Jurista Vārda satura arhīvs

Tiesībsarga biroja konflikts risināms pašā birojā

21. Jūlijs 2009 • NR. 29 (572)

Šomēnes ne tikai Satversmes tiesā sakarā ar pieteikumu simtiem par grozījumiem likumos, kas noteic atalgojumu, pensiju un citu sociālo maksājumu apmēru, bet arī citā būtiskā tiesību aizsardzības iestādē – Tiesībsarga birojā – "iet karsti". Tikai atšķirībā no Satversmes tiesas, kurā noris intensīvs darbs pie saņemtajiem pieteikumiem, Tiesībsarga birojā darbinieki ir sadalījušies divās opozicionārās grupās. Publiskajā telpā tiek aktīvi diskutēts par konflikta apstākļiem un iemesliem un tiek meklēts risinājums starp tiesībsargu Romānu Apsīti un Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrības (apvienojušies 26 no 42 darbiniekiem) pārstāvjiem. Tiesībsarga biroja darbinieku arodbiedrība bija vērsusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ar aicinājumu izvērtēt Tiesībsarga biroja darbības efektivitātes un reputācijas jautājumus. Pagājušajā nedēļā, 14. jūlijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz sēdi uzaicināja Tiesībsarga biroja pārstāvjus un pašu tiesībsargu R. Apsīti, lai uzklausītu viedokļus par Tiesībsarga birojā radušos konfliktu un lai esošajai situācijai pēc iespējas ātri atrastu risinājumu, kā arī novērstu pašas institūcijas autoritātes mazināšanos sabiedrībā. ...

žurnāls / Notikums

Konferencē spriež par pārrobežu ģimenes lietām

21. Jūlijs 2009 • NR. 29 (572)

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš, atklājot konferenci, norādīja, ka sākotnēji ambiciozi pieteiktajam projektam "Jaunākās un nākotnes attīstības tendences civiltiesību jomā Eiropas Savienībā" ir dots starts ar konferenci, kas veltīta pārrobežu ģimenes lietām, pievēršot uzmanību šā jautājuma aktualitātei ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu ...

Irēna Kucina

žurnāls / Eiropas telpā

Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti

21. Jūlijs 2009 • NR. 29 (572)

Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu. ...

Arvīds Dravnieks

žurnāls / Nedēļas jurists

Arvīds Dravnieks

21. Jūlijs 2009 • NR. 29 (572)

žurnāls / Informācija

Civiltiesībām veltīta konference

14. Jūlijs 2009 • NR. 28 (571)

Aizvadītajā nedēļā, 9. un 10. jūlijā, Tieslietu ministrija sadarbībā ar vairākām ārvalstu organizācijām rīkoja konferenci Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde pārrobežu ģimenes lietās", informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja J. Saulīte. Konferencē diskutēja par jurisdikciju laulības lietās, vecāku atbildības lietās, spriedumu atzīšanu un izpildi vecāku atbildības lietās, par praktiskajiem tiesiskajiem ...

žurnāls / Īsziņas

Saskaņo likumu normas

14. Jūlijs 2009 • NR. 28 (571)

Ministru kabinets 7. jūlijā akceptēja grozījumus Komercķīlu likumā, lai šai likumā lietoto terminoloģiju, kā arī atsevišķas likuma normas saskaņotu ar Maksātnespējas likumu. Likuma grozījumi jāpieņem Saeimai, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte. Komercķīlu likumā paredzēts iekļaut regulējumu par komercķīlas reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu gadījumā, ja komercķīlas devējam tiek īstenots ...

žurnāls / Informācija

Izskaidro šķīrējtiesas līguma spēku

14. Jūlijs 2009 • NR. 28 (571)

Vienas puses atkāpšanās no līguma neatbrīvo līguma noteikumus neizpildījušo pusi no līgumsaistību izpildes un nepārtrauc to tiesisko attiecību, kuras sakarā šķīrējtiesas līgums noslēgts, norādīts Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces lēmumā. Šāds lēmums pieņemts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Civillietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulcē, 7. jūlijā informēja tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Ar lēmumu ...

žurnāls / Īsziņas

Jauna Augstākās tiesas senatore

14. Jūlijs 2009 • NR. 28 (571)

Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatoru 3. jūlija kopsapulces lēmumu par departamenta senatori iecelta Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Nusberga. A. Nusberga par tiesnesi strādā kopš 1980. gada. Līdz 1990. gadam viņa bija Rīgas pilsētas tagadējās Kurzemes rajona tiesas tiesnese, kopš 1990. gada – Augstākās tiesas tiesnese Krimināllietu tiesu palātā. 1998. gadā A. Nusbergai piešķirta pirmā ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pašvaldības un privātpersonas noslēgta līguma tiesiskā daba

14. Jūlijs 2009 • NR. 28 (571)

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas

14. Jūlijs 2009 • NR. 28 (571)

Uz kapitālsabiedrībām attiecas Komerclikuma 30. pantā noteiktais tādu personu vārdu un uzvārdu izmantošanas aizliegums, kas aizskar personu subjektīvās tiesības un maldina trešās personas. Firmai pašai par sevi jābūt nepārprotamai, kas izslēdz iespēju radīt maldīgu priekšstatu par tās saistību ar kādu citu personu. Kapitālsabiedrības firmā var izmantot tikai dibinātāja vai dalībnieka vārdu un uzvārdu. Vienīgā atkāpe no šīs prasības ir tikai ...

...

1314

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Nodokļi

Valsts aizsardzība

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

15. Jūlijs 2025

Nr 28 (1498)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-16:30
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Piekļūstamība Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"