Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās

Administratīvās rajona tiesas prakse uzņēmumu pārejas lietās

21. Marts 2023 /NR. 12 (1278)

Raksts sniedz ieskatu Administratīvās rajona tiesas praksē, izpildu procesa ietvaros izvērtējot uzņēmuma pārejas jautājumus. ...

Jānis Geks

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Senāta aktuālās atziņas publisko iepirkumu lietās

21. Februāris 2023 /NR. 8 (1274)

Šā raksta mērķis ir sniegt konspektīvu ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumos, kuri pērn – 2022. gadā – tika pieņemti publisko iepirkumu lietās. Citiem vārdiem, palūkoties uz aizvadītajā gadā pieņemtajiem nolēmumiem un vienkopus piefiksēt to, kas jauns, autora skatījumā, Senāta praksē pērn ir noticis publisko iepirkumu tiesību jomā un kādas noderīgas atziņas varam paņemt sev līdzi turpmākajā darbā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Fragmenti no spriedumiem lietās, kurās referējis senators Andrejs Sīmanis

20. Decembris 2022 /NR. 51/52 (1265/1266)

Par pienākumu pamatot pašvaldību reformas 1925. g. maija mēneša 19. dienā. Priekules pagasta Paplakas novada iedzīvotāju O. Frickopfa, L. Jaunzema un citu sūdzība par Iekšlietu ministrijas lēmumu attiecībā uz daļas no Priekuļa pagasta pievienošanu Virgas pagastam. Sastāvs: priekšsēdētāja v.i. senators A. Sīmanis; senatori: J. Kalacs un A. Pētersons; referē priekšsēdētāja v.i.; atzinumu dod virsprokurora biedrs E. Bitte. ...

Nataļja Puriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesu prakse saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem

9. Februāris 2021 /NR. 6 (1168)

Šī raksta mērķis ir piedāvāt lasītājiem ieskatīties dažos jautājumos saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, kuri līdz šim ir izšķirti nacionālajās tiesās Latvijā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļa parāda bezstrīdus piedziņas gadījumā uzņēmuma pāreja konstatējama administratīvā procesa ietvaros

31. Marts 2020 /NR. 13 (1123)

Jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru Valsts ieņēmumu dienests īsteno bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ņemot vērā šo apsvērumu, kā arī lai neapdraudētu nodokļa parāda piedziņas efektivitāti un liegtu iespēju nodokļa parādniekam izvairīties no atbildības par nodokļu saistībām, izmantojot formālu juridiskās identitātes maiņu, minētais jautājums ir pakļauts administratīvajām tiesām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas subjektīvās tiesības pārsūdzēt publisko tiesību līgumu; kultūrvēsturiskais mantojums ietilpst prasījumā par vides aizsardzību

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Neatkarīgi no publisko tiesību līguma veida trešajām personām, kas nav līguma dalībnieces, ir tiesības to pārsūdzēt, ja to tiesības vai tiesiskās intereses ar minēto līgumu ir aizskartas vai var tikt aizskartas vai arī likumā ir paredzēts, ka šādā gadījumā tiesā var vērsties, lai aizsargātu citu personu vai sabiedrības intereses. Pieteikums par tādu administratīvo aktu, publisko tiesību līgumu vai faktisko rīcību, kas rada kaitējuma draudus vai kaitējumu kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesniedzams, pamatojoties uz Vides aizsardzības likuma 9. panta trešo daļu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Plānotā būves izmantošanas veida neatbilstība būvatļaujā paredzētajam izmantošanas veidam kā pamats būvatļaujas atzīšanai par prettiesisku

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Būvatļauja kā būvniecību atļaujošais administratīvais akts tiek izdota ne tikai būves kā tehniskas vienības izvietošanai noteiktā telpā (zemesgabalā), bet ar būvatļauju tiek atļauts arī konkrēts būves izmantošanas veids. Tāpēc būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes tvērumā ietilpst arī argumenti, kas attiecas uz būvatļaujā paredzētā būves izmantošanas veida un faktiski plānotā būves izmantošanas veida savstarpēju neatbilstību un šādas neatbilstības radītu tiesību normu pārkāpumu. Ja būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes ietvaros iespējams konstatēt, ka būvatļaujā paredzētais būves lietošanas veids neatbilst faktiski ieplānotajam būves lietošanas veidam, tas var būt pamats būvatļauju atcelt. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu parāda pārcelšanas tiesiskā daba

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Nodokļu administrācijas veiktā parāda pārcelšana, kura pilnībā atkarīga no privāttiesību jomā noregulētajām tiesiskajām attiecībām, nav jauns administratīvais akts, bet iekšējs organizatorisks lēmums. Iestāde šādā gadījumā, neizdodot jaunu administratīvo aktu, administratīvā akta adresātu aizstāj ar tā tiesību pārņēmēju. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Pieejams tiesu prakses apkopojums likuma "Par nodokļiem un nodevām" piemērošanā

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka nodokļu tiesību un to iekasēšanas pamatus un ir uzskatāms par "jumta" likumu visiem Latvijas nodokļiem. Ņemot vērā šā likuma sabiedrisko nozīmi, kā arī to, ka sakārtots un pārskatāms nodokļu regulējums ir arī neatņemams elements komercdarbības vides uzlabošanai, Augstākā tiesa ir apkopojusi savu praksi likuma "Par nodokļiem un nodevām" piemērošanā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas vārda un uzvārda maiņa

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

1. Iztulkojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, jārespektē tiesības uz privāto dzīvi un cilvēka cieņu. Ņemot vērā to, ka personas vārda un uzvārda maiņa ir saistīta ar personas identitātes izjūtu, kas dažādu apstākļu dēļ var mainīties, pret šo personai nozīmīgo un sensitīvo jautājumu jāizturas ar cieņu. Tāpēc iestādei un tiesai ir jānoskaidro fakti un jāpārliecinās, ka persona ar nopietnību izturas pret savu identitāti un pastāv tādi apstākļi, kuru rezultātā personas identitātes izjūta varētu būt mainījusies. 2. Piemērojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, primārs ir personas viedoklis par viņas identitāti un apsvērumi par nepieciešamību mainīt vārdu un uzvārdu nolūkā izkopt savu identitāti. Par personas identitātes maiņu liecina personas dzīvesveida, profesijas, reliģiskās piederības, sociālā statusa maiņa, kā arī citi apstākļi. Personai nav jāpierāda ar konkrētiem pierādījumiem, ka viņas identitāte ir mainījusies, bet jāsniedz apsvērumi par apstākļiem, kuri mainījuši identitātes izjūtu un paštēlu. Ja no personas sniegtajiem apsvērumiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka ir apstākļi, kas mainījuši personas identitātes izjūtu, tad jālūdz tos precizēt, jo cilvēka cieņa prasa neapšaubīt personas pārliecību par savu paštēlu. 3. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā izsmeļoši ir uzskaitīti visi iemesli, kādus likumdevējs atzinis par tiesisku pamatu, lai mainītu personas vārdu un uzvārdu. Tādējādi, no vienas puses, likumdevējs ir paredzējis tiesības personai mainīt vārdu vai uzvārdu, bet, no otras puses, ierobežojis šīs tiesības, likumā nosakot situācijas, kurās personai ir tiesības mainīt vārdu vai uzvārdu. Tomēr tiesībām mainīt vārdu un uzvārdu noteiktie ierobežojumi ir interpretējami un piemērojami iespējami šauri. 4. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā lietotais vārds "apgrūtina" ir kritērijs, kas palīdz nošķirt to, vai personas vārds un uzvārds ir tāds, kas personai saskarsmē ar citiem cilvēkiem rada emocionālu vai psiholoģisku slogu (diskomfortu), proti, apgrūtina tās ieļaušanos sabiedrībā. Apgrūtināt ieļaušanos sabiedrībā var gan vārds, gan uzvārds, kā arī abi personvārdi kopā. 5. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkts aptver arī gadījumu, kad persona vēlas norobežoties no savas ģimenes vai dzimtas identitātes. 6. Izvērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jāņem vērā arī apsvērumi par ģimenes un dzimtas identitāti. Ņemot vērā uzvārda kā personvārda nozīmi personas piederības noteikšanai konkrētai ģimenei un dzimtai, uz personas tiesībām mainīt uzvārdu būtu jāraugās ne tikai no personas tiesību aizsardzības viedokļa, bet arī no citu cilvēku tiesību aizsardzības, kas šajā gadījumā ir unikālu ģimenes un dzimtas uzvārdu kā identitātes elementu aizsardzība. Līdz ar to, vērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jālīdzsvaro personas un citu cilvēku (sabiedrības) intereses. 7. Vārda un uzvārda maiņas gadījumā izvēlētajam personvārdam ir jāatbilst latviešu valodas prasībām. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"