Jurista Vārda satura arhīvs

Ārija Meikališa

žurnāls / Nedēļas jurists

Ārija Meikališa

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

žurnāls / Īsziņas

Tradicionālā boulinga turnīra rezultāti

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Latvijas Juristu biedrības organizēto Juristu dienu ietvaros šā gada 6. maijā notika arī tradicionālais boulinga turnīrs. Saskaņā ar organizatoru sniegto informāciju sacensībās uzvarēja un "Juristu dienu 2010" kausu izcīnīja komanda ar nosaukumu "Impel Serviks" (1354 punkti), otro vietu ieņēma "Ruka Moskvi" (1278 punkti), bet pirmo trijnieku noslēdza Latvijas Juristu biedrības prezidijs (1259 punkti). Tālākajās ...

žurnāls / Īsziņas

Groza Administratīvo pārkāpumu kodeksu

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Saeima 20. maijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot iespēju fiziskām personām par kontrabandu piemērot bargākus sodus, informēja Saeimas preses dienests. Likums paredz paaugstināt naudas soda maksimālo apmēru no 250 līdz 500 latiem, iespējamo zemāko naudas sodu atstājot nemainīgi 50 latu apmērā. Par nelikumīgu preču ievešanu vai izvešanu, tāpat kā līdz šim, paredzēta arī šo preču konfiskācija. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Neatkarīga tiesa un vēsturiskais taisnīgums

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludināja ilgi gaidīto spriedumu lietā “Kononovs pret Latviju”. Jau šajā žurnāla numurā vairāki eksperti izsaka pirmos viedokļus un vērtējumus par šo spriedumu. Taču Kononova lieta ir skaidri parādījusi vairākas tendences, par kurām vērts ir aizdomāties. Pirmkārt, fundamentālā pretruna starp Rietumu tiesību lokam piederošu valstu un Maskavas attieksmi pret tiesiskas valsts ...

žurnāls / Īsziņas

Lobēšanas ieviešanas perspektīvas Latvijā

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) 20. maijā rīkoja konferenci "Lobēšana – starp mītiem un realitāti". "Skaidra lobēšanas tiesiskā regulējuma trūkums pašlaik mazina sabiedrības ticību tam, ka lobēšana var būt likumīga darbība. Ja normatīvajos aktos būtu precīzi definēts, kas ir lobēšana, un iestādēm būtu noteikts pienākums publicēt informāciju ...

žurnāls / Īsziņas

Apspriež atbildības regulējumu komerctiesībās

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Tieslietu ministrija 20. maijā rīkoja tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par atbildības regulējumu komerctiesībās, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Konferencē tika apspriesti jautājumi, kas skar atbildības regulējumu komerctiesībās, aplūkojot pārkāpumu komercdarbībā krimināltiesiskos, administratīvi tiesiskos un civiltiesiskos aspektus, tika vērtēti arī tiesiskā regulējuma aspekti saistībā ...

žurnāls / Īsziņas

Lai veicinātu izpratni par izlīgumu

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Lai sniegtu sabiedrībai dziļāku izpratni par izlīgumu un veicinātu konstruktīvu konfliktu risināšanas kultūru, Valsts probācijas dienests no 17. maija līdz 21. maijam rīkoja izlīguma nedēļu. Izlīguma nedēļas laikā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē notika diskusija studentiem un interesentiem par izlīgumu kriminālprocesā un mediācijas izmantošanu konfliktu risināšanā; sabiedriskās politikas centrā "Providus" risinājās ...

žurnāls / Īsziņas

Baltijas gada juridiskais birojs

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Jau otro gadu pēc kārtas klienti atzinuši juridisko biroju "Sorainen" par "Baltijas gada juridisko biroju", 18. maijā informēja biroja pārstāve Anita Galdiņa. Apbalvojumu birojam nesen piešķīra PLC Which lawyer, kas noskaidro apbalvojuma ieguvējus, pamatojoties uz dažādu uzņēmumu juristu balsojumiem. PLC Which lawyer apbalvojumi ir īpaši prestiži, jo uzvarētājus nosaka klientu balsojums. "Nereti klienti sadarbojas ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 17.–23. maijs

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par šķīrējtiesā izšķiramajiem strīdiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pamats atteikumam neizdot izpildu rakstu ir šķīrējtiesas izlemtais civiltiesiskais strīds, nepieaicinot lietā sabiedrības pārstāvi un tās dalībnieku, kuru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses ir aizskartas (Civilprocesa likuma 536. panta 1. un 6. punkts, Civilprocesa likuma 487. panta 1. punkts). ...

Vairis Dmitrijevs

žurnāls / Informācija

Juristi uz Neo lietu raugās dažādi

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pagājušajā nedēļā dažādās formās Latvijā turpinājās diskusijas par Neo lietu, kuras ietvaros 13. maijā tika aizturēts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns. 19. maijā notika Latvijas Juristu biedrības (LJB) prezidija sēde, kurā LJB prezidents Aivars Borovkovs rosināja klātesošos un sabiedrību kopumā aizdomāties par vairākiem ar Neo lietu saistītiem jautājumiem un raudzīties uz šo lietu pēc iespējas daudzpusīgi. Vai saceltā kņada par preses un vārda brīvības pārkāpumu ir pamatota? Vai Valsts policijas darbība no preses puses netiek nepamatoti nopelta un nicināta? Diskusijas laikā izkristalizējās vairāki problēmjautājumi, uz kuriem viennozīmīgas atbildes nebija iespējams sniegt un kas prasa plašāku diskusiju gan sabiedrībā, gan tiesību speciālistu vidū. ...

Reinis Āboltiņš

žurnāls / Numura tēma

Starptautisko humanitāro tiesību normu nozīmības apliecinājums

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

2010. gada 17. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm "par" un trim balsīm "pret" atzina, ka 2004. gadā, notiesājot Vasiliju Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Numura tēma

Cēls mērķis neattaisno visus līdzekļus

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Cilvēkam, kas nacismu uzskata par absolūtu ļaunumu, ir diezgan grūti rakstīt par Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas spriedumu Kononova lietā.2 Grūti pierast pie domas, ka, cīnoties pret šo ļaunumu, varēja izdarīt kara noziegumus. Tomēr jāatceras, ka arī cēls mērķis neattaisno visus līdzekļus. Un citu partizānu pieredze apliecina, ka arī kara apstākļos ir iespējams atturēties no aklas atriebības. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Numura tēma

Latvijas tiesvedības profesionalitāte devusi augļus

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas spriedums lietā Kononovs pret Latviju nav ne revolucionārs, ne vēsturisks, ne principiāls, ne arī jebkādā citā veidā juridiski nozīmīgs. ECT piemēroja vispāratzītas starptautisko tiesību normas un principus par humanitāro tiesību (vai kara tiesību 1944. gada terminoloģijā) piemērošanu visām bruņotā konflikta pusēm un šo pienākumu satura noteikšanu. Tiesas metodoloģiskā pieeja un lielā mērā arī galīgie secinājumi bija paredzami jau pirms ECT procesa sākuma1 un var šķist pārsteidzoši tikai tad, ja par intelektuālo standartu pieņem ECT Palātas sprieduma starptautisko tiesību zinātības līmenī.2 ECT Lielās palātas spriedums ir uzrakstīts elegantā kompetenta starptautisko tiesību jurista stilā, parādot Tiesai netipiski niansētu izpratni par starptautisko tiesību avotiem un starptautisko tiesību attīstības intertemporālajiem aspektiem. Tomēr, neskatoties uz nenoliedzamo estētisko baudījumu no argumentu formulējumiem un atsauču pērlēm,3 no konceptuālā viedokļa sprieduma metodoloģija un secinājumi ir ļoti tradicionāli, un sprieduma lasījums neatklāj nekādas būtiski pārsteidzošas atziņas par starptautiskajām tiesībām. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Numura tēma

Latvija iztur Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārbaudi

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Ņemot vērā Kononova lietas sarežģīto juridisko un politisko kontekstu, šis spriedums Latvijai ir īpaši nozīmīgs. Spriežot pēc ažiotāžas, kas tika sacelta pēc Latvijai nelabvēlīgā pirmā sprieduma Kononova lietā, šī lieta ir ļoti svarīga arī Krievijai. Droši var apgalvot, ka jautājums par "uzvarētāju" tiesāšanu ir nozīmīgs visas Eiropas kontekstā. ...

žurnāls / Numura tēma

Kononovs pret Latviju: Latvija uzvar

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Ir pagājis gandrīz gads, kopš "Jurista Vārds" ziņoja par Vasilija Kononova pieteikuma skatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. Toreiz atspoguļojām argumentu cīņu tiesas sēdē. Ņemot vērā lietas sarežģītību saistībā ar juridisko un vēsturisko kontekstu, grūti bija prognozēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma iznākumu. Šā gada 17. maijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm par un 3 balsīm pret atzina, ka 2004. gadā, notiesājot V. Kononovu par 1944. gadā izdarīto kara noziegumu, Latvija nav pārkāpusi krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pantā. Ņemot vērā šā sprieduma tiesisko un politisko nozīmi, "Jurista Vārds" veica ekspertu aptauju. Eksperti tika lūgti sniegt viedokli par sprieduma nozīmi, vai tas ir pamatots un kādam tam bija jābūt, kā arī kādi ieguvumi vai zaudējumi no tā varētu rasties Latvijai? "Jurista Vārda" neklātienes diskusijā piedalās: Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Diāna Hamkova, Mārtiņš Mits, Reinis Āboltiņš, Mārtiņš Paparinskis un Aleksejs Dimitrovs. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Kas noticis otro reizi, notiks arī trešo…

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Šogad otro reizi norisinājās Eiropas Tiesību studentu asociācijas Latvijā (ELSA Latvija) organizētās Tiesas procesa izspēles civiltiesībās. Šā gada izspēļu patrons bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs profesors Dr.iur. Jānis Rozenfelds. ...

Jurijs Fjodorovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas ir policijas resoriskā pārbaude

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tika mainīta kārtība vai vispār atceltas vairākas procesuālās procedūras. Viena no procedūrām, kura tika atcelta, ir iesniegumu vai informācijas pārbaude, lai konstatētu faktus krimināllietas ierosināšanai vai lēmuma pieņemšanai par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Atsakoties no šīs procedūras, likumdevējs paredzēja iesniegumā izklāstītās informācijas procesuālo pārbaudi tikai pēc kriminālprocesa uzsākšanas. (Kriminālprocesa likuma 370. panta otrā daļa: "Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm"). Neredzot citas iespējas, kā pārbaudīt informāciju, jo to ir iespējams izdarīt tikai ar papildu faktiem, pieprasot informāciju no citām iestādēm vai organizācijām, aptaujājot iesaistītās personas, un ar citām līdzīgām darbībām, kuras likumdevējs apzīmēja par procesuālajām darbībām, policijas darbiniekiem bija jāuzsāk kriminālprocesi. Bieži vien uzsāktie kriminālprocesi bija jāizbeidz, pamatojot ar to, ka "nav noticis noziedzīgs nodarījums" vai "nav noziedzīga nodarījuma sastāva". Tas nozīmē, ka policijas darbinieks veltīgi tērējis savu laiku. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem. Šāds atsevišķs sevišķās tiesāšanās kārtības veids ir izveidots ar mērķi atvieglot civiltiesisko strīdu izskatīšanu gadījumos, kad valsts pilnvarota persona – zvērināts notārs – ir piedalījies vekseļa protesta izdarīšanā. Sevišķās tiesāšanās kārtības mērķis ir panākt publisku ticamību pušu noslēgtam dokumentam – šajā gadījumā vekseļa devēja izdotam vekselim. Līdz ar to tiesai, pieņemot lēmumu, ir pienākums pārliecināties tikai par iesniegto dokumentu pamatotību un atbilstību formālajām prasībām. Rakstā tiks apskatīta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, kas pieļaujama pēc protestētiem vienkāršajiem vekseļiem ar maksāšanas termiņu noteiktā dienā. Tiks arī aplūkotas praksē sastopamās problēmas, kas rodas, gan izrakstot vekseli, protestējot to, kā arī pēc tā vēršot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, un izteikti priekšlikumi to novēršanai. ...

žurnāls / Informācija

Rosina ieviest vienotu valsts eksāmenu juristiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Pagājušajā nedēļā jau ceturto reizi notika Saeimas un nevalstisko organizāciju forums. Šā gada 17. maijā notika sabiedrības pārstāvju un deputātu diskusijas Saeimas komisijās un īpašā sēdē Saeimas Sarkanajā zālē. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cieņas izpratne bioētikā

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Runājot par jēdzienu "cieņa", var izdalīt vismaz divus tās veidus (vai līmeņus) – vispārcilvēcisko cieņu un personīgo cieņu. Vispārcilvēciskās cieņas gadījumā mēs runājam par cilvēku kā augstāko bioloģisko būtni, šai aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi. Savukārt personīgā cieņa raksturojas ar šaurāku izpratni, proti, tas ir cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu. Ņemot vērā to, ka personīgā cieņa Latvijas likumdevēja skatījumā nav pietiekami nozīmīga cilvēka pamattiesība (par to liecina fakts, ka, neraugoties uz juridiskajā literatūrā izteiktiem nopietniem pretargumentiem šādai rīcībai, no Krimināllikuma tika izslēgts 156.pants, kurā bija paredzēta atbildība par personas goda un cieņas aizskaršanu, tāpat dekriminalizēta goda un cieņas aizskaršana masu informācijas līdzeklī),1 šajā rakstā pievērsīšos vispārcilvēciskās cieņas izpratnei bioētikā, akcentējot tos jautājumus, ar kuriem tuvākajā nākotnē, iespējams, nāksies saskarties ikvienam no mums. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesā – jauna tiesnese

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas tiesnesis tiek apstiprināts amatā uz desmit gadiem. Šā gada 8. jūnijā Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras izbeidzas Jurim Jelāginam, un Saeimai viņa vietā pēc vismaz desmit Saeimas deputātu priekšlikuma bija jāapstiprina jauns Satversmes tiesas tiesnesis. Saeimas deputāti Satversmes tiesas tiesneša amatam izvirzīja divas kandidātes: Satversmes tiesas padomnieci un LU Juridiskās fakultātes ...

žurnāls / Nedēļas jurists

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

žurnāls / Redaktora sleja

Neo rāda ceļu Saeimai

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Kāda sakritība: Rīgas kinoteātros sāk rādīt “Robinu Hudu” un policija notver Latvijas jaunlaiku varoni Neo. Tā vietā, lai līksmotu par noziedznieka atklāšanu, sabiedrība ir sašutusi: Latvijas Radio ēteru piepilda klausītāju zvani ar aicinājumu piešķirt Neo Triju Zvaigžņu ordeni, sociālie tīkli “vārās”, cilvēki dodas ielās, lai aizstāvētu Neo un nakts melnumā “izkratīto” žurnālisti Ilzi Naglu. Parasti pirms konkrēta tiesiskā regulējuma “sastindzināšanas” ...

žurnāls / Īsziņas

Stimulēs tiesu izpildītāju kvalifikāciju

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Ministru kabinets 12. maijā akceptēja grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, nosakot izmaiņas tiesu izpildītāju kvalifikācijas pārbaudes sistēmā un citās tiesu izpildītāju darbu regulējošās normās, informēja Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Tiesu izpildītāju likumā paredzēts ieviest "stimulu sistēmu", kas būs daļa no profesionālās kvalifikācija celšanas un kontroles pasākumiem. Paredzēts, ...

žurnāls / Īsziņas

Iestājas advokātu biroju aliansē

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Aizvadītajā nedēļā Latvijas advokātu birojs "Loze, Tamberga & partneri" iestājās starptautiskajā advokātu biroju aliansē "TAGLaw". Starptautiskais advokātu biroju tīkls "TAGLaw" apvieno vairāk nekā 140 neatkarīgus un profesionāli spēcīgus advokātu birojus pasaulē no 81 valsts. "Loze, Tamberga & partneri" ir vienīgais šīs alianses biedrs no Latvijas. "TAGLaw" izveidots 1998. gadā, ...

žurnāls / Īsziņas

Tiesās uzstāda video aparatūru

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šogad daļa Latvijas tiesu tiks aprīkotas ar videokonferenču aparatūru, lai sākotnēji krimināllietās varētu izmantot videokonferences iespēju, 11. maijā informēja Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš. Tiesu administrācijas īstenotā Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros pašlaik tiek vērtētas Latvijas tiesu zāles un ieslodzījuma vietas, lai pilnveidotu telekomunikāciju ...

žurnāls / Īsziņas

Iecelts ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Saskaņā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča rīkojumu ar 11. maiju par ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju iecelts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš. Viņam ģenerālprokurora pienākumu pildīšana uzticēta, izvērtējot prokuratūras darba aktualitātes, prioritātes, kā arī Ģenerālprokuratūras departamentu funkcijas. A. Kalniņš ir dzimis 1961. gadā. 1988. gadā ieguvis augstāko juridisko ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 10.–16. maijs

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Par tiesībām pagarināt reliģiskās organizācijas pārreģistrācijas termiņu Jaunajai reliģiskajai organizācijai tiesības darboties ir tikai līdz tās reģistrācijas apliecībā norādītajam termiņam. Reliģiskās organizācijas tiesības turpināt darbību pēc atļautā termiņa zūd, ja tā nav paudusi savu gribu pārreģistrēties ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atļautā reģistrācijas termiņa beigām. Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma par reliģiskās organizācijas ...

Inese Avota, Daiga Vilsone, Lina Galgatāvičūte

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Latvijas Tiesnešu mācību centrs svin 15 gadu jubileju

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Vienu no Latvijas Tiesnešu mācību centra Gada lektoriem – Daigu Vilsoni – aicinājām uz nelielu sarunu par dažiem tiesnešu tālākizglītības jautājumiem. D. Vilsone ir aktīva LTMC Mācību programmu izstrādes darba grupas locekle, sagatavojusi seminārus tiesnešiem un tiesu darbiniekiem par juridisko ētiku, nodarbībās izmantojot kritiskās domāšanas metodes, piedalījusies starpdisciplināro semināru vadīšanā "Ētikas robežas juridiskajā saskarsmē", kā arī vadījusi vairākas diskusijas par aktualitātēm Civilprocesa likuma normu piemērošanā. ...

Rihards Veinbergs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Pārliecinošas zināšanas par pirātiem

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

No 22. līdz 24. aprīlim norisinājās starptautiskās tiesību zinātņu studentu tiesas procesa izspēles Telders International Moot Court Competition. Izspēlēs piedalījās arī Latvijas Universitātes (turpmāk tekstā – LU) Juridiskās fakultātes studentu komanda, kura divdesmit septiņu Eiropas valstu konkurencē kopvērtējumā ieguva augsto sesto vietu un bija arī piektie labākie atbildētāji. ...

Oskars Garkājs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Tiesas procesa izspēle Latvijas Biznesa koledžā

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Latvijas Biznesa koledža pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē "Juristu dienu 2010" ietvaros 2010. gada 6. maijā organizēja tiesas procesa izspēli konstitucionālajās tiesībās. Izspēlē piedalījās Latvijas Biznesa koledžas tiesību zinātņu studenti, un tā notika sadarbībā ar biedrību "Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā" (ELSA Latvija). Izspēlē tika analizēts kāzuss par aktuāliem tiesību jautājumiem, kas varētu ...

Jūlija Aleksejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mainīti kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Līdz ar Komerclikuma grozījumu spēkā stāšanos 2010. gada 1. maijā izmaiņas skārušas arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņu tiesisko regulējumu. Grozījumi paredz pagarināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka SIA padomi un valdes locekļus ievēl uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Papildus tam grozījumi paredz pagarināt akciju sabiedrības (turpmāk tekstā – AS) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka AS padomi un valdes locekļus ievēl uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Attiecīgās normas Komerclikumā iekļautas, lai radītu tiesisko noteiktību attiecībā uz kapitālsabiedrību amatpersonu pilnvaru termiņiem, kā arī optimizētu administratīvos šķēršļus saistībā ar kapitālsabiedrību amatpersonu ievēlēšanu un reģistrāciju. ...

Jūlija Guļčenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Līdz ar to līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksāto pamatkapitālu varēs apliecināt ne vien ar bankas izsniegtu Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, bet arī ar citu dokumentu. Vienlaikus komersanti tiks atbrīvoti no pienākuma iesniegt, piemēram, kapitālsabiedrības valdes locekļa paraksta paraugu. Tomēr tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai tiek mainīta forma komercsabiedrības likvidatora un kapitālsabiedrības valdes locekļa rakstveida piekrišanai būt par attiecīgās komercsabiedrības likvidatoru vai valdes locekli. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiskas izmaiņas Komerclikumā

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan atvieglojot atsevišķas procedūras. Vienlaikus likumā ir ietvertas normas, kas vērstas uz komercdarbības vides drošības veicināšanu un stiprināšanu. Pārmaiņas skārušas sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla apmēra, Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu, valdes un padomes pilnvaru termiņa, likvidācijas veikšanai nepieciešamā laika un komersanta firmas regulējumu. Komerclikumā veiktas arī citas mazāk apjomīgas, bet ne mazāk nozīmīgas izmaiņas. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta darbinieku dalību minēto Komerclikuma grozījumu izstrādē, piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem vairākus komentārus par būtiskākajām izmaiņām līdzšinējā regulējumā (Sk. šajā žurnāla numurā arī Jūlijas Guļčenko un Jūlijas Aleksejevas publikācijas). Vienlaikus Tieslietu ministrija izsaka pateicību Pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībniekiem par radošām un konstruktīvām idejām grozījumu izstrādē. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darba likums: jaunas normas – jaunas problēmas

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Vēlos paust savu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā un izteikties par normu interpretāciju. 2010. gada 4. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Darba likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 25. martā. Pirms šiem grozījumiem apjomīgākie grozījumi ir bijuši tikai 2006. gadā. Likumprojekta anotācijā kā viens no mērķiem ir atzīmēts, ka "vairākas normas, kas attiecas uz darba devēju un darbinieku pienākumiem un tiesībām, praksē nereti tiek nepareizi piemērotas. Līdz ar to ir nepieciešamība izteikt tās jaunā redakcijā vai papildināt, tādējādi nodrošinot vienveidīgu un pareizu normu piemērošanu". Tātad gan darba devēji, gan darbinieki līdz ar jauniem grozījumiem Darba likumā sagaidīja ievērojamu likuma sakārtošanu un precizēšanu. Diemžēl pēc jaunās likuma redakcijas piemērošanas ir atklājušās jaunas neprecizitātes un problēmas, kā arī nebūt nav novērstas iepriekšējās. ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nozaru arodbiedrību ekspertus. Atsevišķu pantu grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, piemēram, Nr. 2003/88/EK "Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem", Nr. 2006/54/EK "Par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)" un Nr. 2009/52/EK (ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi), standartus, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (piemēram, Darba likuma 117. panta pirmā daļa). Tomēr vairums Darba likuma pantu grozīti, lai panāktu darba tiesību noteiktību un viennozīmīgu piemērošanu praksē, veicinot elastdrošību3 darba tiesiskajās attiecībās un apkarojot nereģistrēto nodarbinātību. Rakstā analizēti Darba likuma grozījumi, grupējot grozītās normas tēmās. ...

Gatis Litvins, Silvija Meiere, Vineta Muižniece

žurnāls / Informācija

Vai aktīvs politiķis var kļūt par Satversmes tiesas tiesnesi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Tuvojoties pilnvaru termiņa beigām, Saeimai ir jāpieņem vairāki būtiski lēmumi par augstākajām valsts amatpersonām. Balsojums par ģenerālprokurora iecelšanu radīja neizpratni ne tikai sabiedrībā, bet arī pašā parlamentā. Notika pat "meļu medības", kas nākotnē, iespējams, var atsaukties konstitucionālās tiesas gaiteņos, jo dzirdēts, ka šai sakarā top pat pieteikums Satversmes tiesai. Līdz galam neatrisinājusi jautājumu par ģenerālprokuroru, Saeima ir kārtējā nozīmīgā lēmuma pieņemšanas priekšvakarā. Šoreiz tai jālemj par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu. Satversmes tiesas tiesnesim Jurim Jelāginam pilnvaru termiņš beidzas 8. jūnijā. Šī ir reize, kad kandidātus var izvirzīt Saeimas frakcijas. Līdz šim izvirzītas divas kandidātes: Satversmes tiesas padomniece, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Silvija Meiere un Saeimas deputāte, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece. Publiski par abām kandidatūrām izteikti vairāki uzskati. Lai rezumētu viedokļus un uzdotu savus jautājumus, Saeimas Juridiskā komisija 12. maijā abas kandidātes aicināja uz sarunu. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesa nostiprina nepārtrauktības doktrīnu

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Satversmes tiesa 13. maijā pasludināja spriedumu lietā Nr. 2009-94-01 par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkta pirmā teikuma vārdu "ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam" un otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punkts reglamentē kārtību, kādā Latvijas pilsoņa tiesības var baudīt tās personas, kuras Latvijas okupācijas laikā ieguvušas citu valstu pilsonību. Šī norma noteic: "Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības)." ...

žurnāls / Notikums

Divi vācbaltu juristi atkal satiekas mājās

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Divi izcili vācbaltu juristi – tēvs un dēls – atkal ir satikušies savā kādreizējā dzīvesvietā Rīgā. Tā simboliski varētu vērtēt Dr.iur. Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) (1923–2004) piemiņas plāksnes atklāšanu pie dzimtas nama Rīgā, Hospitāļu ielā 22, kas notika šī gada 7. maijā. Jau iepriekš šeit bija uzstādīta piemiņas zīme viņa tēvam – senatoram un Latvijas Universitātes profesoram Johanam Augustam Lēberam (1865–1948). D.A. Lēbera memoriālā plāksne tapusi pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas iniciatīvas, un tās autors ir mākslinieks Jānis Strupulis. Svinīgajā atklāšanā piedalījās arī D.A. Lēbera atraitne Krista Anita Lēbere un viens no viņu bērniem – Džons Lēbers, kā arī kupls pulks Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu un vairāki juristi. ...

Tālavs Jundzis

žurnāls / Nedēļas jurists

Tālavs Jundzis

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Iespēja pieteikties uz konferenci par komerctiesībām

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

žurnāls / Īsziņas

Pārdala tiesneša amata vietu

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Pēc Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas Dzintras Baltas apstiprināšanas par tiesnesi Rīgas apgabaltiesā izveidojās vakanta tiesneša vieta Centra rajona tiesā, kuru Tieslietu ministrija nolēmusi pārdalīt Rīgas rajona tiesai. Līdz šim Centra rajona tiesā strādāja 11 tiesneši, turpmāk būs desmit tiesneši, līdz ar to katra tiesneša vidējā noslodze varētu palielināties aptuveni par 10%. Centra rajona tiesā šādu lēmumu uzskata par nepamatotu. ...

žurnāls / Īsziņas

Reģistrā iekļaus ziņas par adopciju

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Saeima 6. maijā trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, ar kuriem noteikts, ka turpmāk šajā reģistrā tiks iekļautas ziņas arī par adopciju. Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2010. gada 1. jūlijā. Pašlaik likumā nav paredzēts, ka Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas ziņas par adopciju, savukārt ar grozījumiem šo kārtību iecerēts mainīt. Nepieļaujama ir situācija, kad persona ir adoptēta, viņai ir citi vecāki, ...

žurnāls / Īsziņas

Atzīmē vienotas Eiropas gadadienu

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Aizvadītajā nedēļā, no 5. maija līdz 9. maijam, norisinājās Eiropas nedēļas pasākumi. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, arī Latvijā, 9. maijā tika atzīmēta vienotas Eiropas idejas 60. gadadiena, jo 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās šķietami utopisks plāns apvienot Eiropas valstis. Eiropas nedēļas laikā norisinājās "Eiropas Savienības Dārza svētki" Vērmanes dārzā, daudz citu pasākumu gan ...

žurnāls / Tiesību prakse

Bezīpašnieka manta nav atzīstama par zādzības priekšmetu

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Manta, no kuras tās īpašnieks ir atteicies, uzskatāma par bezīpašnieka mantu. Bezīpašnieka manta nav zādzības priekšmets. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par atteikuma pamatu izdot izpildu rakstu šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanai

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Šķīrējtiesai spriedumā jāizvērtē un jāmotivē līgumsoda samērīgums atbilstoši Civilprocesa likuma 530. panta otrās daļas 5. punkta prasībām par sprieduma motivēšanu. ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 26. aprīlis – 9. maijs

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA "Latvijas Vēstnesis" tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Valoda kā izteiksmes līdzeklis jurisprudencē

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Juristu dienu ietvaros, atzīmējot ELSA International dzimšanas dienu, ELSA Latvija rīkoja juristu diskusiju par valodas nozīmi jurisprudencē. Mazliet starpdisciplinārās noskaņās raisījās interesanta domu apmaiņa gan par to, kādā veidā juristam vajadzētu formulēt savas domas, gan arī par to, cik un kādas svešvalodas juristam vajadzētu prast. ...

...

243

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls