Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

Ministrs apmeklē Jūrmalas tiesu

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš 18. martā apmeklēja Jūrmalas pilsētas tiesu. Ministrs tikās ar tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un iepazinās ar jauno tiesas ēku. Kopš 15. marta Jūrmalas pilsētas tiesa atrodas jaunās telpās – Zigfrīda Meierovica prospektā 1a. Telpas atbilst tiesu ēku aprīkojuma prasībām, kas paredz atsevišķi nodalītu apmeklētāju pieņemšanas zonu no slēgtās jeb tiesnešu darba zonas. ...

žurnāls / Īsziņas

Dobeles tiesai jaunas telpas

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš 17. martā atklāja Dobeles rajona tiesas jaunās telpas Muldavas ielā 16, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas referente Laura Pakalne. Tiesa atrodas ēkas pirmajā un otrajā stāvā, tajā ir četras tiesas sēžu zāles un atsevišķas konvoja telpas. Jaunās Dobeles rajona tiesas telpas izveidotas atbilstoši tiesu ēku un telpu aprīkojuma prasībām, kas paredz atsevišķi nodalītu publisko un apmeklētājiem ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno atteikties no privātās apsūdzības

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Saeimas Juridiskā komisija 16. martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts atteikties no privātās apsūdzības institūta, saglabājot tikai publiskās apsūdzības kriminālprocesu, informēja Saeimas Preses dienests. Privātās apsūdzības process tiek izmantots gadījumos, kad tiek aizskarts personas gods, celta neslava, tostarp plašsaziņas līdzeklī, kā arī nodarīts tīšs viegls miesas bojājums (izņemot gadījumus, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Cietušā viedoklis par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Tiesai, izlemjot jautājumu par pierādījumu pārbaudes izdarīšanu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu, ir jānoskaidro cietušā un viņa pārstāvja viedoklis par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas iespēju, taču viņu viedoklis tai nav saistošs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Hipotēka, kas nodibināta nekustamā īpašuma nodošanas saistības pastiprināšanai, nedod tiesības šā īpašuma pircējam uz īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, lai atgūtu jau veikto iemaksu par šo īpašumu sakarā ar līguma izbeigšanu. Jautājums par restitūciju šādā situācijā risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

Pēters Jervelaids

žurnāls / Domu mantojums

Tartu universitātes leģenda

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Igaunijas un Latvijas tiesību zinātnes vēsturiski daudzējādā ziņā ir cieši vienotas. Daudzi ievērojami igauņu tiesībzinātnieki ir gana cieši saistīti ar Latviju un jo sevišķi Rīgu. Arī ievērojamais igauņu tiesību vēsturnieks profesors Leo Lesments (1902–1986) piedzimis Rīgā zvērināta advokāta Jana (Johana) Lesmenta ģimenē. Pērnavas apriņķī dzimušais Jans Lesments bija Tērbatas universitātes audzēknis 1891.–1895. gadā, savukārt Rīgā viņš ieguva iespēju praktizēt zvērināta advokāta amata iegūšanai nepieciešamo pārbaudes laiku. Vēlāk viņš ieguva zvērināta advokāta vietu Pērnavā, uz kurieni arī pārcēlās ar visu ģimeni. Tāpat kā tēvs L. Lesments mācījās Pērnavas ģimnāzijā. Šajā laikā svešvalodas viņu aizrāva daudz vairāk nekā tieslietas. Tomēr 1921. gadā – tieši trīsdesmit gadus pēc tēva – L. Lesments iestājās Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē. L. Lesments šajā universitātē studēja laikā, kad Igaunija nesen bija ieguvusi valstisko neatkarību un tās nacionālā tiesību sistēma vēl tikai veidojās. Interesi par zinātnisko darbu viņš izrādīja vēl studiju laikā, veiksmīgi piedaloties studentu zinātnisko darbu konkursos 1922. un 1924. gadā. Pirmos patstāvīgos L. Lesmenta pētījumus tiesību zinātnēs būtiski ietekmēja viņa izcilā priekšteča Frīdriha Georga fon Bunges darbi. Tiesību vēsturi viņam pasniedza profesori K.V. Zēlers un J. Uluotss. No K.V. Zēlera L. Lesments pārņēma zinātniskā darba vispārējo metodiku, visupirms jau zinātnisko interesi par tiesību vēstures avotiem, bet J. Uluotss ietekmēja viņa pētījumu vispārējo koncepciju. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

2010. gada 28. janvārī laikrakstā "Diena"1 publicētajā komentārā autors rosināja jautājumu, vai Latvijā ir konstitucionālā krīze, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers atbilstoši Satversmes pantos noteiktajam 2009. gadā aktīvi iesaistījās ikdienas politikā. Protams, par klasisku konstitucionālo krīzi varētu runāt, ja kaut kas Satversmes tekstā būtu neskaidrs vai arī starp valsts varas institūtiem pastāvētu konflikts par kāda valsts varas institūta rīcību. Līdz šim ne par pirmo, ne arī otro situāciju nevar runāt. Tomēr var konstatēt, ka salīdzinājumā ar citām parlamentārām republikām Eiropas Savienībā prezidenta V. Zatlera rīcībai analogus piemērus nevar atrast pat parlamentārās republikās ar tieši vēlētiem prezidentiem. Prezidenti gan ļoti bieži pauž savu politisko viedokli. Piemēram, Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) šā gada janvārī ierosināja un arī panāca Lietuvas ārlietu ministra nomaiņu. Savukārt Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Ólafur Ragnar Grímsson) nesen piekāpās tautas noraidošajai attieksmei pret parlamenta lēmumu atmaksāt ārzemniekiem bankrotējušās bankās ieguldītu naudu. Parlamentārās republikās prezidenta rīcību visbiežāk noteic viņa raksturs, kā arī politiskā kultūra valstī. Tomēr vēl svarīgākas ir konstitūcijā paredzētās prezidenta iespējas kļūt par aktīvu ikdienas politikas noteicēju. Un šīs iespējas Latvijā daudzos punktos atšķiras no citām parlamentārām valstīm. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kādi nodokļi ir jāmaksā par kontrabandu

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Valsts ieņēmumu dienests 2008. gada 6. martā sastādīja un iesniedza Rīgas apgabaltiesā civilprasību par zaudējumu Ls 469 679,70 piedziņu solidāri no 41 personas. Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus par kontrabandas ceļā ievesto preci, kuru atbildētāji nebija realizējuši, bet šo preci Valsts ieņēmumu dienests iznīcināja kriminālprocesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Minētā Valsts ieņēmumu dienesta prasība izriet no krimināllietas, kurā pie atbildības par kontrabandu sauca fiziskas personas, turklāt daļu no personām krimināllietā apsūdzībā par kontrabandu attaisnoja. Minētā prasība izriet no tā dēvētās Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu aizsardzība Latvijā: 10 gadu pieredze

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šodien, 2010. gada 23. martā, paliek desmit gadu kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 pieņemšanas. Šajā dienā pirms desmit gadiem 7. Saeimas deputātu balsojums par likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā bija pārliecinošs: "par" – 87, "pret" un "atturas" nav,2 bet no 2000. gada 6. aprīļa likuma prasības jau stājās spēkā. Nedaudz vēlāk – 2001. gada 2. janvārī – darbu sāka jauna un ar šo likumu īpaši izveidota personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde: Datu valsts inspekcija. Droši vien var uzdot jautājumu: vai valstī desmit gadu laikā ir izdarīts viss, lai personas dati tiešām būtu aizsargāti? Atsevišķi notikumi pēdējā laikā liecina par pretējo. Šajā rakstā īsumā ieskicēti galvenie personas datu aizsardzības institūta attīstības posmi Latvijā, aktualizētas problēmas, kā arī tiks sniegts skatījums uz turpmākām šīs administratīvo tiesību apakšnozares attīstības perspektīvām Eiropā. ...

Zane Pētersone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu nodrošināšana

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Pierādījumu nodrošināšana pieder pie pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir piemērojami līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu primārā funkcija ir status quo nostiprināšana, t. i., tāda stāvokļa iesaldēšana, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk. Taču bez status quo nostiprināšanas pagaidu līdzekļiem var būt arī citas lomas. Pierādījumu nodrošināšanai piemīt tiesas procesa pilnvērtīgas realizācijas nodrošināšanas funkcija: pierādījumu nodrošināšana garantē, ka lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums nebūs apdraudēts pierādījumu zušanas vai izmainīšanās dēļ. ...

žurnāls / Notikums

Kad iestādes pārstāvim nav ko teikt tiesā

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šā gada 10. martā ar spriedumu lietā Nr. SKA-34/2010 atcēla Administratīvās rajona tiesas 2009. gada 13. marta spriedumu un nolēma nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai. Ar rajona tiesas spriedumu bija atstāts spēkā Rīgas pilsētas izpilddirektora pagājušā gada lēmums aizliegt biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkot pasākumus 16. martā. Savukārt attiecībā uz šā gada 16. marta pulcēšanos 15. martā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams atcēla Rīgas pašvaldības lēmumus, ar ko tā bija aizliegusi biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" un biedrības "Latvijas Antifašistiskā komiteja" plānotos pasākumus. Konkrētā tiesas sēde izgaismo vairākas problēmas ne tikai pulcēšanās brīvības izpratnē, bet arī citos jautājumos. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Pirmo reizi Latvijā – Advokatūras diena

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šā gada 19. martā Latvijā pirmo reizi notika Advokatūras diena. Jau pagājušajā gadā Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija apstiprinājusi tieši 19. martu kā Advokatūras dienu Latvijā. Šīs dienas izvēle saistīta ar neatkarīgās Latvijas advokatūras aizsākumiem, jo 1921. gada 19. martā tika sasaukta un atklāta pirmā zvērinātu advokātu kopsapulce, kurā ievēlēja zvērinātu advokātu padomi un pirmo zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Gustavu Zemgalu. ...

Ingrīda Labucka

žurnāls / Nedēļas jurists

Ingrīda Labucka

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

žurnāls / Īsziņas

Tūkstošiem goda slepkavību pasaulē

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Navi Pilaja sniegusi paziņojumu, ka ik gadu ap 5000 sieviešu zaudē dzīvību tā dēvētajās goda slepkavībās, informēja LETA/AFP. Komisāre norāda, ka situāciju vēl vairāk saasina fakts, ka dažu valstu juridiskās sistēmas goda slepkavību veicējus atbrīvo no soda, piebilstot, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem valstīm ir skaidri noteikta atbildība pasargāt sievietes no diskriminācijas. ...

žurnāls / Īsziņas

Milzīgas summas pieprasīs kompensācijās

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

ASV juristi gatavojas pieprasīt miljardiem dolāru no Japānas autobūves kompānijas "Toyota Motor Corp." kompensācijās miljoniem cilvēku, kuru automašīnu vērtība samazinājusies apjomīgo drošības atsaukumu dēļ, 11. martā informēja LETA/AFP. "Toyota" visā pasaulē atsaukusi vairāk nekā astoņus miljonus automašīnu, lai tajās novērstu problēmas ar gāzes pedāļiem, kas mēdz iesprūst daļēji nospiestā stāvoklī vai ieķerties nenostiprinātos ...

žurnāls / Īsziņas

Prokurorei piespriež četrus gadus cietumā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Tukuma rajona tiesa 11. martā piesprieda četru gadu cietumsodu kukuļņemšanā apsūdzētajai bijušajai Zemgales tiesas apgabala prokurorei Silvijai Birģelei. Kā informēja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks, S. Birģelei apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 321. panta otrās daļas par kukuļa piesavināšanos, ko valsts amatpersona saņēmusi nodošanai citai valsts amatpersonai vai ko tā pieņēmusi, uzdodoties par citu valsts amatpersonu. ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministrijas būtiskākie uzdevumi

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Starp Tieslietu ministrijas būtiskākajiem šogad plānotajiem darbiem ir jaunā Maksātnespējas likuma ieviešana un Civillikuma Lietu tiesību daļas modernizācija, teikts Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējā ziņojumā Saeimai par valdības paveikto un iecerēto darbību, kas 10. martā publicēts Saeimas mājaslapā. Būtiskāko darbu vidū premjers minējis arī Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcijas pieņemšanu, ...

žurnāls / Redaktora sleja

Skaidra valoda "karstā kartupeļa" jautājumā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Beidzot kāds to ir pateicis! Ka 16. marts nav karš un arī zemestrīce, kuras laikā valsti pēkšņi piemeklē tik smagi apstākļi, ka konstitūcijas ievērošana var būt pārāk sarežģīta. Atceļot gadu veco Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika atteikts biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” pieteikums gājienam un ziedu nolikšanai pie Brīvības pieminekļa, Senāts norāda, ka “pulcēšanās brīvība līdztekus biedrošanās brīvībai un vārda ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 16. marta leģionāru piemiņas gājiena aizliegumu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Gadu no gada 16. marts ir atceres diena sabiedrības grupai, kura piemin kritušos leģionārus. Tā organizē un piedalās piemiņas pasākumos daudzviet Latvijā. Šī sabiedrības grupa par īpaši nozīmīgu uzskata ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, jo piemineklis simbolizē Latvijas tautas tiekšanos pēc brīvības un sava valstiskuma – vērtībām, par kurām leģionāri cīnījās. Vienas sabiedrības grupas iebildumi pret citas sabiedrības grupas uzskatiem un agresīvu pretpasākumu iespējama rīkošana nedrīkst būt par vienīgo pamatu šīs citas grupas pulcēšanās brīvības ierobežojumiem. Šādu iemeslu pulcēšanās brīvības liegšanai tiesību normas neparedz. Pulcēšanās brīvības ierobežošanas pamatā nevar būt jebkura saņemtā informācija par iespējamu pretdarbību, tajā skaitā fizisku. Pretējā gadījumā iespējama situācija, ka pretēji domājoša sabiedrības daļa (arī atsevišķi cilvēki) jebkurā gadījumā, izplatot šādu informāciju, var panākt sev vēlamu citu cilvēku pulcēšanās brīvības ierobežošanu. ...

žurnāls / Informācija

Korupcijas riski tiesā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pirms pieciem, desmit gadiem, nemaz nerunājot par agrāku laiku, reti kad tika publiskoti pētījumi par tiesu varu un tiesu sistēmu, bet pēdējos gados arvien biežāk parādās pētījumi, kas analizē būtiskus tiesu varas jautājumus. 2008. gada beigās Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieki Valts Kalniņš, Iveta Kažoka un Gatis Litvins publicēja pētījumu "Tiesnešu ētika, kvalifikācija un atbildība Latvijā: kā neapstāties pie sasniegtā". Turpinot ar tiesu sistēmu saistītu jautājumu analīzi, šā gada 3. martā Rīgas apgabaltiesas telpās "Providus" pētnieki V. Kalniņš un Linda Austere prezentēja pētījumu "Ētikas jautājumi un korupcijas riski Rīgas apgabaltiesā". Pētījumā izvērtēti korupcijas riski un izstrādātas konkrētas rekomendācijas risku mazināšanai. Lai arī pētīta ir tikai Rīgas apgabaltiesas darbība, tomēr pētījuma secinājumi un rekomendācijas noteikti varētu noderēt arī citām tiesām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – kreditora cerība

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pašlaik ekonomiskās krīzes un personu maksātnespējas palielināšanās apstākļos, kas neapšaubāmi palielina tiesvedību skaitu un pārslogo tiesas, jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ir jo īpaši aktuāls. Jāatzīst, ka pienācīgas saistību izpildes jautājums arī tā dēvētajos treknajos gados nezaudēja aktualitāti, taču pašlaik parādnieku saistību nepildīšana var izraisīt pat kreditora bankrotu, jo tieši tagad ir katastrofāls apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tomēr ne vienmēr parādnieks savas saistības nepilda ļaunprātīgi, kaut arī tas neatbrīvo parādnieku no pacta sunt servanda principa ievērošanas un izpildes. Rakstā tiks aplūkots, kādas ir kreditora Civilprocesa likumā nostiprinātās iespējas atgūt aizdotos līdzekļus, izanalizējot civilprocesuālo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes veidu, to priekšrocības un trūkumus. ...

žurnāls / Notikums

Ministrs tiekas ar Uzņēmumu reģistra padomi

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Lai veicinātu Uzņēmumu reģistra funkciju attīstību un sniegtu teorētisku atbalstu Uzņēmumu reģistram tiesību piemērošanas jautājumos, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis 2009. gada janvārī ir izveidojis Uzņēmumu reģistra konsultatīvo padomi, kuras darbā ir aicināti piedalīties gan sociālo partneru, gan dažādu augstskolu pārstāvji. ...

Gatis Litvins, Andris Guļāns, Gvido Zemribo

žurnāls / Numura tēma

Bijušie Augstākās tiesas priekšsēdētāji runā

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Lai noskaidrotu, kā ģenerālprokurora amata kandidāts būtu izvirzāms, kādā procesā un kā līdz šim izvirzīšana ir notikusi, "Jurista Vārds" uzrunāja bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus. Te gan jāatzīmē, ka pašlaik tikai Andris Guļāns ir vienīgais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas reāli ir izvirzījis ģenerālprokurora amata kandidātu. Būdams Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Gvido Zemribo neveica šādu uzdevumu. Tomēr viņš ir piedalījies likuma "Par tiesu varu" sākotnējās redakcijas izstrādē. Viņš sniedza viedokli par šī likuma noteikumu, t. sk. ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas, procedūras attīstību. ...

Jānis Maizītis, Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Numura tēma

Esmu gatavs trešo reizi kandidēt uz šo amatu

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Mazāk nekā divi mēneši palikuši līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrā pilnvaru termiņa beigām – 11. maijam. Kas notiks dienu pēc tam, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Saeimas ziņā – Ivaram Bičkovičam ir jāizvirza kandidāts, bet parlamentam tas vai nu jāapstiprina, vai arī jānoraida. Vai J. Maizītis turpinās darbu, vai arī par ģenerālprokuroru kļūs kāda cita persona – to joprojām var tikai minēt, jo Augstākās tiesas priekšsēdētājs par savu lēmumu sabiedrību ir nolēmis informēt marta beigās, savukārt Saeimā debates pagaidām risinās vien kuluāros. Skaidrs ir tikai viens – pats ģenerālprokurors ir gatavs turpināt darbu un to, kā pats atzīst, plašsaziņas līdzekļu spiests, paziņoja jau šī gada sākumā. "Jurista Vārds", izstāvējis garu "rindu" uz interviju pie J. Maizīša, centās neuzdot kolēģu žurnālistu jau vairākkārt iztirzātos jautājumus par skaļajām krimināllietām, tā vietā koncentrējoties uz juristiem sistēmiski interesanto ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un prokuratūras darbu krīzes laikos. Nelaidām garām arī iespēju apjautāties par J. Maizīša studijām doktorantūrā. Saistībā ar ģenerālprokurora nominēšanas kārtību aptaujājām arī trīs ekspertus – bijušos Augstākās tiesas priekšsēdētājus Gvido Zemribo un Andri Guļānu, kā arī Augstākās tiesas šā brīža vadītāju Ivaru Bičkoviču. Pirmie divi uz "Jurista Vārda" jautājumiem atbildēja, savukārt I. Bičkovičs arī šoreiz savu viedokli atturējās paust – pat procedūras jautājumā, jo tuvākajā laikā gatavojas pieņemt lēmumu par kandidāta izvēli ģenerālprokurora amatam. ...

Edvīns Balševics

žurnāls / Nedēļas jurists

Edvīns Balševics

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

žurnāls / Īsziņas

Sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Advokatūras dienā 19. martā, kas šogad tiek rīkota pirmo reizi, vairāk nekā 20 advokātu biroji, individuāli praktizējoši advokāti un viņu palīgi Rīgā un daudzās citās Latvijas pilsētās sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas. Bezmaksas konsultācijām aicināts pieteikties ikviens, kuram nepieciešama konsultācija, taču uz tām īpaši tiek gaidīti tie sabiedrības locekļi, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt advokātu juridisko palīdzību par ...

žurnāls / Īsziņas

Seminārs par praksi konkurences tiesībās

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Rīgas Juridiskajā augstskolā 5. martā notika seminārs par jaunumiem Eiropas Savienības un Latvijas konkurences tiesībās. Sadarbībā ar Rīgas Juridisko augstskolu semināru rīkoja "Varul Vilgerts Smaliukas" Latvijas advokātu birojs un "White & Case" Briseles advokātu birojs. Semināru vadīja Latvijas biroja partneres Debora Pāvila un Jūlija Jerņeva, savukārt prezentāciju sniedza "White & Case" Briseles ...

žurnāls / Īsziņas

Izstrādāta koncepcija par lobēšanu

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Lai izpildītu Ministru kabineta uzdevumu par informācijas publisku pieejamību saistībā ar lobētājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sagatavojis koncepcijas projektu, kas paredz likumā noteikt lobēšanas un lobētāja definīciju. Ievērojot valdības prasību neuzdot visām iestādēm pienākumu publicēt to mājaslapās datus par lobētājiem, KNAB sagatavotā koncepcija paredz noteikt lobētājiem pienākumu publiskot informāciju par savām ...

žurnāls / Īsziņas

Apjomīgi grozījumi Darba likumā

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Saeima 4. martā trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz uzlabot darba attiecību tiesisko regulējumu un pilnveidot likuma normu praktisko piemērošanu, informēja Saeimas preses dienests. Daudzas izmaiņas likumā veiktas, lai risinātu reālajā dzīvē radušās situācijas. Likuma grozījumi darba devējam paredz jaunas tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darba nespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā ...

žurnāls / Redaktora sleja

Pagaidu padome vai reformu padome

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz Tieslietu padomes izveidošanu, šobrīd tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā jau otrajā lasījumā. Tieslietu padome ir viens no tiem tiesību jautājumiem, par kuru ikvienam juristam ir savs viedoklis. Katram ir vīzija, kādam būtu jābūt šīs padomes sastāvam, kādas funkcijas tai vajadzētu piešķirt un cik nozīmīgs politiskā procesa spēlētājs ar šiem grozījumiem būtu jārada. Kopumā tiesību ekspertu vērtējums ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuālās darbības izpilde ar elektronisko sakaru institūcijas starpniecību

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Termins "sakaru institūcija" Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturtajā daļā ir interpretējams plaši, ar to saprotot gan pasta komersantu, kas sniedz Pasta likumā minētos pakalpojumus, gan komersantu, kas nodrošina elektroniskā pasta pakalpojumus. Dokuments, kas nosūtīts pa elektronisko pastu bez droša elektroniskā paraksta, ir pielīdzināms neparakstītam, pa pastu nosūtītam dokumentam; šādu trūkumu var novērst, vēlāk iesniedzot parakstītu dokumentu. ...

žurnāls / Informācija

Plēnumā vērtē Augstākās tiesas darbu

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Augstākās tiesas plēnums 5. martā analizēja tiesas darbu aizvadītajā gadā. Tika sniegts pārskats un statistikas dati par Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu darbu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.1 Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam.2 Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis. Autora ieskatā, pirms nodot vienas funkcijas (laulības bezstrīdus šķiršanas) izpildi diviem institūtiem, šis jautājums būtu rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar zvērinātu notāru un dzimtsarakstu nodaļu juridisko statusu un piederību konkrētam valsts varas atzaram. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Turpinot analizēt būtiskus trūkumus regulējumā, kas ir saistīts ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,1 autore šajā rakstā vēlas pievērsties jautājumam par nolēmumu izpildi. Šobrīd kā starptautiskajā līmenī, tā arī Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) ir divi tiesiski instrumenti, kas risina jautājumus par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem – Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija)2 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regula Nr. 2201/2003 (EK) Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu (turpmāk tekstā – Briseles IIbis Regula).3 Taču nedz Hāgas konvencija, nedz arī Briseles IIbis Regula neparedz regulējumu tam, kā izpildīt nolēmumus par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti. Rakstā autore apskatīs vairāku valstu nacionālo regulējumu izpildes jautājumos un norādīs, ka valstu nacionālā regulējuma nepilnības vai pat atšķirības norāda, ka izpildes jautājumiem jābūt regulētiem Hāgas konvencijas un Briseles IIbis Regulas līmenī. ...

Aigars Strupišs, Aija Rieba, Sanita Osipova

žurnāls / Numura tēma

Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Pētījuma mērķis bija atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību. Pētījumam atvēlētais īsais laiks (2009. gada 12. oktobris – 1. decembris) noteica samērā ierobežotu metožu loku pētījumā. Par pētījuma pamatmetodi tika izvēlētas: statistikas datu par tiesu darbu analīze, intervijas ar salīdzinoši nelielu, taču tiesu sistēmu zinošu respondentu skaitu un šo interviju rezultātu apkopošana un analīze. Respondentu grupā tika iekļautas gan tiesu varai piederošas personas (tiesneši, prokurori, notāri, advokāti, tiesu izpildītāji), gan tās izpildvaras amatpersonas, kas ir tieši saistītas ar tiesu varu (tieslietu ministrs, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija). Ņemot vērā samērā ierobežoto respondentu loku, šī aptauja nevar tikt uzskatīta par reprezentatīvu un statistiski analizējamu. Aptaujas mērķis bija: (a) iespējami īsākā laikā apkopot tiesu sistēmas iekšienē virmojošās problēmas un idejas un (b) pārbaudīt vairākas darba grupas hipotēzes par dažādu faktoru ietekmi uz tiesu varas neatkarību un tiesu efektivitāti. Kā galvenos šādus faktorus var nosaukt tiesu darba organizāciju, juridisko kultūru, juridisko izglītību, tiesu varas izveidošanas mehānismus, sadarbību starp tiesu varas elementiem vai to pretdarbību u. tml. Daļa no pētījumā analizētās informācijas ir iegūta arī no iepriekšējos gados veiktām ekspertīzēm (par tiesu varas neatkarības stiprināšanu, tiesnešu kompetences paaugstināšanu, tiesas procesu optimizāciju u. c.), kā arī no pieejamajiem materiāliem plašsaziņas līdzekļos – oficiālajiem paziņojumiem, intervijām, datiem par tiesu darbību u. c. Lai izdarītu secinājumus par tiesu darba organizāciju un izteiktu priekšlikumus uzlabojumiem, pētniece Aija Rieba analizēja, vai pastāv sakarība starp tiesneša darba produktivitāti un tādiem faktoriem kā lietu sadales kārtība, izveidotā un uzturētā tiesas struktūra, tiesas sēžu plānošanas kārtība, tiesas priekšsēdētāja kā vadītāja lomas realizācija, iedzīvotāju skaits reģionā (sk. 1. pielikumu nākamajā JV). Iegūtā informācija tika apkopota, analizēta, un uz tās bāzes tika izdarīti secinājumi par tiesu varas neatkarības un efektivitātes uzlabošanas problemātiku. Pētījumā izmatotas tiesību teorijas un tiesību socioloģijas metodes. Pētījuma autori balstās uz premisu, ka "tiesa spriež tiesu tad, ja pastāv konflikts". Tātad tiesai piekrīt tās lietas, kuru pamatā ir strīds. Lai strīdu, ko puses bez tiesas nevar atrisināt, risinātu, ir nepieciešama tikai tiesnesim piemītošā kompetence un valsts piespiedu spēks tiesas sprieduma vai nolēmuma realizācijā. Atsevišķās rindkopās atklāti Augstākās tiesas tiesnešu viedokļi, kurus apkopoja pētnieks Aigars Strupišs. Priekšlikumus tiesnešu darba organizācijai atbilstoši esošajai praksei atskaitē izvirza pētniece Aija Rieba. Dažās nodaļās sniegtā informācija nedaudz dublējas, jo dažādi tiesu darbības aspekti savstarpēji ir ļoti cieši saistīti un, piemēram, tiesu efektivitāti, nav iespējams aplūkot atrauti no tiesnešu kvalifikācijas. ...

Jānis Pleps, Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Pārmaiņas tiesu varā ir vajadzīgas, bet tās nenāks viegli

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Pagājušā gada nogalē Dr.iur. Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba izstrādāja pētījumu "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" ar mērķi "atrast slēptās rezerves tiesu varas darbībā, kuras ļautu ar minimālu resursu patēriņu sakārtot un efektivizēt tiesu darbību". Šajā darbā tiek norādīts gan uz parlamenta un valdības vilcināšanos stiprināt tiesu varu, gan uz pašas tiesu sistēmas neizmantotajām iespējām efektivizēt un uzlabot savu darbu. Līdz šim pētījums bija apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā (un guvis lielu deputātu atbalstu), kā arī nonācis atsevišķu interesentu rokās. Taču pagājušajā nedēļā, 3. martā, uz diskusiju LU Mazajā aulā pulcējās gandrīz visas tiesu un tieslietu sistēmas "atslēgas figūras", kā arī citu varas zaru pārstāvji. Pasākuma iemesls bija jau minētais pētījums, taču saruna izvērsās plašāk, jo rīkotāju – "Jurista Vārda", LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Zvērinātu notāru padomes – mērķis bija meklēt atbildes uz jautājumiem: vai un kādas pārmaiņas ir nepieciešamas tiesu varā, kas tās atbalsta un kas varētu būt pārmaiņu virzītājs? Kā norādīja diskusijas vadītājs – Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, valstisku satricinājumu laikā, kādu šobrīd piedzīvo Latvija, katrai sistēmai (un tieslietas nav izņēmums) ir jādomā par savu darba mērķi un nepieciešamajām pārmaiņām. Vismaz uz daļu no uzdotajiem jautājumiem tika atbildēts. Proti, vairums runātāju atzina, ka tiesu varā ir problēmas: lietas tiek skatītas nesamērīgi ilgi, tiesu prakse nav vienveidīga, valsts izšķiež milzu resursus mazsvarīgu strīdu ilgstošai izskatīšanai, sabiedrība tiesām neuzticas, Tiesu iekārtas likuma projekts gadiem guļ nepieņemts... Tātad pārmaiņas ir vajadzīgas. Domas gan dalījās par to, kādām šīm pārmaiņām jābūt, kas varētu tās rosināt un kādēļ būtiski pozitīvi pārkārtojumi nav izdevušies līdz šim. Diemžēl diskusija pierādīja arī to, ka labvēlīgu tiesu sistēmas attīstību bremzē gan tiesu varas iekšējās domstarpības, gan nespēja rast kopīgu valodu ar likumdevēju un izpildvaru. Radikāli atšķiras arī tiesu varas pārstāvju izpratne par tiesu sistēmas pastāvēšanas mērķi, ko trāpīgi norādīja kāds runātājs: tā vietā, lai koncentrētos uz sava vienīgā uzdevuma sasniegšanu – nodrošināt indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu – un uzskatītu cilvēku, kas nonācis saskarē ar tiesu, par klientu, kas jāapkalpo pēc iespējas labāk, daudzi joprojām runā par to, kā izdarīt visu, "lai tikai tiesnesim vieglāk". Par efektīvu tiesu procesu traucējošu apstākli diskusijas dalībnieki atzina arī tiesu varai piederīgo juristu – tienešu, advokātu, prokuroru – vājo savstarpējo sadarbību un bieži vien pat apzināti pretrunīgo rīcību. Kaut arī pasākums nenoslēdzās ar dalībnieku vienotu pozīciju par tālāko rīcību, rīkotāji ir gandarīti arī par sasniegto rezultātu – diskusijā piedalījās gandrīz visi iespējamie lēmumu pieņēmēji, tātad šī viņiem bija iespēja redzēt viedokļu dažādību tiesu varā. Turklāt neapšaubāms konkrētā pētījuma novērtējums ir Vinetas Muižnieces paustā apņemšanās zinātniekus turpmāk aicināt uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdēm, kad tajās tiks apspriesti ar tiesu varu saistīti jautājumi. ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Nedēļas jurists

Reinis Bērziņš

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

žurnāls / Redaktora sleja

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Jauns laikmets rada jaunas iespējas un jaunus varoņus. Latvijā pēdējo nedēļu laikā par vienu no pamanāmākajiem sabiedrisko diskusiju tēliem kļuvis Neo no 4ATA (Ceturtās atmodas tautas armija). Publiskās telpas aktieris bez sejas un dzīves gājuma, kurš sazinās ar sabiedrību, izmantojot moderno tehnoloģiju nodrošinātās anonimitātes iespējas. Šķiet, sen neviens tik ātri nav izpelnījies tik plašu uzmanību un jau gana plašas sekotāju rindas. ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņem jauno Maksājumu pakalpojumu likumu

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Saeima 25. februārī galīgajā lasījumā pieņēma jauno Maksājumu pakalpojumu likumu, kas turpmāk regulēs to uzņēmēju darbību, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, informēja Saeimas preses dienests. Jaunajā likumā noteikts maksājumu pakalpojumu sniedzēju loks un prasības šī pakalpojuma sniegšanai. Tāpat likums regulē maksājumu pakalpojumu sniedzēju un izmantotāju savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību. "Pieņemtais likums ...

žurnāls / Īsziņas

Akceptē Dokumentu juridiskā spēka likumu

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Ministru kabinets 23. februārī akceptēja Dokumentu juridiskā spēka likumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009. gadam. Likums vēl jāpieņem Saeimā. Pašlaik spēkā esošie Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi ir plaši piemērojami, proti, tie nosaka, kā izstrādājams un noformējams dokuments, lai tas iegūtu juridisku spēku, raksturo pārvaldes dokumentu ...

žurnāls / Īsziņas

Būs jauns Tiesu ekspertu likums

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Ministru kabinets 23. februārī akceptēja Tiesu ekspertu likumu, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Pakalne. Likums vēl jāpieņem Saeimā. Jaunais likums izstrādāts, par pamatu ņemot pašreiz spēkā esošo Tiesu ekspertu likumu. Jaunais likums precizēs un papildinās tiesu eksperta atbildību, paredzot pilnvarojumu valdībai noteikt disciplinārlietu ierosināšanas ...

žurnāls / Īsziņas

Čehijas parlamenta delegācija Latvijā

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Aizvadītajā nedēļā, no 22. februāra līdz 25. februārim, Latvijā uzturējās Čehijas parlamenta Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas vadītājs Mareks Benda (Marek Benda) un komisijas deputāti Staņislavs Kržečeks (Stanislav Křeček), Jeronīms Tejcs (Jeroným Tejc) un Daniels Rovans (Daniel Rovan). Vizītes laikā Čehijas parlamenta Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas delegācija apmeklēja Satversmes tiesu, Tieslietu ministriju, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesībām Latvijā iegūt īpašumā zemi

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pēc Latvijas likumiem izveidota kapitālsabiedrība, kura veic darbību Latvijā un kuras kapitālā vairāk par pusi pieder Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vai juridiskai personai, ir tiesīga Latvijā iegūt īpašumā lauksaimniecības vai mežu zemi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāts piemēro un interpretē Eiropas Savienības tiesības

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

2004. gada 1. maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES), stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta1 VIII pielikuma 3. pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā. Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Zvērinātu advokātu padomes kārtējā sēdē šā gada 23. februārī izskatīti šādi jautājumi. No kolēģijas izslēgts zvērināta advokāta palīgs Intars Sprukulis (patrons zvērināts advokāts Guntars Sīmanis); no kolēģijas atskaitīts zvērināta advokāta palīgs Mārtiņš Arājs (patrons zvērināts advokāts Jānis Grīnbergs). Apturēta darbība zvērinātai advokātei Mārai Veidiņai, zvērinātai advokātei Inesei Miķelsonei un zvērināta advokāta palīgam Pēterim ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesību zinātņu studiju iespējas Vācijā

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Papildinot zināšanas ārvalstīs, var ne tikai paaugstināt savu kvalifikāciju, attīstīt profesionālo potenciālu un uzlabot svešvalodu zināšanas. Dzīve svešā vidē veicina arī personīgo izaugsmi un sekmē tādas īpašības kā atvērtība, patstāvīgums un mērķtiecība. Jo īpaši tāpēc, ka nākam no tik mazas un nacionālas valsts kā Latvija, ir noderīgi "izbāzt degunu laukā" un paplašināt gan profesionālo, gan personīgo redzesloku. To novērtē arī darba devēji – lai strādātu Latvijas labākajos advokātu birojos, ārvalstu diploms un labas svešvalodu zināšanas ir pašsaprotama prasība. Taču, arī startējot valsts pārvaldē, šāds ieraksts CV uzlabo pretendenta konkurētspēju. ...

Simona Innus-Pāvelskopa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Adopcijas sociāli tiesiskā nozīme

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.1 Bērns šādā situācijā ir jānodrošina ar citu aprūpi un viens no šādas aprūpes veidiem ir adopcija. Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi.2 Raksta mērķis ir izpētīt adopcijas sociāli tiesisko nozīmi, iedziļināties adopcijas institūta rašanās vēsturē, apskatīt esošo adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā un sabiedrības viedokli par adopciju, kā arī saskatīt trūkumus un problēmas, kas saistītas ar bērnu adopciju. ...

žurnāls / Notikums

Jau piekto gadu notiek Notāru dienas

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Zvērināti notāri šā gada 24. un 25. februārī turpināja jau pirms pieciem gadiem aizsākto tradīciju – Notāru dienu rīkošanu. Šajās dienās zvērināti notāri savos birojos visā Latvijas teritorijā, Zvērinātu notāru padomes telpās, kā arī ar modernajiem saziņas līdzekļiem ikvienam interesentam sniedza bezmaksas konsultācijas par viņus interesējošiem juridiskajiem jautājumiem. Papildus tam Latvijas Zvērinātu notāru padome šajās dienās vērš plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanību uz sabiedrībai aktuāliem jautājumiem notāru darbā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesai jāizvērtē visas maksātnespējas procesa pazīmes

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci, ka tiesa, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Attiecīgi pēc konstatētā vai nu jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā Civilprocesa likuma1 363.7 pantu. Rakstā tiks noskaidrots, vai šāda tiesu prakse atbilst tiesību normām un maksātnespējas procesa mērķim. ...

žurnāls / Notikums

Maizītis atskaitās par paveikto. Vai būs arī nākamā reize?

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Pagājušajā nedēļā, 24. februārī, notika ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kuras pirmajā, publiskajā daļā, ģenerālprokurors Jānis Maizītis sniedza pārskatu par iestādes pagājušā gada darbu, kā arī atskatījās pats uz savu veikumu ģenerālprokurora amatā. Tā kā šī gada maijā beidzas J. Maizīša pilnvaru laiks, Augstākās tiesas priekšsēdētājam būs vai nu viņš jāvirza uz Saeimu apstiprināšanai amatā trešo reizi, vai arī jāpiedāvā parlamentam jauns kandidāts. Tieši šie apstākļi acīmredzot bija iemesls neredzēti lielajai žurnālistu un politiķu interesei par sanāksmi prokuratūrā: pasākumu apmeklēja Valsts prezidents Valdis Zatlers, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kā arī deputāti no Saeimas Juridiskās komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, savukārt žurnālistiem nācās sēdēt ārpus nelielās sanāksmju telpas un runas klausīties translācijas režīmā. ...

...

246

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls