Jurista Vārda satura arhīvs

8. Marts 2022 /NR. 10 (1224)

Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, vadošais partneris ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns". "Jurista Vārdā" līdz šim publicēti 15 viņa raksti un viedokļi. Pirmais – 2001. gadā. Visas publikācijas pieejamas Autoru katalogā portālā juristavards.lv. ...

Agris Bitāns

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Ir vēl neatbildēti jautājumi

13. Aprīlis 2021 /NR. 15 (1177)

Ievads Satversmes tiesa ar savu 2021. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2020-30-01 (turpmāk – Spriedums) atzina Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) pārejas noteikumu 2. punktu attiecībā uz nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta trešajam teikumam. Tāpat tika noteikts, ...

Agris Bitāns, Lauris Rasnačs , Daiga Vilsone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājums civilprocesā – tā piemērošana un turpmākā perspektīva

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Civilprocesa likums (tālāk tekstā – CPL)1 salīdzinoši īsā laika posmā ir piedzīvojis izmaiņas arī attiecībā uz prasības nodrošinājumu institūtu. Līdz ar to vienotas un paredzamas tiesu prakses iedibināšana prasības nodrošinājuma piemērošanā nodrošinātu arī efektīvāku lietas izskatīšanu pēc būtības. Šim jautājumam tika veltīts 2013. gada 21. marta konferences "Tiesu procesa efektivizācija" Civiltiesību sekcijas darbs. Šis raksts ir sava veida šīs sekcijas darba kopsavilkums. ...

Agris Bitāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību attīstība nemantiskā kaitējuma jomā

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Ir vērts apskatīt, kāda ir bijusi tiesību un tiesu prakses attīstība pēc grozījumiem Civillikuma 1635. pantā.1 Šī panta jaunā redakcija ne tikai pielika punktu teorētiķu diskusijām par nemantiskā (morālā) kaitējuma lomu mūsu dzīvē, bet arī skaidri iezīmēja jaunas esības sākumu.2 Tiesību doktrīnas līmenī3 noteikti vairs nav jārunā par to, ka mūsu likumdošanas akti nepazīst morālo kaitējumu vai aizsargā personu tikai izņēmuma gadījumos, kad to tieši paredz likums. Šobrīd vairāki normatīvie akti paredz tiesiskas sekas par morālo kaitējumu. Kopā ar Civillikumu 19 likumi4 tieši paredz nemantisku kaitējumu un nosaka tiesiskas sekas par tā nodarīšanu. Taču, atvēlot normatīvi plašāku vietu personas nemantisko tiesību un interešu aizsardzībai, aizvien paliek aktuāli vairāki jautājumi: (1) vai nemantisko labumu regulējuma sistēma normatīvajā līmenī ir palikusi skaidrāka; (2) vai nemantisko aizskārumu aizsardzība tiesā ir kļuvusi mazāk apgrūtinoša un (3) vai mantiskas kompensācijas noteikšana par nemantisku kaitējumu ir kļuvusi adekvātāka? Šī raksta mērķis ir mēģinājums rast atbildes uz šiem jautājumiem un iezīmēt pozitīvās un negatīvās tendences saistībā ar nemantisko kaitējumu. ...

Agris Bitāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskas piezīmes latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida sakarā

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Jāizsaka pateicība žurnālam "Jurista Vārds", kas 2011. gada 25. oktobra numurā Nr. 43(690) apkopoja ievērojamu juristu domas par latgaliešu valodu. Tas savukārt novērš nepieciešamību tērēt laiku, lai pārliecinātu, ka šis jautājums ir juridiskas izpētes vērts. Tāpat tas apliecina, ka tā nav tikai viena Latvijas pārnovada iedzīvotāju iedoma, ka viņiem var būt sava valoda, kuru varētu lietot arī oficiālajā saziņā. Šā raksta mērķis ir apskatīt latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveidu juridiskajā skatījumā. Skaidrs, ka vienā rakstā nevarēs sniegt atbildes uz visiem jautājumiem un piedāvāt juridisku risinājumu. Tomēr, lai saprastu latgaliešu valodas juridisko statusu, ir jāizvērtē juridiska rakstura jautājumi. ...

Agris Bitāns

žurnāls / Nedēļas jurists

Agris Bitāns

29. Marts 2011 /NR. 13 (660)

Agris Bitāns

žurnāls / Īsziņas

Aicina piedalīties konferencē

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Starptautiskās intelektuālā īpašuma aizsardzības asociācijas (AIPPI) Latvijas grupas valde priecājas ziņot, ka 2011. gadā no 19. līdz 21. aprīlim Rīgā notiks AIPPI Baltijas konference "Intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana un pastāvēšana jaunajos apstākļos", kas piedāvās iepazīties ar interesantiem pētījumiem, aktuāliem jaunumiem un profesionāļu viedokļiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā, kā arī veicinās pieredzes ...

Ilma Čepāne, Agris Bitāns, Edvīns Danovskis, Mārtiņš Paparinskis, Ainārs Gorenko, Aivars Graudiņš

žurnāls / Diskusija

Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...

Agris Bitāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāta loma Civillikuma 5.panta piemērošanā

3. Augusts 2004 /NR. 29 (334)

Senāta loma Civillikuma 5.panta piemērošanā Mag.iur. Agris Bitāns, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, zv. advokāts, – “Jurista Vārdam” Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. Nobeigums. Sākums “JV” Nr.28, 27.07.2004. Piemēram, civillietā par laulības atzīšanu par spēkā neesošu.30 Strīda fabula it kā vienkārša – vīrs iesniedzis prasību par laulības atzīšanu par spēkā ...

Agris Bitāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāta loma Civillikuma 5.panta piemērošanā

27. Jūlijs 2004 /NR. 28 (333)

Senāta loma Civillikuma 5.panta piemērošanā Mag.iur. Agris Bitāns, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors, zv. advokāts, – “Jurista Vārdam” Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I. Nav noslēpums, ka pašreizējā tiesu praksē pastāv problēma – spriedumi rada šaubas par to pamatotību vai pat taisnīgumu. Tiesneši bieži atsaucas uz civilprocesa formālo dabu, kas objektīvi ierobežo viņu iespējas ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"