Jurista Vārda satura arhīvs

Arvis Grīnbergs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Juridiskās fakultātes studenti piedalās starptautiskā šķīrējtiesas izspēlē

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Šogad pavasarī Vīnē Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes komanda – Karina Truhanova, Kate Ezerkalne, Arvis Grīnbergs un Toms Vilnis – 300 komandu konkurencē piedalījās starptautiskās tirdzniecības šķīrējtiesas izspēlē "Willem C. Vis". ...

Kristīne Gailīte, Eva Vīksna

žurnāls / Intervija

Jurisprudences studijas, sekojot sirdsbalsij

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Šajā laikā, kad augstskolās tūlīt aizritēs pēdējie pārbaudījumi un absolventu izlaidumu virpulis un atkal sāksies pieteikšanās jaunajām studijām, arī "Jurista Vārds" ļāvās nebijušam pārbaudījumam, uzticot divām Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes 2. kursa studentēm – Kristīnei Gailītei un Evai Vīksnai – interviju ar citu studenti – Kristu Bērziņu. Par ikdienišķu studenti viņu gan ir grūti nosaukt, jo K. Bērziņa, kas nākamajā mācību gadā studēs LU Juridiskās fakultātes maģistrantūras pēdējā kursā, ir gan "Jurista Vārda" zinātniski pētnieciskā konkursa, gan arī pieredzes bagāta tiesu izspēļu dalībniece, tostarp prof. Kārļa Dišlera XV konstitucionālās tiesas procesa izspēles dalībniece un 2013. gada civiltiesību izspēles uzvarētāja. Turklāt K. Bērziņa līdztekus studijām strādā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamentā, kā arī darbojas Amerikas Savienoto Valstu jauniešu konsultatīvajā padomē un Eiropas tiesību zinātņu studentu asociācijas valdē. Tādēļ šī ir saruna par to, ko var paveikt mērķtiecīgs un darbīgs students un kas pamudina uz izvēli par labu jurista profesijai. ...

Ilze Tralmaka, Artūrs Kučs

žurnāls / Diskusija

Vēstures faktu interpretācija Krimināllikumā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem likumdevējs noteica kriminālatbildību par divu režīmu – Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) un nacistiskās Vācijas – pastrādāto noziegumu publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu. Jāteic, ka normas pieņemšanas laikā – divos mēnešos – presē tika plaši atspoguļotas debates par to, kādai būtu jāizskatās normai, kas aizliedz PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu. Bija vērojams apmulsums un neizpratne par to, ko īsti likumdevējs ir vēlējies ar šo normu aizliegt un kādā formā tas būtu darāms. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Diskusija

Krimināllikuma 74.1 pants: īss komentārs no cilvēktiesību skatpunkta

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Šobrīd spēkā esošā Krimināllikuma 74.1 panta redakcija ir šāda: "74.1 pants. Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku noliegšanu vai attaisnošanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem ...

žurnāls / Diskusija

Starptautisko noziegumu noliegšana, attaisnošana, slavināšana un rupja noniecināšana

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Šī publikācija ir sagatavota, lai palīdzētu labāk izprast KL 74.1 pantā noteikto un veicinātu diskusiju par tā interpretāciju un piemērošanu. Publikācija nesniedz izsmeļošas atbildes uz visiem ar šo pantu saistītajiem jautājumiem un atspoguļo tikai autora privāto viedokli. ...

žurnāls / Diskusija

Kur ir vārda brīvības robežas, runājot par PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumiem

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 15. maijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikuma 74.1 pantā, un Valsts prezidents 31. maijā tos izsludināja. Krimināllikuma 74.1 pantā dispozīcija izteikta šādā redakcijā: "Par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu –". Likumprojekts raisīja plašas diskusijas gan parlamentā, gan arī sabiedrībā. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Kādi ir pēc Pirmā pasaules kara dibināto valstu tiesiskie pamati

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

2014. gada 12.–13. jūnijā Rīgā un Jūrmalā risinājās konference "Tiesībpolitiskā situācija Baltijas jūras reģionā pirms un pēc Pirmā pasaules kara (1917–1922). Jaunu valstu dibināšana un to konstitucionāli tiesiskā dimensija". Tās ietvaros tiesību vēsturnieki, valsts tiesību lietpratēji un citi zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas referēja un diskutēja par tiesiskajiem pamatiem, kas tika likti to valstu pamatos, kas, sabrūkot impērijām, veidojās pēc Pirmā pasaules kara, konkrēti, analizējot triju jauno Baltijas valstu pieredzi, kā arī aplūkojot revolucionārās norises Vācijas valstī – tās transformāciju no monarhijas uz republiku. Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesora Dr.iur. Jāņa Lazdiņa iniciēto pasākumu rīkoja LU Juridiskā fakultāte sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu un Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas Stratēģisko pētījumu centru. Konferences norisi finansiāli nodrošināja Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī Zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs. Pasākumu atbalstīja arī Latvijas Zvērinātu notāru padome, žurnāls "Jurista Vārds" un Jūrmalas dome. ...

žurnāls / Īsziņas

Baltijas un Ziemeļvalstis vieno vasaras saulgrieži

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Prāgas Jaunpilsētas rātsnamā (Novoměstská radnice) 11. jūnijā septīto reizi pēc kārtas notika Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas vēstniecību kopīgā pieņemšana par godu šo astoņu valstu nacionālajām dienām. Vienojošais motīvs ir vasaras saulgrieži, kas ir kopīgi svētki visām Baltijas un Ziemeļvalstu tautām. Pieņemšana izpelnījusies ievērību Prāgas diplomātiskajās aprindās. Viesu vidū bija ...

žurnāls / Īsziņas

Eiropas Tieslietu padomju asociācija atzīmē desmitgadi

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Eiropas Tieslietu padomju asociācijas pārstāvji no 11. līdz 13. jūnijam pulcējās Romā, lai atzīmētu asociācijas izveidošanas desmitgadi. Latvijas Tieslietu padomi ģenerālajā asamblejā pārstāvēja Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Jubilejas svinības sākās ar pieņemšanu pie Itālijas Republikas prezidenta Džordžio Napolitāno (Giorgio Napolitano), kas ir arī Itālijas Augstākās tieslietu padomes (Consiglio Superiore della Magistratura) ...

žurnāls / Īsziņas

Trešajam lasījumam sagatavots Satversmes preambulas projekts

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Saeimas Juridiskā komisija 12. jūnijā izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz papildināt valsts pamatlikumu ar ievadu jeb preambulu. Satversmes grozījumi trešajā lasījumā, iespējams, tiks skatīti šīs sesijas pēdējā Saeimas sēdē 19. jūnijā. Komisija ir izskatījusi visus trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, neizdarot konceptuālas izmaiņas Saeimas otrajā lasījumā pieņemtajā ...

žurnāls / Īsziņas

Pakāpeniski palielinās finansējumu valsts aizsardzībai

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Saeima 12. jūnijā pirmajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumprojektu, kas paredz finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2020. gadam pakāpeniski palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Plānots, ka galīgajā lasījumā Saeima par likumprojektu lems 19. jūnijā. 2014. gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir 0,91%, bet 2013. gadā šis rādītājs bija trešais ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež gatavošanos Latvijas simtgadei

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Saeimā 13. jūnijā notika konference par gatavošanos Latvijas simtgadei. Konferenci atklāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, prezentācijas klātesošajiem sniedza kultūras ministre Dace Melbārde, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe un "Estonia 100" un 2018. gadā gaidāmās Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē starptautiskās programmas vadītājs Jorma Sarvs (Jorma Sarv). Atklājot konferenci, Saeimas priekšsēdētāja ...

žurnāls / Tiesību politika

Smēķēsim ierobežotāk!

17. Jūnijs 2014 /NR. 24 (826)

Šā gada 12. jūnijā Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu". Pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu, nosaka, ka nesmēķētāju tiesības uz svaigu, nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt saslimšanas risku ir prioritāras pār smēķētāju interesēm. Saeima atbalstīja vairākus stingrākus smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumus, tostarp līdz 21 gadam paceļot vecuma slieksni cigarešu pirkšanai. ...

žurnāls / Īsziņas

No amata atcelti divi zvērināti tiesu izpildītāji

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Tieslietu ministre Baiba Broka 2. jūnijā nolēma atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Gaļinu Jaņeviču. B. Broka 14. aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju G. Jaņeviču. Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija pēc lietas izskatīšanas nolēma ierosināt tieslietu ministrei atcelt no amata G. Jaņeviču. Tieslietu ministrija 30. maijā saņēma G. Jaņevičas iesniegumu ar lūgumu atbrīvot viņu no zvērināta ...

žurnāls / Īsziņas

Piemēro disciplinārsodus, izbeidz lietvedību

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

30. maijā notika Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēde, kurā tika izskatītas četras disciplinārlietas. Vienā no tām disciplinārlieta bija ierosināta pret pilsētas tiesas tiesnesi par tīšu Kriminālprocesa likuma 281. panta ceturtās daļas prasību pārkāpšanu. Pieļautais pārkāpums izpaudās, pilsētas tiesas tiesnesim ilgstoši neizvērtējot pirmstiesas kriminālprocesā divām personām piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu. Tiesnešu disciplinārkolēģija ...

žurnāls / Īsziņas

Palielinās mediācijas loma tiesvedības procesos

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Civillietu tiesu palātas tiesnese Zane Pētersone 5. un 6. jūnijā Parīzē piedalījās Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) desmit gadu jubilejai veltītajā konferencē "Mediācija: miera ceļš uz taisnīgumu Eiropā". Konferencē augstāko tiesu priekšsēdētāji un tiesneši no 28 Eiropas valstīm analizēja strīdu risināšanas jaunās iespējas 21. gadsimtā – mediāciju, kas pēdējos desmit ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina Augstākās tiesas tiesneša amatā

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Saeima 5. jūnijā apstiprināja Augstākās tiesas tiesneša amatā juridisko zinātņu doktorantu Aigaru Strupišu. Balsojums bija vienbalsīgs: visi klātesošie 80 Saeimas deputāti balsoja par apstiprināšanu. A. Strupiša kandidatūru apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc atklātā tiesnešu amata konkursa rezultātiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzsver tiesnešu specializācijas nepieciešamību

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Vizītes laikā Latvijā 30. maijā Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs (Richard Whish) tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču. Sarunā piedalījās arī A. Viša vizītes organizators – Latvijas tiesību institūta direktors Edijs Poga. Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs tikšanās laikā uzsvēra, ka komerctiesību jautājumi Latvijas tiesu praksē kļūst aizvien aktuālāki. ...

žurnāls / Īsziņas

Saeima noslēgs kārtējo sesiju

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Saeima noslēgs pavasara sesiju 20. jūnijā, bet sāks rudens sesiju 2. septembrī. Laikā starp sesijām Saeima plāno pieņemt likumu par Eiropas Savienības fondu apguvi laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, kā arī pēc parakstīšanas ratificēt Eiropas Savienības asociācijas līgumus ar Gruziju un Moldovu. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apelācijas instances tiesas kompetence, izskatot lietu atkārtoti, ja iepriekšējais nolēmums kasācijas instances tiesā daļēji atcelts

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Ja kasācijas instances tiesa atceļ apelācijas instances tiesas nolēmumu tikai daļā par sodu un šajā daļā nosūta to jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, tad apelācijas instances tiesai, atkārtoti izskatot lietu, nav tiesiska pamata atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā atzīšanu par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un lietas nosūtīšanu šajā daļā izskatīšanai pirmās instances tiesā. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Diskusija

Privilēģijas amatpersonām kriminālprocesā – bezatbildība vai nožēlojama nezināšana?

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kāda ziņa par kādu it kā starp citu pieminētu grozījumu pieņemšanu Kriminālprocesa likumā atsauc atmiņā kādu sen dzirdētu Čārlza Koltona atziņu: "Likums un taisnīgums – divas lietas, ko Dievs ir apvienojis, bet cilvēks šķīris." Lai kā tam negribētos piekrist, gadījumu, kad par to pārliecināmies, kļūst arvien vairāk. Arī Saeimas deputātu darbībā. 2014. gada 29. maija Saeimas deputātu balsojums par Kriminālprocesa likuma 14. panta ...

