MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Nedēļas jurists
25. Janvāris 2011 /NR. 4 (651)
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)
Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par, iespējams, atsevišķiem rēderisma jeb uzņēmumu sagrābšanas gadījumiem. Ņemot vērā lielo satraukumu par šādu komercdarbības apdraudējumu, sniedzam ieskatu par rēderisma rašanās iemesliem un tiesību ekspertu juridisko vērtējumu. Parasti rēderisms aizsākas tad, kad starp kapitālsabiedrības dalībniekiem rodas civiltiesisks strīds par varu kapitālsabiedrībā, lai panāktu atsevišķam dalībniekam izdevīgu kapitālsabiedrības attīstības veidu. Šoreiz aplūkosim sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas projektēšanas sabiedrība" dalībnieku strīdu. Tas sākās ar sabiedrības vairākuma dalībnieku grupas vēlmi, lai sabiedrība atsavina tai piederošo nekustamo īpašumu. Savukārt mazākuma dalībnieku grupa uzskatīja, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums sabiedrībai ir neizdevīgs. Mazākuma dalībnieki griezās tiesā ar prasību par prasības nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu pret vairākuma dalībniekiem (Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 5. punkts). Tiesa apstiprināja aizliegumu vairākuma dalībniekiem izmantot no sev piederošajām sabiedrības pamatkapitāla daļām izrietošās balsstiesības, attiecīgi Uzņēmumu reģistrs reģistrēja šo aizliegumu komercreģistrā. Pēc tam Uzņēmumu reģistrā tika iesniegts pieteikums par sabiedrības valdes maiņu. Izmaiņas pamatotas ar dalībnieku sapulces protokolu, kurā redzams, ka vairākuma dalībnieku balsis netiek ieskaitītas pamatkapitālā un attiecīgi arī dalībnieku sapulces kvorumā. Būtībā mazākuma dalībnieki tika uzskatīti par tobrīd vienīgajiem sabiedrības dalībniekiem. Pēc dalībnieku sapulces jaunieceltā valde nekavējoties uzņēmās sabiedrības vārdā būtiskas saistības. Uzņēmumu reģistrs saņēma arī sabiedrības vairākuma dalībnieku iesniegumu, kurā pausts pretējs viedoklis: ka balsstiesīgais pamatkapitāls atbilst apmaksātajam pamatkapitālam. Vairākuma dalībnieki uzskatīja, ka tiesas aizliegums nav atņēmis viņiem sabiedrības daļas, bet gan tikai liedzis ar tām balsot. Tāpēc vairākuma dalībnieku daļas ir iekļaujamas kvoruma aprēķināšanā, kaut arī tām uzlikts tiesas aizliegums tās izmantot. Tā kā vairākuma dalībnieki nav piedalījušies dalībnieku sapulcē, dalībnieku sapulcei nav bijis kvoruma un tā nav bijusi tiesīga pieņemt nekādus lēmumus, t.sk., mainīt valdes sastāvu. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskatīja, ka tiesas aizliegums neliedz vairākumam dalībnieku tiesības uz sev piederošajām kapitāla daļām un tāpēc tās bija jāiekļauj dalībnieku sapulces kvorumā. Lai lasītājs gūtu pilnīgāku priekšstatu par šo problēmjautājumu, "Jurista Vārds" aicināja izteikt viedokli tiesību sistēmas ekspertiem. "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts Dr. iur. Aivars Lošmanis, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese un Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas locekle Daiga Vilsone. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
18. Janvāris 2011 /NR. 3 (650)
Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās notikumi Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, liecina 1991. gada notikumu hronoloģija. Jau 2. janvārī PSRS lojālais kaujinieku grupējums OMON ieņem Preses namu. 7. janvārī uz Latviju, Lietuvu un Igauniju tiek nosūtītas desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. 10. janvāra Interfrontes mītiņā ap 50 tūkstošiem dalībnieku aicina atkāpties I. Godmaņa vadīto valdību. 12. janvārī M. Gorbačovs A. Gorbunovam un I. Godmanim Maskavā sola nelietot bruņotu spēku. Taču 13. janvāra notikumi Viļņā liecina par pretējo: tanki ielenc Lietuvas Augstāko padomi, bet, sargājot televīziju no armijas uzbrukuma, iet bojā 13 neapbruņoti civiliedzīvotāji un vairāk nekā 100 tiek ievainoti. Šajā pašā dienā Daugavmalā notiek manifestācija, kurā Latvijas neatkarību atbalsta vairāk nekā 500 tūkstoši dalībnieku. Šeit Latvijas Tautas frontes (LTF) priekšsēdētājs R. Ražuks aicina celt barikādes, un jau vakarā uz Rīgu dodas lauksaimniecības un celtniecības tehnika no visas Latvijas. Tiek nosprostotas visas ejas uz Vecrīgu, barikādes apjož Augstāko padomi (tagad – Saeimas ēka), kā arī citus stratēģiskus objektus – Ministru padomi, televīziju, tiltus. Barikāžu laiks Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pretstāvot, no vienas puses, Augstākajai padomei, Latvijas Tautas frontei un I. Godmaņa valdībai, bet, no otras puses – PSRS lojālajai LPSR Komunistiskajai partijai, Interfrontei, Sabiedrības glābšanas komitejai un kaujinieku vienībai OMON, turpinās līdz 25. janvārim. Šai laikā notiek vairāki OMON provocēti incidenti, iet bojā cilvēki. Traģiska kulminācija ir 20. janvāris, kad OMON uzbrūk Iekšlietu ministrijas ēkai un iet bojā divi tās aizstāvji – miliči, kā arī trīs civiliedzīvotāji, viņu vidū – divi žurnālisti. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)
Pievienot mapei
Pievienot mapei
1 ... 229 230 231 232 233 ... 368
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties