Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzības grozīšana uz smagāku

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Grozot apsūdzību, smagāks noziedzīgs nodarījums apsūdzētajam tiek inkriminēts ne tikai tajos gadījumos, kad uz smagāku tiek grozīta noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, bet arī gadījumos, kad noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija paliek negrozīta, bet uz smagākiem mainās noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi. Ja iepriekšējais pirmās instances tiesas spriedums netika atcelts sakarā ar prokurora protestu vai cietušā sūdzību par nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, bet atcelts sakarā ar apsūdzētā apelācijas sūdzību Kriminālprocesa likuma pārkāpumu dēļ, tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, nav tiesiska pamata piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izdevumu advokāta palīdzības samaksai atlīdzināšanu

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Ja puse atbilstoši Civilprocesa likuma 44. pantam lietas izskatīšanas gaitā nav pieteikusi lūgumus par tiesāšanās izdevumu, tostarp arī izdevumu advokāta palīdzības samaksai, piedziņu, tad šos jautājumus nevar izlemt citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, prasību pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu. Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta noteikums, kas ierobežo atlīdzības piedziņu par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai līdz piecu procentu apmēram no prasījumu apmierinātās daļas, attiecas uz visu tiesvedības gaitu, nevis tikai uz vienu procesa stadiju vai procesuālu darbību (piemēram, iztiesāšanu pirmās, apelācijas vai kasācijas instances tiesā). ...

Aleksandrs Kuzmins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai Satversmē ir lieki vārdi

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Ir izplatīts viedoklis, ka neviena Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk tekstā – Satversme)1 "norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku".2 Acīmredzamākais pretarguments tam ir Satversmes 9. pants, kas prasa, lai Saeimas deputātu kandidāti būtu vecāki par divdesmit vienu gadu vēlēšanu "pirmā" dienā, lai gan Saeimas vēlēšanas sen notiek tikai vienu dienu; attiecīgie grozījumi 8. un 11. pantā tika izdarīti 1994. gadā3 un 1997. gadā4. Tomēr pašlaik par aktuālu kļuvis jautājums par cita vārda nozīmi un lietojamību. Šis ir vārds "vienīgo" Saeimas deputātu svinīgajā solījumā – "stiprināt [..] latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu", kura teksts ietverts Satversmes 18. pantā. Šis solījums ir jādod, lai Saeimā ievēlēta persona iegūtu Saeimas locekļa pilnvaras. ...

Erlens Markovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Ātrais dzīves un komercdarbības ritms dažādu valstu juristiem un likumdevējiem liek domāt par tikpat ātru tiesisko mehānismu izstrādi un ieviešanu. Kā vienu no svarīgākajiem ātras komercdarbības šķēršļiem var minēt saistību izpildes kavēšanu no parādnieka puses. Šādos apstākļos kreditoriem ir svarīgi ātri un arī pēc iespējas ar mazākiem izdevumiem panākt saistību izpildi tiesas ceļā. 2002. gada 31. oktobrī Latvijas Civilprocesa likums (turpmāk – CPL) tika papildināts ar 50.1 nodaļu, kas veltīta saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK). Latvija šo civilprocesa institūtu ir pamatā aizguvusi no Vācijas civilprocesa, taču ne pilnībā. ...

Evija Novicāne, Kaspars Novicāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšana rosinājusi atsākt diskusiju par Maksātnespējas likuma iespējamām nepilnībām. Šī notikuma kontekstā rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 57. panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai varētu izpildīt maksātnespējas tiesiskā regulējuma galveno uzdevumu – aizsargāt darbotiesspējīgos komersantus un laikus likvidēt maksātnespējīgos. Jāņem vērā, ka efektīvs maksātnespējas tiesiskais regulējums ir stabilas un konkurētspējīgas komercdarbības vides priekšnoteikums, tādēļ būtu lietderīgi saskatīt esošās nepilnības un tās novērst. Raksta mērķis ir izvērtēt Maksātnespējas likuma 57. panta otrajā un trešajā punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmju atbilstību mūsdienu tendencēm un starptautiskās pieredzes ieteikumiem, tādējādi rosinot plašāku diskusiju par juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmju grozīšanas un pilnveidošanas nepieciešamību. Tā kā likuma grozījumu sagatavošanai nepieciešams zināms laiks, autori sniegs arī savu skatījumu par esošās Maksātnespējas likuma 57. panta redakcijas interpretēšanu. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Notikums

Eiropas Komisija "Palink" lietā uzrunā tieslietu ministru

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Reaģējot uz saņemto sūdzību, janvāra izskaņā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) un Eiropas Komisijas loceklis, iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier) tieslietu ministram Gaidim Bērziņam nosūtījuši vēstuli un tās pielikumā vēl sešus jautājumus, lūdzot sniegt atbildes, kas viestu skaidrību gan attiecībā uz situāciju plašu rezonansi guvušajā SIA "Palink" lietā, gan vispārīgi informētu par maksātnespējas procesa norises tiesiskajiem aspektiem Latvijā. Ņemot vērā, ka "Jurista Vārds" jau iepriekš ir publicējis gan pašu kritiski vērtēto Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra spriedumu, ar kuru tika pasludināta SIA "Palink" maksātnespēja, gan vairākus viedokļus, kuros komentēta šī lieta un maksātnespējas procesa regulējums Latvijā (sk. JV, Nr. 5, 31.01.2012. un Nr. 6, 7.02.2012.), turpinām sekot līdzi situācijas pavērsienam, lasītāju vērtējumam nododot minēto Eiropas Komisijas vēstuli un Tieslietu ministrijas sniegtās atbildes (saīsinātā versijā, akcentējot būtību). Atgādinām, ka sabiedrībā, it īpaši juristu aprindās, plašu popularitāti ir ieguvis nesenais Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedums, ar kuru tika pasludināta veikalu tīklu "IKI" un "Cento" operatora SIA "Palink" maksātnespēja. Saistībā ar to komersants Eiropas Komisijā iesniedza oficiālu sūdzību par Latvijas Maksātnespējas likumu, kā arī par maksātnespējas procesu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Savukārt ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, jo tiesa, pieņemot spriedumu, pieļāvusi būtiskus materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumus. Pēc Augstākās tiesas sniegtajām ziņām, Senāta Civillietu departaments 16. februārī Rīcības sēdē nolēma ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar šo protestu un lietu nodot izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Ar 16. februāra lēmumu Senāts apturēja Rīgas Kurzemes rajona tiesas 2012. gada 5. janvāra sprieduma izpildi līdz lietas izskatīšanai kasācijas instances tiesā. Senāts lietu tiesas sēdē plāno skatīt 7. martā. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Non bis in idem vai ne bis in idem

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Princips, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu nedrīkst atkārtoti sodīt, ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem krimināltiesību principiem, kas izriet no cita, pēc satura plašāka, krimināltiesību principa – taisnīguma principa. Atkārtotas sodīšanas aizliegums par vienu un to pašu nodarījumu krimināltiesībās nav nekāds jauninājums, bet šis princips Latvijas krimināltiesībās aktualizējās pēc Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) spēkā stāšanās 1999. gada 1. aprīlī, kad praksē sākās vairāku iepriekšējā Latvijas kriminālkodeksā nebijušu normu praktiskā izmantošana. ...

Maksātnespējas administrācija

žurnāls / Informācija

Maksātnespējas jomas attīstība desmit gados

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Šajā materiālā īsumā iezīmētas būtiskākās novitātes maksātnespējas regulējuma tiesību normu attīstībā pēdējos desmit gados, kas sakrīt ar valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" pastāvēšanas laiku. ...

Tieslietu padome

žurnāls / Informācija

Tiesneša darba mūža robeža varētu būt 70 gadu vecums

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Kārtējā Tieslietu padomes (TP) sēdē, kas notika 13. februārī, tika pieņemti lēmumi par tiesnešu karjeras jautājumiem, piemēram, par tiesām, kurās strādās Saeimas jaunieceltie tiesneši. Aktīvākas diskusijas raisījās par konceptuāliem, visu sistēmu skarošiem jautājumiem, to skaitā, kāds būtu maksimālais pieļaujamais tiesneša vecums un kāda kārtība būtu nosakāma, lai zemesgrāmatu tiesneši, kas kopš 2012. gada janvāra formāli iekļauti rajona (pilsētu) tiesu sastāvā, varētu pāriet darbā uz vispārējām tiesām. ...

žurnāls / Informācija

Neatrisinātais jautājums par tiesnešu un prokuroru algām

21. Februāris 2012 • NR. 8 (707)

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļi galvenokārt runāja tikai par vienu tēmu – gaidāmo referendumu. Citām ziņām bija grūti nokļūt starp ziņu virsrakstiem. Viena no retajām bija informācija par Satversmes tiesas 14. un 15. februāra tiesas sēdēs izskatāmo jautājumu, kas saistīts ar tiesnešu un prokuroru atalgojuma reformu. ...

...

1094

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

15. Aprīlis 2025

Nr 15/16 (1385/1386)

saturs abonēt

e-žurnāls