Jānis Grīnbergs

žurnāls / Diskusija

Grozījumi neatbilst Satversmei un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

29. maijā Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Likumprojekta 1. punkts cita starpā paredz izteikt Kriminālprocesa likuma 14. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa ...

Kristīne Līce

žurnāls / Diskusija

Grozījumi nav efektīvākais veids, kā sasniegt likumdevēja mērķi

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Vērtējot 29. maijā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma 14. panta trešajā daļā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) judikatūras gaismā, jāsāk ar secinājumu, ka ne Konvencija, ne Tiesas prakse neuzliek valstīm pienākumu definēt prioritāru lietu kategorijas. Šādu kategoriju definēšana pati par sevi arī nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, ...

žurnāls / Diskusija

Kriminālprocesa efektivizācija, aizsargājot sabiedrības drošību un intereses

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Šis princips attiecināms uz jebkādu kriminālprocesu, savukārt procesa virzītāju – prokurora un tiesneša – pienākums organizēt kriminālprocesa norisi tā, lai krimināltiesiskās attiecības tiktu noregulētas pēc iespējas ātrāk. Šī gada 29. maijā pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa ...

žurnāls / Diskusija

Vai amatpersonu lietām kriminālprocesā pienākas priekšroka

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Saeima 29. maijā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Grozījumi paredz izteikt Kriminālprocesa likuma 14. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem." Latvijas Zvērinātu advokātu padome 2. jūnijā nosūtīja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vēstuli, kurā aicina neizsludināt grozījumus Kriminālprocesa likumā un izmantot Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents žurnāla pabeigšanas brīdī – 2014. gada 6. jūnijā – vēl nebija izsludinājis šos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Ņemot vērā plašo rezonansi un diskusijas sakarā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvjus sniegt savu viedokli un atbildēt uz jautājumu: kā jūs vērtējat Saeimas 29. maijā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma 14. pantā un vai tos būs iespējams īstenot praksē? ...

Aivars Latkovskis

žurnāls / Informācija

Diskutē par korporatīvo pārvaldību

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šā gada 29. maijā rīkoja ikgadējo Komerctiesību konferenci. Konferenču rīkošana par komerctiesību jautājumiem ir kļuvusi par Tieslietu ministrijas tradīciju. Šī, pēc skaita septītā, komerctiesību konference tika veltīta korporatīvās pārvaldības jautājumiem. Šajā rakstā apkopotas komerctiesību konferencē izteiktās atziņas un būtiskākie secinājumi. ...

Ieva Ernestsone

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Latvijas Universitātes komanda iekļūst labāko desmitniekā

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

No 23. līdz 25. aprīlim starptautisko tiesību galvaspilsētā Hāgā jau 37. reizi norisinājās Teldera starptautisko tiesību tiesas procesa izspēle. Latviju tajā pārstāvēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studenti Elīna Dindendorfa, Ieva Ernestsone un Jānis Sarāns, iegūstot devīto vietu un tādējādi iekļūstot labāko komandu desmitniekā. ...

Anda Smiltēna, Natālija Laveniece-Straupmane, Ilze Andruškina, Jolanta Gaijsa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Administratīvo pārkāpumu joma uz pārmaiņu sliekšņa

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šā gada 22. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"1 (turpmāk – likumprojekts), ar ko paredzēts aizstāt 1984. gadā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (turpmāk – kodekss). Jaunā likuma nepieciešamība jau ir kļuvusi aksiomātiska. Kodeksa regulējums ir attīstījies samērā stihiski – atsevišķi jautājumi tika sakārtoti, atceļot vecos un ieviešot jaunus tiesību institūtus, taču sistēma kopumā netika pārskatīta. Kodeksā bieži izdarītie grozījumi kļuva par iemeslu interpretācijas un piemērošanas problēmām. Tādēļ Tieslietu ministrija ir uzsākusi ievērojamu reformu, kas ir vērsta uz administratīvo sodu sistēmas un administratīvo pārkāpumu procesa sakārtošanu. Šī reforma tiek īstenota vairākos posmos. Būtiskas izmaiņas tika ieviestas jau 2012. gada 1. jūlijā, kad spēkā stājās apjomīgi grozījumi kodeksā, kuru mērķis bija nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietu pakļautības maiņu. Ar 2012. gada 1. jūliju administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana tika nodota no administratīvajām tiesām vispārējās jurisdikcijas tiesām un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā sāka piemērot kriminālprocesuālos principus. ...

žurnāls / Intervija

Lēmumi par administratīvā soda piemērošanu būs kvalitatīvāki

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Tuvojas diena, kad Latvijā atteiksimies no likuma, kurš pieņemts vēl Padomju Savienības laikā, proti, no 1984. gada 7. decembra Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tomēr tas notiek tikai 2014. gadā, un jaunais tiesiskais regulējums varētu stāties spēkā tikai 2017. gadā. "Jurista Vārds" aicināja tieslietu ministri Baibu Broku uz interviju, lai izjautātu par Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu un tā tapšanas gaitu – kādas bija grūtības un kāds labums būs no jaunā regulējuma. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums"

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Likumprojekts1 A SADAĻA Administratīvo pārkāpumu pamatnoteikumi 1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības tiesiskās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt efektīvu administratīvo pārkāpumu procesu, īstenojot noteikto sodu piemērošanu bez neattaisnotas iejaukšanās personas pamattiesībās, un panākt tiesisko ...

Ilze Dubava, Edijs Poga

žurnāls / Notikums

Ar priekšlasījumu konkurences tiesībās sāk ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmu

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

2014. gada 30. maijā Rīgā, Mazās ģildes Lielajā zālē, Londonas Karaliskās koledžas emeritētais profesors, karalienes goda padomnieks Ričards Višs (Richard Whish QC Hon) uzstājās ar vieslekciju "Tirgus varas nozīme Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošanā un kā to izmērīt". Profesora R. Viša vieslekciju un vizīti Latvijā rīkoja Latvijas tiesību institūts (LTI) ar Konkurences padomes, Augstākās tiesas, Mazās ģildes un "Jurista Vārda" atbalstu. Vieslekcijas pilns videoieraksts un profesora R. Viša prezentācijas slaidi drīzumā būs pieejami LTI mājaslapā www.lti.lv un LTI sociālā tīkla "Facebook" lapā www.facebook.com/latvijastiesibuinstituts. ...

žurnāls / Redaktora sleja

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Trauksmes cēlēji, ziņotāji vai varbūt svilpavnieki? Par labāko latvisko tulkojumu angļu terminam whistle-blower vēl jādomā. Kaut gan daudz sarežģītāka par valodniecisko aspektu ir šīs parādības izpratnes problēma un attieksmes veidošana pret to. Par "svilpavniekiem" pasaulē sauc personas, kas, dažkārt pārkāpjot tiesību normas (piemēram, darba līgumā ietvertos konfidencialitātes pienākumus), ziņo par dažādām nejēdzībām (piemēram, ...

žurnāls / Tiesību politika

Saeima Otrajā lasījumā apstiprina Satversmes ievada paplašināšanu

10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)

Šā gada 5. jūnijā Saeima otrajā lasījumā apstiprināja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē (Satversme), kas paredz papildināt konstitūcijas ievadu. Par likumprojektu nobalsoja 69 un pret 27 deputāti. Saeima var grozīt Satversmi ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. Par Satversmes grozījumiem parlamentā izvērtās plašas debates, tostarp deputāti diskutēja arī par to, vai par konstitūcijas papildināšanu ar preambulu nebūtu jārīko referendums. Satversmes grozījumi vēl tiks skatīti trešajā lasījumā. Priekšlikumus var iesniegt līdz šā gada 10. jūnijam. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Maza grāmata par sliktiem tiesnešiem

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

2013. gada decembrī tika izdota Londonas advokāta Greiema Viljamsa (Graeme Williams) grāmata "Maza grāmata par sliktiem tiesnešiem" (A Short Book of Bad Judges). Apjoma ziņā tā arī ir patiešām neliela – tikai 71 lappuse. Tomēr grāmatā ietvertās idejas ir lielas. Par "labajiem" Anglijas tiesnešiem ir sarakstītas vairākas grāmatas, tomēr līdz šim nebija nevienas (izņemot dažas ASV), kas būtu veltīta tieši "sliktajiem" ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Informācija

Aicinājums apmeklēt konferenci

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

žurnāls / Tiesību prakse

Līgumsoda samērīguma jautājums šķīrējtiesas procesā

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Arī šķīrējtiesām atbilstoši Civilprocesa likuma 489. panta noteikumiem par materiālo normu piemērošanu jāievēro Eiropas Padomes 1978. gada 20. janvāra rezolūcijā "Par sodu klauzulu civiltiesībās" ietvertās rekomendācijas, kas izmantojamas kā palīgavots tiesību principu un līgumsoda kā tiesību institūta izpratnei. Šajā jautājumā Latvijā jau izveidojusies stabila judikatūra, kas akceptējusi pārmērīgu līgumsodu samazināšanu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Šķīrējtiesa nav tiesīga noteikt procentu samaksas pienākumu par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Civilprocesa likuma 195. pantā tikai vispārējās jurisdikcijas tiesai piešķirtas tiesības, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus. Šādas tiesības šķīrējtiesai nav dotas. Tādējādi, nosakot tiesības saņemt likumiskos procentu maksājumus par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei, šķīrējtiesa ir pārsniegusi savu kompetenci. ...

Gaļina Žukova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadlīnijas attiecībā uz pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Starptautiskās juristu asociācijas (International Bar Association; turpmāk – IBA) Vadlīniju par pušu pārstāvību starptautiskajā šķīrējtiesā1 (Guidelines on Party Representation in International Arbitration; turpmāk – Vadlīnijas) pieņemšana, visticamāk, ir bijis nozīmīgākais 2013. gada notikums starptautiskās šķīrējtiesas pasaulē. Šī raksta mērķis ir sniegt minēto Vadlīniju īsu apskatu. ...

žurnāls / Numura tēma

Ir normāla situācija, un ir Latvijas situācija

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Jauns likums ir vajadzīgs, tomēr šim likumam būtu jābūt bāzētam UNCITRAL parauglikumā, jo tas ir tāds unificēts pasaules dokuments, ko ļoti daudzas valstis atzīst un ir pārņēmušas un par kura piemērošanu ir izveidojusies prakse. Ja likums nepanāks šķīrējtiesu skaita samazināšanu un tiesu atbalstu šķīrējtiesām, tad tāds likums nav vajadzīgs. Tad var ...

Ziedonis Ūdris

žurnāls / Numura tēma

Uzticību šķīrējtiesām var nodrošināt ar tiesas kontroli pār to nolēmumiem

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā vērtējat Šķīrējtiesas likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Saskaņā ar Pricewaterhouse Coopers pētījumu1 komersantu izšķirtie strīdi šķīrējtiesās pieaug globālā mērogā ar katru gadu. Pieaug arī komersantu prasības pēc vēl ātrākas, lētākas un taisnīgākas strīdu izšķiršanas šķīrējtiesās. Mēģinot apmierināt šīs prasības, tika veikti attiecīgi grozījumi gan parauglikumā, gan atsevišķu valstu likumos, gan vadošo ...

žurnāls / Numura tēma

Šķīrējtiesu reputāciju grauj neitralitātes trūkums

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? CPL D daļā ir vairākas nepilnības, kuru rezultātā šķīrējtiesas regulējums Latvijā nevar tikt atzīts par labai un/vai starptautiskai praksei atbilstošu. Tomēr jauns Šķīrējtiesu likums ir nepieciešams tikai tādā gadījumā, ja tas spētu piedāvāt uzlabojumus esošajai situācijai, nevis to pasliktinātu vēl vairāk. "Raidla Lejiņš & Norcous" ...

žurnāls / Numura tēma

Nav pamata neizdot izpildrakstu ad hoc šķīrējtiesu spriedumiem

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Šķīrējtiesu regulējumā būtu nepieciešamas izmaiņas, un jauna regulējuma pieņemšana ir sen gaidīta. Tomēr jāatzīst, ka projekta izstrāde ir bijusi gausa un faktiskais rezultāts liecina, ka regulējumā joprojām būs daudz trūkumu. Pozitīvi ir vērtējams mēģinājums noteikt kritērijus pastāvīgo šķīrējtiesu darbībai, kam vajadzētu samazināt neadekvāti lielo ...

žurnāls / Numura tēma

Sertifikācijas prasība nevajadzīgi formalizē procesu

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Izmaiņas Latvijas šķīrējtiesu tiesiskajā regulējumā bija jau ilgstoši nepieciešamas. Tās varētu iedalīt divās grupās. Pirmkārt, nepieciešami uzlabojumi procesa noteikumos un šķīrējtiesu darba organizācijā, tai skaitā ņemot vērā moderno sakaru līdzekļu izmantošanas iespējas. Otrs, specifisks aspekts – nesamērīgi lielais šķīrējtiesu skaists Latvijā ...

žurnāls / Numura tēma

Šķīrējtiesu regulējuma novitātes

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Pašlaik Saeimā norit intensīvs darbs pie jaunā Šķīrējtiesu likuma, un, cerams, otrajā lasījumā tas tiks pieņemts vēl līdz šī gada jūnija beigām. Tas dod pamatotu cerību, ka vēl šīs Saeimas laikā tiksim pie jauna šķīrējtiesu regulējuma. Var, protams, diskutēt par to, vai šis būs optimālais šķīrējtiesu tiesiskā ietvara variants. Tāpat būs mūžīgie kritizētāji un noliedzēji, bet jebkurā gadījumā, liekot roku uz sirds, varu sacīt, ka šis ir pirmais būtiskais solis virzienā uz uzticības šķīrējtiesu institūtam atgūšanu. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Numura tēma

Valsts nedrīkst pieļaut prettiesisku praksi strīdu alternatīvajā risināšanā

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Pašreizējās šķīrējtiesu sistēmas problēmu analīze un darbs pie jaunā regulējuma ir ļoti nepieciešams. Komersanti joprojām gaida pienācīgu šķīrējtiesu sistēmu, kurā būtu novērsti būtiskākie trūkumi, kad šķīrējtiesas process tiek izmantots ļaunprātīgos nolūkos. Šķīrējtiesu likumprojekta izstrādes līdzšinējam procesam ir bijusi kāda specifiska īpatnība ...

Esmeralda Balode-Buraka

žurnāls / Numura tēma

Svarīgi ir aizsargāt investorus

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā jūs vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Latvijā pašlaik piemērojamais šķīrējtiesu regulējums nenodrošina tiesiskumu, un to uzlabot vajadzēja jau sen. Konkrētais likumprojekta variants varbūt nav ideāls, bet jāuzsver, ka tas viennozīmīgi uzlabo, piemēram, investoru aizsardzību. Proti, viņi šķīrējtiesas līguma priekšlikumam bieži piekrīt, vadoties pēc pieredzes šķīrējtiesās citās valstīs. ...

Gaļina Žukova

žurnāls / Numura tēma

Velosipēds no jauna nav jāizgudro

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

Kā vērtējat Šķīrējtiesu likuma nepieciešamību un projekta izstrādes gaitu un rezultātu? Uzskatu, ka jaunais regulējums šajā jomā ir nepieciešams. Turklāt nav principiālas atšķirības starp divām pieejām, proti, šķīrējtiesu regulējums var tikt noformēts gan atsevišķa likuma veidā (kā to piedāvā jaunais likumprojekts), gan arī modernizējot Civilprocesa kodeksa noteikumus. Mana pieeja ir vienkārša – nav jāizgudro no jauna velosipēds. UNCITRAL ...

žurnāls / Numura tēma

Par šķīrējtiesu regulējumu un tā pilnveidi

3. Jūnijs 2014 /NR. 22 (824)

I. Šķīrējtiesu likuma projekta virzība 2013. gada 31. janvārī likumprojekti "Šķīrējtiesu likums" un "Grozījumi Civilprocesa likumā" izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. 2013. gada 12. jūnijā likumprojekti iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, un 2013. gada 12. novembrī tie skatīti un atbalstīti Ministru kabineta sēdē. 2013. gada 27. decembrī likumprojekti iesniegti Saeimai, un 2014. gada 30. janvārī Saeima ...

...

175

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

5. Novembris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls