Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Latvijas zvērināti advokāti atkārtoti rīkoja kopsapulci 28. augustā. Šā gada 8. maijā kopsapulcē iesniegtie budžeta projekti neguva atbalstu, tāpēc tika izveidota speciāla komisija, kurai bija jāizstrādā jauns piedāvājums. Šoreiz ar 400 balsīm "par", piecām "pret" un sešiem atturoties 2009. gada budžets kopsapulcē tika pieņemts. Tomēr arī šoreiz advokāti nebija apmierināti ar neskaidro budžeta atšifrējumu. Starp dažādiem ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par piedziņu no juridiskās personas

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Civilprocesa likuma 572. pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu nepietiek, lai piedzītu parādu, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573. panta otro daļu, ja tiesu izpildītājam rodas šaubas par mantas piederību, viņam jāpieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par lietu piederību parādniekam, kā arī jānoskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. ...

žurnāls / Informācija

Sniedz paskaidrojumu pilsonības pārbaudes lietā

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš 1. septembrī nosūtīja paskaidrojumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības pārbaudes lietu, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Skaidrā naudā veiktu darījumu deklarēšanas pienākums

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmajā daļā likumdevējs ir noteicis soda naudu par skaidrā naudā veiktu darījumu nedeklarēšanu vispār, nevis par deklarēšanas nokavējumu. Ja nodokļu maksātājs ir deklarējis skaidrā naudā veikto darījumu, taču ir nokavējis deklarācijas iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātājam nevar piemērot minētajā tiesību normā noteikto soda naudu. ...

Māris Mednis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieslodzītā režīma pārkāpumu sodu būtība

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Kad Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika publicēta kāda ziņa par noziegumiem, ko izdarījuši bijušie notiesātie, kurus tiesa nosacīti pirms termiņa atbrīvojusi no brīvības atņemšanas soda izciešanas,1 Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore I. Gratkovska norādīja uz dažādu institūciju atbildību2 un atzīmēja, ka "iepriekš tiesa nevarēja atteikt pirmstermiņa atbrīvošanu, ja notiesātais ieslodzījuma vietā nebija izdarījis nekādus pārkāpumus". Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcijas izstrādes darba grupas vadītāja M. Lustes rakstā "Notiesāto personu resocializācija – solis pareizajā virzienā"3 norādīts, ka noziedzības recidīva novēršanai svarīga ir riska faktoru novērtēšana un šajos faktoros starp galvenajiem nav notiesātā disciplīna soda izciešanas laikā. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Ar vietējo pašvaldību visbiežāk saprot vietējo iedzīvotāju ievēlētu domi, kas īsteno likumos noteikto kompetenci un nodrošina publisko pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Lai gan dome, neapšaubāmi, ir būtiskākā pašvaldības institūcija, jo veido iedzīvotāju likumīgo interešu pārstāvniecību, tomēr lielā mērā kompetenci īsteno un publiskos pakalpojumus sniedz domes izveidotas iestādes, aģentūras, citas izpildinstitūcijas, kas līdz ar domi veido pašvaldību institucionālo sistēmu. Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums nostiprina visu valsts pārvaldes institūciju institucionālo sistēmu un likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldības domes kompetenci administrācijas izveidošanā, ne viss, kas ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, der pašvaldībām un ne viss, kas ir noteikts likumā "Par pašvaldībām", atbilstošā veidā tiek noteikts pašvaldību nolikumos un īstenots pašvaldību darbā. Šajā rakstā autore analizēs pašvaldības institucionālo sistēmu, galvenokārt pievēršoties jautājumam par pašvaldību administrāciju, pašvaldības izpilddirektora statusu, dažādiem pašvaldību institucionālās sistēmas modeļiem, atsevišķu iestāžu īpatnībām un citiem ar pašvaldību institucionālo sistēmu saistītiem jautājumiem. ...

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Nedēļas jurists

Ringolds Balodis

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

žurnāls / Īsziņas

Iecelts Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ministru kabinets 25. augustā Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka amatā iecēla līdzšinējo iestādes vadītāja vietnieku Ēriku Baranovski, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. Ē. Baranovskis dzimis 1947. gadā. Kopš 1994. gada viņš strādā Naturalizācijas pārvaldē. Pirms tam strādājis Izglītības un zinātnes ministrijā, Izglītības valsts inspekcijā, Zemkopības ministrijā, kā arī bijis Agrorūpnieciskā ...

žurnāls / Īsziņas

Samazina advokātu vecāko atlīdzību

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Lai nodrošinātu valsts budžeta izdevumu samazinājumu, no šā gada 1. septembra līdz 2012. gada 31. decembrim par 20% tiek samazināts zvērinātu advokātu vecāko atlīdzības apmērs un par 40% – atlīdzināmo izdevumu apmērs no Ministru kabineta noteikumos noteiktā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu apmēra 2009. gadam. To paredz 25. augustā valdībā pieņemtie grozījumi Noteikumos par zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu noteikšanas ...

žurnāls / Īsziņas

Rīko augstskolu absolventu pieņemšanu

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 25. augustā rīkoja pieņemšanu tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, kuri ieguvuši diplomu par maģistra vai bakalaura grādu iepriekšējā mācību gadā, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Pagājušajā mācību gadā, savienojot darbu ar mācībām, maģistra diplomu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē ieguva tiesnese Marika Senkāne un senatora palīgs Gunvaldis Davidovičs, ...

žurnāls / Informācija

Izveidots prokuroru topa desmitnieks

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Vērtējot prokurorus pēc kritērijiem, ar cik "smagām" lietām viņi strādājuši, sasniedzot pozitīvu rezultātu, žurnāls "Klubs" izveidojis ievērojamāko prokuroru topa desmitnieku. Iekļūšanas kritērijs šajā sarakstā bija arī reputācija vairāku gadu garumā. Visi desmit topā iekļautie prokurori strādā Rīgā. Kā uzsver žurnāls, tas nav nekāds pārsteigums, jo Rīga ir centrs, kurā pulcējušies visi labākie, un arī smagākie noziegumi ...

žurnāls / Tiesību prakse

Latgaliešu valoda pielīdzināma svešvalodai

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ar jēdzienu "latviešu valoda" Latvijas Republikas Satversmes 4. panta pirmajā teikumā apzīmēta latviešu literārā valoda. Dokuments jāraksta skaidri salasāmā rakstā literārā valodā, ievērojot valsts valodas pareizrakstības normas un terminoloģiju. Latviešu literārās valodas kā valsts valodas atzīšanas mērķis ir nostiprināt valsts administratīvo vienotību. Atsevišķas latviešu valodas izloksnes izdalīšana un valsts valodas statusa piešķiršana būtu pretēja likumdevēja noteiktajam mērķim. Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmās daļas izpratnē valsts valoda ir latviešu literārā valoda un citas izloksnes vai valodas Administratīvā procesa likuma 110. panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas, un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā. Blakus sūdzības pieņemšanas brīdī ir ļoti būtisks tiesvedības valodas jautājums, un arguments, ka tiesvedības valodas jautājumu tiesnesis nevar skatīt, bet to var izskatīt tikai tad, ja lietu skata pēc būtības, nav pareizs. Administratīvā procesa likuma 292. panta pirmā daļa un 318. panta pirmā daļa tieši nenoteic, ka apelācijas vai blakus sūdzībai būtu jābūt noformētai valsts valodā. Tomēr tas nenozīmē, ka varētu atstāt bez ievērības Administratīvā procesa likuma 110. panta pirmajā daļā iekļauto pamatprincipu, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Pretējā gadījumā tiesnesim būtu jālemj par apelācijas vai blakus sūdzības pieņemšanu, kuras saturu viņš nesaprot. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pavēle par karavīra disciplinārsodīšanu, tās apstrīdēšanas kārtība

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Valsts drošība ir svarīgākais valsts pastāvēšanas un saglabāšanās nosacījums. Valsts drošība var tikt apdraudēta divējādi: iekšēji un ārēji. Iekšējās valsts drošības nodrošinātājas valstī ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienības, savukārt ārējās – Aizsardzības ministrijas Nacionālie bruņotie spēki. Pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk tekstā – NBS) dien ap 4800 profesionālā dienesta karavīru: virsnieki, instruktori, kareivji, kā arī militārie darbinieki, kas ir civilpersonas, kuras ieņem karavīra amatus. Karavīri ir amatpersonas, kurām ir īpašas dienesta attiecības ar Latvijas Republiku. Tā ir sabiedrības daļa, kas rūpējas par valsts drošību gan Latvijā, gan starptautisko misiju rajonos kolektīvās aizsardzības ietvaros. ...

Staņislavs Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krievija un Latvija: strīds par Pitalovu

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ne tik sen kārtējo reizi starptautiskajā politikā aktualizējās jautājums par Pitalovas pilsētas piederību, kas izraisīja saspīlējumu Krievijas un Latvijas attiecībās. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Šajā rakstā apskatīti un tuvāk komentēti, pēc autoru domām, nozīmīgākie Kriminālprocesa likuma (KPL grozījumi), kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā. Tāpat arī analizēta šo izmaiņu ietekme uz spēkā esošo kriminālprocesuālo kārtību un problēmsituācijas, kas saglabājušās vai radušās līdz ar grozījumu spēkā stāšanos attiecībā uz kriminālprocesuālajiem piespiedu līdzekļiem, termiņiem, dokumentiem un mantiskajiem jautājumiem kriminālprocesā. ...

Kristaps Kretainis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par latgaliešu rakstu valodas statusu

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Šā gada 19. augustā interneta medijos tika izplatīta ziņa, ka Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atzinis par pamatotu lēmumu atteikties pieņemt izskatīšanai sūdzību, kas noformēta nevis Latvijas oficiālajā, latviešu valodā, bet gan latgaliešu rakstu valodā,1 tādējādi pieliekot punktu vairāk nekā divus gadus ilgušajam administratīvajam procesam, kurā tika risināts strīds par latgaliešu rakstu valodas statusu. ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Nedēļas jurists

Edvīns Danovskis

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Mācies kopā ar jaunajiem tiesnešiem!

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Latvijas Tiesnešu mācību centrs (LTMC) piedāvā iespēju piedalīties seminārā "Jauno tiesnešu mācības" (1. nedēļa). Seminārs ieteicams juristiem, kuri nākotnē vēlas kļūt par tiesnešiem, kā arī citiem interesentiem, kuri vēlas padziļināt savas zināšanas tiesvedības jautājumos, uzzināt jaunāko tiesu praksi, tāpat arī ar kvalificētiem pasniedzējiem, praktiķiem un tiesnešiem apspriest tiesību aktualitātes. Šobrīd semināra galvenā ...

žurnāls / Informācija

Visā pasaulē dauza fotoradarus

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Pret auto braukšanas ātruma fiksēšanas fotoradariem tiek veikti visdažādākie uzbrukumi visā pasaulē. Nesen vienas nedēļas laikā šādi incidenti fiksēti Austrālijā, ASV, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā un arī Latvijā, liecina informācija internetā theNewspaper.com. Sidnejas piepilsētā Austrālijā aizdedzināts viens no reģiona "ienesīgākajiem" fotoradariem, par kura fiksētajiem pārkāpumiem valsts gadā iekasē vairāk nekā miljonu Austrālijas ...

žurnāls / Īsziņas

Nozog datus miljoniem kredītkaršu

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Prokuratūra ASV izvirzījusi apsūdzības 28 gadus vecajam Albertam Gonsalesam, kurš, uzlaužot finanšu informācijas apstrādes uzņēmumu datortīklus, nozadzis 130 miljonu kredītkaršu datus, 18. augustā informēja LETA/AFP/BBC. Maiami iedzīvotājs A. Gonsaless un vēl divi vārdos neminēti līdzzinātāji – Krievijas pilsoņi – uzlauzuši datortīklus firmās, kas sniedz atbalstu lielākajiem ASV finanšu un tirdzniecības uzņēmumiem, un tur nozaguši datus. ...

žurnāls / Īsziņas

Vaino korupcijā Beļģijas tiesnešus

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Beļģijas tieslietu ministrs izdevis rīkojumu uzsākt kriminālizmeklēšanu saistībā ar policijas izteiktajām apsūdzībām korupcijā pret Briseles tirdzniecības tribunāla priekšsēdētāju Francīni de Tandu, 18. augustā informēja LETA/AFP. Briseles tiesu policijas priekšnieks vaino F. de Tandu kukuļu pieņemšanā no kāda advokāta, kas specializējas naudas piedzīšanā no uzņēmējiem. Korupcijā tiek apsūdzēti arī citi tiesneši, kuru vārdi pagaidām atklātībai ...

žurnāls / Īsziņas

Jauns direktors Tiesu administrācijai

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Tiesu administrācijas direktora amatā iecelts Edvīns Balševics, 17. augustā informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. E. Balševics līdz šim bija Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta direktors, pirms tam viņš ieņēmis arī citus amatus Tiesu administrācijā un Tieslietu ministrijā. E. Balševics studē tiesību zinātnes Latvijas Policijas akadēmijā, viņam ir arī maģistra grāds vadības zinātnē ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas izskatīšana bez pierādījumu pārbaudes

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Kriminālprocesa likuma 499.panta ceturtajā daļā izteiktā norma, ka lietā, kura izskatīta bez pierādījumu pārbaudes izdarīšanas, spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, nozīmē to, ka ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa nevāc un nepārbauda pierādījumus par apsūdzētā vainīgumu, kā arī apelācijas instances tiesa lietu izskata tikai daļā par sodu vai pieļautiem procesa pārkāpumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lietas nepamatota skatīšana bez pierādījumu pārbaudes

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Apelācijas instances tiesai ir pienākums pārliecināties par to, vai lietu pirmās instances tiesa bez pierādījumu pārbaudes skatījusi pamatoti. ...

Kristīne Dārzniece

žurnāls / Tiesību prakse

Īres līguma atzīšana par spēkā neesošu

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā sniegts komentārs par Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 31. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–395. ...

Māris Strads

žurnāls / Eiropas telpā

Ikgadējais atvaļinājums Latvijas un Eiropas Kopienu civildienestā

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Katrā valstī darbojas speciālu institūciju kopums, kas veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, – valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes iestādēs strādā darbinieki, kas pilda savus pienākumus uz darba līguma pamata, kā arī īpaša darbinieku kategorija – ierēdņi, kuri piedalās publisko tiesību realizēšanā. Visi ierēdņi kopā veido valsts civildienestu. ...

Natālija Freimane, Katrīna Inkuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbība un cilvēktiesību ievērošana: savstarpējo attiecību jautājumi

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā analizētas cilvēktiesību un komercdarbības attiecības plašā aspektā, t. i., izzināta normatīvi tiesiskā bāze, sniedzot skaidrojumu par saistošo un nesaistošo normu klasifikāciju, aplūkots kompānijas pienākumu apjoms attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, kā arī raksturoti kompānijas atbildību noteicošie faktori un to mijiedarbība. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kad nekustamā īpašuma otrreizēja atsavināšana ir noziedzīga

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

2008. gada 23. decembra "Jurista Vārdā" tika publicēts mans raksts "Ļaunprātīga uzticības izmantošana darījumos ar nekustamo īpašumu".1 Tajā tika aplūkots jautājums, kā no krimināltiesiskā viedokļa vērtējama situācija, kad zemesgrāmatā par īpašnieku ierakstītās personas vispirms nekustamo īpašumu pārdevušas vienam pircējam, bet pēc kāda laika, kad saistības abpusēji izpildītas, izmantojot apstākli, ka pircēja īpašuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā, to pārdevušas citai personai. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Nedēļas jurists

Kristīne Jaunzeme

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

žurnāls / Īsziņas

Atceļ iztiesāšanu rakstveida procesā