Jurista Vārda satura arhīvs

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencija un Latvija: dažas piezīmes no praktiķa pieredzes

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šo rindu autors Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECK) ratifikācijas brīdī vēl mācījās skolā. Taču vairāku gadu garumā iekrātā pieredze darbā ar ECK gan Latvijā, gan Eiropas Savienības institūcijās, kā arī piedalīšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) lietās gan pārstāvja statusā, gan konsultējot kolēģus no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas, ļauj izteikt dažas atziņas par ECK sistēmas darbību. ...

žurnāls / Numura tēma

Cilvēktiesību tiesībpolitiskie aspekti: kā rast līdzsvaru

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Ministrijas kompetences novērtējums Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2015.–2016. gada stratēģijai1 ministrijas misija ir tiesiskuma nodrošināšana Latvijā, kas izpaužas personu tiesību zināšanā un efektīvā tās izmantošanā, drošā sabiedrībā un likuma varas prevalēšanā. Savā darbībā ministrija vadās pēc tiesiskas valsts pamatprincipiem: atklātība, tiesiskā paļāvība, proporcionalitāte, atskaitīšanās un mērķtiecība, lai sasniegtu savus politikas ...

žurnāls / Numura tēma

Latvijas dalības Eiropas Cilvēktiesību konvencijā 20 gadi. Bilance

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Šogad aprit 20 gadi kopš 1997. gada 4. jūnija,1 kad Latvija pieņēma vēsturisku likumu, ar ko tā ratificēja Eiropas Padomes (turpmāk – EP) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju2 (turpmāk – ECK). 20 gadi ir pietiekami ilgs periods, lai izvērtētu iegūto pieredzi un iezīmētu nākotnes plānus. Šim darbam būtu pievienotā vērtība, ne tikai raugoties no Latvijas nacionālās perspektīvas, bet arī ņemot vērā to, ka šo periodu iezīmē vairāki citi svarīgi ar ECK saistīti notikumi. 2018. gadā ECK svinēs 65. jubileju kopš tās stāšanās spēkā, kā arī 20 gadu jubileju, kopš tika likvidēta Eiropas Cilvēktiesību komisija (pirmā instance, kas izskatīja individuālos pieteikumus) un izveidota vienota, pastāvīga, indivīdiem tieši pieejama Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), kuras jurisdikcija kļuva obligāta.3 Līdz ar to tā vietā, lai analizētu atsevišķus ECT nolēmumus, esgribētu izmantot man doto platformu, lai apkopotu sava veida bilanci par Latvijas dalību ar ECK izveidotajā tiesību aizsardzības sistēmā. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

Kristīne Līce

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT judikatūras ietekme Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Attiecības starp valstīm un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECK) radīto sistēmu, kurā ietilpst arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), vislabāk raksturo vārds "mijiedarbība". Izmantojot Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja tēlaino salīdzinājumu, šo mijiedarbību var iztēloties kā "kinētisku skulptūru", kura sastāv no līdzsvarotām un savienotām detaļām un kurā vienas detaļas kustība neizbēgami iekustina otru detaļu.1 Paturot prātā šo salīdzinājumu, šajā rakstā ECK un ECT judikatūras ietekmi Latvijā autore vēlas apskatīt pēc iespējas plaši, pievēršoties gan ECT viedoklim par Latvijai īpaši svarīgiem jautājumiem, gan tiem gadījumiem, kad ECT secinājumi ir izraisījuši pārmaiņas Latvijas normatīvajā regulējumā, gan arī tām situācijām, kas atklāj ECT atbildi uz pārmaiņām Latvijā, jo īpaši Latvijas tiesu praksē. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācijas process Latvijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti 1995. gada 10. februārī, un tajā pašā dienā ārlietu ministrs Valdis Birkavs parakstīja Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju jeb Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (turpmāk – Konvencija). Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja mudināja Latviju, tāpat kā citas jaunās dalībvalstis, ratificēt Konvenciju gada laikā. Tomēr šis notikums bija jāgaida gandrīz divarpus gadus. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Spīdzināšana, cietsirdība un pazemojums attieksmē un sodā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

