Jurista Vārda satura arhīvs

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

žurnāls / Informācija

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Aizvadītajā nedēļā, 9. un 10. jūlijā, Tieslietu ministrija sadarbībā ar vairākām ārvalstu organizācijām rīkoja konferenci Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde pārrobežu ģimenes lietās", informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja J. Saulīte. Konferencē diskutēja par jurisdikciju laulības lietās, vecāku atbildības lietās, spriedumu atzīšanu un izpildi vecāku atbildības lietās, par praktiskajiem tiesiskajiem ...

žurnāls / Īsziņas

Saskaņo likumu normas

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ministru kabinets 7. jūlijā akceptēja grozījumus Komercķīlu likumā, lai šai likumā lietoto terminoloģiju, kā arī atsevišķas likuma normas saskaņotu ar Maksātnespējas likumu. Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. Komercķīlu likumā paredzēts iekļaut regulējumu par komercķīlas reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu gadījumā, ja komercķīlas devējam tiek īstenots ...

žurnāls / Informācija

Izskaidro šķīrējtiesas līguma spēku

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Vienas puses atkāpšanās no līguma neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā šķīrējtiesas līgums noslēgts, norādīts Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces lēmumā. Šāds lēmums pieņemts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulcē, 7. jūlijā informēja tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Ar lēmumu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauna Augstākās tiesas senatore

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru 3. jūlija kopsapulces lēmumu par departamenta senatori iecelta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Nusberga. A. Nusberga par tiesnesi strādā kopš 1980. gada. Līdz 1990. gadam viņa bija Rīgas pilsētas tagadējās Kurzemes rajona tiesas tiesnese, kopš 1990. gada – Augstākās tiesas tiesnese Krimināllietu tiesu palātā. 1998. gadā A. Nusbergai piešķirta pirmā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Uz kapitālsabiedrībām attiecas Komerclikuma 30. pantā noteiktais tādu personu vārdu un uzvārdu izmantošanas aizliegums, kas aizskar personu subjektīvās tiesības un maldina trešās personas. Firmai pašai par sevi jābūt nepārprotamai, kas izslēdz iespēju radīt maldīgu priekšstatu par tās saistību ar kādu citu personu. Kapitālsabiedrības firmā var izmantot tikai dibinātāja vai dalībnieka vārdu un uzvārdu. Vienīgā atkāpe no šīs prasības ir tikai ...

Ieva Čudina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra spriedumu1 Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikums) 155. panta sestā daļa atzīta par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā 4. pantam, kā arī spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norādīja: ja vīrietim ir bērni laulībā, viņu aizsardzība nedrīkst atšķirties no ārlaulībā dzimušu bērnu aizsardzības. Gan laulībā dzimušiem bērniem, gan tiem, kuri nav dzimuši laulībā, ir vienādas tiesības zināt savu tēvu, saņemt no viņa gan finansiālu, gan cita veida atbalstu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka gadījumā, kad saskaņā ar Konvencijas 8. pantu tiek vērtētas vecāku un bērnu tiesības, būtiskākais apsvērums ir bērna intereses. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības mainīt likumā noteikto pieteikuma pakļautību

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums ir jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā. Šis lēmums ir viens no retajiem, kas pieņemts atbilstoši likuma "Par tiesu varu"2 50. panta piektajai daļai un Administratīvā procesa likuma3 (turpmāk – APL) 121. panta ceturtajai daļai, kas noteic: ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Publiskās pārvaldes jēdziens mūsdienu demokrātiskajās valstīs ietver ne tikai valdības lēmumus un likumu ieviešanu vai administratīvo lēmumu pieņemšanu, bet arī politikas izstrādi un politisko padomu sniegšanu. Parasti valsts pārvaldes definīcija aptver arī publiskos pakalpojumus, faktiski visas publiskās funkcijas, izņemot komercdarbību.1 Lai īstenotu publiskās funkcijas, ir izveidota valsts pārvaldes institucionālā sistēma, kuras mērķis ir kalpot sabiedrībai. Šā mērķa īstenošana var izpausties vismaz divos veidos. Pirmkārt, tādas pārvaldes sistēmas izveidošana, kas nodrošina kvalitatīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pārvaldes funkciju veikšanu. Otrkārt, pašas sabiedrības iesaistīšana valsts pārvaldīšanas lietu kārtošanā, atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi deleģējot privātpersonām. ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Notikums

Vācu notāri meklē sabiedrotos Latvijā

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Mēneša sākumā, 2. un 3. jūlijā, Rīgā viesojās ietekmīgās vācu juristu apvienības – Federālās notāru kameras (Bundesnotarkammer) – prezidents Dr. Tilmans Gete (Tilman Götte) un kameras pārstāvniecības Briselē vadītājs Dr. Mariuss Kolers (Marius Kohler), kas centās pārliecināt Latvijas atbildīgās institūcijas ieņemt kritisku nostāju pret Eiropas Komisijas iniciatīvu Eiropas Savienībā vienādot patērētāju tiesību aizsardzību un ieviest privāttiesību sabiedrības institūtu. Latvijā šāda vācu notariāta prakse būtu uzlūkojama kā labs paraugs, lai vēl Eiropas Savienības tiesību aktu tapšanas procesā censtos novērst konkrētai valstij nepieņemamu normu iestrādi tajos, meklējot savai pozīcijai aktīvu atbalstu citās dalībvalstīs un lobējot savu viedokli gan valsts institūcijās, gan profesionālajās organizācijās. ...

Sandra Strence

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Strence

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

žurnāls / Īsziņas

Apžēlo notiesātās personas

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvadītajā nedēļā, izskatot 33 notiesāto personu lūgumus, apžēloja sešas notiesātās personas, informēja Valsts prezidenta preses dienests. Četras no notiesātajām personām bija notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, viena persona – par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību un viena persona – par nonāvēšanu. Viena no šīm personām apžēlota, daļēji atbrīvojot no pamatsoda izciešanas, bet ...

žurnāls / Īsziņas

Palielinās ārzemju studentu skaits

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) 3. jūlijā notika izlaidums, kurā pirmo reizi diplomus saņēma arī aizvadītajā gadā akreditēto maģistra programmu “Tiesības un finanses” un “Jurists lingvists” studenti, vēstīja RJA pārstāve Ligita Gjortlere. Arvien izteiktāk RJA kļūst par Eiropas līmeņa augstskolu. Šajā mācību gadā pirmo reizi augstskolas vēsturē tika konstatēts būtisks ārzemju studentu īpatsvara pieaugums. Visas RJA programmas tiek piedāvātas ...

žurnāls / Īsziņas

Nosaka tiesu darbības teritorijas

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu 1. jūlijā stājas spēkā jauns tiesu darbības teritoriju sadalījums, kas publicēts arī Latvijas tiesu portālā: www.tiesas.lv, ziņoja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. Līdz šim rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas atbilda attiecīgās administratīvā iedalījuma vienības – rajona – administratīvajām robežām. Taču līdz ar administratīvi teritoriālo reformu ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņem tiesnešu zvērestus

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Valsts prezidents Valdis Zatlers 1. jūlijā pieņēma piecu jauno tiesnešu svinīgos zvērestus, informēja Valsts prezidenta preses dienests. Apņemšanos godprātīgi pildīt amata pienākumus Valsts prezidentam svinīgā ceremonijā apliecināja Administratīvās rajona tiesas tiesnese Aija Pāvele, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Signe Dektere, Rīgas rajona tiesas tiesnese Irīna Makovska, Saldus rajona tiesas tiesnese Selga Lapejeva ...

žurnāls / Informācija

Piespriež divus mūžus cietumā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Volstrītas afēristam Bernardam Medofam tiesa piespriedusi 150 gadus ilgu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu milzīgas krāpnieciskas shēmas izveidošanā, 29. jūnijā informēja LETA/REUTERS. “Tiesas atzinums ir, ka B. Medofam piespriežami 150 gadi cietumā,” paziņoja tiesnesis. Klātesošie uz šiem vārdiem reaģēja ar aplausiem un atzinības saucieniem. B. Medofs, kas apsūdzēts mūslaiku vērienīgākās krāpniecības shēmas izveidē, tiesas zālē atzina, ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Latvijas nepilsoņu balsstiesības kā integrācijas līdzeklis

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau ierasti plašu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību bieži vien izpelnās Latvijas nepilsoņu tiesību stāvoklis. Jautājums par nepilsoņu balsstiesībām aktualizējas laikā, kad pilsoņiem ir iespēja aktīvi izmantot savas politiskās tiesības – doties vēlēt. Izņēmums nebija arī pirms mēneša notikušās pašvaldību vēlēšanas. Šā gada 4. jūnijā Sorosa fonda – Latvija telpās tika prezentēti pētījuma “Latvijas nepilsoņi un tiesības vēlēt: vai kompromiss ir vajadzīgs un vai tas ir iespējams?” secinājumi. Pētījums tapa sabiedrības “Euro Civitas” projekta “Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi” ietvaros, kuru finansēja Sorosa fonds – Latvija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pārstāvja izdevumu atlīdzību

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Strīds par izdevumu atlīdzību, kas radies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, tiesā izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (44. pants) un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786. pants) nav piemērojama (Civilprocesa likuma 44. pants). ...

Gatis Litvins

žurnāls / Juridiskā literatūra

Pilnveido mācību grāmatu par krimināltiesībām

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā jau trešo papildināto izdevumu: U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U. Krastiņš. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 866 lpp.Turpinot izmantot jau ilgu laiku iedibināto rakstīšanas formu, grāmatā analizēti jeb komentēti noziedzīgi nodarījumi atbilstoši Krimināllikuma Sevišķās daļas uzbūvei pa nodaļām. ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi fiziskās personas maksātnespējas procesā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2009. gada 11. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā1 (turpmāk tekstā – ML), kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, skar arī vairākus būtiskus jautājumus fiziskās personas maksātnespējas procesā. Tādējādi minētais process ir kļuvis pieejamāks to potenciālajiem izmantotājiem, ir samazināts fiziskās personas bankrota procedūras maksimālais termiņš, kā arī ieviesta skaidrība jautājumā par nodrošinātā kreditora tiesībām fiziskās personas maksātnespējas procesā. Papildus ir paredzēti jauni fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumu posteņi. ...

Valda Eilande

žurnāls / Nedēļas jurists

Valda Eilande

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Ieva Ligere, Alla Jevstigņejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiski jaunumi Maksātnespējas likumā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2009. gada 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1094/Lp9) (turpmāk – Grozījumi), un tajā paredzētais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2009. gada 1. jūlijs. Ar minētajiem Grozījumiem likumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas gan tiesiskās aizsardzības procesa, gan maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, turklāt tajā iekļauta jauna iespēja – paātrinātais process – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tādēļ par šiem jauninājumiem rakstā sniegsim plašāku izklāstu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izlīgums un taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2008. gada 4. novembrī “Jurista Vārdā” tika publicēta tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā,1 aicinot turpināt sarunu vēl plašākā skatījumā. Savukārt 2008. gada 14. novembrī notika Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadiem veltīta zinātniski praktiskā konference “Kurp ved kriminālprocess”,2 un vienā no tās sekcijām, kurā apsprieda kriminālprocesa pabeigšanas veidus un to virzību tiesā, tika lasīts arī referāts par izlīgumu un tā sekām kriminālprocesā, kura saturs tiks paplašināti atspoguļots šajā rakstā. ...

Mareks Segliņš, Mārtiņš Lazdovskis

žurnāls / Intervija

Mums ir vismaz viena laba ziņa

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr. 24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5. jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli par nozares budžetu pēc sāpīgās budžeta apcirpšanas, jo publicēšanas brīdī ministra iepriekš teiktais sakarā ar Saeimā pieņemtajiem budžeta grozījumiem bija zaudējis aktualitāti. Tādēļ devāmies pie M. Segliņa vēlreiz. Šoreiz sarunā, papildinot to ar uzskatāmiem finanšu skaitļiem un redzējumu par tieslietu sistēmas iestāžu reformām, piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Protams, arī šīs intervijas laikā vēl bija daudz neskaidrību par to, no kā atteikties un ko saglabāt, lai varētu nodrošināt tieslietu nozares darbību krīzes apstākļos. Taču nu zināms bija jau vismaz “rāmis” jeb tieslietu kopējais finansējums, kura robežās abām atbildīgajām amatpersonām – nozares politiskajam pārraugam un administratīvajam vadītājam – jāpieņem lēmumi. Šoreiz intervijai pievienots arī plašs “uzskates materiāls” – shēmās un tabulās katrs var iepazīties ar tieslietu nozares finansējuma pēdējo gadu pieaugumu un tagadējo kritumu, noskaidrot, cik liela daļa no kopējās naudas tiek izlietota ministrijas, tiesu, ieslodzījuma vietu uzturēšanai un citu funkciju veikšanai, par cik samazināsies darbinieku skaits tieslietu sistēmā un kāds jau šomēnes būs viņu vidējais atalgojums. Noteikti ir vērts izpētīt arī tabulas, kurā redzami jau paveiktie un tuvākajos gados plānotie pasākumi naudas taupīšanai un tieslietu sistēmas optimizācijai. ...

žurnāls / Īsziņas

Saeimas darba rezultāti

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Apkopojot datus par Saeimas veikumu pavasara sesijā, kas ilgusi no šā gada 18. aprīļa līdz 19. jūnijam, izskaitļots, ka Saeima kopumā pieņēmusi 18 jaunus likumus un veikusi grozījumus 180 likumos, arī apstiprinājusi divus starptautiskus līgumus. Tāpat šajā laikā izskatīšanai komisijās nodoti 179 jauni likumprojekti, no kuriem 165 iesniedzis Ministru kabinets, trīs – Saeimas deputāti, bet 11 – Saeimas komisijas. Pavasara sesijas laikā Saeima ...

žurnāls / Īsziņas

Kur reģistrēties turpmāk

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Kā zināms, no šī gada 1. jūlija administratīvi teritoriālās reformas rezultātā mainīsies līdzšinējais teritoriālais iedalījums un šīs izmaiņas skars arī Uzņēmumu reģistru, ietekmējot jaunu subjektu reģistrāciju. Tādējādi, kā vēsta Uzņēmumu reģistra pārstāve Līga Brice, uzņēmējiem, kuri reģistrēs jaunu komersantu vai uzņēmumu, jādodas uz to reģionālo nodaļu, kuras piekritībā atrodas izvēlētā juridiskā adrese atbilstoši administratīvi teritoriālajai ...

žurnāls / Īsziņas

Zemesgrāmatu nodaļa citās telpās

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Kopš aizvadītās nedēļas, 25. jūnija, Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļa izvietota citās telpās – Aizkrauklē, Spīdolas ielā 4, vienkopus ar Aizkraukles rajona tiesu. Nodaļas atrašanās vietas maiņa notikusi, lai taupītu valsts budžeta līdzekļus un samazinātu administratīvos izdevumus par telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem. Proti, Spīdolas ielā 4 esošo telpu turētājs ir Tiesu administrācija un par to izmantošanu nav jāmaksā atsevišķa nomas maksa. ...

žurnāls / Īsziņas

Datu pārraide elektroniski

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš informē, ka, jau sākot ar 8. jūniju, tiesas datus par maksātnespējas procesiem un tiesiskās aizsardzības procesiem maksātnespējas reģistram sniedz automatizēti elektroniskā formā, aizvietojot līdzšinējo kārtību, kad tiesas darbinieki nolēmumus izsūtīja pa pastu. Tiesas ik mēnesi pieņem aptuveni 800 nolēmumu dažādās maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu stadijās. Tādēļ, lai ...

žurnāls / Īsziņas

Kārtējie tiesnešu ētikas jautājumi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Tiesnešu ētikas komisija sēdē jūnijā, skatot tieslietu ministra pieprasījumu par iespējamu tiesneša neētisku rīcību darījumos ar nekustamo īpašumu, ir atzinusi, ka tiesnesis, iegādājoties nekustamo īpašumu no ģimenes locekļa, kurš par šo īpašumu nav nokārtojis saistību pret trešajām personām un šāda darījuma rezultātā rada risku izvairīties no šīm saistībām, principā pārkāpj Tiesnešu ētikas kodeksu. Taču, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās protokola saturs

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Vienošanās protokolā jābūt skaidri un nepārprotami norādītam, kādu sodu prokurors lūgs tiesu piespriest. Minētais nosacījums attiecas arī uz lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 437. panta pirmās daļas 9. punkta jēgai arī nosacītas notiesāšanas piemērošana jānorāda vienošanās protokolā konkrēti, bet ne pieļaujamības formā ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Pieskaņojot pašreizējās norises sabiedrībā ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas sešdesmitajai gadadienai, šā gada 4. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā norisinājās konference “Cilvēktiesību īstenošana ekonomiskās krīzes apstākļos”. Tajā piedalījās daudzi tiesību eksperti, kam bija savs interesants redzējums uz cilvēktiesību īstenošanu šajā specifiskajā laikā. ...

Natālija Lazukina, Lelde Broka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Pirmā civiltiesību procesa izspēle noslēgusies

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Šī gada 13. jūnijā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pulcējās civiltiesību pasniedzēji, eksperti, studenti un interesenti, lai piedalītos pirmajā tiesas procesa izspēlē civiltiesībās, ko organizēja biedrība ELSA Latvija. “Jurista Vārdā” jau iepriekš bija publicēts izspēles kāzuss par īpašumtiesību koroborācijas nozīmi. Dalībnieki debatēja par to, kuras personas intereses konkrētajā kāzusā prevalē – īpašuma valdītāja vai tās personas ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Zvērinātu advokātu padomes kārtējā sēdē šā gada 9. jūnijā izskatīti šādi jautājumi. Apturēta darbība advokatūrā zvērinātam advokātam Vladam Kidikam, sākot ar 2009. gada 1. jūniju, uz nenoteiktu laiku pēc paša lūguma. Apturēta darbība advokatūrā zvērinātai advokātei Daigai Zivtiņai, sākot ar 2009. gada 10. jūliju, līdz 2010. gada 1. oktobrim pēc pašas lūguma. Pēc paša lūguma no Zvērinātu advokātu kolēģijas ar 2009. gada 9. jūniju atskaitīts ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Civillikums ļauj aizsargāt personas brīvību un drošību no jebkādiem materiālo interešu un nemateriālo tiesību pārkāpumiem. Viens no ceļiem, kā atjaunot savas pārkāptās tiesības un labklājību, ir prasīt no vainīgā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēri ir ievērojami zemāki nekā citās Eiropas un pasaules valstīs. Iespējams, tas izskaidrojams ar mūsu valsts attieksmi pret cilvēka veselību un dzīvību, bet, iespējams, vienkārši citviet kompensācijas ir pārāk augstas un neadekvātas. Tāpat Latvijā joprojām nav vienotas tiesu prakses par morālā kaitējuma atlīdzības jeb kompensācijas apmēra noteikšanas metodiku, kas nereti rada atšķirīgus tiesas spriedumus līdzīgās lietās. Juridiskajā literatūrā bieži tiek atzīmēts, ka likumdevējs nenosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties ir nosakāma morālā kaitējuma atlīdzība naudas izteiksmē. Šādi kritēriji nav arī izstrādāti civiltiesību teorijā, un jautājums atstāts tiesu kompetencē. ...

Iveta Kažoka

žurnāls / Domu mantojums

Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20. gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus.1 ...

Kristīne Kalvāne-Radziņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Kristīne Kalvāne-Radziņa

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.* ...

Dina Gailīte

žurnāls / Notikums

Pieredzējuši, zinīgi, nesavtīgi un godīgi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Mazliet vairāk nekā pusgads pagājis kopš 2008. gada novembra, kad saistībā ar Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadadienu tika iedibinātas un pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Pirmajā reizē apbalvojumus saņēma 49 tieslietu sistēmas darbinieki. Šī gada 18. jūnijā nozares augstāko apbalvojumu pasniedza atkal – šoreiz tieslietu ministrs Mareks Segliņš, klātesot arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, ar Tieslietu sistēmas Goda zīmēm izteica atzinību 17 tieslietu sistēmas darbiniekiem. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 1. jūlijā spēkā stāsies līdz šim apjomīgākie grozījumi Kriminālprocesa likumā (turpmāk KPL). Ievērojot šo notikumu, rakstu kopā vispārīgi tiks apskatīti visi grozījumi, kas veikti KPL kopš tā pieņemšanas, kā arī izvērstāk tiks komentēti KPL jaunie grozījumi, kuri stāsies spēkā jau rīt, 1. jūlijā. Iecerētās rakstu kopas ietvaros lasītājiem kopumā tiks piedāvāti pieci raksti: 1. Kriminālprocesa likuma attīstība 21.04.2005.–01.06.2009. Vispārīgs raksturojums. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Kriminālprocesa pamatnoteikumi un pamatprincipi. 2. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Kriminālprocesā iesaistītās personas. Speciālā procesuālā aizsardzība. Pierādījumi un izmeklēšanas darbības. 3. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Procesuālie piespiedu līdzekļi. Procesuālie termiņi un dokumenti. Mantiskie jautājumi kriminālprocesā. 4. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri. Pirmstiesas kriminālprocess. 5. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri. Tiesvedība krimināllietās. Vienkāršotie un sevišķie procesi. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzņēmumu reģistrs slēdz nodaļas