Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Nedēļas jurists

20. Decembris 2011 • NR. 51 (698)

žurnāls / Aptauja

Kāpēc ir jālasa "Jurista Vārds"

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Sagaidot "Jurista Vārda" Nr.700 iznākšanu, redakcija vēlas sagatavot īpašu žurnāla numuru. Viens no iecerētajiem materiāliem atspoguļos mūsu auditorijas domas par "Jurista Vārdu". Tāpēc visi lasītāji ir aicināti paust savu viedokli, atbildot uz jautājumu: "Kāpēc juristam būtu jālasa "Jurista Vārds"?" Savu viedokli lūdzam paust, izmantojot raksta komentēšanas iespēju (sk. zemāk), lai arī citiem ...

žurnāls / Redaktora sleja

Kāpēc vajadzīgs Saeimas balsojums

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Par Satversmes grozījumu projektu, kas paredz noteikt krievu valodu kā otru valsts valodu, šķiet, parakstījies pietiekams vēlētāju skaits, lai šis jautājums tiktu apspriests Satversmē noteiktajā likumdošanas procesā. Tā kā šis projekts, visticamāk, negūs nepieciešamo atbalstu Saeimā, plašsaziņas līdzekļos jau izskanējuši minējumi par iespējamo tautas nobalsošanas dienu, kad vēlētājiem pie referenduma urnām būtu iespēja paust savu attieksmi ...

žurnāls / Informācija

Kas notiek Krievijā pēc vēlēšanām

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Pēc tam, kad Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija 5. decembrī publicēja provizoriskos Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātus, saskaņā ar kuriem "Vienotā Krievija" ieguva krietni mazāk balsu nekā 2007. gadā, valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja: "Uzskatu, ka ir jāpievērš uzmanība tiem reģioniem, kur mūsu cilvēki nav apliecinājuši nopietnu uzticību "Vienotajai Krievijai". Nevis tāpēc, ka tā būtu traģēdija, ...

žurnāls / Informācija

Grieķija reformēs tieslietu sistēmu

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Grieķija ierosinājusi ambiciozu tieslietu sistēmas reformu, kuras mērķis ir novērst trūkumus, kas kaitē cilvēktiesībām un ekonomiskajai attīstībai. Grieķiju māc smaga parādu nasta, un apmaiņā pret aizdevumiem no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda tā ir apsolījusi veikt plašas reformas, tostarp modernizēt tieslietu sistēmu. Pašreizējā sistēma izsauc nelikumīgu uzvedību un mazina demokrātisko institūciju spēku, laupa drosmi ...

žurnāls / Informācija

Skaidro mantiskā stāvokļa deklarēšanu

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Saeimā 7. decembrī notika preses konference par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, kas paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli. Preses konferencē piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna. Saeima 1. decembrī pieņēma Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ...

žurnāls / Informācija

Gada dekāne Latvijas Universitātē

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Latvijas Universitātes Studentu gada balvas gadskārtējā ceremonijā 1. decembrī tika noteikti šā gada nozīmīgākie notikumi un personas. "Gada dekāna" balvu jau atkārtoti saņēma Juridiskās fakultātes dekāne, profesore Kristīne Strada-Rozenberga. Profesore K. Strada-Rozenberga par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāni kļuva 2007. gada 14. maijā un šogad 11. maijā ar pārliecinošu balsu vairākumu amatā ievēlēta atkārtoti. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atlīdzinājuma prasījuma pieļaujamība

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Administratīvā procesa likuma 93. panta trešā daļa pieļauj privātpersonai prasīt atlīdzinājumu vienlaicīgi ar administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, vai arī pēc tam, kad ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes lēmums, un tas nav pārsūdzēts, ir stājies spēkā tiesas spriedums vai arī tiesvedība lietā ir izbeigta, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punktu). "Attiecīgā administratīvā lieta" nozīmē lietu, kurā privātpersona sākotnēji apstrīdējusi vai pārsūdzējusi administratīvo aktu vai faktisko rīcību un kurā tā atzīta par prettiesisku, bet kurā atlīdzinājuma prasījums nav bijis vienlaicīgi pieteikts. Tādā gadījumā privātpersona var prasīt atlīdzinājumu pēc šādas lietas izskatīšanas pabeigšanas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas budžeta tiesību apcirpšana

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

2011. gada 6. decembris esot valstiski nozīmīga diena. Pirmkārt, tāpēc, ka aprēķini liecina: šā gada 6. decembrī apritēja 7883 dienas kopš 1990. gada 4. maija un pašreizējās Latvijas Republikas pastāvēšanas laiks pārsniedza pirmskara Latvijas neatkarībai atvēlēto laiku.1 Otrkārt, tajā pašā dienā konstitucionālās institūcijas ķērās pie būtiski svarīga valsts un sabiedrības dzīves jautājuma risināšanas, proti, sāka valsts budžeta apspriešanas un apstiprināšanas procedūru, jo Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai valsts budžeta projektu.2 ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Padomes sēdē šā gada 6. decembrī zvērinātu advokātu palīgu skaitā uzņemti: Jeļena Balakleiska, (patronese zv. adv. G. Varslavāne), Zanda Brakša (patrons zv. adv. J. Taukačs), Sandra Heidingere (patronese zv. adv. E. Bruksle), Indra Simsone (patronese zv. adv. G. Kuzmane), Linda Spurele (patrons zv. adv. E. Vēbers), Madara Stūrīte (patronese zv. adv. B. Stūrīte). Zvērinātu advokātu skaitā uzņemti: Karīna Čakārne, Sanda Meinarte, Svetlana ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību jautājumos

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās. Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.2 Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu3, Eiropas maksājuma rīkojumu4 un Maza apmēra prasībām5. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās6. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)7; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)8; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai9; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās10. Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu: – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi11; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās12; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām13; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,14 ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās15; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās16. Tādēļ šajā materiālā Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki sniedz koncentrētu un aktuālu informāciju par katru no šiem priekšlikumiem, lai interesentiem rastos priekšstats par tām jomām, kas šobrīd atrodas ES kompetento iestāžu darba kārtībā un kas nākotnē var skart ikvienu, kas darbojas starptautiskajā apritē. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nostājas paušanai ES Padomes, Eiropas Komisijas darba grupās komitejās tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija, instrukcijas, kuru izstrādē kā ieinteresētās institūcijas piedalās TM darbinieki, tostarp arī tiesneši. Piemēram, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TM ir izveidota ad hoc darba grupa, kurā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un citām institūcijām. Savukārt par priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās tiek ņemts vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedoklis. Pēc autores domām, informēšana par ES regulējumu starptautiskajās privāttiesībās veicinātu lielāku interesi par šiem jautājumiem, kā arī, iespējams, stimulētu sadarbību starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Tāpēc TM aicina sūtīt savus priekšlikumus, idejas vai pārdomas par minētajiem tiesību aktu projektiem uz e-pastu: starptautisko.privattiesibu.nodala@tm.gov.lv, lai varam kopīgi veidot Latvijas pozīciju ES starptautisko privāttiesību jautājumos. Dr.iur. Irēna Kucina, TM Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākās tiesas pārstāvji apmeklē Eiropas Cilvēktiesību tiesu

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Nacionālajām valstīm jāanalizē Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūra un jāprognozē iespējamie problēmjautājumi, tie jārisina nacionālā līmenī, pirms lietas nonāk ECT, – tiekoties ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas delegāciju Strasbūrā, sacīja ECT tiesnese no Lietuvas Danute Jočiene (Danutė Jočienė). Gan viņa, gan ECT tiesnese no Latvijas Ineta Ziemele aicināja Augstāko tiesu drosmīgāk interpretēt likumus un veidot nacionālo judikatūru, ko ECT respektē. ...

Inese Kahanoviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību vieta administratīvo sodu sistēmā

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Pārejas noteikumu 13. punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (apstiprināts Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra sēdē, prot. Nr. 60 62.§, TA-2352 ). Radīta arī jauna Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija. Izstrādājot jauno koncepciju un minēto likumprojektu, administratīvās atbildības tiesiskajā regulējumā ir apzinātas vairākas būtiskas problēmas. Šo problēmu risināšanai nepieciešams plašāks skaidrojums un diskusijas juristu aprindās. Rakstā aplūkoti divi jautājumi – pašvaldību loma administratīvo sodu sistēmā, kā arī pašvaldību kompetence administratīvo pārkāpumu izskatīšanā un administratīvo sodu piemērošanā. ...

žurnāls / Notikums

Kas un kāpēc tīmeklī raksta agresīvus komentārus

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Vēršoties pret neiecietību sabiedrībā kopumā, viens no aizvadītajā nedēļā izskanējušās tiesībsarga konferences tematiem tika veltīts arī neiecietībai sociālajos portālos un interneta diskusijās. Dažādu jomu speciālisti ne vien atklāja, kas un kāpēc tīmeklī savu viedokli pauž agresīvi, neiecietīgi pret citādajiem, bet arī izteica priekšlikumus, kā mazināt šo negāciju izplatību. ...

žurnāls / Notikums

Tiesībsarga konferencē diskutē par prioritātēm

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Trīs dienas pagājušajā nedēļā, 7.–9. decembrī, Latvijas Republikas Tiesībsarga birojā ritēja gadskārtējā konference. Pasākumā piedalījās biroja darbinieki, Saeimas deputāti, ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu ierēdņi, nevalstisko organizāciju aktīvisti, augstskolu mācībspēki un citi cilvēktiesību eksperti un interesenti. Konferences laiks nebija nejaušs – 10. decembrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautisko cilvēktiesību diena un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas gadadiena. ...

žurnāls / Notikums

Intriga "Jurista Vārda" pētniecisko darbu konkursā

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

Pagājušonedēļ, 6. decembrī, noslēdzās, nu jau var teikt – tradicionālais, "Jurista Vārda" rīkotais studentu pētniecisko darbu konkurss. Šis bija jau sestais šāda veida konkurss, turklāt tā rezultāti raisīja līdz šim nebijušas emocijas, jo, lai arī no 22 dalībniekiem 20 bija no Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes, tomēr uzvarēja citas augstskolas pārstāve. Fotoreportāžu no konkursa noslēguma pasākuma sk.: www.juristavards.lv sadaļā "Galerijas". ...

Jaroslavs Streļčenoks

žurnāls / Nedēļas jurists

Jaroslavs Streļčenoks

13. Decembris 2011 • NR. 50 (697)

žurnāls / Redaktora sleja

Katram savi dimanti jāslīpē

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Šodien noslēdzas pēc skaita jau sestais “Jurista Vārda” rīkotais studentu pētniecisko darbu konkurss. Svinīgā noslēguma pasākumā 6. decembrī tiks paziņoti laureāti, par kuriem informēsim nākamajā numurā. Katru gadu konkursā piedalās vairāk nekā 20 studentu un darbus vērtē dažādu Latvijas augstskolu mācībspēki, doktoranti un praktiķi. Tomēr katru gadu jākonstatē, ka konkursanti galvenokārt ir tikai vienas augstskolas pārstāvji – Latvijas ...

žurnāls / Informācija

Internets kā novērošanas mašīna

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Pretrunīgi vērtētā tīmekļa medija "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs veltījis asu kritiku internetam, tradicionālajiem medijiem un bankām, 28. novembrī informēja LETA/AFP. Dž. Asanžs Honkongā notiekošā foruma dalībniekus uzrunāja ar videotranslācijas starpniecību no Lielbritānijas, kur viņam noteikts mājas arests. "WikiLeaks" vadītājs paziņoja, ka viņa izveidotā organizācija cīnīsies, lai internets nekļūtu par novērošanas ...

žurnāls / Informācija

Saeima pieņem sākumdeklarēšanas likumu

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Saeima 1. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma sākumdeklarēšanas likumu, kas paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli, informēja Saeimas preses dienests. Jaunais likums paredz pienākumu fiziskām personām deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011. gada 31. decembra pulksten 24.00. Tas būs jādara, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas ...

žurnāls / Informācija

Pilnveidos Civilprocesa likuma normas

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī deputāti konceptuāli atbalstīja Augstākās tiesas ierosinājumu civillietas Senāta Civillietu departamentā izskatīt rakstveida procesā, informēja Saeimas preses dienests. "Mūsu uzdevums ir meklēt visus iespējamos veidus, lai lietas tiesās varētu izskatīt ātri, efektīvi un kvalitatīvi, un šis ir viens no soļiem, ko līdz šim neesam izmantojuši," atzina Tiesu ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Universitāte atguvusi noguldījumus

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš 29. novembrī sniedza paziņojumu, ka, pateicoties Latvijas Universitātes atbildīgo darbinieku profesionālai, aktīvai un koordinētai rīcībai, Latvijas Universitāte no Latvijas Krājbankas ir atguvusi visus savus noguldījumus 2,5 miljonu latu apmērā. Latvijas Universitāte ir panākusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izpildījusi visus iepriekš nepamatoti noraidītos jeb apturētos maksājuma ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana kā aizliegums vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Krimināllikuma 44. pantā noteikts, ka tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu. Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana nav saistīta ar transportlīdzekļa vadītāja apliecības esamību vai tās iegūšanu, bet gan ar aizliegumu vadīt transportlīdzekli uz tiesas noteikto laiku. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par pirmpirkuma tiesību juridisko dabu; par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām nostiprināšanu zemesgrāmatā

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Civillikuma 1073. un 2060. pantā paredzētā pirmpirkuma tiesība būtībā ir saistību tiesība, kas, noslēdzot darījumu vai uz cita pamata, rodas konkrētai personai (kopīpašniekam) kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei. Civillikuma lietu tiesību daļa regulē tiesiskās attiecības, kas saistītas ar nekustamo īpašumu. Taču tāpēc vien, ka 1073. pants iekļauts Civillikuma Lietu tiesību daļā, kopīpašnieka pirmpirkuma tiesība neiegūst lietu tiesību raksturu. Saistību tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā tikai tādos izņēmuma gadījumos, kad tas noteikts likumā (Civillikuma 2057., 2063., 2126. pants). Tā kā zemesgrāmatā nevar ierakstīt uz likuma pamata pastāvošu īpašuma aprobežojumu ar kopīpašnieka saistību piedāvāt pirmpirkuma tiesību, tad zemesgrāmatā nevar ierakstīt arī minētā aprobežojuma pārgrozījumu. ...

žurnāls / Informācija

Tiesībsarga konference

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Dalība Tiesībsarga konferencē ir brīva un nav nepieciešams to pieteikt; konferences materiāli tiks pavairoti tikai pieteiktajiem dalībniekiem; pieteikšanās konferencei: tiesibsargs@tiesibsargs.lv; skat. arī: www.tiesibsargs.lv ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" interpretācija

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk tekstā – LPS) norāda, ka Rīgas pašvaldībai ir sarežģījumi ar nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. LPS ieskatā, nodokļa iekasēšanas problēmas risinājums ir likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk tekstā arī – Likums) paredzēt iespēju pašvaldībām savā teritorijā piemērot samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. ...

Sandis Bērtaitis, Kaspars Rumba

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskā drošība kā nodokļu tiesību stūrakmens

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Jau kopš 2010. gada ieilgušais privātpersonu un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) strīds par nodokļu piemērošanu darījumos ar nekustamo īpašumu ir nevis pietuvojies atrisinājumam, bet saasinājies. Par situācijas nopietnību liecina gan tas, ka no papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem vairāk nekā 65 miljonu latu apmērā VID ir izdevies iekasēt tikai nepilnus 2 miljonus, gan arī tas, ka Latvijas Republikas tiesībsargs un VID ir aicinājuši izvērtēt iesaistīto personu rīcību krimināltiesiskajā procesā. Tomēr, koncentrējoties uz jautājuma pareizu izlemšanu iepriekš spēkā esošo tiesību normu kontekstā, neatbildēts ir palicis jautājums: kāds ir šis strīds ilgtspējīgas nodokļu politikas perspektīvā? ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Eiropas telpā

Vienotu Eiropas līgumtiesību veidošanās un ietekme uz Latvijas tiesībām

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Pēdējos gadu desmitus Eiropas Savienība virzās uz vienotu Eiropas līgumtiesību izstrādi, bet pēdējā dekādē aktīvu darbību šajā virzienā veikusi Eiropas Komisija. Lai arī pastāv vairāki Eiropas līgumtiesības apvienojošie dokumenti (Eiropas līgumtiesību principi, Eiropas līgumu kodekss, Kopējā modeļa projekts u. c.), tomēr joprojām vienots viedoklis par Eiropas līgumtiesību saturu ir tikai tapšanas stadijā. ...

žurnāls / Notikums

Cicerona balva arī juristiem

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

Pagājušajā pirmdienā, 28. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējā Cicerona un Mērfija balvu pasniegšanas ceremonija. Šīs balvas dibinātas 1999. gadā, sadarbojoties Latvijas žurnālistiem un zinātniekiem. Balvas nav oficiālas, bet to ilggadējā tradīcija un izvēlētie laureāti nodrošinājuši tām zināmu "svaru" sabiedriskajā domā. Līdz ar E. Levitu un T. Jundzi šogad apbalvoto vidū bija arī mācītājs Juris Rubenis (par cilvēka garīgo vērtību skaidrojumu), bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolija Gorbunovs (par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā) un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi (par atbalstu kultūrai un izglītībai). Savukārt Mērfija tituls tika piešķirts Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (par tautas dotās uzticības izniekošanu). ...

Ilze Muižniece

žurnāls / Nedēļas jurists

Ilze Muižniece

6. Decembris 2011 • NR. 49 (696)

žurnāls / Redaktora sleja

Satversmes pamatu grozīšana

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Jau ierasti par sava veida izklaides formu kļuvusi Satversmes grozīšana. Pieejami dažādi Satversmes grozījumu projekti un idejas, pilsoņi par dažiem projektiem pat vāc parakstus, kā arī Satversmes grozīšana ik pa brīdim izpelnās plašu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Šobrīd iezīmējas jauna pieeja Satversmes grozījumu priekšlikumiem – ir piedāvāti reāli priekšlikumi grozīt Satversmes 77. pantā minētās Satversmes normas, proti, ...

žurnāls / Informācija

Atbalsta administratīvo sodu sistēmas reformu

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 22. novembrī vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, informēja Saeimas preses dienests. "Šī administratīvo sodu reforma, lai gan jau sen iecerēta, tiek atlikta no valdības uz valdību. Deputāti pauda skaidru attieksmi, ka šis jautājums vairs nevar gaidīt un darbs pie sistēmas modernizēšanas valdībai jāsāk nekavējoties. Vien tas, ...

žurnāls / Informācija

Ievēlēta Tiesu politikas apakškomisijas vadība

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas pirmajā sēdē 22. novembrī par apakškomisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta Solvita Āboltiņa, informēja Saeimas preses dienests. Par Tiesu politikas apakškomisijas sekretāri deputāti ievēlēja Ingu Biti. Apakškomisijā strādās deputāti Irina Cvetkova, Ingmārs Čaklais, Ilma Čepāne, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Andrejs Judins un Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ...

žurnāls / Informācija

Pētījums par kopīpašuma tiesisko regulējumu

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments un Judikatūras nodaļa ir izpētījusi un vispārinājusi tiesu praksi lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, 23. novembrī informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja. Apkopojumā ir divas daļas. Pirmajā daļā ietverti jautājumi par kopīpašuma apgrūtinājumiem, lietošanu, dalīšanu un apsaimniekošanu (Civillikuma 1067.–1083. pants). Jautājumu izpētei atlasītas un vērtētas ...

žurnāls / Informācija

Kriminālprocess saistībā ar Latvijas Krājbanku

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21. novembrī pieņēma lēmumu apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Saistībā ar Latvijas Krājbankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu Valsts policijā ir sākts kriminālprocess, 22. novembrī informēja Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtās informācijas prokuratūrai par Latvijas Krājbankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu iestādes likvidācijas gadījumā

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Tiesas secinājums, ka iestāde ir likvidēta, bet tās tiesības un saistības ir pārņēmusi cita iestāde, neatbilst likvidācijas institūta būtībai un ir radījis būtisku pretrunu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošana citai/citām iestādei/iestādēm atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. pantam un nedod pamatu apšaubīt pašu likvidācijas faktu. Nenošķirot likvidācijas un reorganizācijas procedūras, tiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma 117. panta otrās daļas normu, kas situācijā, kad iestāde likvidēta, nav piemērojama. Iestādes kā darba devēja likvidācija ir pamats darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkta. Darba likuma 127. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma tūlītēju izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā un 204. panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā tūlītēju izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma tūlītēju izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kuri attiecas uz prasītāju un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma tūlītēja izpilde. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma tūlītēju izpildi, kā tas izriet no Darba likuma 127. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas, var vispār noraidīt, ievērojot konkrētos apstākļus un darbinieka tiesības un aizsargājamās intereses, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma tūlītēju izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai. ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maza apmēra prasību izskatīšanai noteikta atbilstošākā procesuālā kārtība

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

2011. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, to papildinot ar 30.3 nodaļu "Lietas par maza apmēra prasībām". Procesuālā kārtība attiecas uz prasījumiem par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, kas noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Tieslietu padomes 21. novembra sēdē pieņemti vairāki lēmumi, tostarp par atbalstu tiesu budžeta pieprasījumam un tiesu, tiesu namu darbības teritoriju projektam, kā arī par iebildēm attiecībā uz grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums kriminālprocesā

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. ...

žurnāls / Notikums

Vara, kas sakņojas juridiskajās zināšanās

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Pēc likumā "Par tiesu varu" veiktajiem grozījumiem šā gada konferenci pirmo reizi sasauca Tieslietu padome, bet to atklāja minētās padomes un vienlaikus arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš arī klātesošos informēja, ka "atbilstoši jaunajai kārtībai savās rindās šobrīd vairs nemeklēsim ne konferences vadītāju, ne sekretāru, jo tos jau ir izraudzījusi Tieslietu padome, izziņojot šo konferenci". Tiesa, ...

žurnāls / Notikums

Valsts atzinība par mūža darbu

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

Lemjot par Atzinības krusta III šķiras piešķiršanu V. Jākobsonei, Ordeņu kapituls vadījies pēc vairākiem apsvērumiem, tostarp ņēmis vērā viņas devumu tieslietu sistēmai. Tajā aizvadīti teju 50 darba gadi, no tiem gandrīz 37 veltīti advokatūrai, turklāt 15 gadi aizritējuši, pildot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus. Tāpat V. Jākobsone vairāk nekā 30 gadus bijusi LU Juridiskās fakultātes lektore krimināltiesisko ...

Viktorija Opincāne

žurnāls / Nedēļas jurists

Viktorija Opincāne

29. Novembris 2011 • NR. 48 (695)

žurnāls / Informācija

Atbalsta kriminālsodu politikas reformu

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 16. novembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārotas nozieguma izdarīšanas, informēja Saeimas preses dienests. Komisijas sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš deputātiem atzina, ka Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas ...

žurnāls / Informācija

Pārņem izskatīšanai likumprojektu

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 15. novembrī nolēma pārņemt izskatīšanai 11. Saeimā Oficiālo publikāciju likumu, kas paredz atteikties no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" izdošanas papīra formātā. Šo likumprojektu 10. Saeima bija izskatījusi tikai pirmajā lasījumā, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas komisija var rosināt turpināt tā izskatīšanu nākamajā parlamenta sasaukumā. Likumprojekta sākotnējā redakcijā ...

žurnāls / Informācija

Saeima ieceļ amatā KNAB priekšnieku

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Saeima 17. novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā iecēla Jaroslavu Streļčenoku. Par J. Streļčenoka kandidatūru balsoja 92 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts. Iepriekš J. Streļčenoka kandidatūru iecelšanai KNAB priekšnieka amatā vienbalsīgi atbalstīja arī atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā J. Streļčenoks sāka strādāt ...

žurnāls / Informācija

Apbalvoti tieslietu sistēmas darbinieki

22. Novembris 2011 • NR. 47 (694)

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 17. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā pasniedza Tieslietu ministrijas apbalvojumus – "zelta" un "sudraba" spalvas, Atzinības rakstus un Goda diplomus. Šogad Tieslietu ministrijas Apbalvošanas padome nolēma apbalvot kopumā 66 personas. Tieslietu ministrijas Apbalvošanas padome astoņiem tieslietu sistēmas darbiniekiem pasniedza I pakāpes Atzinības rakstus un "zelta" ...

...

497

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

29. Jūlijs 2025

saturs abonēt

e-žurnāls