Jurista Vārda satura arhīvs

Rainis. Latvijas valsts idejas “gals un sākums”

17. Novembris 2015 /NR. 45 (897)

Rainim 150! To nevar nemanīt. Lielās jubilejas gadā Rainis ir visur un visāds. Piedāvātas ļoti dažādas interpretācijas,1 atklāti līdz šim nezināmi aspekti par dzejnieka dzīvi un darbu2 un sarakstīts milzum daudz pārdomu.3 Tomēr Roalda Dobrovenska biogrāfisko romānu4 pārinterpretēt daudzi nav centušies, un tas arī nav vajadzīgs, jo šis fundamentālais pētījums sniedz niansētu izpratni par Raiņa nozīmi cauri laikiem. Atļaušos apgalvot, ka Rainis jau savas dzīves laikā apzināti virzījās uz pārlaicīgumu. To es secinu no vārdiem, kas kļuvuši par skaitāmpantiņu.5 "Man jādzīvo līdz 300 gadiem, man jādabū Nobela prēmija, man jābūt visas pasaules literatūras vadošajam garam, man jākļūst par pirmo Eiropas valdnieku, Latvijas prezidentu..." vai "Kas man jādara, lai uzturētos spēkos? Jāiegūst Latgale. Jāiegūst sievietes. Jāiegūst strādnieku masa. Jāiegūst lauku skatuves. Jāiegūst krievi. Jāiegūst partija. Jāiegūst kritika..."6 Protams, šajos vārdos iekodētas varenas ambīcijas, tomēr apgalvojums, ka Rainim jādzīvo "līdz 300 gadiem", ir pravietisks. Proti, izzinot Raiņa darbus un domas, var rast daudz aktuālu, mūsdienīgu atziņu – arī par satversmes mākslu. Man skolā iemācīja mīlēt Raini. Tāpēc biju priecīga un pateicīga, ka žurnāls "Jurista Vārds"7 aicināja sagatavot rakstu par Raini kā juristu. Protams, ka izpratnē par Raini tiesību zinātnieki nevar sacensties ar literatūras zinātniekiem. Tāpēc šīs būs vienīgi pārdomas par dažiem Raiņa domu un darbu aspektiem. Ņemot vērā manu profesionālo aizraušanos ar Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme), šīs pārdomas būs saistītas ar Raiņa ietekmi uz konstitucionālisma attīstību. Ja domājam par Raini šodien, tad rodas secinājums, ka vakar viņš bijis cits un rīt var būt citāds. Tāda mēraukla izriet no mūsu skatījuma laiku aspektā.8 Proti, Raiņa domu un darbu interpretācija mainās atkarībā no ideoloģiskā skatījuma uz valstiskumu. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Intervija

Konstitūcija ir mūsu Bībele

7. Jūlijs 2015 /NR. 26 (878)

Konstitūcija ir dzīvs instruments, kas atspoguļo reālo spēku samēru valstī.1 Arī tēze, ka "konstitūcija ir tas, ko tiesneši saprot ar konstitūciju",2 apliecinājusi sevi fundamentālos konstitucionālo tiesu spriedumos. Konstitucionālajai tiesai piešķirtā kompetence liek līdzsvarot varu un vērtības. Vienlaikus konstitucionālās tiesas tiesneši ir dzīvās vēstures vēstneši, jo faktiski viņu vērtību spriedumi veido moderno valstiskuma izpratni. Tā kā starptautiskā konference "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana" 2015. gada 23. februārī norisinājās Rīgā, radās izdevība intervēt bijušo Lietuvas konstitucionālās tiesas tiesnesi Dr.iur. Tomu Birmontieni. Savu profesionalitāti viņa apliecinājusi vairākos augstos amatos un ir viena no atzītākajām Lietuvas tiesību zinātniecēm. Teorētiķe un praktiķe. Iespēja ar viņu sarunāties bagātina, viņas elegance un inteliģence šarmē. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Informācija

Parlamentārās demokrātijas pilnveides iespējas

3. Marts 2015 /NR. 09 (861)

2015. gada 23. februārī Rīgā norisinājās starptautiska konference "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana". Konferencē tika analizēta politisko partiju loma parlamentārajā demokrātijā un atbildīga valsts pārvaldība. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes psiholoģija

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Var jau ar vieglu garu izveidot labo nodomu sarakstu "Jaunā gada lēmumi, kas padarīs dzīvi labāku" un uzskatīt, ka viss mainīsies pats no sevis. Tomēr jauna kalendārā gada sākums vispirms aicina atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto. Februāra sākums tradicionāli ir tas laika posms, kurš ļauj ar vēsu prātu aptvert sezonas aktualitātes. Lai gan liels profesionāls izaicinājums būtu pētījums par tieslietu modi, tomēr, paturot prātā atziņu, ka "mode ir kolektīvs ārprāts",1 aprobežošos ar novērojumu, ka jurisprudencē pagājušās sezonas aktualitāte ir un paliek nemainīga – modē ir Satversmes grozīšana un reformu pieteikšana. ...

Anita Rodiņa, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lēmums par atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesā: teorētiskie un praktiskie aspekti

2. Jūlijs 2013 /NR. 26 (777)

Satversmes tiesa savu kompetenci – nodrošināt konstitūcijas, respektīvi, Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme),1 virsvadību un konstitucionālo taisnīgumu2 – īsteno, izskatot tai piekrītošās lietas. Taču to jautājumu loku, kuri nonāk Satversmes tiesas tiesvedībā, nosaka iesniegto pieteikumu saturs. Tādējādi Satversmes tiesas procesā ļoti nozīmīga ir lietas ierosināšanas jeb pirmā procesuālā stadija, kurā tiek piemērotas Satversmes tiesas likuma normas.3 ...

Uldis Ķinis, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konstitucionālā kontrole valsts finanšu jautājumos Satversmes tiesas praksē

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme)1 ir Latvijas konstitucionālās sistēmas pamats. "Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments".2 Satversmes tiesas prakse apliecina, ka Satversme ir saturiski ietilpīga, proti, Satversme piešķir konstitucionālu rangu valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtībai un principiem, piemēram, iztulkojot augstākā juridiskā spēka normas, var atvasināt visus nepieciešamos principus fiskālās disciplīnas ievērošanai,3 lai gan tie expressis verbis nav minēti Satversmes tekstā. Satversmes 1. pants kopsakarā ar Satversmes 85. pantu piešķir Satversmes tiesai kompetenci paust galīgo un juridiski saistošo viedokli par Satversmes normu tvērumu un saturu. Tādējādi Satversmes principu un normu saturu nosaka Satversmes tiesas judikatūra; šos principus un normas nevar interpretēt un piemērot pretēji Satversmes tiesas lemtajam.4 Šajā rakstā5 analizētas Satversmes tiesas spriedumos paustās atziņas par valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanas kārtību, kā arī procesuālie jautājumi, kas attiecas uz konstitucionālās kontroles tvērumu attiecīgajā jautājumā. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Numura tēma

Valsts prezidenta ietekme tautsaimniecībā

25. Decembris 2012 /NR. 52 (751)

Šajā referātā ieskicēšu metodoloģiju Valsts prezidenta kompetences satura noskaidrošanai, kā arī analizēšu dažus piemērus, kas liecina par šīs konstitucionālās institūcijas nozīmi tautsaimniecības procesos. ...

Sandijs Statkus, Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piezīmes par "Satversmes lasīšanu Satversmes tiesā"

3. Jūlijs 2012 /NR. 27 (726)

2012. gadā aprit 90 gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) pieņemšanas un spēkā stāšanās. Par godu šai gadskārtai 13. jūnijā atvēršanas svētkus svinēja arī grāmata “Latvijas Republikas Satversme”. Šā gada 3. janvārī žurnāls “Jurista Vārds” pie lasītājiem devās jau 700. reizi!1 Vēl varētu piebilst, ka arī Satversmes tiesas spriedumu skaits jau pārsniedzis divus simtus. Savulaik, par godu Satversmes spēkā stāšanās 85 gadu jubilejai un “Jurista Vārda” 500. numuram, Edgars Pastars un Jānis Pleps publicēja rakstu “Satversmes lasīšana Satversmes tiesā” (turpmāk arī – Raksts), paužot “jaunās paaudzes redzējumu”2 būtiskos konstitucionālo tiesību jautājumos. Laika ritums atspoguļo vērtību maiņu, jo laiks taču esot labākais tiesnesis itin visās lietās. Paturot prātā aizrādījumu, ka “Satversmes lasīšana [..] ir visnotaļ interesanta lieta [..]. Tomēr Satversme nav arī Danielas Stīlas romāns, ko var lasīt atslodzei un dvēseles veldzēšanai; Satversmi lasot, ir jābūt modriem”3, šajā rakstā turpināta J. Plepa un E. Pastara polemika par “Satversmes lasīšanu Satversmes tiesā”. Šis nelielais ekskurss Satversmes tiesas pēdējo piecu gadu nolēmumos ieskicē konstitucionālās jurisprudences attīstības tendences. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiskālā politika: tiesības vai disciplīna

24. Aprīlis 2012 /NR. 17/18 (716/717)

2012. gada 28. februārī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas virzīto likumprojektu par "Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" (Fiskālais līgums), kā arī atbalstīja līguma parakstīšanu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīm Eiropadomes laikā šī gada 2. martā2. ...

Dita Amoliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas budžeta tiesību apcirpšana

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

2011. gada 6. decembris esot valstiski nozīmīga diena. Pirmkārt, tāpēc, ka aprēķini liecina: šā gada 6. decembrī apritēja 7883 dienas kopš 1990. gada 4. maija un pašreizējās Latvijas Republikas pastāvēšanas laiks pārsniedza pirmskara Latvijas neatkarībai atvēlēto laiku.1 Otrkārt, tajā pašā dienā konstitucionālās institūcijas ķērās pie būtiski svarīga valsts un sabiedrības dzīves jautājuma risināšanas, proti, sāka valsts budžeta apspriešanas un apstiprināšanas procedūru, jo Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai valsts budžeta projektu.2 ...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

46/47

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"