"Latvijas Vēstneša" Grāmatu apgādā klajā nācis izdevums, kurā aplūkoti spīdzināšanas, cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda aizlieguma īstenošanas teorētiskie un praktiskie aspekti. Kā uzsver grāmatas zinātniskais redaktors profesors Dr. iur. Aivars Endziņš, pēc būtības šis ir pirmais nopietnais pētījums Latvijā, kas balstīts uz plašas speciālās literatūras, starptautisko cilvēktiesību dokumentu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, tai skaitā lietās pret Latviju, Latvijas Republikas tiesu, tai skaitā Satversmes tiesas, nolēmumu un citu avotu detalizētu analīzi. ...

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesu turpmāk vadīs Ineta Ziemele

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Pagājušajā nedēļā, 8. maijā, Satversmes tiesas tiesneši par jauno tiesas priekšsēdētāju ievēlēja prof. Inetu Ziemeli. Savukārt kandidātiem uz tiesas priekšsēdētāja vietnieka amatu neizdevās gūt nepieciešamo balsu skaitu, tādēļ atkārtotas vēlēšanas notiks šonedēļ – 16. maijā. "Jurista Vārdam" I. Ziemele, raksturodama savus mērķus jaunajā amatā, norādīja: "Satversmes tiesa kopš tās izveidošanas ir bijusi Eiropas tiesiskās domas nesēja Latvijā. Šī tiesas misija ir jāstiprina un jāceļ nākamajā kvalitātes līmenī. Satversmes tiesai kā līdzvērtīgai jāpiedalās un jāsniedz ieguldījums Eiropas tiesību diskursā un tiesu dialogā." ...

žurnāls / Īsziņas

Plānotas izmaiņas tiesu izpildītāju izsoļu kārtībā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz atteikties no konkrētu kategoriju lietu piekritības pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas un paredz, ka turpmāk lietu sadale tiks veikta centralizēti starp visiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Priekšlikumi izstrādāti, lai izlīdzinātu rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesu noslodzi ...

žurnāls / Īsziņas

Pauž bažas par tieslietu reformām Polijā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas Tieslietu padome pauž atbalstu Eiropas tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) valdes paziņojumam saistībā ar notiekošajām tieslietu reformām Polijā. ENCJ ir pastāvīgi sekojusi situācijas attīstībai Polijā un jau vairākkārt vērsusies pie izpildvaras, lai tā respektētu tiesu varas neatkarību un īstenotu reformas tikai pēc konsultācijām ar Tieslietu padomi un pašiem tiesnešiem. Viedoklī, kas tapis pēc Polijas Nacionālās tieslietu ...

žurnāls / Īsziņas

Grozīs Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka tieslietu ministram vairs nebūs tiesību rosināt disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem. Šādas izmaiņas Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā rosinājusi Tieslietu padome. Augstākā tiesa kopš 2017. gada 1. janvāra ir tikai kasācijas instance, un tieslietu ministram attiecībā uz Augstāko tiesu nav administrēšanas, organizatoriskās vadības vai arī pārbaudes funkcijas. ...

žurnāls / Īsziņas

Konceptuāli atbalsta tiesu varas neatkarības stiprināšanu

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir pašlaik. Līdzīgas izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu. Likumprojekts paredz, ka parlaments turpmāk ...

žurnāls / Īsziņas

Vienkāršos sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Saeima 11. maijā galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās", lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām dokumentu izsniegšanā, kā arī samazinātu civillietu un komerclietu izskatīšanas laiku. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. jūliju. Jaunā kārtība ...

žurnāls / Tiesību politika

Tiesībsargs: uzturam sistēmu, nevis bērnus

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

"Valstij un atbildīgajām institūcijām ir jādara viss, lai mēs un mūsu bērni jau pavisam drīz redzētu izmaiņas," uzskata tiesībsargs Juris Jansons, komentējot praksē konstatēto, ka valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) tiek īstenota nevienlīdzīga attieksme uzturlīdzekļu piešķiršanā adoptētājiem. Viņš uz to vērsis arī labklājības ministra uzmanību, tam nosūtot vēstuli1 un aicinot mainīt pašreizējo praksi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Tieši šajā dienā pirms 67 gadiem dzima vienotā Eiropa: piecus gadus pēc Otrā pasaules kara, Eiropai joprojām laizot drausmīgās brūces, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis (Robert Schuman, 1886–1963) nāca klajā ar plānu, kam bija jānovērš vēstures atkārtošanās. 1950. gada 9. maijā publiskotais Šūmaņa plāns paredzēja Rietumeiropas valstu apvienošanos tobrīd stratēģiski svarīgo resursu – akmeņogļu un tērauda – ražošanā, kas tādējādi ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Inga Pētersone

žurnāls / Jurista vizītkarte

Inga Pētersone

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

žurnāls / Tiesību prakse

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā “Šmite pret Latviju”

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) 2017. gada 27. aprīlī pasludināja spriedumu lietā "Šmite pret Latviju",1 vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Heides Lidijas Frīdeles Šmites (Heide Lydia Friedel Schmidt) tiesības uz taisnīgu tiesu, ko garantē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6. panta 1. punkts. Trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to gan vēl var pārsūdzēt ECT Lielajā palātā. ...

žurnāls / Informācija

Lems par kadastrālās vērtības iesaldēšanu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Saeimas Juridiskā komisija 3. maijā nolēma, ka Tieslietu ministrijas rosināto grozījumu projektu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuru kadastrālās vērtības tiktu iesaldētas vēl uz diviem gadiem, Saeimā izskatīs ierastajā kārtībā trīs lasījumos. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Informācija

Organizācijas kompetence atzīt uztura bagātinātāju par dopingu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Starptautiskā Antidopinga aģentūra (WADA) izstrādā un publicē aizliegto vielu un metožu sarakstus – būtībā šī organizācija nosaka to, kas ir dopings. Pēc vispārējā principa dopings ir aizliegts vispār vai sasniedzot konkrētu koncentrāciju, radot pamatu diskvalifikācijai. Pamatojoties uz WADA izstrādāto sarakstu, sertificētas laboratorijas ar analīžu palīdzību konstatē dopinga pēdas vai klātbūtni sportistu organismā. Ja WADA vai laboratorija nepareizi interpretē kādu vielu kā dopingu, sekas var būt gandrīz tikpat nepatīkamas kā īsts pozitīvu dopinga analīžu rezultāts. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Neraugoties uz to, ka liela daļa normatīvo aktu par nekustamo īpašumu tiesisko regulējumu, tai skaitā likums "Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās", valstī ir pieņemta pirms vairāk nekā 20 gadiem, joprojām konstatējamas situācijas, kurās nekustamo īpašumu ieraksti attiecīgajos reģistros nav sakārtoti atbilstoši šim regulējumam.1 Praksē joprojām ir novērojami gadījumi, ka zemesgrāmatā neierakstīti vai daļēji ierakstīti nekustamie īpašumi kalpo kā nodrošinājums īpašnieku saistībām pret kreditoriem un saistību neizpildes rezultātā tie nonāk izsolē. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznācis Augstākās Tiesas Biļetens

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Augstākās tiesas 14. biļetena numurā, kas lasāms elektroniski tiesas mājaslapā, publicēts Augstākās tiesas publiskais pārskats par 2016. gadu un aizvadītā gada judikatūras kopsavilkums, Mediju dienas materiāli, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes darbības stratēģijas un citi materiāli. ...

Uldis Pētersons

žurnāls / Juridiskā literatūra

Par starptautiskās dzelzceļa kravas satiksmes nolīguma komentāriem

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Ideja rakstīt komentārus Nolīgumam par starptautisko dzelzceļa kravas satiksmi (SMGS)1 (abreviatūra no krievu val. СМГС – Соглашение о международном железнодорожном грузовом сообщении) autoriem – Latvijas dzelzceļa ekspertiem, arī šo rindiņu autoram, radās, strādājot darba grupā pie šī starptautiskā nolīguma revīzijas. ...

žurnāls / Intervija

No Pekinas līdz Rīgai – bez aizķeršanās

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Pagājušā gada vasarā dienasgaismu ieraudzīja samērā neparasta grāmata – pirmie nozīmīga starptautiska civiltiesiska līguma komentāri, kas turklāt tapuši Latvijā. Runa ir par Nolīgumu par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS), kas tika noslēgts 1951. gadā (bet vēlāk vairākkārt grozīts, visbūtiskāk – 2015. gadā1). Nolīgums nosaka tiešo starptautisko dzelzceļa satiksmi kravu pārvadājumiem 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa telpā. Tā oficiālās valodas ir krievu un ķīniešu valoda. SMGS depozitārijs un jumta organizācija ir Dzelzceļu sadarbības organizācija (OSŽD),2 kuras darba valodas tāpat ir krievu un ķīniešu, tādēļ arī līguma komentāri ir krievu valodā. SMGS līguma 25 pašreizējās dalībvalstis pārstāv galvenokārt bijušo "sociālistisko nometni" – līdzās Austrumeiropas valstīm (Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Bulgārija, Slovākija, Ungārija, Baltkrievija, Ukraina) līgumā piedalās arī dzelzceļa kravu pārvadājumu lielvalstis Krievija un Ķīna, kā arī citas Eirāzijas kontinenta valstis (Gruzija, Azerbaidžāna, Afganistāna, Vjetnama, Irāna, Kazahstāna, Ziemeļkoreja, Kirgizstāna, Mongolija, Moldāvija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna). Jāatzīmē, ka vairākas SMGS dalībvalstis (arī Latvija) vienlaikus ir arī Rietumeiropas dzelzceļa kravu pārvadājumus regulējošā starptautiskā līguma COTIF3 jeb Bernes konvencijas dalībnieces. Laikā, kad Latvijas politiķi un uzņēmēji aktīvi cenšas veicināt dzelzceļa kravu pārvadājumus un pozicionēt mūsu valsti kā Āzijas un Eiropas transporta plūsmu tranzīta vietu, SMGS komentāri ir jo īpaši nozīmīgs ieguldījums dzelzceļa transporta organizācijas juridisko un praktisko risinājumu uzlabošanā – ja tiešām izdosies izveidot nozīmīgu kravu plūsmu starp Ķīnu un Latviju, tad tā noritēs tieši saskaņā ar SMGS. Tādēļ sevišķi jāuzteic autoru kolektīvs, kas AS "Latvijas dzelzceļš" paspārnē un pieredzējušā jurista Ulda Pētersona vadībā ir veikuši šo lielo darbu, kas, būdams pirmais un pagaidām vienīgais šī līguma komentārs, jādomā, tiks izmantots visās SMGS dalībvalstīs. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam SMGS komentāru darba grupas vadītāja U. Pētersona skaidrojumu par SMGS līgumu, kura revīzijā viņš ir piedalījies, un tā komentāriem, kā arī interviju, kas skar ne vien grāmatu, bet arī viņa plašo jurista darba pieredzi. ...

Kristofs Šēve, Aleksandrs Potaičuks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Samesame but different?

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējais tirgus sniedz iespēju uzņēmējiem piedāvāt savas preces un pakalpojumus 28 ES dalībvalstīs bez ievērojamām papildu izmaksām. Savukārt patērētāji gūst labumu no spēcīgākas konkurences, kas veicina preču klāsta dažādību, preču kvalitātes paaugstināšanos un preču cenas samazināšanos. Tas savukārt pamato nepieciešamību pielāgot un harmonizēt tiesību režīmus attiecībā uz patērētājiem, no vienas puses, un ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, no otras puses, lai novērstu atšķirīgus patērētāju tiesību aizsardzības standartus dažādās ES vienotā tirgus daļās. Viens no normatīvajiem aktiem, kas harmonizē patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu ES, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (turpmāk – Direktīva 1999/44/EK). Tomēr direktīvu piemērošanā bieži rodas jautājums, vai visās 28 ES dalībvalstīs tiek nodrošināts vienāds direktīvas piemērošanas standarts, proti, direktīvas saturs tiek izprasts vienādi un atbilstoši direktīvā paredzētajiem mērķiem. 2015. gadā saistībā ar minēto Nīderlandē radās tiesību strīds par patērētāju tiesību regulējuma piemērošanu, kā rezultātā Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST) tika uzdots prejudiciālais jautājums par Direktīvas 1999/44/EK 5. panta trešās daļas piemērošanu – pierādīšanas pienākuma pārnešanu pirkuma līgumos par labu patērētājam. Šajā rakstā aplūkots attiecīgais EST spriedums un, ņemot vērā Vācijas Federālās augstākās tiesas spriedumu līdzīgā lietā, salīdzināta juridiskā situācija Vācijā un Latvijā. ...

žurnāls / Notikums

Ceļā pie lasītājiem – atmiņu grāmata “Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē”

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Nešaubīgi, ka Latvijas tiesību vēsturē Kalvja Torgāna vārds ir neizdzēšams, jo viņa zinātniskais un praktiskais devums, kas ietverts daudzos rakstos, grāmatās, Augstākās tiesas nolēmumos un kas arī mutvārdos izskanējis Latvijas Universitātes auditorijā studentiem vai tiesas zālē advokāta statusā, nevar palikt bez ievērības. Tomēr neparasti, ka par šo īpašo personību, kuru pamatoti var dēvēt par vienu no izcilākajiem mūsdienu latviešu tiesību zinātniekiem un juristiem, līdz šim pieejamas ļoti skopas ziņas, kas faktiski ietilpst lakoniskā dzīves gājuma aprakstā. Tādēļ teju 400 lappušu biezā biogrāfiskā grāmata "Kalvis Torgāns civiltiesībās un dzīvē", kas jau pēc dažām dienām būs lasītāju rīcībā, ir unikāla ne tikai atmiņu stāstu dēļ, bet arī kā pirmais tik apjomīgs avots turpmākiem pētījumiem par akadēmiķi un profesoru, zvērinātu advokātu un Augstākās tiesas senatoru, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu un ilggadēju Civiltiesisko zinātņu katedras vadītāju K. Torgānu. ...

žurnāls / Informācija

Kādas sekas radīs Brexit?

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

2017. gada 27. aprīlī Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē notika Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja rīkots zinātniskais vakars par Brexit juridiskajām sekām. Lai arī kopš referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir nostiprināts, ka Brexit patiešām notiks, jautājumi par to, kā tas tieši notiks, rodas arvien vairāk. Lielbritānijas izstāšanās no ES nav tikai formalitāte, bet gan sarežģīts process, kas atstās iespaidu uz ļoti daudziem jautājumiem, tostarp uz ES dalībvalstu komersantu īstenoto komercdarbību Lielbritānijā un Lielbritānijas komersantu īstenoto komercdarbību ES. ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārds" apmeklē Eiropas Savienības Tiesu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

24. un 25. aprīlī žurnāla "Jurista Vārds" redakcijas pārstāvji viesojās Eiropas Savienības Tiesā (EST) Luksemburgā. Vizītes laikā viņi tikās ar EST tiesnešiem no Latvijas, ar EST atbalsta dienestu pārstāvjiem, kā arī klātienē vēroja tiesas sēdi lietā C-320/16 Uber France. Vizītes laikā tika gūts priekšstats par milzīgo izpētes un kompromisa meklēšanas darbu, kas stāv aiz katra EST sprieduma, kā arī par daudzvalodības funkcionēšanu nodrošinošo mehānismu, kas veido pusi no EST personāla. ...

žurnāls / Īsziņas

Ķīna pastiprinās noteikumus interneta medijiem

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Cenšoties saglabāt stingru kontroli pār informācijas plūsmu, Ķīna pastiprinās noteikumus interneta ziņu vietnēm un citiem interneta medijiem. Ķīnā ir vairāk nekā 700 miljoni interneta lietotāju. Jaunie noteikumi nosaka, lai izdevējiem būtu valdības izsniegta licence, un paredz bloķēt ārvalstu un privāto uzņēmumu iespējas investēt Ķīnas ziņu dienestos vai tiešā veidā izplatīt ziņas. Noteikumi stāsies spēkā 1. jūnijā, un to pārkāpējiem ...

žurnāls / Īsziņas

Nāvessodu skaits pasaulē samazinās

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Kā informē starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija Amnesty International, zināmo izpildīto nāvessodu skaits pasaulē pagājušajā gadā samazinājies par 37 %. Pagājušajā gadā ar nāvi tika sodīti vismaz 1032 cilvēki, bet 2015. gadā – 1634, liecina organizācijas rīcībā esošie dati. Skaits samazinājies galvenokārt Irānas un Pakistānas dēļ, secinājusi Amnesty International. Uzticamu datu trūkuma dēļ ziņojumā nav iekļauta Ķīna, kas, domājams, ...

žurnāls / Īsziņas

Pieprasa kompensāciju par fotogrāfiju publicēšanu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Lielbritānijas princis Viljams un viņa dzīvesbiedre Keita pieprasījuši piedzīt 1,5 miljonus eiro lielu kompensāciju no franču žurnāla Closer par fotogrāfiju publicēšanu, kurās Keita redzama sauļojamies Francijā ar kailām krūtīm, 2. maijā paziņoja izdevuma advokāts. Fotogrāfijas tika uzņemtas laikā, kad pāris 2012. gadā Francijas dienvidos pavadīja brīvdienas vikonta Deivida Linlija – princeses Mārgaretas dēla – pilī. Tiesas priekšā saistībā ...

žurnāls / Īsziņas

Igaunija glabās datus serveros Luksemburgā

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Igaunija plāno nozīmīgu datubāzu un reģistru kopijas glabāt arī serveros Luksemburgā. Līdz šim Igaunijas valsts funkcionēšanai nepieciešamās datubāzes tiek glabātas Igaunijā, bet jaunais plāns paredz dažādot iespējamos riskus. Tādēļ serveru sistēma jeb datu vēstniecība tiks izveidota Luksemburgā, kur tiks glabātas kritiskas nozīmes reģistru datu kopijas. Tas pamatā nodrošinātu iespēju Igaunijas valstij funkcionēt kibertelpā pat tad, ja ...

žurnāls / Īsziņas

Konkurss uz Valsts administrācijas skolas direktora amatu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Valsts kanceleja 3. maijā izsludināja konkursu uz Valsts administrācijas skolas (VAS) direktora amatu. Konkursā aicināti pieteikties mērķtiecīgi, profesionāli un uz rezultātu orientēti vadītāji. VAS direktora amats ir atbildīgs darbs Valsts kancelejas pārraudzībā esošā iestādē, kas īsteno valsts politiku valsts pārvaldes profesionālās attīstības jomā. Konkursā var pieteikties līdz 22. maijam. Prasības pretendentiem: nevainojama reputācija, ...

Datu valsts inspekcija

žurnāls / Tiesību politika

Personas datu apstrādes reģistrācijas aspekti un kārtība

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Datu valsts inspekcija (DVI) ir apkopojusi potenciālo personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegumu vai iesniegumu par izmaiņu reģistrēšanu personas datu apstrādē iesniedzēju visbiežāk uzdotos jautājumus un sniedz skaidrojumu, kādos gadījumos ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija, kā arī par kārtību, kādā tiek veikta personas datu apstrādes reģistrācija vai izmaiņu reģistrācija personas datu apstrādē. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Ar likumu pret tradīcijām Francijā

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Sekojot līdzi aktualitātēm Francijas prezidenta vēlēšanu procesā, iespējams, daudziem Latvijas juristiem Emanuēla Makrona vārds līdz šim bija mazāk pazīstams. Viņš ir bijušais Francijas ekonomikas ministrs un pašreiz nopietni kandidē uz valsts prezidenta amatu, pat nesasniedzis Latvijai būtisko, vairākos likumos iezīmēto četrdesmit gadu robežu (dzimis 1977. gada 21. decembrī). Taču tieši viņam tūristi un brīvdienās iepirkties vēlošies francūži ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Jeļena Alfejeva

žurnāls / Jurista vizītkarte

Jeļena Alfejeva

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Informācija 2017. gada 25. aprīļa Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes sēdē uzklausa ziņojumus un pieņem lēmumus tiesu sistēmai būtiskos jautājumos

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tieslietu padome 24. aprīļa sēdē diskutēja par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, analizēja darbu un paveikto kopš Latvijas tiesu Komunikācijas stratēģijas ieviešanas, uzklausīja informāciju no Eiropas Komisijas ziņojuma par tiesiskumu Eiropas Savienībā, kurā Latvijai ir vairāki pozitīvi rādītāji, lēma tiesnešu karjeras jautājumus un apstiprināja pārstāvi darbam maksātnespējas administratoru eksaminācijas komisijā. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Cēloniskais sakars sākotnēji var šķist pašsaprotams – ja kāda darbība izraisa sekas, tad šī darbība ir šo seku cēlonis. Jurisprudencē šāda pieeja neder. Kaitējumu parasti izraisa vairāku apstākļu sakritība un bieži nevis vienas, bet vairāku personu darbība vai bezdarbība. Un izšķiramo jautājumu nedrīkst novērtēt pārāk zemu – tiesai bieži būs jālemj, vai un kuram atņemt īpašumu, lai ar to kompensētu citam radušos kaitējumu. Tāpēc tiesai spriedumā ir pārliecinoši jāargumentē, kāpēc tieši konkrētā persona ir vai nav atbildīga par konkrētajām negatīvajām sekām. Argumentācijai ir jābūt ne tikai pārliecinošai, bet juridiski pamatotai, jo cēlonisko sakaru nevērtē pēc ētiskiem vai politiskiem apsvērumiem – "Nevis "pienākuma pārkāpējs", "bagātais" vai "apdrošinātais" ir atbildīgs, bet gan tā persona, uz kuras kontroles sfēru notikušo nelaimi var attiecināt."1 Nepareizs spriedums var novest pie personas pamattiesību aizskāruma – nepamatotas īpašuma bezatlīdzības atsavināšanas. Vai otrādi – liegs cietušajam tiesības uz taisnīgu tiesu un neatstās citu izvēli, kā ar dziļu vilšanos tiesu sistēmā meklēt taisnību saviem spēkiem. Turklāt nepareizs spriedums jebkurā gadījumā nepildīs deliktu tiesību galveno funkciju – prevenciju.2 ...

žurnāls / Informācija

Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes viedoklis Nr. 19 (2016) par tiesas priekšsēdētāja lomu

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

2016. gada 10. novembrī Eiropas Padomes Eiropas Tiesnešu konsultatīvā padome (CCJE) publicējusi jaunāko viedokli Nr. 19, kurā apskatīta tiesu priekšsēdētāju loma tiesu neatkarības, kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanā (Viedoklis). Tā izstrādē tika piesaistīts CCJE eksperts no Itālijas Marko Fabri, kā arī ņemtas vērā 38 dalībvalstu atbildes par tiesu priekšsēdētājiem. ...

žurnāls / Viedoklis

Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Vācijas Federatīvās Republikas pēckara kanclers, kristīgi demokrātiskais politiķis Konrāds Adenauers 20. gadsimta 50. gados atzina, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta. Klasisks demokrātijas apdraudējums ir, piemēram, korupcija. Tomēr šī raksta uzmanības centrā būs četri šobrīd aktuālie jaunie demokrātijas apdraudējumi: populisms, manipulācija ar sabiedrisko domu, indivīda privātās sfēras izzušana un autonomijas apdraudējums, demokrātijas idejas erozija. ...

žurnāls / Viedoklis

Ievainojamā pasaules kārtība

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienai, ir gan iemesls, gan nepieciešamība analizēt Latviju pasaulē, Latvijas pienesumu pasaules procesos un tās kārtības veidošanā 21. gadsimtā. Kādi ir iemesli un kāpēc to vajadzētu darīt? ...

žurnāls / Informācija

Virsprokuroram piešķirts Atzinības krusts

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Ordeņu kapituls piešķīris Atzinības krustu Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokuroram Jurim Pēdam. ...

žurnāls / Informācija

Talka par godu pirmajam Latvijas tieslietu ministram

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Šī gada Lielās talkas ietvaros 22. aprīlī tieslietu sistēmas darbinieki iedibināja jaunu tradīciju – par godu gaidāmajai Latvijas valsts un tās tieslietu sistēmas simtgadei sakopt vietas, kas saistītas ar Latvijas tieslietu sistēmas vēsturi. Par pirmo darba objektu tika izraudzīta Sesavas mācītājmuiža, kur savulaik kā aktīvs Sesavas baznīcas draudzes loceklis bieži viesojies pirmais Latvijas Republikas tieslietu ministrs Pēteris Juraševskis. Viņš ir arī dzimis šajā pusē – toreizējā Lielsesavas pagasta "Pilnzābaku" mājās. ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesneši protestē pret valdības plānotajām reformām

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tiesneši Polijā 20. aprīlī uz 30 minūtēm pārtrauca darbu, lai protestētu pret valdības plāniem reorganizēt Nacionālo tieslietu padomi, kas rūpējas par tiesu un tiesnešu neatkarību. Daudzi tiesneši atzīst, ka tiesu sistēmai nepieciešamas pamatīgas reformas, lai padarītu to efektīvāku, taču uzskata, ka valdības plānotās izmaiņas pakļaus viņus politiskai ietekmei, kas būtu pretrunā ar konstitūciju. Valdības plāns paredz, ka parlaments iecels ...

žurnāls / Īsziņas

Diskusijā vērtē Breksita juridiskās sekas

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 27. aprīlī notika zinātniskais vakars par Breksita juridiskajām sekām. Profesors. Mels Kenijs klātesošos iepazīstināja ar prezentāciju "Breksits: kauliņi ir mesti?", kurā viņš prognozēja dzīvi "pēc Breksita", savukārt otrs referents bija profesors Hanness Rēslers, kurš uzstājās ar vieslekciju "Breksita ietekme uz Eiropas komercsabiedrību likumu", kurā īpašu uzmanību ...

žurnāls / Īsziņas

Veidos vienotu Baltijas tiesu ekspertu reģistru

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Valsts tiesu ekspertīžu birojā (VTEB) no 26. līdz 28. aprīlim notika projekta "Atrodi tiesu ekspertu" darba grupas sanāksme, kurā pulcējas pārstāvji no Baltijas valstu tiesu ekspertīžu iestādēm – Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Igaunijas Tiesu ekspertīžu institūta, Lietuvas Tiesu ekspertīžu centra un Lietuvas Policijas tiesu ekspertīžu centra. Projektu vada Valsts tiesu ekspertīžu birojs, tā mērķis ir izstrādāt vienotu Baltijas ...

žurnāls / Īsziņas

Satversmes tiesas tiesnese piedalās starptautiskā konferencē

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele 28. aprīlī piedalījās Eiropas Padomes un Kipras Augstākās tiesas kopīgi rīkotajā starptautiskajā konferencē "Tiesības uz vārda brīvību interneta vidē". Konference tika organizēta, lai aktualizētu tematus, kas saistās ar internetā radušos strīdu straujo skaita pieaugumu, kuros arvien biežāk tiek piesauktas tiesības uz vārda brīvību. Ņemot vērā interneta vides nozīmi sabiedrības ikdienas ...

žurnāls / Īsziņas

Pirmo reizi notikušas Mediācijas dienas

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Aizvadītajā nedēļā, no 25. līdz 28. aprīlim, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi pirmo reizi Latvijā rīkoja Mediācijas dienas, kuru ietvaros sertificēti mediatori iedzīvotājus informēja par ārpustiesas strīdu risināšanas iespējām, kā arī lielākajās Latvijas pilsētās nodrošināja mediatoru bezmaksas konsultācijas. Mediācijas dienās sertificētu mediatoru komanda viesojās sešās Latvijas pilsētās – 25. aprīlī Madonā ...

...

123

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls