Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra spriedumu1 Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk – Civillikums) 155. panta sestā daļa atzīta par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā 4. pantam, kā arī spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesa norādīja: ja vīrietim ir bērni laulībā, viņu aizsardzība nedrīkst atšķirties no ārlaulībā dzimušu bērnu aizsardzības. Gan laulībā dzimušiem bērniem, gan tiem, kuri nav dzimuši laulībā, ir vienādas tiesības zināt savu tēvu, saņemt no viņa gan finansiālu, gan cita veida atbalstu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka gadījumā, kad saskaņā ar Konvencijas 8. pantu tiek vērtētas vecāku un bērnu tiesības, būtiskākais apsvērums ir bērna intereses. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības mainīt likumā noteikto pieteikuma pakļautību

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums ir jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā. Šis lēmums ir viens no retajiem, kas pieņemts atbilstoši likuma "Par tiesu varu"2 50. panta piektajai daļai un Administratīvā procesa likuma3 (turpmāk – APL) 121. panta ceturtajai daļai, kas noteic: ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Publiskās pārvaldes jēdziens mūsdienu demokrātiskajās valstīs ietver ne tikai valdības lēmumus un likumu ieviešanu vai administratīvo lēmumu pieņemšanu, bet arī politikas izstrādi un politisko padomu sniegšanu. Parasti valsts pārvaldes definīcija aptver arī publiskos pakalpojumus, faktiski visas publiskās funkcijas, izņemot komercdarbību.1 Lai īstenotu publiskās funkcijas, ir izveidota valsts pārvaldes institucionālā sistēma, kuras mērķis ir kalpot sabiedrībai. Šā mērķa īstenošana var izpausties vismaz divos veidos. Pirmkārt, tādas pārvaldes sistēmas izveidošana, kas nodrošina kvalitatīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pārvaldes funkciju veikšanu. Otrkārt, pašas sabiedrības iesaistīšana valsts pārvaldīšanas lietu kārtošanā, atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi deleģējot privātpersonām. ...

Latvijas Zvērinātu notāru padome

žurnāls / Notikums

Vācu notāri meklē sabiedrotos Latvijā

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Mēneša sākumā, 2. un 3. jūlijā, Rīgā viesojās ietekmīgās vācu juristu apvienības – Federālās notāru kameras (Bundesnotarkammer) – prezidents Dr. Tilmans Gete (Tilman Götte) un kameras pārstāvniecības Briselē vadītājs Dr. Mariuss Kolers (Marius Kohler), kas centās pārliecināt Latvijas atbildīgās institūcijas ieņemt kritisku nostāju pret Eiropas Komisijas iniciatīvu Eiropas Savienībā vienādot patērētāju tiesību aizsardzību un ieviest privāttiesību sabiedrības institūtu. Latvijā šāda vācu notariāta prakse būtu uzlūkojama kā labs paraugs, lai vēl Eiropas Savienības tiesību aktu tapšanas procesā censtos novērst konkrētai valstij nepieņemamu normu iestrādi tajos, meklējot savai pozīcijai aktīvu atbalstu citās dalībvalstīs un lobējot savu viedokli gan valsts institūcijās, gan profesionālajās organizācijās. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

žurnāls / Īsziņas

Apžēlo notiesātās personas

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvadītajā nedēļā, izskatot 33 notiesāto personu lūgumus, apžēloja sešas notiesātās personas, informēja Valsts prezidenta preses dienests. Četras no notiesātajām personām bija notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, viena persona – par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību un viena persona – par nonāvēšanu. Viena no šīm personām apžēlota, daļēji atbrīvojot no pamatsoda izciešanas, bet ...

žurnāls / Īsziņas

Palielinās ārzemju studentu skaits

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Rīgas Juridiskajā augstskolā (RJA) 3. jūlijā notika izlaidums, kurā pirmo reizi diplomus saņēma arī aizvadītajā gadā akreditēto maģistra programmu “Tiesības un finanses” un “Jurists lingvists” studenti, vēstīja RJA pārstāve Ligita Gjortlere. Arvien izteiktāk RJA kļūst par Eiropas līmeņa augstskolu. Šajā mācību gadā pirmo reizi augstskolas vēsturē tika konstatēts būtisks ārzemju studentu īpatsvara pieaugums. Visas RJA programmas tiek piedāvātas ...

žurnāls / Īsziņas

Nosaka tiesu darbības teritorijas

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu 1. jūlijā stājas spēkā jauns tiesu darbības teritoriju sadalījums, kas publicēts arī Latvijas tiesu portālā: www.tiesas.lv, ziņoja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. Līdz šim rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas atbilda attiecīgās administratīvā iedalījuma vienības – rajona – administratīvajām robežām. Taču līdz ar administratīvi teritoriālo reformu ...

žurnāls / Īsziņas

Pieņem tiesnešu zvērestus

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Valsts prezidents Valdis Zatlers 1. jūlijā pieņēma piecu jauno tiesnešu svinīgos zvērestus, informēja Valsts prezidenta preses dienests. Apņemšanos godprātīgi pildīt amata pienākumus Valsts prezidentam svinīgā ceremonijā apliecināja Administratīvās rajona tiesas tiesnese Aija Pāvele, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Signe Dektere, Rīgas rajona tiesas tiesnese Irīna Makovska, Saldus rajona tiesas tiesnese Selga Lapejeva ...

žurnāls / Informācija

Piespriež divus mūžus cietumā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Volstrītas afēristam Bernardam Medofam tiesa piespriedusi 150 gadus ilgu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu milzīgas krāpnieciskas shēmas izveidošanā, 29. jūnijā informēja LETA/REUTERS. “Tiesas atzinums ir, ka B. Medofam piespriežami 150 gadi cietumā,” paziņoja tiesnesis. Klātesošie uz šiem vārdiem reaģēja ar aplausiem un atzinības saucieniem. B. Medofs, kas apsūdzēts mūslaiku vērienīgākās krāpniecības shēmas izveidē, tiesas zālē atzina, ...

žurnāls / Informācija

Latvijas nepilsoņu balsstiesības kā integrācijas līdzeklis

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau ierasti plašu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību bieži vien izpelnās Latvijas nepilsoņu tiesību stāvoklis. Jautājums par nepilsoņu balsstiesībām aktualizējas laikā, kad pilsoņiem ir iespēja aktīvi izmantot savas politiskās tiesības – doties vēlēt. Izņēmums nebija arī pirms mēneša notikušās pašvaldību vēlēšanas. Šā gada 4. jūnijā Sorosa fonda – Latvija telpās tika prezentēti pētījuma “Latvijas nepilsoņi un tiesības vēlēt: vai kompromiss ir vajadzīgs un vai tas ir iespējams?” secinājumi. Pētījums tapa sabiedrības “Euro Civitas” projekta “Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi” ietvaros, kuru finansēja Sorosa fonds – Latvija. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pārstāvja izdevumu atlīdzību

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Strīds par izdevumu atlīdzību, kas radies, pusei pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, tiesā izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām (44. pants) un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786. pants) nav piemērojama (Civilprocesa likuma 44. pants). ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Pilnveido mācību grāmatu par krimināltiesībām

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Tiesu namu aģentūra laidusi klajā jau trešo papildināto izdevumu: U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U. Krastiņš. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 866 lpp.Turpinot izmantot jau ilgu laiku iedibināto rakstīšanas formu, grāmatā analizēti jeb komentēti noziedzīgi nodarījumi atbilstoši Krimināllikuma Sevišķās daļas uzbūvei pa nodaļām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi fiziskās personas maksātnespējas procesā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2009. gada 11. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā1 (turpmāk tekstā – ML), kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, skar arī vairākus būtiskus jautājumus fiziskās personas maksātnespējas procesā. Tādējādi minētais process ir kļuvis pieejamāks to potenciālajiem izmantotājiem, ir samazināts fiziskās personas bankrota procedūras maksimālais termiņš, kā arī ieviesta skaidrība jautājumā par nodrošinātā kreditora tiesībām fiziskās personas maksātnespējas procesā. Papildus ir paredzēti jauni fiziskās personas maksātnespējas procesa izdevumu posteņi. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Ieva Ligere, Alla Jevstigņejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiski jaunumi Maksātnespējas likumā

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2009. gada 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1094/Lp9) (turpmāk – Grozījumi), un tajā paredzētais likuma spēkā stāšanās laiks ir 2009. gada 1. jūlijs. Ar minētajiem Grozījumiem likumā ir paredzētas būtiskas izmaiņas gan tiesiskās aizsardzības procesa, gan maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, turklāt tajā iekļauta jauna iespēja – paātrinātais process – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tādēļ par šiem jauninājumiem rakstā sniegsim plašāku izklāstu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izlīgums un taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2008. gada 4. novembrī “Jurista Vārdā” tika publicēta tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā,1 aicinot turpināt sarunu vēl plašākā skatījumā. Savukārt 2008. gada 14. novembrī notika Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadiem veltīta zinātniski praktiskā konference “Kurp ved kriminālprocess”,2 un vienā no tās sekcijām, kurā apsprieda kriminālprocesa pabeigšanas veidus un to virzību tiesā, tika lasīts arī referāts par izlīgumu un tā sekām kriminālprocesā, kura saturs tiks paplašināti atspoguļots šajā rakstā. ...

Mareks Segliņš, Mārtiņš Lazdovskis

žurnāls / Intervija

Mums ir vismaz viena laba ziņa

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr. 24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5. jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli par nozares budžetu pēc sāpīgās budžeta apcirpšanas, jo publicēšanas brīdī ministra iepriekš teiktais sakarā ar Saeimā pieņemtajiem budžeta grozījumiem bija zaudējis aktualitāti. Tādēļ devāmies pie M. Segliņa vēlreiz. Šoreiz sarunā, papildinot to ar uzskatāmiem finanšu skaitļiem un redzējumu par tieslietu sistēmas iestāžu reformām, piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Protams, arī šīs intervijas laikā vēl bija daudz neskaidrību par to, no kā atteikties un ko saglabāt, lai varētu nodrošināt tieslietu nozares darbību krīzes apstākļos. Taču nu zināms bija jau vismaz “rāmis” jeb tieslietu kopējais finansējums, kura robežās abām atbildīgajām amatpersonām – nozares politiskajam pārraugam un administratīvajam vadītājam – jāpieņem lēmumi. Šoreiz intervijai pievienots arī plašs “uzskates materiāls” – shēmās un tabulās katrs var iepazīties ar tieslietu nozares finansējuma pēdējo gadu pieaugumu un tagadējo kritumu, noskaidrot, cik liela daļa no kopējās naudas tiek izlietota ministrijas, tiesu, ieslodzījuma vietu uzturēšanai un citu funkciju veikšanai, par cik samazināsies darbinieku skaits tieslietu sistēmā un kāds jau šomēnes būs viņu vidējais atalgojums. Noteikti ir vērts izpētīt arī tabulas, kurā redzami jau paveiktie un tuvākajos gados plānotie pasākumi naudas taupīšanai un tieslietu sistēmas optimizācijai. ...

žurnāls / Īsziņas

Saeimas darba rezultāti

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Apkopojot datus par Saeimas veikumu pavasara sesijā, kas ilgusi no šā gada 18. aprīļa līdz 19. jūnijam, izskaitļots, ka Saeima kopumā pieņēmusi 18 jaunus likumus un veikusi grozījumus 180 likumos, arī apstiprinājusi divus starptautiskus līgumus. Tāpat šajā laikā izskatīšanai komisijās nodoti 179 jauni likumprojekti, no kuriem 165 iesniedzis Ministru kabinets, trīs – Saeimas deputāti, bet 11 – Saeimas komisijas. Pavasara sesijas laikā Saeima ...

žurnāls / Īsziņas

Kur reģistrēties turpmāk

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Kā zināms, no šī gada 1. jūlija administratīvi teritoriālās reformas rezultātā mainīsies līdzšinējais teritoriālais iedalījums un šīs izmaiņas skars arī Uzņēmumu reģistru, ietekmējot jaunu subjektu reģistrāciju. Tādējādi, kā vēsta Uzņēmumu reģistra pārstāve Līga Brice, uzņēmējiem, kuri reģistrēs jaunu komersantu vai uzņēmumu, jādodas uz to reģionālo nodaļu, kuras piekritībā atrodas izvēlētā juridiskā adrese atbilstoši administratīvi teritoriālajai ...

žurnāls / Īsziņas

Zemesgrāmatu nodaļa citās telpās

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Kopš aizvadītās nedēļas, 25. jūnija, Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļa izvietota citās telpās – Aizkrauklē, Spīdolas ielā 4, vienkopus ar Aizkraukles rajona tiesu. Nodaļas atrašanās vietas maiņa notikusi, lai taupītu valsts budžeta līdzekļus un samazinātu administratīvos izdevumus par telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem. Proti, Spīdolas ielā 4 esošo telpu turētājs ir Tiesu administrācija un par to izmantošanu nav jāmaksā atsevišķa nomas maksa. ...

žurnāls / Īsziņas

Datu pārraide elektroniski

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš informē, ka, jau sākot ar 8. jūniju, tiesas datus par maksātnespējas procesiem un tiesiskās aizsardzības procesiem maksātnespējas reģistram sniedz automatizēti elektroniskā formā, aizvietojot līdzšinējo kārtību, kad tiesas darbinieki nolēmumus izsūtīja pa pastu. Tiesas ik mēnesi pieņem aptuveni 800 nolēmumu dažādās maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu stadijās. Tādēļ, lai ...

žurnāls / Īsziņas

Kārtējie tiesnešu ētikas jautājumi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Tiesnešu ētikas komisija sēdē jūnijā, skatot tieslietu ministra pieprasījumu par iespējamu tiesneša neētisku rīcību darījumos ar nekustamo īpašumu, ir atzinusi, ka tiesnesis, iegādājoties nekustamo īpašumu no ģimenes locekļa, kurš par šo īpašumu nav nokārtojis saistību pret trešajām personām un šāda darījuma rezultātā rada risku izvairīties no šīm saistībām, principā pārkāpj Tiesnešu ētikas kodeksu. Taču, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienošanās protokola saturs

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Vienošanās protokolā jābūt skaidri un nepārprotami norādītam, kādu sodu prokurors lūgs tiesu piespriest. Minētais nosacījums attiecas arī uz lūgumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 437. panta pirmās daļas 9. punkta jēgai arī nosacītas notiesāšanas piemērošana jānorāda vienošanās protokolā konkrēti, bet ne pieļaujamības formā ...

žurnāls / Informācija

Cilvēktiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Pieskaņojot pašreizējās norises sabiedrībā ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas sešdesmitajai gadadienai, šā gada 4. jūnijā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā norisinājās konference “Cilvēktiesību īstenošana ekonomiskās krīzes apstākļos”. Tajā piedalījās daudzi tiesību eksperti, kam bija savs interesants redzējums uz cilvēktiesību īstenošanu šajā specifiskajā laikā. ...

Natālija Lazukina, Lelde Broka

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Pirmā civiltiesību procesa izspēle noslēgusies

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Šī gada 13. jūnijā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē pulcējās civiltiesību pasniedzēji, eksperti, studenti un interesenti, lai piedalītos pirmajā tiesas procesa izspēlē civiltiesībās, ko organizēja biedrība ELSA Latvija. “Jurista Vārdā” jau iepriekš bija publicēts izspēles kāzuss par īpašumtiesību koroborācijas nozīmi. Dalībnieki debatēja par to, kuras personas intereses konkrētajā kāzusā prevalē – īpašuma valdītāja vai tās personas ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Zvērinātu advokātu padomes kārtējā sēdē šā gada 9. jūnijā izskatīti šādi jautājumi. Apturēta darbība advokatūrā zvērinātam advokātam Vladam Kidikam, sākot ar 2009. gada 1. jūniju, uz nenoteiktu laiku pēc paša lūguma. Apturēta darbība advokatūrā zvērinātai advokātei Daigai Zivtiņai, sākot ar 2009. gada 10. jūliju, līdz 2010. gada 1. oktobrim pēc pašas lūguma. Pēc paša lūguma no Zvērinātu advokātu kolēģijas ar 2009. gada 9. jūniju atskaitīts ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kritēriji morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Civillikums ļauj aizsargāt personas brīvību un drošību no jebkādiem materiālo interešu un nemateriālo tiesību pārkāpumiem. Viens no ceļiem, kā atjaunot savas pārkāptās tiesības un labklājību, ir prasīt no vainīgā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu. Latvijā morālā kaitējuma atlīdzības apmēri ir ievērojami zemāki nekā citās Eiropas un pasaules valstīs. Iespējams, tas izskaidrojams ar mūsu valsts attieksmi pret cilvēka veselību un dzīvību, bet, iespējams, vienkārši citviet kompensācijas ir pārāk augstas un neadekvātas. Tāpat Latvijā joprojām nav vienotas tiesu prakses par morālā kaitējuma atlīdzības jeb kompensācijas apmēra noteikšanas metodiku, kas nereti rada atšķirīgus tiesas spriedumus līdzīgās lietās. Juridiskajā literatūrā bieži tiek atzīmēts, ka likumdevējs nenosaka kritērijus, pēc kuriem vadoties ir nosakāma morālā kaitējuma atlīdzība naudas izteiksmē. Šādi kritēriji nav arī izstrādāti civiltiesību teorijā, un jautājums atstāts tiesu kompetencē. ...

žurnāls / Domu mantojums

Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20. gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus.1 ...

Kristīne Kalvāne-Radziņa

žurnāls / Nedēļas jurists

Kristīne Kalvāne-Radziņa

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.* ...

žurnāls / Notikums

Pieredzējuši, zinīgi, nesavtīgi un godīgi

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Mazliet vairāk nekā pusgads pagājis kopš 2008. gada novembra, kad saistībā ar Latvijas Republikas dibināšanas 90. gadadienu tika iedibinātas un pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Pirmajā reizē apbalvojumus saņēma 49 tieslietu sistēmas darbinieki. Šī gada 18. jūnijā nozares augstāko apbalvojumu pasniedza atkal – šoreiz tieslietu ministrs Mareks Segliņš, klātesot arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, ar Tieslietu sistēmas Goda zīmēm izteica atzinību 17 tieslietu sistēmas darbiniekiem. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 1. jūlijā spēkā stāsies līdz šim apjomīgākie grozījumi Kriminālprocesa likumā (turpmāk KPL). Ievērojot šo notikumu, rakstu kopā vispārīgi tiks apskatīti visi grozījumi, kas veikti KPL kopš tā pieņemšanas, kā arī izvērstāk tiks komentēti KPL jaunie grozījumi, kuri stāsies spēkā jau rīt, 1. jūlijā. Iecerētās rakstu kopas ietvaros lasītājiem kopumā tiks piedāvāti pieci raksti: 1. Kriminālprocesa likuma attīstība 21.04.2005.–01.06.2009. Vispārīgs raksturojums. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Kriminālprocesa pamatnoteikumi un pamatprincipi. 2. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Kriminālprocesā iesaistītās personas. Speciālā procesuālā aizsardzība. Pierādījumi un izmeklēšanas darbības. 3. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri – Procesuālie piespiedu līdzekļi. Procesuālie termiņi un dokumenti. Mantiskie jautājumi kriminālprocesā. 4. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri. Pirmstiesas kriminālprocess. 5. Kriminālprocesa likuma grozījumu komentāri. Tiesvedība krimināllietās. Vienkāršotie un sevišķie procesi. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzņēmumu reģistrs slēdz nodaļas

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Ņemot vērā finanšu līdzekļu nepietiekamību, Uzņēmumu reģistrs likvidēs lielāko daļu reģionālo nodaļu, atstājot tikai četras – Rīgā, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī. Nodaļas tiks slēgtas Bauskā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Saldū un Ventspilī. Tiek arī plānots pāriet uz četru darba dienu nedēļu, veicot izmaiņas normatīvajos aktos, lai pagarinātu iesniegto reģistrācijas dokumentu izskatīšanas termiņus. Iestādes pārstāve Līga Brice informē, ka pēdējo ...

žurnāls / Īsziņas

Būtiski atvieglots maksātnespējas process

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Saeima ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā, paredzot, ka jaunās likumu normas būs spēkā jau no 1. jūlija. Saeimas preses dienests informē, ka būtisks jauninājums līdzšinējā kārtībā ir jaunas nodaļas iekļaušana Maksātnespējas likumā, kas paredz iespēju debitoram un kreditoram savas attiecības risināt ārpus tiesas. Tas nozīmē, ka process būs vienkāršāks un elastīgāks, taču ...

žurnāls / Īsziņas

Aktīvi izmanto ziņas internetā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Kopš pagājušā gada novembra Latvijas tiesu portālā www.tiesas.lv sadaļā “E-pakalpojumi” ikviena persona var saņemt informāciju par tiesvedības gaitu konkrētā lietā. Pusgada laikā šis pakalpojums izmantots aptuveni 50 000 reižu. Kā jau vēstīts, šis ir pirmais elektroniskais pakalpojums, ko Tiesu administrācija izveidojusi uz Tiesu informatīvās sistēmas pamata. Tādējādi, ievadot meklētājā lietas vai pavēstes numuru, persona tiesu portālā var ...

žurnāls / Īsziņas

Lekcija Augstākajā tiesā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Aizvadītajā nedēļā, 8. jūnijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) jurists Juris Rudevskis, viesojoties Rīgā, sniedza priekšlasījumu Augstākajā tiesā, gan iezīmējot judikatūras aktualitātes, gan arī atbildot uz tiesnešu jautājumiem par tiesu praksi un atsevišķu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pantu interpretāciju. Augstākās tiesas preses sekretāre Linda Priedīte informē, ka šajā tikšanās reizē diskusijā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pašvaldības faktisko rīcību; pienākums nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Viena no pašvaldību pastāvīgajām funkcijām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, ieskaitot siltumapgādi (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punkts). Pienākums organizēt siltumapgādi nozīmē, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem iespēja saņemt siltumapgādes pakalpojumus. Tas, vai pašvaldība minētos pakalpojumus sniedz pati vai deleģē to sniegšanu privātpersonai, ir pašvaldības izvēle. Tā kā pašvaldībai ir ar likumu uzlikts pienākums nodrošināt iedzīvotājiem iespēju saņemt siltumapgādes pakalpojumus, pašvaldības bezdarbība, nepildot šo pienākumu, ir saistīta ar publisko tiesību jomu. Šo funkciju nepildot, tiek aizskartas iedzīvotāju likumā garantētās tiesības. Vērtējot, vai pašvaldības rīcība pakalpojumu sniegšanas gadījumā ir publiski tiesiska vai privāttiesiska, var tikt izmantota divpakāpju teorija. Pirmajā pakāpē pašvaldība lemj, vai iedzīvotājiem tiks nodrošināta pieeja pakalpojumiem. Minētajā gadījumā pašvaldības rīcība ir publiski tiesiska. Savukārt otrajā pakāpē tiek risināts jautājums, kā pakalpojumi tiks sniegti. Šajā gadījumā rīcība var būt publiski tiesiska vai privāttiesiska. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra: piemērošana un problēmjautājumi

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Latvijā jau vairāk nekā sešus gadus ir pazīstama saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā. Taču no 2008. gada 12. decembra Latvijā sāka darboties šīs procedūras Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mēroga ekvivalents. Tā ir Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru1 (turpmāk – Regula 1896/2006 vai Regula). Regulas mērķis ir “vienkāršot, paātrināt procesu un samazināt tiesāšanās izdevumus pārrobežu lietās attiecībā uz finanšu prasījumiem, izveidojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un atļaut Eiropas maksājuma rīkojumu brīvu apriti dalībvalstīs, nosakot minimālos standartus [..]” (skat. Regulas 9. apsvērumu). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mūsdienu starptautiskās arbitrāžas tiesības un šķīrējtiesa Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šķīrējtiesa ir sens strīdus izšķiršanas institūts, tomēr starptautiskās komerciālās arbitrāžas tiesības kā jēdziens pastāv neilgi. Šīs tiesības veidojās kopsolī ar globālās domāšanas attīstību, un kā atskaites punkts tiek minēts 1923. gads, kad Nāciju līga pieņēma Ženēvas protokolu par arbitrāžas klauzulām1 un tika izveidota Starptautiskā arbitrāžas tiesa pie Starptautiskās tirdzniecības kameras. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesu regulējuma attīstības tendences un perspektīvas Latvijā

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Spēcīga un neatkarīga tiesu vara ir jebkuras tiesiskas valsts pamats. Vēršanās pēc tiesas aizsardzības ir nepieciešama tajos strīdos, kas rodas arī civiltiesisko attiecību sfērā. Tomēr civiltiesisko attiecību dalībniekiem tiek arī dotas iespējas pašiem noregulēt strīdu vai izmantot citas tiesiskās procedūras. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana un atbrīvošana no tiesas izdevumiem

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Jautājums par tiesāšanās izdevumiem ne vienreiz vien ir nodarbinājis gan likumdevēju, gan sabiedrību, taču tā aktualitāte nav mazinājusies. Pēdējā laikā ir nācies sastapt tādus tiesas nolēmumus, kuros tiesāšanās izdevumu daļa ir īpaši piesaistījusi uzmanību, vērtējot to adekvātumu apmierinātajai prasībai, kā arī citus, ar tiesāšanās izdevumiem saistītus jautājumus. Tā kā tiesāšanās izdevumu jautājums ir visai plašs, turpmāk galvenokārt uzmanība tiks veltīta divām aktuālām problēmām, t.i., tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanai un atbrīvošanai no tiesas izdevumiem. ...

Ivars Bičkovičs

žurnāls / Nedēļas jurists

Ivars Bičkovičs

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civillietu izskatīšana apelācijas instancē: procesuālā problemātika

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Apelācijas instances tiesas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ir uzkrāta ievērojama pieredze lietu izskatīšanā apelācijas kārtībā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekš teiktā, spēkā esošā lietu izskatīšanas kārtība arī rada virkni problēmu. Atšķirībā no citiem civilprocesa institūtiem Civilprocesa likumā kopš tā pieņemšanas laika apelācijas institūta tiesiskajā regulējumā samērā reti izdarītas izmaiņas. Šajā rakstā norādītās problēmas de lege ferenda varētu kalpot par pamatu minēto problēmu atrisināšanai likumdošanas ceļā. ...

Daimārs Škutāns, Marta Ābula

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeima pret Augstāko tiesu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Rūgts pārsteigums ir nesenie grozījumi Civilprocesa likumā,1 kas liek brīnīties par Saeimas izpratni par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības jautājumiem un vēlmi atkal panākt situāciju, kad prasītājs prasības nodrošināšanas jautājumos bauda daudz izdevīgāku stāvokli nekā atbildētājs. Šis praktiskais komentārs atklāj jaunāko Augstākās tiesas praksi saistībā ar prasības nodrošināšanu, kā arī vērtē tās vietu nesenajos Civilprocesa likuma grozījumos, lai kārtējo reizi rosinātu izmaiņas esošajā situācijā. ...

Mareks Segliņš, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Pārdzīvot krīzi, neapdraudot tiesiskumu

16. Jūnijs 2009 /NR. 24/25 (567/568)

Šā gada pavasarī, 12. martā, līdz ar Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta apstiprināšanu darbu tieslietu ministra amatā uzsāka Mareks Segliņš. Diplomēts jurists, karjeru sācis kā izmeklētājs, administratīvais tiesnesis un zvērināts advokāts, kopš 1998. gada aktīvi darbojas politikā: 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, vairāk nekā četrus gadus (dažādās valdībās) ministra amatā vadījis iekšlietu resoru. Nākamnedēļ apritēs simts dienas, kopš M. Segliņš ir tieslietu ministrs. Taču šai valdībai minēto periodu nebija iespējams vadīt tradicionālajā iesildīšanās režīmā. Visiem zināms, ka jau vairāk nekā pusgadu Latvija cenšas bremzēt tautsaimniecības bezdibenīgo kritumu un glābt valsts kasi. Arī tieslietu ministra darba kārtībā budžeta samazinājums un nozares izdzīvošana šajos mēnešos ir bijis galvenais temats. Uz laiku “pēc krīzes” atlikti daudzi valdības deklarācijas tieslietu sadaļā minēti pasākumi, bet dažiem no valdības nospraustajiem mērķiem naudas trūkuma dēļ klājies pavisam bēdīgi. Piemēram, tā vietā, lai pilnveidotu un efektivizētu Valsts probācijas dienesta darbu (deklarācijas tieslietu sadaļas 14. p.), ar grozījumiem valsts budžeta likumā tiks lemts par šīs iestādes funkciju būtisku ierobežošanu vai pat likvidāciju. Kas bija un vēl būs sāpīgākie cirpieni tieslietu nozares budžetā – tas bija galvenais tieslietu ministra Mareka Segliņa un “Jurista Vārda” sarunas temats 5.jūnijā, dienu pēc budžeta grozījumu pirmā lasījuma Saeimā. Kad žurnāls 12. jūnijā bija jānodod tipogrāfijā drukāšanai, kļuva skaidrs, ka ministra viedoklis par finanšu samazinājumu tieslietu sistēmai par sākotnēji plānotajiem 7 miljoniem latu vairs nav aktuāls. Saskaņā ar 11. jūnijā panākto valdības un sociālo partneru vienošanos valsts budžeta izdevumi tiks mazināti par 500 miljoniem latu. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē dažu dienu laikā Tieslietu ministrijas vadībai bija jālemj par to, kur “nogriezt” vēl vairāk nekā piecus miljonus latu, un nebija skaidrs, vai, piemēram, tiesnešu un līdz ar to arī prokuroru algu samazinājums varēs apstāties pie iepriekš plānotajiem 15 procentiem. Jādomā, ka 16. jūnijā, “Jurista Vārda” iznākšanas dienā, situācija būs kļuvusi daudz skaidrāka, jo svētdien paredzēta vēl viena valdības sēde, lai Saeima šonedēļ varētu lemt par budžeta grozījumiem galīgajā lasījumā. Līdz ar to 5. jūnija intervijas daļu, kas skar budžetu, nepublicējam. Taču “Jurista Vārda” redakcija ļoti cer, ka jau nākamajā žurnāla numurā 30. jūnijā lasītāji varēs uzzināt tieslietu ministra Mareka Segliņa detalizētu viedokli par tieslietu sistēmas darbību ierobežota finansējuma apstākļos. Tātad – turpinājums sekos nākamajā “Jurista Vārdā”. ...

žurnāls / Īsziņas

Rīgā būs mazāk notāru

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Aizvadītajā ceturtdienā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi noteikumos par zvērinātu notāru amata vietām, kas paredz likvidēt vakantās amata vietas Rīgā. Šādu lēmumu projekta autori pamato ar apsvērumu, ka, ņemot vērā Notariāta likumā noteiktos kritērijus zvērinātu notāru amata vietu izveidei un likvidācijai, pārmaiņas notariālo lietu piekritībā nav notikušas, jo kopš 2006. gada zvērinātiem notāriem jaunas funkcijas nav ...

žurnāls / Informācija

Plāno ieviest vienotu Eiropas Patentu tiesu sistēmu

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Tieslietu ministrijas pārstāvis Reinis Briģis norāda, ka turpmāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs iespēja lētāk un vienkāršāk aizstāvēt savus izgudrojumus Eiropā, jo šis ir kļuvis par vienu no aktuāli risināmiem jautājumiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī. Šobrīd Eiropas līmenī personas savus izgudrojumus var aizsargāt, iegūstot Eiropas patentu. Tas ir spēkā valstīs, kurās ir apstiprināts. Tādējādi, lai persona realizētu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauna tiesas vadītāja

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Pēc Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, no 1. jūnija ar tieslietu ministra lēmumu par Cēsu rajona tiesas priekšsēdētāju iecelta šīs tiesas tiesnese Dace Blūma. Viņa 1978. gadā ir beigusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti un par Cēsu rajona tiesas tiesnesi strādā kopš 1984. gada janvāra. 2007. gadā saņēmusi Tieslietu ministrijas apbalvojumu par priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu. Tiesu administrācija ...

žurnāls / Īsziņas

Augstākajā tiesā samazina štatus

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka taupības nolūkā no 1. jūnija tiesā ir likvidēta Sūdzību izskatīšanas nodaļa. Turpmāk šīs funkcijas – personu iesniegumu pieņemšana un atbilžu sagatavošana – tiks pārdalītas starp Senāta departamentiem, tiesu palātām un Dokumentu pārvaldības nodaļu. Trīs no nodaļas bijušajiem darbiniekiem turpinās darbu kā Senāta Civillietu departamenta un Dokumentu pārvaldības ...

...

256

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls