 27. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKC-86/2011 (civillietā Nr. C05061306). Šis spriedums jau ir publicēts Augstākās tiesas mājaslapā1 un tiek publicēts arī šajā “Jurista Vārda” numurā (sk. 26.–30. lpp.). Minētajam ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vaina noziedzīgos nodarījumos ar saliktu sastāvu

19. Jūlijs 2011 /NR. 29 (676)

Krimināllikuma grozījumu projekta izstrādes gaitā ir aktualizējušās problēmas, kas saistītas ar vairākām krimināltiesību teorētiskām nostādnēm vainas jautājumos, kurām ir visai aktuāla praktiskā nozīme. Problēmu galvenie risinājumi skar tieša nodoma saturu, neuzmanību kā vienu no vainas formām noziedzīgā nodarījumā un vainas izpratni kopumā nodarījumos ar saliktu sastāvu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Atvaļinājuma laika grāmatas

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Nu tas ir klāt! Pats karstākais atvaļinājumu laiks ir sācies. Laimīgie, kas izcīnījuši un dzīvi sagaidījuši šo iespēju, ieprogrammē savās e-pastkastītēs automātisko atbildi par terminētu prombūtni un pako brīvdienu somas. Neatkarīgi no tā, vai iecerēts vaļoties eksotiskās ārvalstīs vai lauku mājā Latvijā, inteliģents cilvēks (tātad arī jurists) līdzās saulesbrillēm un peldkostīmam koferī iepako lasāmvielu. Kaut gan pludmalei, ...

žurnāls / Informācija

Atbalsta skeneru izmantošanu lidostās

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Eiropas Parlaments 6. jūlijā atbalstīja ķermeņa skeneru uzstādīšanu lidostās, bet ar nosacījumu, ka pasažieriem būs tiesības atteikties no šo iekārtu izmantošanas viņu pārmeklēšanā, informēja LETA/AFP. Ķermeņa skeneru izmantošana lidostās pērn izraisīja skandālu ASV, jo skeneri rada cilvēka ķermeņa grafisku attēlu un tādējādi iemantojuši nosaukumu “kailie skeneri”. Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka viņiem nav principiālu ...

žurnāls / Informācija

Aicina apturēt nodokļa piedziņu

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Tiesībsargs Juris Jansons 7. jūlijā, tiekoties ar finanšu ministru Andri Vilku, pārrunāja viedokli, ka būtu apturami Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piedziņu no nekustamā īpašuma pārdošanas pirms 2010. gada 1. janvāra, līdz spēkā stāsies augstākas tiesu instances nolēmums, informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa. Ministrs, uzklausot tiesībsargu, atzina, ka jāveic ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu ministrs apmeklē cietumus

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs 6. jūlijā apmeklēja Rīgas Centrālcietumu un tikās ar tā priekšnieku Sergeju Logutovu, lai pārrunātu Valsts kontroles atzinumā norādītās nepilnības cietuma grāmatvedības uzskaitē, informēja ministra preses sekretāre Inga Saleniece. Ministrs uzsvēra, ka jau tuvākajā laikā grāmatvedības uzskaitei ir jābūt sakārtotai atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir jābūt nodrošinātai iespējai ...

žurnāls / Informācija

Remontēs Rīgas apgabaltiesas fasādi

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Tiesu namu aģentūra paredzējusi slēgt 309 390 latus vērtu līgumu ar SIA “Arčers”, uzticot tai Rīgas apgabaltiesas nama fasādes renovāciju. Ar SIA “Arčers” paredzēts slēgt līgumu par apgabaltiesas ēkas sānu fasāžu renovāciju un logu nomaiņu. Iepriekš ir izdevies atjaunot priekšējo apgabaltiesas ēkas fasādi. Paredzēts, ka darbi tiks pabeigti 2012. gada pavasarī. Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Informācija

Vienojas atteikties no aizklātajiem balsojumiem

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 7. jūlijā, vienojās par nepieciešamajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, lai atteiktos no aizklātajiem balsojumiem par amatpersonām. Aizklāto balsojumu plānots saglabāt, vienīgi balsojot par Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātiem. ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Pagājušās nedēļas, 4. jūlija, sēdē Tieslietu padome izskatīja vairākus jautājumus, par kuriem tālāk sniegts nedaudz plašāks pārskats. ...

žurnāls / Informācija

Pirmais gads ģenerālprokurora amatā

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

“Tā kā prokuratūrā sāku strādāt kopš tās izveidošanas, pārzināju tās darbu un savā turpmākajā karjerā ģenerālprokurora amats man bija liels izaicinājums. Šis gads manā profesionālajā izaugsmē bijis būtisks, jo nācies pieņemt virkni svarīgus lēmumus. Reorganizējot Muitas lietu prokuratūru un Specdienestu un reabilitācijas lietu prokuratūru, tika izveidota jauna prokuratūras iestāde – Narkotisko vielu nelikumīgas aprites noziegumu ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Rīgas Juridiskā augstskola pārstāv Latviju starptautiskās sacensībās

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

No 27. jūnija līdz 1. jūlijam Kopenhāgenā jau 14. reizi notika starptautiskās tiesību zinātņu studentu sacensības “International Negotiation Competition for Law Students”. Šogad pirmo reizi tajās piedalījās arī Latvija, kuru veiksmīgi pārstāvēja Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) starptautisko un Eiropas Savienības tiesību maģistrantūras programmas studentes – Laura Ratniece un Anete Puče. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Godu un cieņu var aizsargāt civilprocesuālā, nevis administratīvi procesuālā kārtībā

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Atlīdzību administratīvā procesa kārtībā ir iespējams prasīt vienīgi par kaitējumu, kas nodarīts ar iestādes faktisko rīcību vai administratīvo aktu. Tas vien, ka kaitējumu ir nodarījusi iestāde vai tās amatpersona, nenozīmē, ka jautājums par šāda kaitējuma atlīdzību ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Gods un cieņa ir morālas kategorijas, kas ir saistītas ar cilvēka kā personības vērtību bez nosacījumiem. Goda un cieņas aizsardzības institūts tiesībās kalpo drīzāk atsevišķu personu interesēm, nevis valsts vai vispārības interesēm. Goda un cieņas aizskāruma gadījumā subjektu tiesiskajām attiecībām nepiemīt subordinācijas raksturs. Tādējādi jautājums par goda un cieņas aizsardzību pieder privāto, nevis publisko tiesību jomai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tautas nobalsošanas par Saeimas atlaišanu atcelšanu

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums nav patstāvīgs tiesiskās attiecības valsts pārvaldes jomā dibinošs lēmums, bet gan tikai Valsts prezidenta pieņemtajam rīkojumam pakārtots organizatorisks izpildes instruments. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums arī pats par sevi nav vērsts uz jaunu tiesisku seku radīšanu (vēl jo vairāk – konkrētām personām), jo iespēja tautai balsot par Saeimas atlaišanu tiek dota nevis ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu, bet gan ar Valsts prezidenta rīkojumu. ...

Dace Mihaļska, Zanda Kokare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Globālās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā 2009. un 2010. gadā vairums Eiropas valstu piedzīvoja strauju uzņēmumu maksātnespējas skaita pieaugumu1. Maksātnespējas politikas izstrādātājiem un īstenotājiem nācās pārvērtēt līdzšinējā regulējuma efektivitāti un spēju reaģēt uz finanšu problēmām, jo neefektīvas maksātnespējas procedūras paildzina krīzi, bet efektīvas maksātnespējas procedūras paātrina ekonomikas atveseļošanos2. Dažas no šajā rakstā aplūkotajām valstīm laikus veica nepieciešamās reformas maksātnespējas regulējumā, lai novērstu krīzes negatīvās sekas, t. sk. Vācija, Francija, Lietuva, Igaunija un Polija. Arī Latvijā 2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jauns Maksātnespējas likums, kas, “precīzi definējot grupas, uz kurām attiecināt atvieglotu un standarta maksātnespējas procesu, būs viens no svarīgākajiem strukturālo reformu elementiem, kas nepieciešams ekonomikas atveseļošanai”3. Lai konstatētu, vai Maksātnespējas likuma mērķī un tā izstrādes pamatā liktie apsvērumi4 par juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas kārtību varētu būt izpildāmi, šajā rakstā tie salīdzināti ar piecpadsmit valstu, t. sk. Rietumeiropas, Centrālās Eiropas, Baltijas un Skandināvijas valstu, kā arī vienas Āzijas reģiona valsts5, maksātnespējas tiesību regulējumu, uzsvaru liekot uz maksātnespējas procesa ierosināšanas un pasludināšanas stadiju un administratora iesaistīšanās brīdi maksātnespējas procesā. ...

Elizabete Krivcova

žurnāls / Nedēļas jurists

Elizabete Krivcova

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesa uzsākšana un resoriskā pārbaude

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa darbības laikā kriminālprocess sākās ar krimināllietas (kriminālprocesa) ierosināšanas stadiju. Šīs stadijas laikā tika izlemts jautājums, vai ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 107. panta otrā daļa), un bija jāpieņem viens no trijiem iespējamajiem lēmumiem: 1) par krimināllietas ierosināšanu, 2) par atteikšanos ierosināt krimināllietu, 3) par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta otrā daļa). Bija noteikts: lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, neizdarot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības. Ja nepieciešams, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis (tiesa) varēja noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta ceturtā daļa). Bija noteikts krimināllietas ierosināšanas stadijas maksimālais ilgums – trīsdesmit dienas (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109. panta piektā daļa). ...

žurnāls / Intervija

Jurisprudences un kompromisu lietpratējs Rīgas pilī

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Fakts, ka jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu likumdošanas un juridiskajos jautājumos konsultēs līdzšinējais Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks – tikko 30 gadu vecuma slieksni sasniegušais Mg.iur. Edgars Pastars, publiski jau ir izskanējis, tomēr plašāku ziņu par šo notikumu nav daudz. Ņemot vērā, ka E. Pastars “Jurista Vārda” (sākumā tā vēl bija kā rubrika oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”) lasītājus caur savām – kopskaitā 43 – publikācijām ir uzrunājis jau teju desmit gadus un šobrīd tiek uzskatīts par īpaši talantīgu un daudzsološu juristu, saistībā ar jauno amatu aicinājām viņu uz nelielu sarunu. ...

žurnāls / Intervija

Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm

12. Jūlijs 2011 /NR. 28 (675)

Šī saruna mūsu žurnāla redakcijā notika pavasara nedēļā, kad profesore Ineta Ziemele viesojās Latvijā ar saviem nu jau tradicionālajiem priekšlasījumiem par cilvēktiesību un starptautisko tiesību jautājumiem. Bijām pagodināti, kad viņa piekrita intervijai “Jurista Vārdam”, lai mūsu lasītājiem darītu zināmu savu redzējumu par svarīgākajām norisēm cilvēktiesību jomā un jaunumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē (ECT). Saruna, protams, ātri vien izvērsās daudz plašāk, izkāpjot no cilvēktiesību “rāmjiem” un aizskarot arī citas tēmas. Profesore dalījās pārdomās arī par to, kā revolucionārās norises arābu valstīs ietekmē Eiropas Savienības iekšējo solidaritāti, par to, vai indivīda tiesības Eiropā prevalē pār sabiedrības interesēm, kādam būtu jāizskatās patiesam nacionālo tiesu dialogam ar ECT, vai starptautiska tiesas spriešana ir politiska, kā arī par citiem būtiskiem jautājumiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Pagājušajā nedēļā tika iemests kārtējais akmentiņš “Saeimas atlaišanas procesa jūrā”, un ūdens saviļņojās! Kāds Voldemārs Burģis, uzskatot, ka tautas nobalsošana izsludināta prettiesiski, jo (viņaprāt) ir pretēja Satversmes 50. panta noteikumiem, iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par Centrālās vēlēšanu komisijas 30. maija lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu tika izsludināts referendums par Saeimas atlaišanu, ...

žurnāls / Informācija

Izlaidums Rīgas Juridiskajā augstskolā

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

1. jūlijā Rīgas Juridiskajā augstskolā 44 studenti absolvēja maģistra studiju programmu. Pieci no absolventiem beidza augstskolu ar izcilību, savukārt 13 – ar atzinību. Absolventi ieguva diplomus maģistra studiju programmās “Starptautiskās publiskās tiesības un cilvēktiesības”, “Starptautiskās un Eiropas tiesības”, “Pārrobežu komerctiesības”, “Tiesības un finanses”, kā arī programmā “Jurists lingvists”. Līdzīgi kā iepriekšējos ...

žurnāls / Informācija

Maina praksi zīmoga lietošanā

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Vidēji Uzņēmumu reģistrs mēnesī apzīmogo vairāk nekā 60 000 dažādu dokumentu, 29. jūnijā informēja Uzņēmumu reģistra preses sekretāre Baiba Vismane. Statistika liecina, ka pērn Uzņēmumu reģistra (UR) notāri zīmogus uzspieda vairāk nekā 730 500 reizes. Kā uzskata UR galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, šis iespaidīgais skaitlis, ņemot vērā trūcīgo UR finansējumu, ir licis izvērtēt iestādei līdzšinējo praksi zīmogu lietošanā. ...

žurnāls / Informācija

Tiesību aktu vortālam desmitgade

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Pirms desmit gadiem, 29. jūnijā, oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” izveidoja pirmo bezmaksas datubāzi Latvijā, kas iedzīvotājiem piedāvā sistematizētus normatīvos aktus. Tiesību aktu vortāls Likumi.lv attīstījies par uzticamu un noderīgu informācijas resursu, ierindojoties starp 20 populārākajām interneta vietnēm un turpinot pilnveidot saturu un funkcionalitāti. Informācijas avots radīts kā ikdienā ērti lietojamu ...

žurnāls / Informācija

Veidos vienotu patenta sistēmu

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē 27. jūnijā tika apstiprināti priekšlikumi par vienotas ES patenta aizsardzības sistēmas izveidi, kā arī priekšlikumi par vienotu ES patenta aizsardzības sistēmas ietvaros piemērojamo tulkošanas kārtību, informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Latviju sanāksmē pārstāvēja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. ...

žurnāls / Informācija

Tieslietu padome uzņemta asociācijā

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Eiropas tieslietu padomju tīkla (European Network of Councils for the Judiciary – ENCJ) ģenerālā asambleja pieņēmusi lēmumu uzņemt Latvijas Republikas Tieslietu padomi par locekli asociācijā. Līdz šim Latvijai ENCJ bija novērotāja statuss, ko pārstāvēja Tieslietu ministrija. ENCJ ir bezpeļņas organizācija, kas apvieno ES dalībvalstu tiesu sistēmu pārstāvošas, no likumdevēja un izpildvaras neatkarīgas institūcijas. Asociācija ...

žurnāls / Informācija

Saeimas veikums aizvadītajā sesijā

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Saeima pavasara sesijā no 26. aprīļa līdz 21. jūnijam pieņēma 56 likumus, tostarp septiņus jaunus likumus, un grozījumus 49 likumos, informēja Saeimas preses dienests. Kopš sanākšanas 2010. gada 2. novembrī 10. Saeima kopumā pieņēmusi 225 likumus, notikušas 45 Saeimas sēdes. 2011. gada pavasara sesijā Saeima sanāca uz 11 sēdēm, no kurām viena bija svinīgā sēde, veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Zvērinātu advokātu padomes sēdē 28. jūnijā izskatīti šādi jautājumi. No zvērinātu advokātu palīgu skaita pēc pašas vēlēšanās atskaitīta zvērināta advokāta Arkādija Minkina palīdze Natālija Ņikuļina. Darbība Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērinātai advokātei Līgai Baltmanei-Zepai, zvērinātai advokātei Elīnai Čakstei-Rāznai, zvērināta advokāta palīgam Pēterim Kušneram un zvērināta advokāta palīdzei Jasmīnai Petrovai. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senatores M. Zāģeres atsevišķās domas

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009. gada 6. maija spriedumu SIA “K Holdings” prasībā pret V.P. par pienākuma uzlikšanu noslēgt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanu

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Līguma slēgšanas brīvības ierobežojums var arī nebūt strikti noteikts likumā, bet tas var izrietēt no apstākļiem un būt nepieciešams, lai tiktu sakārtotas tiesiskās attiecības. Senāts atzīst, ka šāda nostādne ir piemērojama arī strīdos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanu. Ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces likumā noteikto kompetenci, Senāta ieskatā, tā ir tiesīga arī lemt par to, ka visiem īpašniekiem ir jānoslēdz ar kopsapulces izvēlēto apsaimniekotāju līgums, kas atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 27.1 panta piektajai daļai ir saistošs visiem īpašniekiem. Ja persona izvairās šādā gadījumā slēgt līgumu, strīds risināms tiesā ar prasību vai nu uzlikt par pienākumu noslēgt līgumu, vai atzīt, ka šāds līgums kopsapulces apstiprinātajā redakcijā starp pusēm ir noslēgts. ...

Baiba Broka, Dainis Pudelis

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Civillikums asarām netic

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Spītējot vasaras svelmei, šā gada 11. jūnijā jau trešo reizi norisinājās Eiropas Tiesību studentu asociācijas Latvijā (ELSA Latvija) organizētā tiesas procesa izspēle civiltiesībās. Par izspēles patronu tika izraudzīts Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) docents, zvērināts advokāts Dr.iur. Jānis Kārkliņš, un izspēles kāzusu sagatavoja LU JF doktorants Martins Osis. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūra ES dalībvalstīs: kopīgas un atšķirīgas iezīmes Latvijā

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

[1] Gatavojoties šai konferencei,* manu interesi īpaši piesaistīja Augstākās tiesas 2010. gada 10. novembra spriedums civillietā Nr. SKC–625, kurā cita starpā tika atzīts, ka Civilprocesa likumā lietotais jēdziens “advokāts” jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus. Citiem vārdiem, tiesa atzina, ka ikviens var būt juridiskās palīdzības sniedzējs. Tā kā spriedumā tiesa atsaucās uz vairākiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajiem aktiem,1 radās priekšstats, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas līdz šim ir rīkojusies atšķirīgi un savā veidā diskriminējusi “ne-advokātus”, aizliedzot tiem sniegt juridisko palīdzību klientiem tiesās. Šā iemesla dēļ veicu izpēti, lai noskaidrotu, vai tiešām ES dalībvalstīs tiesās juridisko palīdzību var sniegt personas, kas nav advokāti. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juristu aprindās jaunas tiesību doktores

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Pāris dienu pirms svētkiem, 21. jūnijā, Latvijas Universitātē (LU) savus promocijas darbus tiesību doktora zinātniskā grāda iegūšanai sekmīgi aizstāvēja Irēna Kalniņa un Irēna Kucina. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļu krājums

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Nupat kā klajā nācis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas līdz šim izstrādāto atzinumu krājums: Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008–2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. Pagājušajā piektdienā, 1. jūlijā, Rīgas pilī, Valsts prezidentam Valdim Zatleram tiekoties ar komisijas locekļiem, notika grāmatas oficiālā atvēršana. Savukārt plašākam juristu lokam izdevums tiks celts priekšā ikgadējā Bīriņu semināra ietvaros 28. jūlijā. Jau šobrīd krājumu iespējams iegādāties grāmatnīcās, bet visizdevīgāk – VSIA „Latvijas Vēstnesis“ Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53, kur tas maksā tikai Ls 3,14. Grāmatas piegādi iespējams pasūtīt arī pa pastu, rakstot uz e-pastu: gramatas@lv.lv . ...

Jānis Rozenbergs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Kriminālprocesa ilgums un tiesības uz tā pabeigšanu saprātīgā termiņā jau labu laiku Latvijā tiek uzskatīts par vienu no aktuālākajiem kriminālprocesuālajiem jautājumiem. Saprotamu iemeslu dēļ šis jautājums vairāk saistījis kriminālprocesa speciālistu uzmanību. Nevar noliegt, ka procesa ilgums tiešām ir procesuāls jautājums, tomēr šis ir viens no tiem procesuālajiem aspektiem, kuram var būt arī krimināltiesiskas sekas. Latvijā šis procesuālais jautājums materiāltiesisku apveidu ieguvis līdz ar 2010. gada 21. oktobra grozījumu veikšanu Krimināllikumā. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Trauslā sārtā līnija

21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)

Reiz piedalījos saviesīgā sarunā, kurā kāda jauna, daudzsološa juriste šausminājās par to, ka redzējusi, kā pazīstami senatori, no kuru spriedumiem ne vien argumentācijas kvalitāti, bet arī principialitāti mācās jaunā paaudze, iet pāri ielai pie sarkanās gaismas. Viņi to nekādā gadījumā nedrīkstot darīt, jo – kuram gan citam, ja ne viņiem būt par absolūtas tiesībpaklausības iemiesojumu! Savukārt kāda cita man pazīstama – ...

žurnāls / Informācija

Grozījumi Komerclikumā

21. Jūnijs 2011 /NR. 25/26 (672/673)

Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Komerclikumā, vienkāršojot komercsabiedrību reorganizācijas procesu un nosakot, ka juridisko adresi turpmāk varēs reģistrēt tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, informēja Saeimas preses dienests. Grozījumi Komerclikumā stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Lai reģistrētu juridisko adresi, pieteikumam būs jāpievieno ēkas vai dzīvokļa īpašnieka izsniegta ...

...

223

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls