Jurista Vārda satura arhīvs

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša izturēšanos tiesas zālē

15. Marts 2016 /NR. 11 (914)

Tiesnešu ētikas komisijas 2016. gada 26. februāra skaidrojums1 par to, kā tiesnesim tiesas zālē būtu jāizturas pret jebkuru personu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Cik gan nesen likās – visa pasaule ir draudzīgi sadevusies rokās! Manas padomju bērnības civilās aizsardzības mācības bija izkūpējušas gaisā kā rēgs, kuru atcerēties vai nu ar kaunu, vai jokiem: papīra krustu līmēšana uz skolas logiem (un sekojošā nost kasīšana), paštaisītās sejas maskas no marles, kuras – visiem bija skaidrs – ir domātas nevis atomkara pārdzīvošanai, bet jautrībai pa ceļam uz stadionu vai ēdnīcu, kur skolēniem vajadzēja ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pārskats par Satversmes tiesas darbu 2015. gadā

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

1. Pārskats par Satversmes tiesas darbu sniedz ieskatu aizvadītā gada konstitucionālās jurisprudences aktualitātēs. Proti, pārskatā atspoguļotas Satversmes tiesas atziņas, kuras ietvertas spriedumos un lēmumos par tiesvedības izbeigšanu, kas taisīti laika posmā no 2015. gada janvāra līdz 2015. gada decembrim. 2. Pārskatā par Satversmes tiesas darbu 2015. gadā atspoguļotas vienīgi tās nolēmumos ietvertās atziņas, kuras uzskatāmas par jaunām ...

Rūdolfs Lūsis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešs nodoms Krimināllikumā un OECD konvencijā

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Raksta mērķis ir analizēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (turpmāk – WGB) Latvijas 2. fāzes novērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju par tieša nodoma, kā tas ir definēts Krimināllikumā, atbilstību OECD 1997. gada 21. novembra Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija) 1. pantā noteiktajam, tās ietekmi uz Latvijā nostiprināto tiesību teoriju un praksi, kā arī rast risinājumu atbilstošai rekomendācijas izpildei. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās paļāvības princips krimināltiesībās

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Noklausoties Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita referātu "Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz likumdevēju Eiropas Savienības tiesībās" zinātniskajā konferencē "Valsts konsekvences tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā" 2016. gada 29. janvārī,1 radās doma atgriezties vismaz teorētiskā plāksnē pie jautājuma par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos. ...

žurnāls / Informācija

Notāru dienās par nekustamā īpašuma darījumu drošību

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Šogad jau 11. reizi notika Latvijas Zvērinātu notāru padomes organizētās Notāru dienas. Divas dienas – 29. februārī un 1. martā visos notāru birojos un otro gadu arī tirdzniecības parkā "Alfa", Rīgā, ikviens iedzīvotājs bez maksas saņēma juridiskās konsultācijas. Katru gadu Notāru dienas tiek veltītas kādai konkrētai tēmai, un šogad notāri konsultēja par pazīmēm, kas var liecināt par centieniem izkrāpt viņu nekustamo īpašumu, kā arī par apstākļiem, kas palielina risku kļūt par krāpniecības upuri. ...

žurnāls / Informācija

Augstākās tiesas aktualitātes un statistika par 2015. gada darbu

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Augstākās tiesas (AT) darbs 2015. gadā bijis ar pozitīvu bilanci – pēc vairākiem gadiem izskatīto lietu bijis vairāk par tiesā saņemtajām un neizskatīto lietu atlikums attiecīgi samazinājies par 25 procentiem – gadskārtējā AT plēnumā jeb tiesnešu kopsapulcē 26. februārī rezumēja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Šajā materiālā izvērstāk apkopota AT Komunikācijas nodaļas sniegtā informācija par plēnumā izskanējušo un AT struktūrvienību aktualitātēm aizvadītajā gadā. ...

žurnāls / Intervija

Tiesu izpildītāji ir daļa no ekonomiskās attīstības ķēdes

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Starptautiskā tiesu izpildītāju savienība (l"Union internationale des huissiers de justice) jeb UIHJ ir viena no pasaulē pirmajām lielākajām un arī aktīvākajām juristu organizācijām mūsdienās. Tās prezidente Fransuāza Andrio (Françoise Andrieux) apmeklēja Rīgu pagājušā gada decembrī, lai piedalītos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) un Tieslietu ministrijas rīkotā starptautiskā seminārā, kā arī lai iepazīstinātu ar 2015. gada vasarā apstiprināto Pasaules izpildes kodeksu (Global Code of Enforcement), kas tapis vairāku gadu darba rezultātā. F. Andrio sarunā ar "Jurista Vārdu" plašāk pastāstīja par viņas vadīto organizāciju kopumā, par Pasaules izpildes kodeksu, kā arī iepazīstināja ar tiesu izpildītāja darba specifiku Francijā. ...

žurnāls / Informācija

Jāpilnveido valsts aizsardzības normatīvais pamats

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Darbu turpina Saeimas Juridiskās komisijas paspārnē 2015. gadā izveidotā, deputāta prof. Ringolda Baloža vadītā politiķu un lietpratēju darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Atsevišķās sēdēs 2015. gadā jau apspriesta Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, kā arī Satversmes trešās nodaļas 35.–41. pants. Šī gada 23. februārī darba grupa, klātesot arī trim bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem – Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai un Valdim Zatleram, pulcējās, lai debatētu par Satversmes 41.–43. pantā noteiktajām Valsts prezidenta kā valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa funkcijām. Jautājums guvis īpašu aktualitāti, ņemot vērā pieaugušo Latvijas drošības apdraudējumu, ko raisījusi Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu, kā arī ar to saistītā spriedze NATO dalībvalstu un Krievijas starpā. Šādos apstākļos izskanējusi kritika par nepietiekamo un aktuālajai situācijai neatbilstošo aizsardzības normatīvo regulējumu, tai skaitā Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām. ...

žurnāls / Īsziņas

Hakeri pārbaudīs Pentagona kiberdrošību

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

ASV Aizsardzības ministrija aicina atbilstošu atļauju saņēmušos hakerus federālās valdības pirmās pilotprogrammas ietvaros pārbaudīt Pentagona kiberdrošību. Programmas dalībniekiem, kas spēs atrast Pentagona publisko mājaslapu vājās vietas, tiek solītas naudas balvas un cita veida atzinība. "Esmu pārliecināts, ka šī inovatīvā iniciatīva stiprinās mūsu digitālo aizsardzību un galu galā pilnveidos mūsu nacionālo drošību," 2. martā ...

žurnāls / Īsziņas

Paplašinās Valsts kontroles pilnvaras

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2. martā konceptuāli atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā izmaiņas likumos, kas paredz tiesības Valsts kontrolei veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, Valsts kontrolei būs tiesības sākt zaudējumu ...

žurnāls / Īsziņas

Groza likumus saistībā ar vēlēšanām

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Saeima 3. martā trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, nosakot, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kurās ir vismaz 500 biedru. Noteikts, ka Saeimas vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk par 500 biedriem. Līdzīgi ierobežojumi noteikti arī partiju apvienībām. Proti, tās varēs startēt parlamenta vēlēšanās, ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima apstiprina amatā tiesībsargu

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Saeima 3. martā balsošanas otrajā kārtā tiesībsarga amatā uz otro pilnvaru termiņu apstiprināja pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J. Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti. Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā ...

Konkurences padome

žurnāls / Tiesību politika

Konkurences aizsardzība Latvijā – fakti un secinājumi par 2015. gadu

8. Marts 2016 /NR. 10 (913)

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2015. gada darba rezultātus un būtiskākos secinājumus par konkurenci un konkurences uzraudzību Latvijā. ...

Jānis Priekulis

žurnāls / Jurista vizītkarte

Jānis Priekulis

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

žurnāls / Redaktora sleja

Lobisms un laba likumdošana

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Šī "Jurista Vārda" numura tēma saistīta ar 2015. gada nogalē notikušajām cīņām par Latvijas radiostaciju normatīvo regulējumu valsts valodas lietojuma jomā. Jāatzīst, ka neiesaistītai personai ir pat ļoti sarežģīti izprast procesus, kas risinājās ap diviem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kuru mērķis 2014. gadā vispirms bija palielināt valsts valodas lietojumu Latvijas radiostacijās, savukārt 2015. gadā pieņemtie ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Īsziņas

Interneta pieejamība pasaules iedzīvotājiem

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Cilvēku skaits pasaulē, kuriem pieejams internets, 2015. gada beigās sasniedza 3,2 miljardus, liecina "Facebook" sponsorētais ikgadējais pētījums "State of Connectivity". Pagājušajā gadā piekļuvi internetam ieguva 200 miljonu cilvēku, liecina publiskotais pētījums. Tomēr 4,1 miljards pasaules iedzīvotāju vēl arvien nevar piekļūt internetam un tā piedāvātajām ekonomiskajām iespējām. "Attīstītā pasaule lielākoties ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesu izpildītājs zaudē amatu

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 18. februārī pieņēma lēmumu atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Andri Sladzu. Bargākais disciplinārsods – atcelšana no amata – ir uzlikts par būtiskiem zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas radījuši kaitējumu valsts un privātpersonu, it īpaši bērna, interesēm, kā arī par tiesu izpildītāju institūta prestiža un sabiedrības uzticības zvērinātiem tiesu izpildītājiem ...

žurnāls / Īsziņas

Pilnveido likumus drošības stiprināšanai

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Saeima 25. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, ko nacionālās drošības stiprināšanai rosinājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Likumi grozīti, lai pilnveidotu valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārēja apdraudējuma gadījumā. Likumu grozījumi paredz: ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus kara ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima nosaka sesiju starplaiku

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Saeima 25. februārī nolēma šī gada ziemas sesiju slēgt 21. martā, bet pavasara sesiju sākt 29. martā. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības jebkurā brīdī var tikt sasaukta Saeimas ārkārtas sesija. ...

žurnāls / Īsziņas

Plēnumā izvērtē tiesas darbu

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Augstākās tiesas tiesneši 26. februārī plēnumā vērtēja tiesas darbu 2015. gadā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sniedza kopsavilkumu par tiesas darbu aizvadītajā gadā un uzdevumiem šogad. Struktūrvienību darbu analizēja Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu tiesu palātas ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no ieķīlāta nekustamā īpašuma pārdošanas darījumā gūtajiem ienākumiem

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9 panta pirmo daļu, ja persona atsavina sev piederošu nekustamo īpašumu, vispārīgi tai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (nodoklis par ienākumu no kapitāla pieauguma), ja vien uz konkrēto gadījumu neattiecas kāds no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Tā tas ir arī gadījumā, ja tiek atsavināts par labu kredītiestādei ieķīlāts īpašums citas personas kredītsaistību dzēšanai un nauda nav nonākusi paša nekustamā īpašuma īpašnieka rīcībā. Tiesību normas nodokļa samaksas pienākumu nepadara atkarīgu ne no veida, kā persona izvēlējusies rīkoties ar savu īpašumu un tā atsavināšanas rezultātā gūtajiem ienākumiem, ne no veida, kā persona nolēmusi organizēt tai pienākošos līdzekļu apriti. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Informācija par 23. februāra Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdē izskatītajiem jautājumiem. ...

Jēkabs Treijs-Gigulis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apskats par EST spriedumu lietā "Maxima Latvija"

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2015. gada 26. novembrī pieņēma spriedumu lietā C-345/14 "Maxima Latvija"1 (turpmāk – Maxima lieta). Šī lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) prejudiciālā nolēmuma lūguma par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. panta 1. punkta interpretāciju Augstākās tiesas lietā Nr. SKA-121/2014 (Maxima pret Konkurences padomi). Rakstā autors sniegs īsu apskatu par konkurences ierobežojumu (aizliegtu vienošanos) konstatēšanu pēc vienošanās mērķa vai pēc radītajām sekām un iepazīstinās lasītājus ar EST Maxima lietā izdarītajiem secinājumiem saistībā ar LESD 101. panta 1. punkta interpretāciju. Savukārt nobeigumā tiks sniegts īss ieskats citā līdzīga rakstura lietā, kas izskatīta Augstākajā tiesā, bet kuru varētu ietekmēt EST spriedums Maxima lietā. ...

žurnāls / Numura tēma

Valsts valoda Latvijas medijos: informatīvā telpa, sabiedrības integrācija un citas problēmas

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Tieši šī "Jurista Vārda" laidiena iznākšanas dienā, 1. martā, Valsts prezidenta Valsts valodas komisija Melngalvju namā rīko semināru "Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas". Pasākuma mērķis ir veicināt domu apmaiņu par latviešu valodas konstitucionālā statusa stiprināšanu un lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī problēmām un risinājumiem latviešu valodas pozīciju stiprināšanai mediju telpā, sevišķi elektroniskajos medijos. Par dzinuli rīkot šādu domu apmaiņu kalpojuši plašu sabiedrisku rezonansi raisījušie "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", ko Saeima pieņēma 2015. gada nogalē, pārvarot Valsts prezidenta veto. Ļoti konspektīvs situācijas attīstības pārskats ir šāds. • 2014. gada 23. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", nosakot, ka no 2016. gada 1. janvāra radioprogrammas Latvijā atšķirībā no līdzšinējās prakses raidīs tikai vienā valodā (valsts vai svešvalodā). Obligāti uz apraidi tikai valsts valodā būs jāpāriet tām radiostacijām, kurām izsniegtajās apraides atļaujās ir noteikts, ka radioprogrammas daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, savukārt pārējās radiostacijas varēs izvēlēties, vai turpmāk raidīt valsts valodā vai svešvalodā. Anotācijā norādīto likuma grozījumu mērķis bija stiprināt latviešu valodas konstitucionālo statusu un tās lomu Latvijas kultūrvidē, kā arī sekmēt sabiedrības saliedētību. • 2015. gada 29. oktobrī Saeima atkal pieņēma likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", turklāt pirms tā izskatīšanas trešajā lasījumā tika iesniegti priekšlikumi, kas principiāli grozīja 2014. gadā pieņemtā likuma ieviešanas noteikumus, prasību par obligātu pāreju uz apraidi tikai valsts valodā attiecinot vairs tikai uz radiostacijām, kuru programmas daļa valsts valodā līdz šim bijusi ne mazāka par 51%. Tādējādi radioprogrammu loks, uz kurām attiektos obligāts pienākums pāriet no līdzšinējās raidīšanas divās valodās uz raidīšanu tikai valsts valodā, būtiski samazinātos. • Pamatojot savus iebildumus ar labas likumdošanas principa neievērošanu (būtisku, likuma mērķim un saturam pretēju grozījumu iekļaušana projektā pirms trešā lasījuma), izstrādājot likumu, kas skar Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskus jautājumus, Valsts prezidents 2015. gada 7. novembrī nosūtīja likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. • Neskatoties uz Valsts prezidenta iebildumiem, Saeima 2015. gada 17. decembrī atkārtoti atbalstīja jauno likuma normu, kas nosaka, ka uz apraidi valsts valodā turpmāk obligāti būs jāpāriet tikai tām radiostacijām, kuru līdzšinējās apraides atļaujās noteikts, ka tām valsts valodā jāveido vismaz 51% programmas. • Vienlaikus, otrreiz caurlūkojot likumu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", Saeima 2015. gada 17. decembrī par gadu – līdz 2017. gada 1. janvārim – atvirzīja pāreju uz radio apraidi tikai valsts valodā vai tikai svešvalodā, tādēļ 2016. gadā attiecīgajās radioprogrammās atbilstoši izsniegtajām apraides atļaujām turpinās līdzšinējā bilingvālā programmu veidošana. • Saskaņā ar Saeimas rīcības kritiķu apkopoto informāciju šī procesa bilance ir šāda: pirms 2014. gadā izdarītajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā aptuveni 34% no 67 Latvijas radioprogrammām bija svešvalodā. Ja būtu stājušies spēkā 2014. gadā izdarītie grozījumi (kas noteica obligātu pāreju uz raidīšanu valsts valodā visās radioprogrammās, kas līdz šim raidījušas vismaz 50% latviešu valodā), svešvalodu radioprogrammu īpatsvars Latvijā samazinātos līdz 25%. Savukārt pēc 2015. gadā izdarītajiem likuma grozījumiem (kas obligātu pāreju uz valsts valodu nosaka vairs tikai tām radioprogrammām, kuras šobrīd latviešu valodā raida vismaz 51% laika), paredzams, ka radioprogrammu īpatsvars svešvalodās, sākot ar 2017. gadu, nevis samazināsies, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, bet – gluži otrādi – varētu pieaugt līdz pat 45%. • Aplūkojot šo tematu, būtiski arī atcerēties, ka visas šīs diskusijas attiecas tikai uz "runātās" valodas lietojumu Latvija radiostacijās, bet ne mūzikas atskaņojumu, kas, dabiski, nav ar likumu regulēts. Lai aicinātu Latvijas politiķus, zinātniekus, mediju ekspertus un citus sabiedriskos darbiniekus atgriezties pie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu apspriešanas, 1. marta seminārā, uz kuru aicināti arī Saeimas deputāti un jo īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi, ar priekšlasījumiem uzstāsies Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne, Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola, kā arī Satversmes tiesas tiesnese prof. Ineta Ziemele. Pasākumu vadīs Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs prof. Andrejs Veisbergs, tajā piedalīsies arī Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Kā šī pasākuma informatīvais sadarbības partneris "Jurista Vārds" šajā laidienā apkopojis materiālus saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kā arī rakstus, kas uz Latvijas informatīvās telpas problemātiku raugās no plašākas perspektīvas, ne tikai radioprogrammās lietojamās valodas sakarā. Tā, lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts Dr.iur.h.c. Egila Levita skatījums uz valsts pienākumiem nacionālās informācijas telpas nodrošināšanā, divu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu procesā iesaistītu juristu – Edgara Pastara un Edgara Brieža – viedokļi, divu cilvēktiesību lietpratēju – Dr.iur. Artūra Kuča un Mg.iur. Alekseja Dimitrova – skatījums uz šīs problēmas cilvēktiesiskajiem aspektiem, kā arī Dr.sc.soc. Dagmāras Beitneres-Le Gallas piedāvātais sociologa redzējums par Latvijas mediju telpas problemātiku. Tāpat "Jurista Vārds" informēs arī par 1. marta semināra rezultātiem. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civilprocesa likuma aktuālie komentāri – jau ļoti pieprasīti

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Neapšaubāmi, ka pret grāmatām ir jāizturas ar pienācīgu rūpību un tās jāsaudzē, tomēr dažkārt izdevuma autors jūtas pat pagodināts, ka viņa veikums ir kļuvis krietni pabružāts – no ļoti biežas lasīšanas. Tieši šāds liktenis Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes bibliotēkā jau esot piemeklējis 2011. gada Civilprocesa likuma komentāru pirmās daļas grāmatu, un tāda pati nākotne atvēršanas pasākumā 18. februārī LU Juridiskās fakultātes konferenču zālē tika novēlēta arī nesen izdotajam komentāru otrajam papildinātajam izdevumam. ...

žurnāls / Justīcija attīstībai

Augstas kvalitātes tiesiskums kā ieguldījums ekonomikas attīstībā

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Saikne starp ekonomikas un tieslietu jomām ir acīmredzama, šobrīd par to tiek plaši diskutēts kā nacionālā, tā arī Eiropas līmenī, kad jau šķiet neapstrīdams fakts, ka labi funkcionējoša tieslietu sistēma ir viens no elementiem, kas atbalsta atbilstošu tirgus darbību. Pieeja tiesai, ātrs un kvalitatīvs process, neatkarība sistēmas ietvaros, efektīva ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšana, zems korupcijas līmenis un caurskatāma publisko iepirkumu procedūra tiek minēti kā elementi, kas nepieciešami uzņēmējiem un investoriem, lai gūtu pārliecību par prognozējamību un drošību, veicot darbību attiecīgās valsts jurisdikcijā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Drošības naudas izcelsmes deklarēšana nav paredzēta sabiedriskās ziņkāres apmierināšanai

1. Marts 2016 /NR. 9 (912)

Pirms vairākiem mēnešiem pieņemtais tiesas lēmums aizstāt aizdomās turētajam U. Magonim iepriekš piemēroto apcietinājumu ar drošības naudu 400 000 eiro apmērā ne vien piesaistīja sabiedrības uzmanību, bet radīja arī nepieciešamību skaidri atbildēt, vai ir nozīme tam, kādus līdzekļus izmanto persona drošības naudas iemaksai. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiesnesis Amerika

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februārī mirušais tiesnesis Skalija 30 gadu garumā ASV Augstākajā tiesā stāvēja sardzē par konservatīvām vērtībām un sevišķi konservatīvām tiesību piemērošanas metodēm. Pasaulē nav daudz praktizējošu juristu, kuru aiziešanai tik lielu uzmanību pievērstu visu kontinentu masu mediji. Iemesls skaidrs: tiesnesis Skalija bija viens no deviņiem pasaules varenākās valsts ietekmīgākās tiesu institūcijas locekļiem, un tādējādi viņa viedoklim bija ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Jurista vizītkarte

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes lēmumi

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Tieslietu padome sēdē 15. februārī atbalstīja valsts līdzdalības saglabāšanu Tiesu namu aģentūrā, nolēma šogad Tiesnešu konferenci veltīt ētikas jautājumiem, diskutēja par zvērinātu advokātu procesa tālāku attīstību civilprocesā un vēlreiz aktualizēja nepietiekamā tiesu darbinieku atalgojuma problēmu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Domu mantojums

Tiesību formālisma krusttēvs: ASV Augstākās tiesas tiesnesis Skalija

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Februāra vidū pasauli pāršalca vēsts, ka 79 gadu vecumā ir miris ASV Augstākās tiesas tiesnesis Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016). Skalija nodeva Augstākās tiesas tiesneša zvērestu 1986. gadā un pildīja tiesneša pienākumus turpat 30 gadus. Augstā amata ieņemšanai savulaik viņu izvirzīja ASV prezidents Ronalds Reigans. Šobrīd Augstākās tiesas tiesneša vakance un turpmākā pēcteča izvēle ir satraukusi ASV politiķu prātus. Baraks Obama ir izteicis viedokli, ka jau drīzumā virzīs jaunu tiesnesi, neatstājot šo izvēli nākamajam prezidentam, kas tiks izraudzīts šā gada rudenī. Tas ir raisījis plašas diskusijas, jo konservatīvā tiesneša Skalijas nomaiņa uz liberāla rakstura tiesnesi, visticamāk, ieviestu ievērojamas pārmaiņas ASV Augstākās tiesas praksē (mainītos balsu līdzsvars). Tomēr laikā, kamēr politiķi spriež par jauno tiesnesi, Latvijas juridisko diskusiju kontekstā ir vērts ieskicēt dažas Skalijas tēzes, kas saistās ar viņa atzīto juridisko metodi un tiesību izpratni. Lai gan viņš nepretendēja uz izvērstu juridiskās metodoloģijas teorijas izstrādi, viņš spēja ļoti saistošā un pārliecinošā veidā analizēt aktuālas tiesību piemērošanas problēmas un paust savu redzējumu par tām. Tiesneša Skalijas profesionālā darbība jau viņa dzīves laikā bija pietiekami plaši apspriesta, un viņš izcēlās ar dažādiem interesantiem viedokļiem. ...

žurnāls / Domu mantojums

Tiesnesis Antonins Skalija (1936–2016)

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Antonins Skalija (Antonin Gregory Scalia, 1936–2016) bija viens no visu laiku spilgtākajiem ASV Augstākās tiesas tiesnešiem. Viņa nāve iezīmē būtisku pagrieziena punktu ASV politiskajā vēsturē, jo var izjaukt līdzsvaru Augstākajā tiesā, kurā līdz šim bija pieci konservatīvi noskaņoti tiesneši un četri tiesneši ar liberāliem uzskatiem. Skalija bija nelokāms konservatīvisma piekritējs, un viņam bija piektā izšķirošā balss no deviņām, kas pēdējos 30 gadus garantēja konservatīvisma dominanci tiesā. Saskaņā ar ASV Konstitūciju1 prezidentam tagad ir pienākums izvirzīt Skalijas pēcteci, kas pēc tam vēl jāapstiprina ASV Senātam. Tā kā šī brīža prezidents Baraks Obama, kuram šogad beigsies prezidenta pilnvaras, pieder Demokrātiskajai partijai (liberāļiem), konservatīvie politiķi uzskata, ka Skalijas pēcteci vajadzētu izvirzīt nākamajam prezidentam, cerot, ka viņš būs no Republikāņu partijas. Lai arī kurš izvirzīs nākamo Augstākās tiesas tiesneša kandidātu, ir skaidrs, ka šim lēmumam būs noteicoša ietekme uz turpmāko ASV politiku. ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Informācija

Vai valstij jāaizstāvas pašai pret sevi

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

2015. gada sākumā tiesībsargs Juris Jansons veica izpēti par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamību administratīvajā procesā. Pētījuma ietvaros tiesas, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības tika lūgtas sniegt informāciju par advokātu piesaisti iestādes interešu pārstāvēšanai administratīvajos procesos laika posmā no 2013. gada 1. jūnija līdz 2015. gada 1. janvārim, lai noskaidrotu, vai šāda iestāžu prakse ietekmē lietu izskatīšanu tiesā un vai tas var kavēt privātpersonu tiesības uz taisnīgas tiesas ievērošanu. ...

Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija

žurnāls / Informācija

Kāpēc likumprojektā parādās termins "naudas soda vienība"

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Valsts sekretāru sanāksmē 4. februārī izsludināts Ekonomikas ministrijas likumprojekts "Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā", kurā naudas sods noteikts nevis eiro, bet "naudas soda vienībās". Minētais likumprojekts ir sagatavots, ievērojot Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums", kas ir apstiprināts Ministru kabineta sēdē un pašlaik ir izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā. Šai sakarībā "Jurista Vārds" lūdza Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas skaidrojumu par termina "naudas soda vienības" lietošanas novitāti. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Numura tēma

Par spriedumu krimināllietās: no likuma, judikatūras un prakses aspekta raugoties

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Pēdējos trijos gados, veicot vairākus tiesu prakses apkopojumus, bija iespēja iepazīties praktiski ar visu Latvijas tiesu spriedumiem, kuri taisīti krimināllietās par slepkavībām, cilvēku tirdzniecību un sutenerismu, par cietsirdību un vardarbību pret nepilngadīgajiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, par mantas iznīcināšanu un bojāšanu, par kukuļošanu un Krimināllikuma 317., 318. un 319. pantā paredzētajiem noziegumiem.1 Kopumā tie bija 786 nolēmumi, galvenokārt pirmās instances tiesā izskatītajās krimināllietās, kas, domājams, ir pietiekams skaits, lai izdarītu secinājumus gan par šo tiesas nolēmumu saturu, proti, atbilstību likuma priekšrakstiem, judikatūrā un krimināltiesību teorijā paustajām atziņām, tādējādi nodrošinot pareizu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, gan arī par to formu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Numura tēma

Izglītošana pārmāc tiesas galveno uzdevumu – strīdu izšķiršanu

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Ir svarīgi, lai tie, kas lasa spriedumu civillietā, gūst pārliecību, ka tiesa ir gan noskaidrojusi un novērtējusi lietā nozīmīgos apstākļus, gan pareizi piemērojusi likumus, pratusi to pārliecinoši un loģiski izklāstīt tiesas dokumentā. Liekvārdība un pārmērīga likuma normu citēšana nestiprina šādu pārliecību, drīzāk vājina iespēju uztvert konkrētā strīda risinājuma pamatotību. Tiesas spriedumam ir jābūt skaidram un saprotamam ikvienam lasītājam, taču tā izglītojošā iedarbība ir pakārtota galvenajam tiesas uzdevumam – taisīt likumīgus un taisnīgus spriedumus. ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Tiesu nolēmumi – valsts juridiskais tēls

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

"Tiesnesim nav arī jāaizmirst, ka katrs lietas dalībnieks tieši savu lietu, lai cik šķietami niecīga tā tiesnesim arī neliktos, vienmēr uzskata par svarīgāko no visām citām un cilvēks sajutīs lielāko rūgtumu un neapmierinātību, ja novēros, ka tiesnesis viņa lietu ir izspriedis nevērīgi vai pavirši." (Jānis Balodis, Latvijas Senāta senators)1 ...

žurnāls / Numura tēma

Nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Lai rosinātu diskusiju par tiesu nolēmumu kvalitāti, šajā numurā publicējam Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas Veronikas Krūmiņas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesoru Kalvja Torgāna un Valentijas Liholajas rakstus, kā arī aptauju – Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītājai Anitai Zikmanei, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei tiesu jautājumos Irēnai Kucinai, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētājai Adrijai Kasakovskai, Daugavpils tiesas priekšsēdētājam Jānim Šaušam, zvērinātiem advokātiem Dacei Luterei-Timmelei, Sandim Bērtaitim un Filipam Kļaviņam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) vai pastāv laba prakse nolēmumu rakstīšanā; 2) kāda ir tiesneša atbildība par nolēmumu, kurā nav ievērota "labas prakses" forma (ja tāda ir); 3) vai gari faktu izklāsti un pamatojumi nozīmē kvalitatīvu nolēmumu; 4) kādai jābūt valodai tiesas nolēmumā? Aptaujas atbildēs uzsvērts, ka tiesu nolēmumiem jābūt saprotamiem visiem lietas dalībniekiem, arī cilvēkiem bez padziļinātām jurisprudences zināšanām, nolēmumos jānorāda, kā tiesa nonākusi līdz konkrētajiem secinājumiem, bet viena no galvenajām atziņām – nolēmumu kvalitāte ir būtisks tiesu varas prestiža kritērijs. Lai paplašinātu domu apmaiņu par tiesu nolēmumu kvalitāti, aicinām arī žurnāla lasītājus iesaistīties diskusijā, aizpildot aptaujas anketu šī materiāla ietvaros (anketa pieejama šeit). Viedokļus apkoposim un publicēsim kādā no nākamajiem žurnāla numuriem. ...

žurnāls / Informācija

Tuvojas gada notikums jurisprudencē

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Šī gada rudenī, no 8. līdz 10. septembrim, Rīgā notiks līdz šim ievērojamākais tieslietu forums Latvijas vēsturē: Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law, ESIL) ikgadējā konference, kas noritēs jau 12. reizi un kas ir Eiropas mērogā prestižākais starptautisko tiesību pasākums. Šī gada ESIL konferences tēma – "Starptautisko tiesību darbība krīzes laikā". Pasākumu, kurā plāno piedalīties ap 400 tiesībnieku, politiķu, diplomātu u.c. dalībnieku, rīko Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Republikas Satversmes tiesa, bet atbalsta Tieslietu un Ārlietu ministrijas. Konference noritēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. ...

žurnāls / Informācija

Reģistrētā noziedzība valstī samazinās, bet – gausi

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Aizvadītajā nedēļā, 17. februārī, gadskārtējās virsprokuroru sanāksmes ietvaros izskanēja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atskaite par noziedzības stāvokli valstī 2015. gadā un prokuratūras darbu kriminālajā sfērā. Lai arī absolūtajos skaitļos salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu pērn valstī kopumā reģistrēts mazāk noziedzīgu nodarījumu, ģenerālprokurors, vērtējot statistikas tendences, savā ziņojumā vērsa uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem, kuri tomēr raisa pārdomas. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzdod uzlauzt mobilo tālruni

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

ASV tiesa ir nolēmusi, ka kompānijai "Apple" jāsniedz palīdzība Federālajam izmeklēšanas birojam, lai uzlauztu mobilo tālruni, kura īpašnieks Sajeds Farūks sarīkoja apšaudi Kalifornijas štata Sanbernardīno pilsētā. Tiesas lēmumā teikts, ka kompānijas pārstāvjiem ir jāpalīdz izmeklētājiem apiet drošības protokolus un iegūt pieeju informācijai šajā tālrunī. Izmeklētāji ir pārliecināti, ka S. Farūka telefonā ir ļoti svarīga informācija, ...

žurnāls / Īsziņas

Iesniegs apšaubāmu darbinieku sarakstu

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Valsts ieņēmumu dienests divu nedēļu laikā Finanšu ministrijai iesniegs dienesta atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba darbiniekus, par kuriem radusies šaubu ēna un aizdomas par negodprātīgu rīcību, 17. februārī informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone preses konferencē sacīja, ka pagaidām neatklāšot, ne cik cilvēku, ne kāda līmeņa darbinieki ...

žurnāls / Īsziņas

Atjauno padomes pārstāvības līmeni

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Ministru kabinets 16. februārī apstiprināja grozījumus Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikumā. Grozījumi paredz atjaunot padomes pārstāvības līmeni, tādējādi nodrošinot tajā pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu. Ar grozījumiem noteiks, ka padome ir konsultatīva un koordinējoša starpnozaru institūcija, kuras darbības mērķis ir konsultēt tieslietu ministru maksātnespējas jomas attīstības jautājumos, un attiecīgi precizēs ...

žurnāls / Īsziņas

Jauns princips sodu piemērošanā

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko 18. februārī Saeima pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz: ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda nomaksas. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda. Likumprojektā, kas pieņemts ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Kā izvērtēt neformālus pasākumus, kurus plāno apmeklēt tiesnesis

23. Februāris 2016 /NR. 8 (911)

Tiesnešu ētikas komisijas 2016. gada 15. janvāra skaidrojums,1 sniedzot viedokli un kritērijus, pēc kuriem tiesnesim vadīties, izvērtējot neformālus pasākumus, ko apmeklēt. ...

...

145

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls